Dabas resursu nodokļa likums

Nodaļa I

1

Likumā ir lietoti šādi termini: 1) apsaimniekotājs — ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas komersants, kas ir dabas resursu nodokļa maksātājs vai komercsabiedrība, kas, pamatojoties uz līgumu, kurš noslēgts ar dabas resursu nodokļa maksātāju, organizē un koordinē attiecīgās ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas darbību; 11) nepārstrādātas koksnes apsaimniekotājs — nepārstrādātas koksnes, kuru komerciālos nolūkos realizē ārpus Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas teritorijas, (turpmāk — nepārstrādāta koksne) apsaimniekošanas sistēmas komersants, kas ir dabas resursu nodokļa maksātājs vai komercsabiedrība, kura, pamatojoties uz līgumu ar dabas resursu nodokļa maksātāju, organizē un koordinē nepārstrādātās koksnes uzskaites sistēmas darbību; 2) (izslēgts ar 09.07.2020. likumu); 3) dabas resursi — dabas daļas, arī augsne, grunts, zemes dzīles, gaiss, ūdeņi, bioloģiskā daudzveidība; 4) dabas resursu ieguve— dabas resursu atdalīšana no to dabiskās vides, arī parka vīngliemežu (Helix pomatia L.) vākšana; 5) dabas resursu lietošana — dabas resursu izmantošana, arī zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošana, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi, un piesārņojošu vielu emitēšana vidē; 6) limits — atļaujā vai licencē noteiktais maksimālais pieļaujamais dabas resursu ieguves, lietošanas vai emitējamā piesārņojuma (arī apglabājamo atkritumu) daudzums, kas izteikts attiecīgās daudzuma mērvienībās; 7) saimnieciskā darbība — dabas resursu realizācija, preču ražošana, darbu izpilde, pakalpojumu sniegšana un cita veida darbība, ko veic par atlīdzību; 8) videi kaitīgas preces — preces, kuru ražošanai vai izplatīšanai noteikti ierobežojumi vai kuru atkritumu apsaimniekošanai tiek noteiktas īpašas prasības, ja tās savā aprites ciklā negatīvi ietekmē vai var ietekmēt vidi, cilvēka dzīvību vai veselību; 9) bioplastmasa - bioloģiski noārdāma plastmasa (biopolimērs), kuras sastāvdaļas pilnībā vai gandrīz pilnībā iegūtas no atjaunojamām izejvielām; 10) (izslēgts no 01.07.2018. ar 26.04.2018. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 27. punktu); 11) plastmasa — polimērs Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 18.decembra regulas (EK) Nr. 1907/2006 3.panta 5.punkta nozīmē, kam var būt pievienotas piedevas vai citas vielas un kas spēj funkcionēt kā iepakojuma, tai skaitā iepirkumu maisiņu, un kā vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu galvenā strukturālā sastāvdaļa; 12) (izslēgts ar 09.07.2020. likumu); 13) (izslēgts ar 09.07.2020. likumu); 14) preces ražotājs — persona, kas maksā dabas resursu nodokli par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem, videi kaitīgām precēm un transportlīdzekļiem atbilstoši šā likuma 3. pantam; 15) ražotāja paplašinātās atbildības sistēma — pasākumu kopums, kuru īstenojot preces ražotājam ir finansiāla atbildība vai finansiāla un organizatoriska atbildība par savas tirgū laistās preces un iepakojuma atkritumu efektīvu apsaimniekošanu; 16) tekstilizstrādājums — mājsaimniecības tekstilizstrādājums, apģērbs, apģērba gabala un piederumu tekstilizstrādājums, apavi, kā arī apģērba gabals un piederums, kura galvenā sastāvdaļa nav tekstilmateriāls; 17) nepārstrādātas koksnes apsaimniekošanas sistēma — pasākumu kopums, kuru īstenojot nepārstrādātas koksnes komersantam ir finansiāla atbildība par nepārstrādātas koksnes realizāciju ārpus Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas teritorijas. 2 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.11.2007., 14.11.2008., 12.06.2009., 20.12.2010., 23.11.2016., 15.12.2016., 26.04.2018., 09.07.2020., 07.12.2023. un 04.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2026.)

2

Dabas resursu nodokļa (turpmāk — nodoklis) mērķis ir veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu, ierobežot vides piesārņošanu, samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju, veicināt jaunu, vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu, atbalstīt tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību, kā arī finansiāli nodrošināt vides aizsardzības pasākumus. 3

3

(1) Nodokļa maksātājs ir persona, kura: 1) ir saņēmusi vai kurai saskaņā ar vides aizsardzības vai zemes dzīļu izmantošanas normatīvajiem aktiem bija pienākums saņemt vides aizsardzības normatīvajos aktos noteikto atļauju, licenci vai reģistrēt C kategorijas piesārņojošu darbību un kura Latvijas Republikas teritorijā, kontinentālajā šelfā vai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā: a) iegūst ar nodokli apliekamus dabas resursus, b) realizē ar nodokli apliekamus dabas resursus, kas iegūti tādā saimnieciskajā darbībā, kura neattiecas uz derīgo izrakteņu ieguvi no zemes dzīlēm, c) izmanto zemes dzīļu derīgās īpašības, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi, d) emitē vidē ar nodokli apliekamas piesārņojošas vielas, apglabā atkritumus atkritumu poligonā, sadedzina atkritumus atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtā, e) (izslēgts ar 15.12.2016. likumu); f) lieto ūdens resursus elektroenerģijas ražošanai hidroelektrostacijā; 11) (izslēgts ar 15.12.2016. likumu); 2) pirmā Latvijas Republikas teritorijā: a) realizē videi kaitīgas preces vai preces iepakojumā (arī kopā ar preci ievesto precei pievienoto primāro, sekundāro un terciāro iepakojumu) vai ogles, koksu un lignītu (brūnogles), uguņošanas ierīces, kā arī pircēja ērtības vai reklāmas noformējuma dēļ iepakotu vai neiepakotu preču vai produktu kopumam (pirkumam) pievieno iepakojumu, b) savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto videi kaitīgas preces, izņemot preces, kuras apliekamas ar nodokli, tās realizējot, vai iepakojumā iegādātas preces (arī kopā ar preci ievesto precei pievienoto primāro, sekundāro un terciāro iepakojumu), izņemot preces iepakojumā, kuras apliekamas ar nodokli, tās realizējot, c) sniedzot pakalpojumu, pievieno izstrādājumam iepakojumu, un šis iepakojums pēc pakalpojuma sniegšanas nonāk pie pakalpojuma saņēmēja, d) savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto ogles, koksu un lignītu (brūnogles), izņemot ogles, koksu un lignītu (brūnogles), kuras apliekamas ar nodokli, tās realizējot, un uguņošanas ierīces; e) realizē vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto tekstilizstrādājumus, izņemot izstrādājumus, kuri, tos realizējot, apliekami ar nodokli, f) realizē vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto no citām valstīm ievestos vienreiz lietojamus plastmasu saturošus izstrādājumus (mitrās salvetes, balonus, tabakas izstrādājumu filtrus un filtrus, kas paredzēti lietošanai kopā ar tabakas izstrādājumiem) vai plastmasu saturošus zvejas rīkus un nepiemēro tiem ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu saskaņā ar Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likuma 10. panta prasībām. 3) Latvijas Republikas teritorijā sabiedriskajā ēdināšanā un mazumtirdzniecībā realizē vienreiz lietojamus galda traukus un piederumus, kas izgatavoti no papīra, kartona, metāla folijas, koksnes vai citām dabiskām šķiedrām, un vienreiz lietojamas plastmasu saturošas glāzes un to vāciņus (turpmāk — vienreiz lietojamie galda trauki un piederumi); 4) savā darbībā lieto radioaktīvās vielas, pēc kuru izmantošanas rodas radioaktīvie atkritumi, kurus nepieciešams uzglabāt vai apglabāt Latvijas Republikas teritorijā; 5) pirmo reizi pastāvīgi reģistrē Latvijā transportlīdzekļus, kuru reģistrācija izmantošanai ceļu satiksmē valsts akciju sabiedrībā "Ceļu satiksmes drošības direkcija" ir obligāta (izņemot elektroskrejriteņus un velorikšas); 6) vēlas noņemt no uzskaites norakstīšanai valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā transportlīdzekli, kuram nav iespējams saņemt nolietota transportlīdzekļa likvidācijas sertifikātu sakarā ar transportlīdzekļa neesību, ja nolietota transportlīdzekļa likvidācijas sertifikāts būtu jāiesniedz. (11) Nodokļa maksātājs ir apsaimniekotājs, kas noslēdzis ar Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošu iestādi līgumu par ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas piemērošanu attiecībā uz nolietotu transportlīdzekļu, izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu, par videi kaitīgu preču atkritumu vai tekstilizstrādājumu apsaimniekošanu, bet nav izpildījis šā likuma 7., 8., 9. vai 9.1 panta prasības un apsaimniekošanas līgumā ietvertās saistības attiecībā uz normatīvajos aktos konkrētu veidu atkritumiem noteiktajiem dalītas vākšanas, pārstrādes vai reģenerācijas apjomiem, kā arī atkritumu savākšanas un uzglabāšanas prasībām, izņemot šā panta 1.3 daļas nosacījumus par pārstrādājamo un nepārstrādājamo iepakojumu. (12) Nodokļa maksātājs ir depozīta sistēmas operators, kas noslēdzis ar Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošu iestādi līgumu par depozīta sistēmas darbības nodrošināšanu, bet nav izpildījis līgumā ietvertās saistības attiecībā uz normatīvajos aktos noteiktajiem depozīta iepakojuma atpakaļ pieņemšanas, atkārtotas izmantošanas un reģenerācijas apjomiem. (13) Nodokļa maksātājs par iepakojumu, kurš pilnībā vai daļēji sastāv no plastmasas (polimēru) izejmateriāliem un pārskata periodā nav pārstrādāts, ir apsaimniekotājs, kas noslēdzis ar Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošu iestādi līgumu par ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas piemērošanu. Nodokli par minēto iepakojumu aprēķina atbilstoši iepakojumā esošajai plastmasas daļai saskaņā ar šā likuma 24. panta septītās daļas 1. punktā un astotajā daļā noteiktajām prasībām. (14) (Daļa stājas spēkā 01.10.2026. un iekļauta likuma redakcijā uz 01.10.2026. Sk. pārejas noteikumu 50. punktu) (2) Persona, kura veic videi kaitīgu preču vai preču iepakojumā piegādes darījumu muitas noliktavā vai brīvajā zonā, maksā nodokli, ja tā videi kaitīgas preces vai preces iepakojumā izlaiž brīvam apgrozījumam un realizē Latvijas Republikas teritorijā. (3) Ja persona, kura ražo preces, nodod tās citai personai iepakošanai, nodokļa maksātājs ir persona, kura pirmā realizē šīs preces iepakojumā Latvijas Republikas teritorijā. (4) Ja persona, kura ražo un realizē preces Latvijas Republikas teritorijā vai ieved preces iepakojumā no citām valstīm, izmanto atkārtoti lietojamu iepakojumu, ko nomā no citas personas, nodokļa maksātājs ir persona, kura iznomā šo iepakojumu preču iepakošanai. (5) Nodokļa maksātājs par nepārstrādātu koksni ir komersants, kurš realizē nepārstrādātu koksni komerciālos nolūkos ārpus Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas teritorijas, pamatojoties uz saņemto normatīvajos aktos noteikto fitosanitāro sertifikātu eksportam, vai nepārstrādātas koksnes apsaimniekotājs, ar kuru nodokļa maksātājs noslēdzis līgumu par dalību nepārstrādātas koksnes apsaimniekošanas sistēmā, un kurš ir noslēdzis līgumu par sistēmas piemērošanu ar Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošu iestādi. 4 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2006., 08.05.2008.,12.06.2009., 20.12.2010., 06.11.2013., 23.11.2016., 15.12.2016., 26.04.2018., 03.04.2019., 14.11.2019., 30.04.2020., 09.07.2020., 23.11.2020., 01.06.2023., 07.12.2023., 20.06.2024., 04.12.2024. un 04.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2026.)

4

(1) Ar nodokli apliek: 1) dabas resursus atbilstoši šā likuma 1. un 2.pielikumam, kā arī parka vīngliemežu (Helix pomatia L.) vākšanu tālākai saimnieciskai izmantošanai; 2) zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanu, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi atbilstoši šā likuma 14. pantam; 3) atkritumu apglabāšanu atkritumu poligonā, atkritumu sadedzināšanu atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtā un piesārņojošu vielu emisiju vidē atbilstoši šā likuma 14.1 pantam un 3., 4. un 5.pielikumam; 4) (izslēgts ar 15.12.2016. likumu); 5) videi kaitīgas preces atbilstoši šā likuma 6.pielikumam; 6) preču un izstrādājumu iepakojumu (turpmāk arī — iepakojums) un vienreiz lietojamos galda traukus un piederumus atbilstoši šā likuma 24.pantam un 7.pielikumam. Ar nodokli apliek arī to iepakojumu, ko pakalpojumu sniedzējs pievieno izstrādājumiem un kas pēc pakalpojuma sniegšanas nonāk pie pakalpojuma saņēmēja; 7) radioaktīvās vielas atbilstoši šā likuma 8.pielikumam; 8) transportlīdzekļus, uz kuriem attiecas Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma 3.panta pirmā daļa atbilstoši šā likuma 26. panta pirmajai daļai; 9) ogles, koksu un lignītu (brūnogles) atbilstoši šā likuma 9.pielikumam; 10) F1, F2, F3 un F4 kategorijas uguņošanas ierīces atbilstoši šā likuma 24.1 pantam; 11) riepas, ar kurām aprīkoti šā likuma 3. panta pirmās daļas 5. punktā norādītie transportlīdzekļi, atbilstoši šā likuma 23. pantam; 12) tekstilizstrādājumus atbilstoši šā likuma 26.1 pantam; 13) vienreiz lietojamus plastmasu saturošus izstrādājumus un plastmasu saturošus zvejas rīkus atbilstoši šā likuma 26.2 pantam. (2) Nodokļa likmes par zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanu, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi; par C kategorijas piesārņojošu darbību nozarēs, attiecībā uz kurām normatīvajos aktos nav noteiktu nosacījumu un nav arī iespējams aprēķināt piesārņojošo vielu apjomu; par parka vīngliemežu (Helix pomatia L.) vākšanu tālākai saimnieciskai izmantošanai; par iepakojumu gadījumos, kad tā materiāla veidu un svaru nav iespējams pamatot ar uzskaites dokumentiem; par transportlīdzekļiem un uguņošanas ierīcēm ir noteiktas šā likuma 14., 15., 20., 24., 24.1 un 26.pantā. Pārējos gadījumos nodokļa likmes, kā arī to spēkā esības periodi ir noteikti šā likuma pielikumos. (3) Ministru kabinets saskaņā ar šo likumu un šā likuma pielikumos minēto nodokļa likmju iedalījumu nosaka: 1) dabas resursu, piesārņojošu vielu, atkritumu un radioaktīvo vielu klasifikāciju un atbilstību nodokļa likmju grupām; 2) videi kaitīgu preču klasifikāciju, tehniskos raksturojumus un atbilstību nodokļa likmju grupām; 3) tekstilizstrādājumu klasifikāciju. (4) Ministru kabinets nosaka preču un izstrādājumu iepakojumu, ko neapliek ar nodokli. (5) Plastmasas iepirkumu maisiņiem, ko patērētājam ērtības vai reklāmas noformējuma dēļ tirgotājs nodrošina preču vai ražojumu tirdzniecības vietās, neatkarīgi no tā, vai par šiem maisiņiem tiek iekasēta atsevišķa samaksa, piemēro nodokļa likmi, kas noteikta šā likuma 24.pantā. Šajā daļā minētajiem plastmasas maisiņiem, kas izgatavoti no bioplastmasas, piemēro nodokļa likmi, kas noteikta šā likuma 7.pielikumā. Ja preces tiek realizētas plastmasas maisiņos, kuros tirgotājs tās safasējis un iepakojis pirms novietošanas tirdzniecības vietā, šiem plastmasas maisiņiem piemēro nodokļa likmi, kas noteikta šā likuma 7.pielikumā. (6) (Izslēgta ar 20.12.2010. likumu) 5 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2006., 08.11.2007., 08.05.2008., 14.11.2008., 12.06.2009., 20.12.2010., 06.11.2013., 23.11.2016., 15.12.2016., 26.04.2018., 14.11.2019. un 07.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024. Pirmās daļas 12. un 13. punkts stājas spēkā 01.07.2024. Sk. pārejas noteikumu 43. un 44. punktu)

Nodaļa II

5

Nodokli nemaksā par: 1) fona piesārņojumu, ja nodokļa maksātājs attiecīgo piesārņojuma līmeni ir pierādījis ar monitoringa datiem, kurš veikts atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām; 2) ūdeņu lietošanu (caurplūdi) zivsaimniecības objektos, zivju audzētavās un dīķsaimniecībās; 3) termālo un tehnisko ūdeņu izmantošanu, kas pēc izmantošanas iesūknēti atpakaļ ūdeņu ieguves horizontā, nemainot ūdeņu ķīmisko sastāvu (izņemot atsāļošanu); 4) balasta smilšu novietošanu vietējās pašvaldības noteiktajās vietās; 5) piesārņojuma ievadīšanu augsnes vai grunts filtrācijas slānī (absorbentā), ja attīrīšanas iekārtas projektā tā paredzēta kā piesārņojuma attīrīšanas metode; 6) avārijas noplūdes dēļ nelikumīgi vidē nonākušā tā piesārņojuma apjomu, kuru atbildīgā persona savākusi vai neitralizējusi saskaņā ar Valsts vides dienesta noteiktajiem termiņiem un prasībām; 7) gruntsūdeņu līmeņa pazemināšanas procesā atsūknētajiem ūdeņiem, ja to atsūknēšana saistīta ar derīgo izrakteņu ieguvi; 8) ražošanas vajadzībām izlietotajiem ūdeņiem, ja tie pēc attīrīšanas izmantoti atkārtoti. 6 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.2013. un 23.11.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

6

(1) Nodokli par radioaktīvo vielu izmantošanu nemaksā valsts iestādes, kuras atbilstoši savām funkcijām nodrošina: 1) radiācijas drošības un kodoldrošības uzraudzību un kontroli; 2) metroloģiju; 3) gatavību radiācijas avārijām; 4) radiometrisko kontroli uz valsts robežas; 5) kriminālprocesuālo darbību veikšanu. (2) Nodokli par radioaktīvo vielu izmantošanu nemaksā ārstniecības iestādes, kurām šīs vielas nepieciešamas onkoloģisko, kardioloģisko un kardioķirurģisko slimību ārstēšanā un diagnostikā, mātes un bērna veselības aprūpes nodrošināšanā, nieru transplantācijā un ar HIV inficēto pacientu aprūpes nodrošināšanā atbilstoši valsts programmām, kā arī tad, ja radioaktīvās vielas tiek izmantotas citu slimību ārstēšanā un diagnostikā. (3) Nodokli par radioaktīvo vielu izmantošanu nemaksā radioaktīvo atkritumu apglabāšanas un pārvaldības komercsabiedrības. (4) Persona, kura izmanto radioaktīvās vielas, nemaksā nodokli, ja pirkuma līgumā ir ietvertas garantijas izlietoto jonizējošā starojuma avotu nosūtīšanai atpakaļ ražotājvalstij. (5) Persona, kura izmanto radioaktīvās vielas, nemaksā nodokli, ja šīs radioaktīvās vielas izmanto demonstrēšanai izstādēs, gadatirgos vai līdzīgos pasākumos un tās ievestas Latvijā uz laikposmu, kas nepārsniedz 30 dienas. 7 6.1 pants. Ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas piemērošana (1) Ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu atbilstoši šim pantam un šā likuma 7., 8., 9., 9.1 pantam un II1 nodaļai neatkarīgi no izmantotās tirdzniecības metodes, kā arī neatkarīgi no noslēgtā distances līguma piemēro: 1) transportlīdzekļiem, uz kuriem attiecas Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma 3. panta pirmā daļa; 2) iepakojumam, izņemot depozīta iepakojumu, vai vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem, izņemot vienreiz lietojamas plastmasu saturošas glāzes un to vāciņus; 3) videi kaitīgām precēm; 4) tekstilizstrādājumiem. (2) Ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu depozīta iepakojumam piemēro atbilstoši šā likuma 8.1 pantam, Iepakojuma likumam un normatīvajiem aktiem par depozīta sistēmas darbību. (3) Valsts un pašvaldību institūciju kompetence ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas piemērošanā ir šāda: 1) Klimata un enerģētikas ministrija atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā ietver uzdevumus un pasākumus ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas pilnveidošanai; 2) Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esoša iestāde publicē savā tīmekļvietnē informāciju par ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas piemērošanu, apsaimniekotāju sarakstu un informāciju par apsaimniekotāju attiecīgā veida atkritumu apsaimniekošanu, tai skaitā par atkritumu pārstrādes un reģenerācijas apjomiem; 3) pašvaldība, organizējot un plānojot atkritumu dalītu vākšanu savā administratīvajā teritorijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu, sadarbojas ar apsaimniekotājiem. (4) Apsaimniekotājam ir šādi pienākumi: 1) nodrošināt savu vai līgumpartneru Latvijas Republikas teritorijā tirgū laisto preču un iepakojuma atkritumu efektīvu apsaimniekošanu, ieskaitot attiecīgā veida atkritumu dalīto savākšanu, šķirošanu, pārstrādi un reģenerāciju, lai sasniegtu normatīvajos aktos par iepakojumu un atkritumu apsaimniekošanu noteiktos mērķus; 2) nodrošināt, ka tā līgumpartnera maksājumi, kas sedz šā panta sestajā daļā minētās izmaksas, ir pēc iespējas diferencēti attiecībā uz konkrētām precēm vai līdzīgu preču grupām un preču iepakojumu, ievērojot Atkritumu apsaimniekošanas likumā noteikto atkritumu apsaimniekošanas veidu prioritāro secību un pēc iespējas īstenojot vienmērīgu iekšējā tirgus darbību; 3) ievērot savā darbībā un lēmumu pieņemšanā caurredzamības principu, tai skaitā pamatot ar ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas īstenošanu saistītās izmaksas; 4) nodrošināt ikgadēju neatkarīgu ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas auditu, kura ietvaros novērtē: a) sistēmas finansiālo pārvaldību atbilstoši šā panta sestās daļas prasībām, b) Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošai iestādei iesniegto datu kvalitāti; 5) informēt atkritumu radītāju un valdītāju par atkritumu rašanās novēršanas pasākumiem, preču un iepakojuma atkārtotas izmantošanas iespējām, preču atkritumu un izlietotā iepakojuma dalītās savākšanas vietām un vietām, kur atkritumus un izlietoto iepakojumu sagatavo atkārtotai izmantošanai, par piesārņošanas novēršanu, kā arī organizēt pasākumus, kas veicina atkritumu radītāju un valdītāju iesaistīšanos dalītās atkritumu savākšanas sistēmā; 6) publicēt savā tīmekļvietnē informāciju par: a) dibinātājiem, biedriem, dalībniekiem vai akcionāriem, b) to nodokļa maksātāju skaitu, kuri ir noslēguši līgumus par piedalīšanos ražotāja paplašinātās atbildības sistēmā, c) līgumpartneru maksu par piedalīšanos ražotāja paplašinātās atbildības sistēmā, norādot maksu euro par tirgū laisto preču un iepakojuma svara vienību, d) to komersantu atlases procedūru, ar kuriem noslēgti līgumi par attiecīgā veida atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, reģenerāciju vai pārstrādi; 7) nodrošināt, ka ražotāja paplašinātās atbildības sistēma ir atvērta visiem preces ražotājiem un tās piemērošanas nosacījumi ir vienlīdzīgi, nediskriminējoši un nerada nesamērīgu administratīvu slogu, tai skaitā mazajiem un vidējiem komersantiem. (5) Apsaimniekotājs informē sabiedrību atbilstoši šā panta trešās daļas 2. punktam un ceturtās daļas 6. punktam, izņemot gadījumus, kad attiecīgā informācija ir komercnoslēpums atbilstoši Komercnoslēpuma aizsardzības likumam. (6) Preces ražotājs, lai nodrošinātu ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas darbību, sedz šādas izmaksas par precēm un iepakojumu, ko laiž tirgū Latvijas Republikas teritorijā: 1) izmaksas par attiecīgā veida atkritumu apsaimniekošanu, ieskaitot šo atkritumu dalīto savākšanu, šķirošanu, pārstrādi un reģenerāciju, lai sasniegtu normatīvajos aktos par iepakojumu un atkritumu apsaimniekošanu noteiktos mērķus, atskaitot ieņēmumu daļu, kuru tas tieši vai pastarpināti gūst no atkārtotas izmantošanas un nošķiroto reģenerējamo sadzīves atkritumu tirdzniecības; 2) izmaksas par informācijas sniegšanu atkritumu radītājam un valdītājam saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 5. punktu; 3) izmaksas par šā likuma 7. panta otrās daļas 2. un 5. punktā, 8. panta otrās daļas 4. un 5. punktā vai 9. panta otrās daļas 4. un 5. punktā minētā pārskata sagatavošanu un iesniegšanu Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošai iestādei. (7) Gadījumā, kad citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts persona laiž tirgū Latvijas Republikas teritorijā šā panta pirmajā daļā noteikto preci vai preci iepakojumā, tā var piedalīties ražotāja paplašinātās atbildības sistēmā, ja minētā persona ir reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājs vai ir rakstveidā pilnvarojusi personu, kas veic komercdarbību Latvijas Republikas teritorijā, pārņemt minētās personas saistības Latvijas Republikas teritorijā attiecībā uz šajā pantā noteikto ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas dalībnieka pienākumu izpildi. Citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts persona informē apsaimniekotāju par pilnvaroto personu, kura ir pārņēmusi minētās personas saistības Latvijas Republikas teritorijā attiecībā uz šajā pantā noteikto ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas dalībnieka pienākumu izpildi. (8) Persona nevar pretendēt uz tiesībām kļūt par apsaimniekotāju, ja Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esoša iestāde konstatē pretendenta neatbilstību. Pretendenta atbilstības kritērijus, to izvērtēšanas kārtību un kārtību, kādā Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esoša iestāde informē personu, kura pretendē uz tiesībām kļūt par apsaimniekotāju, par atteikumu izskatīt iesniegtos dokumentus un slēgt apsaimniekošanas līgumu, nosaka Ministru kabinets. 8 (09.07.2020. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.12.2023. un 04.12.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025.)

7

(1) Nodokli par transportlīdzekļiem nemaksā transportlīdzekļu būvētājs vai tā pilnvarots pārstāvis, vai lietotu transportlīdzekļu tirgotājs, ja tas nodrošina normatīvajos aktos par nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanu noteikto prasību ievērošanu, kā arī izpilda vienu no šādām prasībām: 1) ir izveidojis un piemēro ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu attiecībā uz nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanu (turpmāk — nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēma), iesniedzis Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošai iestādei finanšu nodrošinājumu nodokļa maksājuma segšanai (turpmāk — finanšu nodrošinājums) un noslēdzis ar šo iestādi līgumu par nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu (turpmāk — nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas līgums); 2) ir noslēdzis ar apsaimniekotāju līgumu par piedalīšanos nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmā (ja apsaimniekotājs ir iesniedzis Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošai iestādei finanšu nodrošinājumu un noslēdzis ar šo iestādi nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas līgumu). (2) Ministru kabinets nosaka: 1) kārtību, kādā transportlīdzekļu būvētājs vai tā pilnvarots pārstāvis, lietotu transportlīdzekļu tirgotājs, kas pirmo reizi Latvijā pastāvīgi reģistrē lietotu transportlīdzekli, vai apsaimniekotājs iesniedz normatīvajos aktos noteiktai Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošai iestādei dokumentus, kas apliecina nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmas izveidi un piemērošanu vai piedalīšanos šādas sistēmas darbībā; 2) kārtību, kādā transportlīdzekļu būvētājs vai tā pilnvarots pārstāvis, vai lietotu transportlīdzekļu tirgotājs, kas pirmo reizi Latvijā pastāvīgi reģistrē lietotu transportlīdzekli, sniedz pārskatu par nolietotu transportlīdzekļu savākšanu un pārstrādi (ja tas nemaksā nodokli par transportlīdzekļiem) un pārskata formu un tajā iekļaujamo informāciju; 3) nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas līguma būtiskos noteikumus; 4) prasības nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmas izveidei un piemērošanai, kā arī apsaimniekotājam, kura līgumpartneri nemaksā nodokli par transportlīdzekļiem; 5) kārtību, kādā nodokļa maksātājs, kas pats izveidojis un piemēro nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmu un nemaksā nodokli, un apsaimniekotājs, kura līgumpartneri nemaksā nodokli par transportlīdzekļiem, iesniedz auditētu pārskatu par nolietotu transportlīdzekļu savākšanu un pārstrādi, pārskata formu un tajā iekļaujamo informāciju. (3) Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esoša iestāde kontrolē nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmas darbības programmas izpildi, kā arī pēc tam, kad ir pieņēmusi lēmumu par atbrīvošanu no nodokļa, līdz ceturksnim sekojošā nākamā mēneša 20. datumam rakstveidā informē par to Valsts ieņēmumu dienestu un valsts akciju sabiedrību "Ceļu satiksmes drošības direkcija" un sniedz tiem nepieciešamās ziņas. (31) Ja apsaimniekošanas līgumu ar normatīvajos aktos noteiktu Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošu iestādi noslēdz apsaimniekotājs, tas rakstveidā informē savus līgumpartnerus par noslēgto līgumu un piemērojamo atbrīvojumu no nodokļa samaksas. (4) Nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs zaudē tiesības uz šajā pantā noteikto nodokļa atbrīvojumu, ja šā panta pirmajā daļā minētais līgums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiek izbeigts sakarā ar to, ka nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs nepiemēro vai piemēro nepilnīgā apmērā nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmu un neizpilda līgumā ar Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošu iestādi ietvertās saistības. Atbrīvojumu no nodokļa samaksas pārtrauc piemērot, sākot ar līguma izbeigšanas dienai sekojošā nākamā ceturkšņa pirmā mēneša pirmo dienu. (5) Nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs zaudē tiesības uz šajā pantā noteikto nodokļa atbrīvojumu, ja šā panta pirmajā daļā minētais līgums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiek izbeigts sakarā ar to, ka nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs mēneša laikā pēc vides aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos noteiktā termiņa nav iesniedzis Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošai iestādei šā panta otrās daļas 2.punktā minēto pārskatu. Atbrīvojumu no nodokļa samaksas pārtrauc piemērot, sākot ar līguma izbeigšanas dienai sekojošā nākamā ceturkšņa pirmā mēneša pirmo dienu. (6) Šā panta ceturtajā un piektajā daļā minētā lēmuma par vienpusēju atkāpšanos no līguma gadījumos, kad nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs nepiemēro vai piemēro nepilnīgā apmērā nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmu un neizpilda līgumā ar Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošu iestādi ietvertās saistības, un gadījumos, kad nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs mēneša laikā pēc vides aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos noteiktā termiņa nav iesniedzis Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošai iestādei šā panta otrās daļas 2.punktā minēto pārskatu, apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur lēmuma darbību. (7) Kārtību, kādā tiek slēgts un izbeigts šā panta pirmajā daļā minētais līgums, tai skaitā kārtību, kādā notiek vienpusēja atkāpšanās no līguma gadījumos, kad nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs nepiemēro vai piemēro nepilnīgā apmērā nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmu un neizpilda līgumā ar Klimata un enerģētikas minis­trijas padotībā esošu iestādi ietvertās saistības, un gadījumos, kad nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs mēneša laikā pēc vides aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos noteiktā termiņa nav iesniedzis Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošai iestādei šā panta otrās daļas 2.punktā minēto pārskatu, nosaka Ministru kabinets. (8) Izbeidzot šajā pantā noteikto apsaimniekošanas līgumu, nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs, kas tika atbrīvots no nodokļa samaksas, trīs mēnešu laikā pēc līguma izbeigšanas dienas iesniedz Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošajai iestādei, ar kuru bija noslēgts apsaimniekošanas līgums, pārskatu par nolietotu transportlīdzekļu savākšanu un pārstrādi par periodu no kalendārā gada sākuma līdz brīdim, kad atbrīvojums no nodokļa samaksas tika pārtraukts. (9) Persona, kas pirmo reizi Latvijā pastāvīgi reģistrē transportlīdzekli, nodokli par transportlīdzekli nemaksā, ja tā ir iegādājusies apliecinājuma zīmi no apsaimniekotāja, kurš ir izveidojis un piemēro nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmu un noslēdzis ar normatīvajos aktos noteiktu Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošu iestādi nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas līgumu. Apliecinājuma zīme pamato personas veikto maksājumu apsaimniekotājam par to, ka apsaimniekotājs pieņems attiecīgo transportlīdzekli, kad tas būs nolietots, un veiks tā atbilstošu apsaimniekošanu. (10) Ministru kabinets nosaka: 1) prasības apsaimniekotājam, kas pārdod apliecinājuma zīmi, apliecinājuma zīmes formu un tajā iekļaujamo informāciju, kā arī kārtību, kādā informācija par pārdotajām apliecinājuma zīmēm tiek norādīta transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā; 2) kārtību, kādā apsaimniekotājs, kas pārdod apliecinājuma zīmes, iesniedz normatīvajos aktos noteiktai Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošai iestādei pārskatu par pārdotajām apliecinājuma zīmēm, pārskata formu un tajā iekļaujamo informāciju. 9 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2008., 14.11.2008., 12.06.2009., 20.12.2010., 23.11.2016., 15.12.2016., 26.04.2018., 09.07.2020. un 04.12.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025.)

8

(1) Nodokli par iepakojumu vai vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem nodokļa maksātājs nemaksā, ja tas nodrošina vides aizsardzības normatīvajos aktos noteikto izlietotā iepakojuma un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu reģenerācijas normu izpildi, kā arī izpilda vienu no šādiem nosacījumiem: 1) ir izveidojis un piemēro ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu attiecībā uz izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanu (turpmāk — izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēma), iesniedzis Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošai iestādei finanšu nodrošinājumu un noslēdzis ar šo iestādi līgumu par izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu (turpmāk — iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas līgums); 2) ir noslēdzis ar iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekotāju līgumu par piedalīšanos izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmā (ja apsaimniekotājs ir reģistrēts Valsts vides dienestā, iesniedzis Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošai iestādei finanšu nodrošinājumu un noslēdzis ar šo iestādi iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas līgumu). (11) Atbrīvojumu no nodokļa samaksas nepiemēro vienreiz lietojamām plastmasu saturošām glāzēm un to vāciņiem. (12) Nodokļa maksātājs, kura radītā izlietotā iepakojuma apjoms, ieskaitot depozīta iepakojumu, kalendāra gada laikā ir 300 kilogramu vai vairāk, piedalās ražotāja paplašinātās atbildības sistēmā, slēdzot līgumu ar apsaimniekotāju par dalību izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmā, vai pats izveido un piemēro šādu sistēmu. Radītā izlietotā iepakojuma apjoms ir līdzvērtīgs iepakojuma apjomam, kāds kopā ar precēm un izstrādājumiem ir realizēts vai izmantots savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, ieskaitot pakalpojuma sniedzēja pievienoto iepakojumu. (13) Nodokļa maksātājs, kurš nepilda šā panta 1.2 daļā minēto pienākumu, maksā nodokli divkāršā apmērā. (2) Ministru kabinets nosaka: 1) kārtību, kādā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekotājs iesniedz normatīvajos aktos noteiktai Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošai iestādei dokumentus, kas apliecina izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu un apsaimniekotāja līgumpartneru piedalīšanos šādas sistēmas darbībā; 2) kārtību, kādā nodokļa maksātājs iesniedz normatīvajos aktos noteiktai Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošai iestādei dokumentus, kas apliecina nodokļa maksātāja izveidotās izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu; 3) prasības izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmas izveidei un piemērošanai, kā arī prasības nodokļa maksātājam, kas pats izveidojis un piemēro izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmu un nemaksā nodokli, un prasības iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekotājiem, kuru līgumpartneri nemaksā nodokli par iepakojumu vai vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem; 4) kārtību, kādā nodokļa maksātājs, kas pats izveidojis un piemēro izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmu un nemaksā nodokli, un iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekotājs, kura līgumpartneri nemaksā nodokli par iepakojumu vai vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem, iesniedz auditētu pārskatu par izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaim­niekošanu, aprēķināto nodokli, pārskata formu un tajā iekļaujamo informāciju; 5) kārtību, kādā nodokļa maksātājs, kas pats izveidojis un piemēro izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmu, un nemaksā nodokli, un iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekotājs, kura līgumpartneri nemaksā nodokli par iepakojumu vai vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem, iesniedz pārskatu par izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanu, aprēķināto nodokli, pārskata formu un tajā iekļaujamo informāciju; 6) dokumentus, ar kuriem apliecina, ka iepakojums, kurš bijis saskarē ar bīstamām ķīmiskajām vielām vai bīstamiem ķīmiskajiem produktiem, pēc iepakoto vielu izlietošanas attīrīts līdz tādai pakāpei, ka tas vairs nav uzskatāms par bīstamo atkritumu, un šo dokumentu iesniegšanas kārtību; 7) iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas līguma būtiskos noteikumus; 8) izlietotā iepakojuma un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu savākšanas, pārstrādes un reģenerācijas apjomu noteikšanas kārtību izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmu ietvaros; 9) kārtību, kādā Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esoša iestāde pieņem lēmumu par atbrīvojuma piemērošanu no nodokļa samaksas par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem; 10) kārtību, kādā Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esoša iestāde izskata pārskatu un auditētu pārskatu par izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanu un aprēķināto nodokli; 11) kārtību, kādā slēdz, groza un izbeidz šā panta pirmajā daļā minēto līgumu, un līguma grozīšanas nosacījumus; 12) kārtību, kādā vienpusēji atkāpjas no šā panta pirmajā daļā minētā līguma gadījumos, kad: a) nodokļa maksātājs, kas pats izveidojis un piemēro izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmu, vai apsaimniekotājs apsaimniekošanas sistēmu nepiemēro vai piemēro nepilnīgā apmērā un neizpilda ar Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošu iestādi noslēgtajā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas līgumā ietvertās saistības, b) nodokļa maksātājs, kas pats izveidojis un piemēro izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmu, vai apsaimniekotājs mēneša laikā pēc normatīvajos aktos noteiktā termiņa nav iesniedzis Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošai iestādei šīs daļas 4. un 5. punktā minēto pārskatu vai šā panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minēto finanšu nodrošinājumu; 13) kritērijus un kārtību, kādā nosaka iepakojumu, kas pilnībā vai daļēji sastāv no plastmasas (polimēru) izejmateriāliem, atbilstoši to pārstrādājamībai, un dokumentus, ar kuriem apliecina, ka šis iepakojums ir pārstrādājams. (3) Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esoša iestāde kontrolē iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmas darbības programmas izpildi, kā arī pēc tam, kad ir pieņēmusi lēmumu par atbrīvošanu no nodokļa, līdz ceturksnim sekojošā nākamā mēneša 20. datumam rakstveidā informē par to Valsts ieņēmumu dienestu un sniedz tam nepieciešamās ziņas. (4) Nodokļa maksātājs, kurš realizē gan vienreiz lietojamos galda traukus un piederumus, gan pirmais realizē preces iepakojumā vai izmanto savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai iegādātas preces iepakojumā, lai saņemtu nodokļa atbrīvojumu, nodrošina gan izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas, gan papīra, kartona, metāla folijas, koksnes vai no citām dabiskām šķiedrām izgatavoto vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmas izveidošanu un piemērošanu. (5) Vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem piemēro tādas pašas pārstrādes un reģenerācijas normas (pa gadiem) kā iepakojumam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par iepakojuma apsaimniekošanu. Izlietoto iepakojumu un vienreiz lietojamos galda traukus un piederumus var apsaimniekot, piemērojot vienotu apsaimniekošanas sistēmu. (6) Ja apsaimniekošanas līgumu ar normatīvajos aktos noteiktu Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošu iestādi noslēdz apsaimniekotājs, tas rakstveidā informē savus līgumpartnerus par noslēgto līgumu un piemērojamo atbrīvojumu no nodokļa samaksas, norādot Valsts vides dienesta tā lēmuma datumu un numuru, kurš pieņemts par apsaimniekošanas līguma noslēgšanu un atbrīvojuma piemērošanu, kā arī norādot, kuriem izlietotā iepakojuma un vienreiz lietojamo trauku materiālu veidiem piemēro atbrīvojumu un uz kādu laikposmu atbrīvojums piešķirts. (7) Atbrīvojumu no nodokļa samaksas iepakojumam, kurš bijis saskarē ar bīstamām ķīmiskajām vielām vai bīstamiem maisījumiem, piemēro šādos gadījumos: 1) ja iepakojumu pēc iepakoto vielu izlietošanas attīra līdz tādai pakāpei, ka tas vairs nav uzskatāms par bīstamo atkritumu, un to var dokumentāri pierādīt, un iepakojumu apsaimnieko saskaņā ar šā panta prasībām; 2) ja iepakojumu pēc iepakoto vielu izlietošanas nav iespējams attīrīt līdz tādai pakāpei, ka tas vairs nav uzskatāms par bīstamo atkritumu, šo iepakojumu apsaimnieko saskaņā ar normatīvo aktu prasībām par bīstamo atkritumu apsaimniekošanu un to var dokumentāri pierādīt. (8) Nodokļa maksātājs zaudē tiesības uz šajā pantā noteikto nodokļa atbrīvojumu, ja šā panta pirmās daļas 1. vai 2.punktā minētais līgums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiek izbeigts sakarā ar to, ka nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs apsaimniekošanas sistēmu nepiemēro vai piemēro nepilnīgā apmērā un neizpilda līgumā ar Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošu iestādi ietvertās saistības. Atbrīvojumu no nodokļa samaksas pārtrauc piemērot, sākot ar līguma izbeigšanas dienai sekojošā nākamā ceturkšņa pirmā mēneša pirmo dienu. (9) Nodokļa maksātājs zaudē tiesības uz šajā pantā noteikto nodokļa atbrīvojumu, ja šā panta pirmās daļas 1. vai 2.punktā minētais līgums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiek izbeigts sakarā ar to, ka nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs mēneša laikā pēc normatīvajos aktos noteiktā termiņa nav iesniedzis Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošai iestādei šā panta otrās daļas 4. un 5.punktā minēto pārskatu. Atbrīvojumu no nodokļa samaksas pārtrauc piemērot, sākot ar līguma izbeigšanas dienai sekojošā nākamā ceturkšņa pirmā mēneša pirmo dienu. (10) Šā panta astotajā un devītajā daļā minētā lēmuma par vienpusēju atkāpšanos no līguma gadījumos, kad nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs apsaimniekošanas sistēmu nepiemēro vai piemēro nepilnīgā apmērā un neizpilda līgumā ar Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošu iestādi ietvertās saistības, un gadījumos, kad nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs mēneša laikā pēc normatīvajos aktos noteiktā termiņa nav iesniedzis Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošai iestādei šā panta otrās daļas 4. un 5.punktā minēto pārskatu, apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur lēmuma darbību. (11) (Izslēgta ar 26.04.2018. likumu) (12) (Izslēgta ar 09.07.2020. likumu) (13) Izbeidzot šajā pantā noteikto apsaimniekošanas līgumu, četru mēnešu laikā pēc līguma izbeigšanas dienas: 1) nodokļa maksātājs, kas izveidojis un piemērojis izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmu un tika atbrīvots no nodokļa samaksas, iesniedz Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošajai iestādei, ar kuru bija noslēgts apsaimniekošanas līgums, pārskatu par izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanu un aprēķināto nodokli par periodu no kalendārā gada sākuma līdz brīdim, kad atbrīvojums no nodokļa samaksas tika pārtraukts; 2) apsaimniekotājs, kura līgumpartneri nemaksāja nodokli par iepakojumu vai vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem, iesniedz Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošajai iestādei, ar kuru bija noslēgts apsaimniekošanas līgums, auditētu pārskatu par izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanu un aprēķināto nodokli par periodu no kalendārā gada sākuma līdz brīdim, kad atbrīvojums no nodokļa samaksas tika pārtraukts. 10 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2006., 08.05.2008., 14.11.2008., 12.06.2009., 20.12.2010., 23.11.2016., 15.12.2016., 26.04.2018., 03.04.2019., 09.07.2020., 07.12.2023. un 04.12.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025.) 8.1 pants. Atbrīvojums no nodokļa samaksas par depozīta iepakojumu (1) Nodokļa maksātājs, kas realizē normatīvajos aktos par iepakojuma apsaimniekošanu noteiktos dzērienus depozīta iepakojumā, nodokli par šo iepakojumu nemaksā, ja ir noslēdzis ar depozīta sistēmas operatoru līgumu par dalību depozīta sistēmā (ja depozīta sistēmas operators ir noslēdzis ar Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošu iestādi līgumu par depozīta sistēmas darbības nodrošināšanu). (2) Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esoša iestāde par noslēgto līgumu par depozīta sistēmas darbības nodrošināšanu ar depozīta sistēmas operatoru un par nodokļu maksātājiem, kam piemērots atbrīvojums no nodokļa samaksas par depozīta iepakojumu, līdz ceturksnim sekojošā mēneša 20. datumam informē Valsts ieņēmumu dienestu. (3) Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esoša iestāde reizi ceturksnī sniedz Valsts ieņēmumu dienestam aktuālu informāciju par nodokļu maksātājiem, kam piemērots atbrīvojums no nodokļa samaksas par depozīta iepakojumu. (4) Nodokļa maksātājs, kas realizē normatīvajos aktos par iepakojuma apsaimniekošanu noteiktos dzērienus depozīta iepakojumā un kam ir pienākums piedalīties depozīta sistēmā, bet kas nav noslēdzis ar depozīta sistēmas operatoru līgumu par dalību depozīta sistēmā un nepiedalās depozīta sistēmā, maksā nodokli par depozīta iepakojumu četrkāršā apmērā. (5) Šā panta ceturtajā daļā minētajam nodokļa maksātājam nepiemēro atbrīvojumu no nodokļa samaksas par depozīta iepakojumu atbilstoši šā likuma 8. pantam. (6) Šā panta pirmajā daļā minētais nodokļa maksātājs zaudē tiesības uz šajā pantā noteikto atbrīvojumu, ja šā panta pirmajā daļā minētais līgums par dalību depozīta sistēmā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiek izbeigts. Atbrīvojumu no nodokļa samaksas pārtrauc piemērot, sākot ar nākamo dienu pēc līguma izbeigšanas. (7) Nodokļa maksātājam, kas realizē normatīvajos aktos par depozīta sistēmas piemērošanu noteiktos dzērienus depozīta iepakojumā, atbrīvojums no nodokļa samaksas stājas spēkā ar nākamā mēneša pirmo datumu pēc līguma noslēgšanas ar depozīta sistēmas operatoru par dalību depozīta sistēmā. (8) Depozīta sistēmas operators, kas ir noslēdzis ar Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošu iestādi līgumu par depozīta sistēmas darbības nodrošināšanu, šīs ministrijas padotībā esošai iestādei iesniedz pārskatu normatīvajos aktos par depozīta sistēmas piemērošanu noteiktajā kārtībā. 11 (30.04.2020. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.12.2023. un 04.12.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025.)

9

(1) Nodokli par videi kaitīgām precēm, tai skaitā riepām, ar kurām aprīkoti šā likuma 3. panta pirmās daļas 5. punktā norādītie transportlīdzekļi, izņemot fotoelementu paneļus, invertorus un elektriskos akumulatorus fotoelementu paneļu saražotās strāvas uzkrāšanai, nodokļa maksātājs nemaksā, ja tas nodrošina vides aizsardzības normatīvajos aktos noteikto videi kaitīgu preču atkritumu reģenerācijas normu izpildi, kā arī izpilda vienu no šādiem nosacījumiem: 1) ir izveidojis un piemēro ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu attiecībā uz videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanu (turpmāk — videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēma), iesniedzis Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošai iestādei finanšu nodrošinājumu un noslēdzis ar šo iestādi līgumu par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu (turpmāk — videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas līgums); 2) ir noslēdzis ar videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekotāju līgumu par piedalīšanos videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmā (ja apsaimniekotājs ir iesniedzis Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošai iestādei finanšu nodrošinājumu un noslēdzis ar šo iestādi videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas līgumu). (11) Nodokļa maksātājs, kas realizē vai izmanto savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai fotoelementu paneļus, invertorus un elektriskos akumulatorus fotoelementu paneļu saražotās strāvas uzkrāšanai, nodokli nemaksā par fotoelementu paneļiem, invertoriem un elektriskajiem akumulatoriem fotoelementu paneļu saražotās strāvas uzkrāšanai, ja izpilda vienu no šādiem nosacījumiem: 1) nodrošina fotoelementu paneļu, invertoru un elektrisko akumulatoru fotoelementu paneļu saražotās strāvas uzkrāšanai atsevišķu uzskaiti, šo iekārtu un akumulatoru atkritumu savākšanu, pieņemšanu un uzglabāšanu un šo akumulatoru pārstrādi atbilstoši normatīvajiem aktiem par videi kaitīgām precēm, piedalās videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmā atbilstoši šā panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā noteiktajam; 2) izveido savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai saules elektrostaciju ar fotoelementu paneļu kopējo uzstādīto jaudu vismaz viens megavats, pats nodrošina pasākumus un sedz izdevumus, kas saistīti ar fotoelementu paneļu, invertoru un elektrisko akumulatoru fotoelementu paneļu saražotās strāvas uzkrāšanai atkritumu apsaimniekošanu, un reģistrējas Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošā iestādē. (12) Persona, kura realizē vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto akumulatorus vai baterijas, kuras paredzētas ceļu satiksmē izmantojamu elektroautomobiļu vai hibrīdautomobiļu vilces nodrošināšanai, nemaksā nodokli, ja attiecīgā akumulatora vai baterijas, elektroautomobiļa vai hibrīdautomobiļa pirkuma līgumā ir ietvertas garantijas izlietotā akumulatora vai baterijas nosūtīšanai atpakaļ ražotājvalstij. (2) Ministru kabinets nosaka: 1) kārtību, kādā videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekotājs iesniedz normatīvajos aktos noteiktai Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošai iestādei dokumentus, kas apliecina videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu un apsaimniekotāja līgumpartneru piedalīšanos šādas sistēmas darbībā; 2) kārtību, kādā nodokļa maksātājs iesniedz normatīvajos aktos noteiktai Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošai iestādei dokumentus, kas apliecina nodokļu maksātāja izveidotās videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu; 3) prasības videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmu izveidei un piemērošanai, kā arī prasības nodokļa maksātājam, kas pats izveidojis un piemēro videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un nemaksā nodokli, un prasības videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekotājiem, kuru līgumpartneri nemaksā nodokli par videi kaitīgām precēm; 4) kārtību, kādā nodokļa maksātājs, kas pats izveidojis un piemēro videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un nemaksā nodokli, un videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekotājs, kura līgumpartneri nemaksā nodokli par videi kaitīgām precēm, iesniedz auditētu pārskatu par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanu, aprēķināto nodokli, pārskata formu un tajā iekļaujamo informāciju; 5) kārtību, kādā nodokļa maksātājs, kas pats izveidojis un piemēro videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, un nemaksā nodokli, un videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekotājs, kura līgumpartneri nemaksā nodokli par videi kaitīgām precēm, iesniedz pārskatu par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanu, aprēķināto nodokli, pārskata formu un tajā iekļaujamo informāciju; 6) videi kaitīgu preču atkritumu savākšanas, pārstrādes un reģenerācijas apjomu noteikšanas kārtību videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmu ietvaros, prasības fotoelementu paneļu, invertoru un elektrisko akumulatoru fotoelementu paneļu saražotās strāvas uzkrāšanai atkritumu pieņemšanai un uzglabāšanai, kā arī elektrisko akumulatoru fotoelementu paneļu saražotās strāvas uzkrāšanai pārstrādei;; 7) videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas līguma būtiskos noteikumus; 8) kārtību, kādā Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esoša iestāde pieņem lēmumu par atbrīvojumu no nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm; 9) kārtību, kādā Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esoša iestāde izskata pārskatu un auditētu pārskatu par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanu un aprēķināto nodokli; 10) kārtību, kādā slēdz, groza un izbeidz šā panta pirmajā daļā minēto līgumu, un līguma grozīšanas nosacījumus; 11) kārtību, kādā vienpusēji atkāpjas no šā panta pirmajā daļā minētā līguma gadījumos, kad: a) nodokļa maksātājs, kas pats izveidojis un piemēro videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, vai apsaimniekotājs apsaimniekošanas sistēmu nepiemēro vai piemēro nepilnīgā apmērā un neizpilda ar Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošu iestādi noslēgtajā videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas līgumā ietvertās saistības, b) nodokļa maksātājs, kas pats izveidojis un piemēro videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, vai apsaimniekotājs mēneša laikā pēc normatīvajos aktos noteiktā termiņa nav iesniedzis Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošai iestādei šīs daļas 4. un 5. punktā minēto pārskatu vai šā panta 1. un 2. punktā minēto finanšu nodrošinājumu; 12) kārtību, kādā nodokļa maksātājs, kas pats veic pasākumus un sedz izdevumus, kas saistīti ar fotoelementu paneļu, invertoru un elektrisko akumulatoru fotoelementu paneļu saražotās strāvas uzkrāšanai atkritumu apsaimniekošanu, reģistrējas Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošā iestādē. (3) Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esoša iestāde kontrolē videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmas darbības programmas izpildi, kā arī pēc tam, kad ir pieņēmusi lēmumu par atbrīvošanu no nodokļa, līdz ceturksnim sekojošā nākamā mēneša 20. datumam rakstveidā informē par to Valsts ieņēmumu dienestu un sniedz tam nepieciešamās ziņas. (4) Ja apsaimniekošanas līgumu ar normatīvajos aktos noteiktu Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošu iestādi noslēdz apsaimniekotājs, tas rakstveidā informē savus līgumpartnerus par noslēgto līgumu un piemērojamo atbrīvojumu no nodokļa samaksas, norādot Valsts vides dienesta tā lēmuma datumu un numuru, kurš pieņemts par apsaimniekošanas līguma noslēgšanu un atbrīvojuma piemērošanu, kā arī norādot, kuriem videi kaitīgo preču veidiem piemērojams atbrīvojums un uz kādu laikposmu atbrīvojums piešķirts. (5) Persona, kura ieved un savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto elektriskās un elektroniskās iekārtas, nemaksā nodokli, ja piegādes līgumā ir ietvertas garantijas, ka nolietotās elektriskās un elektroniskās iekārtas tiks nosūtītas atpakaļ piegādātājvalstij. Persona, kura ieved un savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto fotoelementu paneļus, invertorus un elektriskos akumulatorus fotoelementu paneļu saražotās strāvas uzkrāšanai un kura nemaksā nodokli, ja piegādes līgumā ir ietvertas garantijas, ka fotoelementu paneļu, invertoru un elektrisko akumulatoru fotoelementu paneļu saražotās strāvas uzkrāšanai atkritumi tiks nosūtīti atpakaļ piegādātājvalstij, reģistrējas Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošā iestādē. (6) Nodokļa maksātājs zaudē tiesības uz šajā pantā noteikto nodokļa atbrīvojumu, ja šā panta pirmās daļas 1. vai 2.punktā minētais līgums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiek izbeigts sakarā ar to, ka nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs apsaimniekošanas sistēmu nepiemēro vai piemēro nepilnīgā apmērā un neizpilda līgumā ar Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošu iestādi ietvertās saistības. Atbrīvojumu no nodokļa samaksas pārtrauc piemērot, sākot ar līguma izbeigšanas dienai sekojošā nākamā ceturkšņa pirmā mēneša pirmo dienu. (7) Nodokļa maksātājs zaudē tiesības uz šajā pantā noteikto nodokļa atbrīvojumu, ja šā panta pirmās daļas 1. vai 2.punktā minētais līgums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiek izbeigts sakarā ar to, ka nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs mēneša laikā pēc normatīvajos aktos noteiktā termiņa nav iesniedzis Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošai iestādei šā panta otrās daļas 4. un 5.punktā minēto pārskatu. Atbrīvojumu no nodokļa samaksas pārtrauc piemērot, sākot ar līguma izbeigšanas dienai sekojošā nākamā ceturkšņa pirmā mēneša pirmo dienu. (8) Šā panta sestajā un septītajā daļā minētā lēmuma par vienpusēju atkāpšanos no līguma gadījumos, kad nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs apsaimniekošanas sistēmu nepiemēro vai piemēro nepilnīgā apmērā un neizpilda līgumā ar Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošu iestādi ietvertās saistības, un gadījumos, kad nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs mēneša laikā pēc normatīvajos aktos noteiktā termiņa nav iesniedzis Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošai iestādei šā panta otrās daļas 4. un 5.punktā minēto pārskatu, apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur lēmuma darbību. (9) (Izslēgta ar 26.04.2018. likumu) (10) (Izslēgta ar 09.07.2020. likumu) (11) Izbeidzot šajā pantā noteikto apsaimniekošanas līgumu, četru mēnešu laikā pēc līguma izbeigšanas dienas: 1) nodokļa maksātājs, kas izveidojis un piemērojis videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un nemaksāja nodokli, iesniedz Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošajai iestādei, ar kuru bija noslēgts apsaimniekošanas līgums, pārskatu par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanu un aprēķināto nodokli par periodu no kalendārā gada sākuma līdz brīdim, kad atbrīvojums no nodokļa samaksas tika pārtraukts; 2) apsaimniekotājs, kura līgumpartneri nemaksāja nodokli par videi kaitīgām precēm, iesniedz Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošajai iestādei, ar kuru bija noslēgts apsaimniekošanas līgums, auditētu pārskatu par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanu un aprēķināto nodokli par periodu no kalendārā gada sākuma līdz brīdim, kad atbrīvojums no nodokļa samaksas tika pārtraukts. (12) Persona, kura pirmo reizi Latvijā pastāvīgi reģistrē šā likuma 3. panta pirmās daļas 5. punktā norādīto transportlīdzekli, nodokli par riepām, ar kurām aprīkots transportlīdzeklis, nemaksā, ja tā nodrošina šo riepu apsaimniekošanu atbilstoši šā likuma 9. panta pirmās daļas prasībām. 12 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2006., 08.05.2008., 14.11.2008., 12.06.2009., 20.12.2010., 23.11.2016., 15.12.2016., 26.04.2018., 09.07.2020., 01.06.2023., 07.12.2023. un 04.12.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025.) 9.1 pants. Atbrīvojums no nodokļa samaksas par tekstilizstrādājumiem (1) Nodokli par tekstilizstrādājumiem nodokļa maksātājs nemaksā, ja tas nodrošina tekstilizstrādājumu dalītu savākšanu un sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai reģenerācijai atbilstoši vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktajām normām, kā arī izpilda vienu no šādiem nosacījumiem: 1) ir izveidojis un piemēro ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu attiecībā uz tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanu (turpmāk — tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanas sistēma), iesniedzis Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošai iestādei finanšu nodrošinājumu un noslēdzis ar šo iestādi līgumu par tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu (turpmāk — tekstilizstrādājumu apsaimniekošanas līgums); 2) ir noslēdzis ar tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekotāju līgumu par piedalīšanos tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanas sistēmā (ja apsaimniekotājs ir iesniedzis Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošai iestādei finanšu nodrošinājumu un noslēdzis ar šo iestādi tekstilizstrādājumu apsaimniekošanas līgumu). (2) Ministru kabinets nosaka: 1) kārtību, kādā tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekotājs vai nodokļa maksātājs iesniedz dokumentus, kas apliecina tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu un apsaimniekotāja līgumpartneru piedalīšanos šādas sistēmas darbībā; 2) prasības attiecībā uz tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu izveidi un piemērošanu, prasības nodokļa maksātājam, kas pats izveidojis un piemēro tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un nemaksā nodokli, kā arī prasības tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekotājam, kura līgumpartneri nemaksā nodokli par tekstilizstrādājumiem; 3) kārtību, kādā nodokļa maksātājs un tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekotājs iesniedz pusgada pārskatu un auditētu gada pārskatu par tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanu, aprēķināto nodokli, pārskata veidu un tajā iekļaujamo informāciju; 4) kārtību un apjomu, kādā tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu ietvaros notiek tekstilizstrādājumu atkritumu dalīta savākšana un sagatavošana atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai reģenerācijai; 5) tekstilizstrādājumu apsaimniekošanas līguma būtiskos noteikumus; 6) kārtību, kādā Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esoša iestāde pieņem lēmumu par atbrīvojumu no nodokļa samaksas par tekstilizstrādājumiem un izskata pusgada pārskatu un auditētu gada pārskatu par tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanu un aprēķināto nodokli; 7) kārtību, kādā slēdz, groza un izbeidz šā panta pirmajā daļā minēto līgumu, līguma grozīšanas nosacījumus, kā arī gadījumus un kārtību, kādā vienpusēji atkāpjas no šā panta pirmajā daļā minētā līguma. (3) Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esoša iestāde kontrolē tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanas sistēmas darbības programmas izpildi, kā arī pēc tam, kad tā ir pieņēmusi lēmumu par atbrīvošanu no nodokļa, līdz ceturksnim sekojošā nākamā mēneša 20. datumam rakstveidā informē par to Valsts ieņēmumu dienestu un sniedz tam nepieciešamās ziņas. (4) Ja tekstilizstrādājumu apsaimniekošanas līgumu ar normatīvajos aktos noteiktu Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošu iestādi noslēdz apsaimniekotājs, tas rakstveidā informē savus līgumpartnerus par noslēgto līgumu un piemērojamo atbrīvojumu no nodokļa samaksas, norādot Valsts vides dienesta tā lēmuma datumu un numuru, kurš pieņemts par tekstilizstrādājumu apsaimniekošanas līguma noslēgšanu un atbrīvojuma piemērošanu, kā arī paziņojot, uz kādu laikposmu atbrīvojums piešķirts. (5) Ja šā panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā minētais līgums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiek izbeigts tādēļ, ka nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu nepiemēro vai piemēro nepilnīgā apmērā un neizpilda līgumā ar Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošu iestādi ietvertās saistības, nodokļa maksātājs zaudē tiesības uz šajā pantā noteikto nodokļa atbrīvojumu. Atbrīvojumu no nodokļa samaksas pārtrauc piemērot, sākot ar līguma izbeigšanas dienai sekojošā nākamā ceturkšņa pirmā mēneša pirmo dienu. (6) Ja šā panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā minētais līgums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiek izbeigts tādēļ, ka nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs mēneša laikā pēc normatīvajos aktos noteiktā termiņa nav iesniedzis Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošai iestādei pusgada pārskatu vai auditētu gada pārskatu par tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanu un aprēķināto nodokli, nodokļa maksātājs zaudē tiesības uz šajā pantā noteikto nodokļa atbrīvojumu. Atbrīvojumu no nodokļa samaksas pārtrauc piemērot, sākot ar līguma izbeigšanas dienai sekojošā nākamā ceturkšņa pirmā mēneša pirmo dienu. (7) Ja šā panta piektajā un sestajā daļā minētais lēmums par vienpusēju atkāpšanos no līguma gadījumos, kad nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu nepiemēro vai piemēro nepilnīgi un neizpilda līgumā ar Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošu iestādi ietvertās saistības vai mēneša laikā pēc normatīvajos aktos noteiktā termiņa nav iesniedzis Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošai iestādei pusgada pārskatu vai auditētu gada pārskatu par tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanu un aprēķināto nodokli, tiek apstrīdēts un pārsūdzēts, tas neaptur lēmuma darbību. (8) Izbeidzot šajā pantā noteikto tekstilizstrādājumu apsaimniekošanas līgumu, četru mēnešu laikā pēc šā līguma izbeigšanas dienas: 1) nodokļa maksātājs, kas izveidoja un piemēroja tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un nemaksāja nodokli, iesniedz Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošai iestādei, ar kuru bija noslēgts tekstilizstrādājumu apsaimniekošanas līgums, pārskatu par tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanu un aprēķināto nodokli par laikposmu no kalendāra gada sākuma līdz brīdim, kad atbrīvojums no nodokļa samaksas tika pārtraukts; 2) apsaimniekotājs, kura līgumpartneri nemaksāja nodokli par tekstilizstrādājumiem, iesniedz Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošai iestādei, ar kuru bija noslēgts tekstilizstrādājumu apsaimniekošanas līgums, auditētu pārskatu par tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanu un aprēķināto nodokli par laikposmu no kalendāra gada sākuma līdz brīdim, kad atbrīvojums no nodokļa samaksas tika pārtraukts. 13 (07.12.2023. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025.) 9.2 pants. Atbrīvojums no nodokļa samaksas par depozīta elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm 14 (Pants stājas spēkā 01.10.2026. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.10.2026. Sk. pārejas noteikumu 50. punktu)

10

(1) Nodokli par oglekļa dioksīda (CO2) emisiju nemaksā stacionāras tehnoloģiskās iekārtas operatori un gaisa kuģu operatori, kuri ir iekļauti Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā un izpilda likuma "Par piesārņojumu" prasības par emisijas kvotu nodošanu. (2) Nodokli nemaksā par oglekļa dioksīda (CO2) emisiju, kas rodas, izmantojot atjaunojamos energoresursus likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētajās stacionārajās tehnoloģiskajās iekārtās (arī tādās, kurās ražošanas jauda vai saražotās produkcijas apjoms nepārsniedz likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētos rādītājus). 15 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2010. un 23.11.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2021.)

11

Nodokli par ozona slāni noārdošas vielas izmantošanu nemaksā komersants, kas atbilstoši vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktajām tehnoloģiskajām un vides aizsardzības prasībām ozona slāni noārdošu vielu izmanto citu ķīmisku vielu ražošanai, ja ķīmiskajā pārveides procesā ozona slāni noārdoša viela pilnībā maina savu ķīmisko sastāvu. 16

Nodaļa III

12

(1) Lai iegūtu vai lietotu dabas resursus, nodokļa maksātājam jāsaņem vides aizsardzības un zemes dzīļu izmantošanas normatīvajos aktos noteiktā atļauja, licence vai jāreģistrē C kategorijas piesārņojoša darbība. (2) (Izslēgta no 01.07.2025. ar 07.12.2023. likumu. Sk. pārejas noteikumu 47. punktu) (3) Par derīgo izrakteņu ieguves procesā iegūtajiem dabas resursiem maksā dabas resursu nodokli saskaņā ar šā likuma 1. pielikumā noteikto nodokļa likmi. Nodokli par saimnieciskajā darbībā izmantotajiem dabas resursiem aprēķina un maksā kā par dabas resursu ieguvi limita ietvaros. Nodokli par pazemes un virszemes būvju būvniecības, virszemes ūdensobjektu ierīkošanas, to gultnes tīrīšanas vai padziļināšanas rezultātā iegūtiem dabas resursiem, kurus izmanto saimnieciskajā darbībā, aprēķina tā limita ietvaros, kas nepārsniedz likumā "Par zemes dzīlēm" noteikto robežvērtību, bet, ja tas tiek pārsniegts, nepieciešams saņemt zemes dzīļu izmantošanas licenci. Ja dabas resursi tiek izmantoti tā zemes īpašuma robežās, kurā veikta dabas resursu ieguve, nodoklis par dabas resursiem nav jāmaksā. 20 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2006., 23.11.2020. un 07.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024. Grozījums par otrās daļas izslēgšanu un trešās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2025. Sk. pārejas noteikumu 47. punktu)

13

(1) Nodokli aprēķina atbilstoši nodokļa likmēm par katru iegūto vai izmantoto dabas resursu vai vidē emitētā piesārņojuma vienību. Nodokli maksā par faktisko dabas resursu ieguves apjomu, kā arī par kārtējā taksācijas periodā ģeoloģiskajās struktūrās iesūknēto dabasgāzes apjomu un vides piesārņojuma veidu un apjomu. (2) Faktiski iegūto vai izmantoto dabas resursu veidu un apjomu vai emitētā piesārņojuma apjomu nodokļa maksātājs pierāda atbilstoši normatīvajos aktos, attiecīgajā atļaujā vai licencē noteiktajām metodēm, akreditētu laboratoriju veiktajām analīzēm vai standartizētiem aprēķiniem. (3) Nodokļa maksātājs nodrošina iegūto un izmantoto dabas resursu un piesārņojuma apjoma uzskaiti. (4) Nodokli par dabas resursu ieguvi un lietošanu limitos noteiktajos apjomos aprēķina saskaņā ar šā likuma pielikumos noteiktajām likmēm. (5) Ja nodokļa maksātājs taksācijas periodā dabas resursus ieguvis vai lietojis mazāk par noteikto limitu, bet nevar pierādīt faktisko apjomu, nodokli maksā par limitam atbilstošu dabas resursu ieguves vai piesārņojuma veidu un apjomu. (6) Ja nodokļa maksātājs taksācijas periodā nav ieguvis dabas resursus, to norāda pārskatā par aprēķināto dabas resursu nodokli. (7) Nodokli aprēķina un maksā par bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujā vai zemes dzīļu izmantošanas licencē iekļautajiem derīgajiem izrakteņiem un par derīgo izrakteņu ieguves procesā iegūtajiem blakusproduktiem, kuru ieguve nav iekļauta bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujā vai zemes dzīļu izmantošanas licencē, bet par kuriem nodoklis ir jāmaksā atbilstoši šā likuma 1.pielikumam. 21 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2016., 15.12.2016. un 07.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

14

Par kārtējā taksācijas periodā ģeoloģiskajās struktūrās iesūknēto dabasgāzes apjomu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piemērojama nodokļa likme: 1) 0,0143 euro par 100 kubikmetru dabasgāzes iesūknēšanu; 2) (izslēgts ar 23.11.2016. likumu); 3) (izslēgts ar 23.11.2016. likumu); 4) (izslēgts ar 23.11.2016. likumu). 22 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013. un 23.11.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.) 14.1 pants. Nodokļa aprēķināšana par daļiņu PM emisiju gaisā, veicot beramkravu pārkraušanu atvērtos termināļos vai citās atvērtās pārkraušanas vietās Persona, kas veic beramkravu pārkraušanu atvērtos termināļos vai citās atvērtās pārkraušanas vietās, nodokli par daļiņu PM emisiju gaisā aprēķina atbilstoši limitā noteiktajam apjomam, piemērojot šā likuma 4.pielikumā noteikto nodokļa likmi divdesmitkāršā apmērā. 23 (20.12.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

15

(1) Par piesārņojuma veidu un apjomu C kategorijas piesārņojošai darbībai nodokli aprēķina un maksā atbilstoši nodokļa maksātāja deklarētajam piesārņojuma veidam un apjomam. Nodokļa maksātājs nodrošina savas darbības radītā piesārņojuma veida un apjoma uzskaiti. (2) Vidē emitētā piesārņojuma apjomu nosaka, pamatojoties uz vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktajiem nozaru nosacījumiem un metodikām vai izmantojot aprēķinus. (3) Ja iekārtu operatori veic C kategorijas piesārņojošas darbības nozarēs, attiecībā uz kurām normatīvajos aktos nav noteiktu nosacījumu un nav arī iespējams aprēķināt piesārņojošo vielu apjomu, nodokļa apmērs ir noteikts šā panta piektajā daļā. Nodokļa maksātājs samaksā nodokli par katru veikto C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrāciju. Ja persona C kategorijas piesārņojošu darbību reģistrējusi un saimniecisko darbību uzsākusi laikā, kas nesakrīt ar nodokļa taksācijas perioda pirmo mēnesi, nodokli aprēķina kā vienu divpadsmito daļu no gada nodokļa likmes par katru taksācijas perioda mēnesi pēc reģistrēšanas. (4) Ja persona, kas reģistrējusi C kategorijas piesārņojošu darbību un maksā nodokli šā panta piektajā daļā noteiktajā apmērā, piesārņojošu darbību vai saimniecisko darbību izbeigusi pirms taksācijas perioda beigām, nodokli aprēķina kā vienu divpadsmito daļu no gada nodokļa likmes par katru taksācijas perioda mēnesi līdz darbības izbeigšanai (ieskaitot mēnesi, kurā darbību izbeidz). (5) Nodokļa likmes par vides piesārņošanu, veicot C kategorijas piesārņojošas darbības, ir šādas: 1) 2021. gadā — 178 euro gadā; 2) 2022. gadā — 200 euro gadā; 3) no 2023. gada — 250 euro gadā. 24 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2006., 08.05.2008., 12.06.2009., 20.12.2010., 19.09.2013. un 23.11.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2021.)

16

(1) Šā likuma 4.pielikumā noteiktajai oglekļa dioksīda (CO2) emisijai nenosaka limitu, un nodokli par visu oglekļa dioksīda (CO2) emisijas apjomu aprēķina, piemērojot šā likuma 4.pielikumā noteiktās likmes. Oglekļa dioksīda (CO2) emisijas apjomu no stacionāras tehnoloģiskas iekārtas aprēķina, ņemot vērā kurināmā, izejvielu, palīgmateriālu un saražotās produkcijas veidu un ķīmisko sastāvu, izmantotā kurināmā, izejvielu un palīgmateriālu apjomu, saražotās produkcijas apjomu, zemākā sadegšanas siltuma faktoru un oksidācijas faktoru vai pārvēršanas faktoru. (2) Oglekļa dioksīda (CO2) emisijas apjoma aprēķināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. 25

17

26 (Izslēgts ar 15.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

18

Nodokli par augsni aprēķina un maksā, ja augsne ir realizēta, piemērojot šā likuma 1.pielikumā noteikto nodokļa likmi. 27

19

Nodokli par virszemes un pazemes ūdeņu ieguvi maksā, ja ūdeņu ieguve pārsniedz 10 kubikmetrus diennaktī. Ja nodokļa maksātājam attiecīgajā atļaujā ūdeņu ieguves limits noteikts mazāks par 10 kubikmetriem diennaktī, nodokli saskaņā ar šā likuma 21.pantu maksā tikai par to ūdeņu apjomu, kas iegūts virs limita, atbilstoši šā likuma 2.pielikumā noteiktajai nodokļa likmei. Pazemes ūdeņiem, ko izmanto par dzērienu sastāvdaļu vai par pārtikas produktu sastāvdaļu ražošanas procesā, piemēro nodokļa likmi, kas noteikta šā likuma 2.pielikumā pazemes ūdeņiem, arī saldūdeņiem un avotu ūdeņiem, ko izmanto ūdens­apgādē. Nodokli par tālāk realizējamo pazemes ūdeņu, saldūdeņu, minerālūdeņu un avotu ūdeņu ieguvi maksā par taksācijas periodā faktisko iegūto apjomu. 28 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2006., 08.05.2008. un 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.) 19.1 pants. Nodokļa aprēķināšana par ūdens resursu lietošanu elektroenerģijas ražošanai hidroelektrostacijā Nodokļa likme par ūdens resursu lietošanu elektroenerģijas ražošanai hidroelektrostacijā ir 0,00853 euro par 100 kubikmetriem hidrotehniskajai būvei caurplūdušā ūdens. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā aprēķina hidrotehniskajai būvei caurplūdušo ūdeni, pamatojoties uz patēriņam nodotās elektroenerģijas daudzumu un hidromezgla darbības lietderības koeficientu. 29 (06.11.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2016. un 04.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2026.) 19.2 pants. Nepārstrādātas koksnes apsaimniekošanas sistēmas piemērošana nepārstrādātai koksnei (1) Nepārstrādātas koksnes apsaimniekotājam ir šādi pienākumi: 1) nodrošināt savas vai līgumpartneru iegūtās nepārstrādātās koksnes apjoma uzskaiti, kā arī informāciju par realizētās koksnes veidiem un apjomu; 2) ievērot savā darbībā un lēmumu pieņemšanā caurredzamības principu, tai skaitā pamatot ar nepārstrādātas koksnes apsaimniekošanas sistēmas īstenošanu saistītās izmaksas; 3) noslēgt līgumu ar Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošu iestādi par nepārstrādātas koksnes apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu; 4) publicēt savā tīmekļvietnē informāciju par: a) dibinātājiem, biedriem, dalībniekiem vai akcionāriem, b) to nodokļa maksātāju skaitu, kuri ir noslēguši līgumus par piedalīšanos nepārstrādātas koksnes apsaimniekošanas sistēmā, c) līgumpartneru maksu par piedalīšanos nepārstrādātas koksnes apsaimniekošanas sistēmā, norādot maksu euro par iegūtās, nepārstrādātās koksnes tilpuma vienību, kas realizēta ārpus Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas teritorijas; 5) nodrošināt, ka nepārstrādātas koksnes apsaimniekošanas sistēma ir pieejama visiem komersantiem un tās piemērošanas nosacījumi ir vienlīdzīgi, nediskriminējoši un nerada nesamērīgu administratīvo slogu, tai skaitā mazajiem un vidējiem komersantiem. (2) Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esoša iestāde publicē savā tīmekļvietnē informāciju par nepārstrādātas koksnes apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu, datus par iegūto nepārstrādāto koksni, kā arī nepārstrādātas koksnes apsaimniekotāju sarakstu. (3) Ministru kabinets nosaka: 1) kārtību, kādā nepārstrādātas koksnes apsaimniekotājs iesniedz Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošai iestādei dokumentus, kas apliecina iegūtās koksnes pārstrādi vai realizāciju, kā arī nepārstrādātas koksnes apsaimniekotāja līgumpartneru piedalīšanos šīs koksnes apsaimniekošanas sistēmā; 2) prasības nepārstrādātas koksnes apsaimniekošanas sistēmas izveidei un piemērošanai; 3) kārtību, kādā Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esoša iestāde izskata pārskatu par nepārstrādāto koksni un aprēķināto nodokli; 4) kārtību, kādā slēdz, groza un izbeidz šā panta pirmajā daļā minēto līgumu, un līguma grozīšanas nosacījumus. 30 (04.12.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2026.) 19.3 pants. Nodokļa aprēķināšana par nepārstrādātu koksni (1) Nodokli par nepārstrādātu koksni nodokļa maksātājs aprēķina atbilstoši šā likuma 1. pielikumā noteiktajai nodokļa likmei par nepārstrādātu un ārpus Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas teritorijas realizētu koksni. (2) Lai pamatotu nodokļa aprēķinu, nodokļa maksātājs nodrošina ārpus Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas teritorijas realizētās nepārstrādātas koksnes apjoma uzskaiti. (3) Nepārstrādātas koksnes tilpuma vienību pamato ar uzskaites dokumentiem. (4) Ministru kabinets nosaka: 1) nepārstrādātas koksnes tilpumu apliecinošus uzskaites dokumentus un tajos iekļaujamo informāciju; 2) nepārstrādātas koksnes tilpuma noteikšanas metodes. 31 (04.12.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2026.)

20

Par parka vīngliemežu (Helix pomatia L.) vākšanu tālākai saimnieciskai izmantošanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piemērojama nodokļa likme 0,04 euro par vienu kilogramu. 32 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.) 20.1 pants. Nodokļa aprēķināšana par atkritumu apglabāšanu vai sadedzināšanu (1) Nodokli par atkritumu apglabāšanu aprēķina un maksā par atkritumu poligonā apglabāto faktisko atkritumu daudzumu, piemērojot šā likuma 3. pielikumā noteiktās nodokļa likmes. (2) Nodokli nemaksā par to atkritumu daudzumu, kas atbilstoši izsniegtajai atļaujai A vai B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai tiek novietots bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes iekārtā biogāzes ieguvei (bioreaktorā) un pēc šā procesa īstenošanas uzskatāms par pārstrādātu vai reģenerētu saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma prasībām. (3) Nodokli maksā par to atkritumu daudzumu, ko atšķiro no bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes iekārtā biogāzes ieguvei (bioreaktorā) pārstrādātās vai reģenerētās atkritumu frakcijas un apglabā atkritumu poligonā vai sadedzina atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtās. (31) Nodokļa maksātājs nodokli par šā panta trešajā daļā minēto atkritumu daudzumu aprēķina un maksā, piemērojot tādu nodokļa likmi par atkritumu apglabāšanu vai atkritumu sadedzināšanu, kas tika piemērota dienā, kad saskaņā ar Valsts vides dienestam sniegtajām ziņām bioreaktorā tika ievietots pēdējais atkritumu daudzums. (4) Nodokļa likme par atkritumu sadedzināšanu atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtā ir 15 euro par tonnu. (5) Nodokli nemaksā par to atkritumu daudzumu, kas tiek sadedzināts vai līdzsadedzināts iekārtas klinkera cementa ražošanai rotācijas krāsnī. 33 (14.11.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

21

(1) Par dabas resursu ieguvi vai izmantošanu vai vidē emitēto piesārņojumu virs limitos noteiktā apjoma nodokli aprēķina, piemērojot nodokļa likmi desmitkāršā apmērā. (2) Ja persona, kura iegūst vai izmanto dabas resursus vai veic piesārņojošas darbības, nav saņēmusi nepieciešamo atļauju, licenci vai reģistrējusi C kategorijas piesārņojošu darbību, nodokli aprēķina, piemērojot nodokļa likmi desmitkāršā apmērā. (3) Ja vide piesārņota vai dabas resursi iegūti bez nepieciešamās atļaujas, licences vai C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrācijas, pieņem, ka faktiski emitētais vai iegūtais daudzums ir tāds, kādu aprēķinātajā iekārtas izmantošanas laikposmā emitē vai iegūst līdzvērtīgas jaudas un darbības profila iekārtā, ja vien nodokļa maksātājs nevar pierādīt faktisko apjomu. 34 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2020. un 07.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

22

(1) Nodokli par piesārņojumu, kas emitēts vidē nepārvaramas varas dēļ, aprēķina par visu piesārņojuma apjomu kā par limita robežās emitēto piesārņojumu, ievērojot nosacījumu, ka nodokļa maksātājs par šādu piesārņošanu nekavējoties, bet ne vēlāk kā vienas darbdienas laikā ir rakstveidā informējis Valsts vides dienestu un veicis ar Valsts vides dienestu saskaņotus pasākumus, lai novērstu turpmāku piesārņošanu. (2) Ja nodokļa maksātājs par nepārvaramas varas iestāšanos nav informējis Valsts vides dienestu un nav veicis pasākumus, lai novērstu turpmāku piesārņošanu, faktiski emitēto piesārņojumu ieskaita nodokļa maksātājam noteiktajā limitā. Nodokli par vides piesārņošanu limita robežās maksā atbilstoši šā likuma pielikumos noteiktajai likmei, bet par piesārņojumu, kas emitēts vidē virs limita, maksā nodokli desmitkāršā apmērā. (3) Nodokli par piesārņojumu, kas emitēts vidē noteiktā laika periodā sakarā ar iekārtai netipisku darbību, tajā skaitā ar jaunas iekārtas vai tās daļas darbības ieregulēšanu vai testēšanu pirms nodošanas ekspluatācijā vai pēc rekonstrukcijas saskaņā ar iekārtas tehniskajā dokumentācijā norādīto, kā arī iekārtas vai tās daļas darbības testēšanu saskaņā ar tehniskās ekspluatācijas dokumentācijā norādīto, aprēķina par visu piesārņojuma apjomu kā par limita robežās emitēto piesārņojumu, ja operators nodrošina vides aizsardzības iestāžu izvirzīto nosacījumu ievērošanu laikā, kad iekārtas darbība notiek netipiskos apstākļos. 35 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

Nodaļa IV

23

(1) Nodokli par videi kaitīgām precēm aprēķina atbilstoši nodokļa likmēm pa preču veidiem saskaņā ar šā likuma 6.pielikumu. (11) Šā likuma 3. panta 1.1 daļā minētajam nodokļa maksātājam nodokli par videi kaitīgām precēm aprēķina Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esoša iestāde atbilstoši nodokļa likmēm par preču veidiem, kas nav pārstrādāti vai reģenerēti, saskaņā ar šā likuma 6. pielikumu. (2) Nodokli par videi kaitīgu preču realizāciju Latvijā vai par videi kaitīgu preču izmantošanu savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai aprēķina euro par katru preces fizisko vienību vai svara vienību. (3) (Izslēgta ar 19.12.2006. likumu) (4) (Izslēgta ar 19.12.2006. likumu) (5) Videi kaitīgu preču svaru vai skaitu pamato ar uzskaites dokumentiem. Nodokļa maksātājs nodrošina videi kaitīgu preču uzskaiti, lai pamatotu nodokļa aprēķinus. (6) Ministru kabinets nosaka: 1) videi kaitīgu preču svaru apliecinošus uzskaites dokumentus un tajos iekļaujamo informāciju; 2) videi kaitīgu preču svara noteikšanas metodes, ja nodokļa maksātāja rīcībā nav nepieciešamo videi kaitīgu preču svaru apliecinošu uzskaites dokumentu; 3) kārtību, kādā nosaka personu, kura drīkst veikt videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmu auditu; 4) videi kaitīgu preču atkritumu apsaim­niekošanas sistēmu auditēšanas kārtību. (7) Riepām, ar kurām ir aprīkoti šā likuma 3. panta pirmās daļas 5. punktā norādītie transportlīdzekļi, piemēro šādas nodokļa likmes: 1) par riepām, ar kurām aprīkots L kategorijas transportlīdzeklis, — 10 euro par vienu transportlīdzekli; 2) par riepām, ar kurām aprīkots M2, N2 un O3 kategorijas transportlīdzeklis, — 100 euro par vienu transportlīdzekli; 3) par riepām, ar kurām aprīkots M3, N3 un O4 kategorijas transportlīdzeklis, — 170 euro par vienu transportlīdzekli; 4) par riepām, ar kurām aprīkots O1 un O2 kategorijas transportlīdzeklis, — 20 euro par vienu transportlīdzekli. 36 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2006., 19.09.2013., 26.04.2018., 07.12.2023. un 04.12.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025.) 23.1 pants. Nodokļa aprēķināšana par akmeņoglēm, koksu un lignītu (brūnoglēm) (1) Nodokli par akmeņoglēm, koksu un lignītu (brūnoglēm) aprēķina atbilstoši šā likuma 9.pielikumā minētajām likmēm par katru akmeņogļu, koksa un lignīta (brūnogļu) svara vienību atkarībā no to siltumspējas. (2) Akmeņogļu, koksa un lignīta (brūnogļu) svaru un siltumspēju pamato ar uzskaites dokumentiem. Lai pamatotu nodokļa aprēķinus, nodokļa maksātājs nodrošina akmeņogļu, koksa un lignīta (brūnogļu) uzskaiti atbilstoši to siltumspējai. (3) Ja uzskaites dokumentos akmeņogļu, koksa un lignīta (brūnogļu) siltumspēja ir norādīta noteiktā intervālā, nodokļa aprēķināšanai izmanto intervāla augstāko robežu. (4) (Izslēgta ar 14.11.2019. likumu) (5) (Izslēgta ar 14.11.2019. likumu) 37 (19.12.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.11.2007. un 14.11.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2020.)

24

(1) Nodokli par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem aprēķina atbilstoši šā likuma 7.pielikumā minētajām likmēm par katru iepakojuma materiāla veida svara vienību vai katru galda trauku vai piederumu materiāla veida svara vienību. (11) Šā likuma 3. panta 1.1 daļā minētajam nodokļa maksātājam nodokli par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem aprēķina Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esoša iestāde atbilstoši šā panta piektajā daļā vai šā likuma 7. pielikumā noteiktajām likmēm par katru iepakojuma materiāla veida svara vienību vai katru galda trauku vai piederumu materiāla veida svara vienību, kas nav pārstrādāta vai reģenerēta. (12) Šā likuma 3. panta 1.2 daļā minētajam nodokļa maksātājam nodokli par depozīta iepakojumu aprēķina Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esoša iestāde atbilstoši šā likuma 7. pielikumā noteiktajām likmēm par katru iepakojuma materiāla veida svara vienību, kas nav pieņemta un reģenerēta. (2) Iepakojuma materiāla veidu un svaru un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu materiāla veidu un svaru pamato ar uzskaites dokumentiem. Nodokļa maksātājs nodrošina iepakojuma un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu uzskaiti, lai pamatotu nodokļa aprēķinus. (3) Ministru kabinets nosaka: 1) iepakojuma materiāla veidu un svaru apliecinošus uzskaites dokumentus un tajos iekļaujamo informāciju; 2) institūciju, kura izsniedz atzinumu par iepakojuma materiāla un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu materiāla veidu un svaru, ja nodokļa maksātāja rīcībā nav nepieciešamo iepakojuma materiāla vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu materiāla veidu un svaru apliecinošu uzskaites dokumentu; 3) iepakojuma materiāla veida un svara noteikšanas metodes, ja nodokļa maksātāja rīcībā nav iepakojuma materiāla veidu un svaru apliecinošu uzskaites dokumentu; 4) pieļaujamās novirzes no iepakojuma un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu svara normas, ja svars tiek pamatots ar uzskaites dokumentiem; 5) vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu materiāla veida un svara noteikšanas metodes, ja nodokļa maksātāja rīcībā nav vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu materiāla veidu un svaru apliecinošu uzskaites dokumentu; 6) kārtību, kādā nosaka personu, kura drīkst veikt izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmu un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmu auditu; 7) izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmu un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmu auditēšanas kārtību; 8) no bioplastmasas izgatavota iepakojuma un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu marķēšanas kārtību un uz šā iepakojuma un šiem galda traukiem un piederumiem norādāmo informāciju (marķējumu) par materiālu veidu. (4) Nodokļa maksātājs, kurš maksā nodokli par iepakojumu un kuram atbilstoši vides aizsardzības normatīvajiem aktiem nav jāveic izlietotā iepakojuma pārstrāde un reģenerācija, nodokli aprēķina atbilstoši šā likuma 7.pielikumā noteiktajām nodokļa likmēm par katru iepakojuma materiāla veida svara vienību vai, ja nevar nodrošināt iepakojuma materiāla veida un svara pamatošanu ar uzskaites dokumentiem, — 120 euro gadā. (5) Plastmasas iepirkumu maisiņiem šā likuma 4.panta piektajā daļā minētajā gadījumā piemēro šādu nodokļa likmi: 1) vieglās plastmasas iepirkumu maisiņiem — 4,80 euro par vienu kilogramu; 2) plastmasas iepirkumu maisiņiem, kuru materiāla biezums ir vienāds ar 50 mikroniem vai lielāks, — 1,50 euro par vienu kilogramu. (6) Iepakojumam un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem, uz kuriem nav norādīta normatīvajos aktos noteiktā informācija (marķējums), piemēro nodokļa likmi, kas noteikta šā likuma 7.pielikuma 2.punktā iepakojumam un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem no plastmasas (polimēru) izej­materiāliem. (7) Nodokļa maksātājs, kurš maksā nodokli par kompozīta iepakojumu un citu no vairākiem materiāliem sastāvošu iepakojumu: 1) uzskaita katru iepakojumā ietverto materiāla veidu. Ja materiāla veids iepakojuma vienībā nepārsniedz piecus procentus no iepakojuma vienības kopējās masas, to var pieskaitīt pie materiāla veida, kas svara ziņā ir pārākumā; 2) piemēro šā likuma 7. pielikumā noteiktās nodokļa likmes par katru iepakojumā ietverto materiāla veidu, izņemot kompozīta kartona iepakojumu, kas paredzēts pārtikai un dzērieniem (turpmāk — kompozīta kartona iepakojums). (8) Šā likuma 3. panta 1.3 daļā minētajā gadījumā piemēro šādu nodokļa likmi: 1) 0,80 euro par vienu kilogramu plastmasas iepakojuma, kurš ir pārstrādājams, bet netika pārstrādāts pārskata periodā, vai par vienu kilogramu plastmasas iepakojuma, kura materiāla īpašības neļauj to pārstrādāt un kurš tika reģenerēts pārskata periodā; 2) 1,25 euro par vienu kilogramu plastmasas iepakojuma, kura materiāla īpašības neļauj to pārstrādāt un kurš netika reģenerēts pārskata periodā. 38 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2007., 14.11.2008., 19.09.2013., 06.11.2013., 15.12.2016., 26.04.2018., 30.04.2020., 09.07.2020., 07.12.2023., 20.06.2024. un 04.12.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025.) 24.1 pants. Nodokļa aprēķināšana par uguņošanas ierīcēm Nodokļa maksātājs aprēķina un maksā nodokli par Latvijas Republikā realizētām vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantotām uguņošanas ierīcēm, piemērojot nodokļa likmi trīs procentu apmērā no šo ierīču iegādes vērtības. Nodokļa maksātājs nodrošina realizēto un savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantoto uguņošanas ierīču uzskaiti, lai pamatotu nodokļa aprēķinu. 39 (15.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

25

Nodokli par radioaktīvajām vielām, pamatojoties uz piegādātāja apstiprinātu dokumentu par radioaktīvo vielu sastāvu un kopējo radioaktivitāti, aprēķina atbilstoši šā likuma 8.pielikumā minētajām likmēm par katru radioaktīvo atkritumu kubikmetru, kas radies pēc šo vielu izmantošanas, kā arī ņemot vērā šādus nosacījumus: 1) nodokli par radioaktīvo vielu izmantošanu aprēķina proporcionāli to radioaktīvo atkritumu radioaktivitātei, kuri radīsies pēc radioaktīvo vielu izmantošanas, saskaņā ar attiecīgo nodokļa likmi, bet nodoklis nav mazāks par 0,001 no likmes 1., 2., 3., 4., 5. un 6.radionuklīdu grupai un 0,2 no likmes 7.radionuklīdu grupai; 2) ja vienlaikus tiek izmantots vaļējs un slēgts radioaktīvā starojuma avots, nodokli aprēķina katram radioaktīvā starojuma avotam atsevišķi, ņemot vērā šā panta 1.punktā minētos nosacījumus. 40

26

(1) Nodokļa likme: 1) par M1 un N1 kategorijas transportlīdzekli, kuru pirmo reizi pastāvīgi reģistrē Latvijā, ir 110 euro; 2) par vienu transportlīdzekli, kurš valsts akciju sabiedrībā "Ceļu satiksmes drošības direkcija" tiek noņemts no uzskaites norakstīšanai bez nolietota transportlīdzekļa likvidācijas sertifikāta, ja nolietota transportlīdzekļa likvidācijas sertifikāts būtu jāiesniedz, ir 165 euro. (2) Ministru kabinets nosaka: 1) prasības personai, kura ir tiesīga veikt nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmu auditu; 2) nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmu auditēšanas kārtību. 41 (20.12.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013., 06.11.2013., 23.11.2016., 03.04.2019. un 07.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.) 26.1 pants. Nodokļa aprēķināšana par tekstilizstrādājumiem (1) Nodokļa maksātājs aprēķina un maksā nodokli par Latvijas Republikā realizētiem un savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantotiem tekstilizstrādājumiem, piemērojot nodokli par katru tekstilizstrādājuma svara vienību. Nodokļa maksātājs nodrošina tekstilizstrādājumu uzskaiti, lai pamatotu nodokļa aprēķinu. (2) Tekstilizstrādājumiem piemēro nodokļa likmi 0,50 euro par vienu kilogramu. 42 (07.12.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2024. Pants stājas spēkā 01.07.2024. Sk. pārejas noteikumu 43. punktu) 26.2 pants. Nodokļa aprēķināšana par plastmasu saturošiem izstrādājumiem (1) Ja nodokļa maksātājs realizē vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto no citām valstīm ievestus vienreiz lietojamus plastmasu saturošus izstrādājumus vai plastmasu saturošus zvejas rīkus un nepiemēro tiem ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu saskaņā ar Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likuma 10. panta prasībām, tas aprēķina un maksā nodokli par Latvijas Republikā realizētiem vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantotiem vienreiz lietojamiem plastmasu saturošiem izstrādājumiem (mitrajām salvetēm, baloniem, tabakas izstrādājumu filtriem un filtriem, kas paredzēti lietošanai kopā ar tabakas izstrādājumiem) un plastmasu saturošiem zvejas rīkiem. Nodokli aprēķina par katru izstrādājuma un zvejas rīka svara vienību. Nodokļa maksātājs nodrošina šo izstrādājumu un zvejas rīku uzskaiti, lai pamatotu nodokļa aprēķinu. (2) Nodokli piemēro šādiem vienreiz lietojamiem plastmasu saturošiem izstrādājumiem: 1) mitrajām salvetēm; 2) baloniem; 3) tabakas izstrādājumu filtriem un filtriem, kas paredzēti lietošanai kopā ar tabakas izstrādājumiem. (3) Tiek piemērota šāda nodokļa likme: 1) mitrajām salvetēm un baloniem — 12,20 euro par vienu kilogramu; 2) tabakas izstrādājumu filtriem un filtriem, kas paredzēti lietošanai kopā ar tabakas izstrādājumiem, — 8,00 euro par vienu kilogramu; 3) plastmasu saturošiem zvejas rīkiem — 4,80 euro par vienu kilogramu. 43 (07.12.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2024. Pants stājas spēkā 01.07.2024. Sk. pārejas noteikumu 43. un 44. punktu)

Nodaļa V

27

(1) Ministru kabinets nosaka: 1) kārtību, kādā uzskaita iegūto vai izmantoto dabas resursu veidu un apjomu, vides piesārņojumu un videi kaitīgas preces, tekstilizstrādājumus, vienreiz lietojamus plastmasu saturošus izstrādājumus un plastmasu saturošus zvejas rīkus, iepakojumu, vienreiz lietojamos galda traukus un piederumus, radioaktīvās vielas un uguņošanas ierīces; 2) nodokļa aprēķināšanas un samaksas kārtību; 3) pārskata formu par aprēķināto dabas resursu nodokli un tās aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību. (2) Nodokļa maksātājs līdz ceturksnim sekojošā nākamā mēneša 20. datumam aprēķina un iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam pārskatu par aprēķināto dabas resursu nodokli (turpmāk — pārskats) par iepriekšējo ceturksni, izņemot šā panta ceturtajā daļā minētos gadījumus, kad pārskats par iepriekšējo gadu iesniedzams līdz nākamā gada 20. janvārim, un šā panta četrpadsmitajā daļā minētos gadījumus, kad pārskats par iepriekšējo gadu iesniedzams līdz nākamā gada 20. oktobrim, kā arī šā panta piecpadsmitajā daļā minētos gadījumus, kad pārskats par iepriekšējo gadu iesniedzams līdz nākamā gada 20. aprīlim. (21) Nodokļa maksātājs pārskatu par iepriekšējo ceturksni iesniedz, sākot ar ceturksni, kad tiek pārsniegts šā panta ceturtās daļas 2. punktā minētais kritērijs (izņemot gadījumu, kad pārskats tiek iesniegts tikai par C kategorijas piesārņojošas darbības dēļ vidē emitēto piesārņojumu). (3) Nodokļa maksātājs līdz ceturksnim sekojošā nākamā mēneša 23. datumam iemaksā nodokli par iepriekšējo ceturksni vienotajā nodokļu kontā, ja šajā pantā nav noteikts citādi. (4) Nodokļa maksātājs līdz nākamā gada 20. janvārim aprēķina un līdz 23. janvārim iemaksā nodokli par iepriekšējo gadu vienotajā nodokļu kontā: 1) par C kategorijas piesārņojošas darbības dēļ vidē emitēto piesārņojumu neatkarīgi no aprēķinātās nodokļa summas; 2) aprēķināto nodokli, ja nodokļa summa atbilstoši pamatlikmēm nepārsniedz 142,29 euro gadā par visiem nodokļa maksātāja ar nodokli apliekamajiem objektiem kopā. (41) Šā likuma 3. panta 1.1 un 1.2 daļā minētais nodokļa maksātājs aprēķināto nodokļa maksājumu veic 30 dienu laikā pēc tam, kad Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esoša iestāde pieņēmusi lēmumu par nodokļa maksāšanas pienākuma iestāšanos. (5) Nodokli par transportlīdzekli nodokļu maksātājs maksā pirms transportlīdzekļa pirmās pastāvīgās reģistrācijas Latvijā. Ja transportlīdzekli sešu mēnešu laikā pēc reģistrācijas noņem no uzskaites izvešanai no Latvijas, samaksāto nodokli atmaksā 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemts nodokļa maksātāja attiecīgs iesniegums. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā maksājams nodoklis un atmaksājams samaksātais nodoklis par transportlīdzekli. (51) Nodokli par riepām, ar kurām aprīkoti šā likuma 3. panta pirmās daļas 5. punktā norādītie transportlīdzekļi, nodokļa maksātājs iemaksā vienotajā nodokļu kontā pirms transportlīdzekļa pirmās pastāvīgās reģistrācijas Latvijā. (52) Personas, kas maksā nodokli par riepām, ar kurām aprīkoti šā likuma 3. panta pirmās daļas 5. punktā norādītie transportlīdzekļi, veicot transportlīdzekļa pirmo pastāvīgo reģistrāciju Latvijā, pārskatu neiesniedz. Valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija" līdz ceturksnim sekojošā nākamā mēneša 5. datumam elektroniski nosūta Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošai iestādei informāciju par iepriekšējā ceturksnī pirmo reizi Latvijā pastāvīgi reģistrēto transportlīdzekļu skaitu, uz kuriem neattiecas Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma 3. panta pirmā daļa, šo transportlīdzekļu kategoriju un samaksāto nodokli. (6) Ja nodoklis ir atmaksāts (vai to paredzēts atmaksāt) saskaņā ar šā panta piekto daļu, taču transportlīdzeklis netiek izvests no Latvijas vai tiek izvests, bet pēc tam atkal ievests Latvijā un reģistrēts Latvijā atkārtoti, nodoklis maksājams saskaņā ar šo pantu. (7) Nodokļa maksātājs līdz ceturksnim sekojošā nākamā mēneša 20. datumam iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam pārskatu par iepriekšējo ceturksni, izņemot šā panta ceturtajā daļā minētos gadījumus, kad pārskats par iepriekšējo gadu iesniedzams līdz nākamā gada 20. janvārim. Nodokļa maksātājs, kurš ir atbrīvots no nodokļa samaksas atbilstoši šā likuma 8., 8.1, 9. vai 9.1 pantam, pārskatu nesniedz par periodu, kurā piemērots atbrīvojums no nodokļa samaksas. Par šo periodu nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs iesniedz Klimata un enerģētikas ministrijas pakļautībā esošai iestādei pārskatu par aprēķināto nodokli saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā piemēro atbrīvojumus no nodokļa samaksas par iepakojumu, tai skaitā depozīta iepakojumu, vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem, tekstilizstrādājumiem un videi kaitīgām precēm. (71) Nodokļa maksātājs, kas maksā nodokli par transportlīdzekļiem, iepakojumu, tai skaitā depozīta iepakojumu, vai vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem, tekstilizstrādājumiem un videi kaitīgām precēm, kurām piemērots atbrīvojums no nodokļa samaksas atbilstoši šā likuma 7., 8., 8.1, 9. vai 9.1 pantam un kuras nav pieņemtas, atkārtoti izmantotas, pārstrādātas vai reģenerētas atbilstoši normatīvo aktu prasībām un līgumam par depozīta sistēmas darbības nodrošināšanu vai apsaimniekošanas līgumam, kā arī šā likuma 3. panta 1.1 un 1.2 daļā norādītais nodokļa maksātājs pārskatu Valsts ieņēmumu dienestam nesniedz. (8) Personas, kuras maksā nodokli par transportlīdzekļa pirmo pastāvīgo reģistrāciju Latvijā, pārskatu neiesniedz. Valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija" līdz ceturksnim sekojošā nākamā mēneša 5.datumam elektroniskā veidā nosūta Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par iepriekšējā ceturksnī pirmo reizi Latvijā pastāvīgi reģistrētajiem transportlīdzekļiem, uz kuriem attiecas Nolietotu transportlīdzekļu apsaim­niekošanas likuma 3.panta pirmā daļa. (9) Ja videi kaitīgas preces, tekstilizstrādājumus vai preces iepakojumā Latvijas Republikas teritorijā pirmā realizē vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai ieved ārvalsts persona, kura nav reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājs, ārvalsts personas vietā nodokli samaksā un pārskatu iesniedz ārvalsts personas pastāvīgā pārstāvniecība, preču saņēmējs vai cita persona Latvijā, ar kuru noslēgts rakstveida līgums par saistību pārņemšanu attiecībā uz nodokli. (10) Ja videi kaitīgas preces, tekstilizstrādājumus vai preces iepakojumā Latvijas Republikas teritorijā realizē vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai ieved ārvalsts persona, kura nav reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājs un kurai nav pastāvīgās pārstāvniecības vai kura nav noslēgusi rakstveida līgumu par saistību pārņemšanu attiecībā uz nodokli, nodokli valsts budžetā iemaksā pati ārvalsts persona. Šajā gadījumā ārvalsts persona pārskatu nesniedz. (11) Nodokļa maksātājs, kas videi kaitīgas preces vai preces iepakojumā realizē citai personai, kura tās izved no Latvijas Republikas teritorijas, un var dokumentāri pamatot attiecīgo videi kaitīgu preču vai preču iepakojumā izvešanu: 1) nodokli nemaksā, ja videi kaitīgu preču vai preču iepakojumā realizācija un izvešana notikusi vienā nodokļa maksāšanas periodā; 2) samaksāto nodokļa summu ieskaita kā nodokļa avansa maksājumu, ja videi kaitīgu preču vai preču iepakojumā realizācija un izvešana notikusi dažādos nodokļa maksāšanas periodos un nodokļa maksātājs var dokumentāri pamatot nodokļa samaksu. (12) Persona, kura nav veikusi ar nodokli apliekamas darbības taksācijas periodā, pārskatu Valsts ieņēmumu dienestam par attiecīgo taksācijas periodu nesniedz. Ja persona par attiecīgo taksācijas periodu pārskatu nav iesniegusi, Valsts ieņēmumu dienests uzskata, ka taksācijas periodā personai nav bijis pienākuma maksāt nodokli un sniegt pārskatu. Šis nosacījums neattiecas uz nodokļa maksātāju, kurš atbilst šā likuma 13. panta sestās daļas prasībām. (13) Nodokļa maksātājs, kas savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai ieved videi kaitīgas preces, kuras tiek izmantotas jaunu preču ražošanai, ja šīs jaunās preces tiek izvestas ārpus Latvijas Republikas teritorijas un nodokļa maksātājs var dokumentāri pamatot attiecīgo preču izvešanu: 1) nodokli nemaksā, ja videi kaitīgu preču ievešana, izmantošana jaunu preču ražošanai un šo jauno preču izvešana notikusi vienā nodokļa maksāšanas periodā; 2) par šīm precēm samaksāto nodokļa summu ieskaita kā nodokļa avansa maksājumu, ja videi kaitīgu preču ievešana, izmantošana jaunu preču ražošanai un šo jauno preču izvešana notikusi dažādos nodokļa maksāšanas periodos. (14) Nodokļa maksātājs par šā likuma 3. panta 1.1 daļā norādīto izlietoto iepakojumu nodokli aprēķina līdz nākamā gada 20. oktobrim. Aprēķināto nodokli nodokļa maksātājs par iepriekšējo gadu iemaksā vienotajā nodokļu kontā līdz nākamā gada 23. oktobrim. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā maksā nodokli par plastmasas iepakojumu un kompozīta iepakojuma sastāvā esošo plastmasu, kas pārskata periodā nav pārstrādāta vai reģenerēta. (15) Nodokļa maksātājs par vienreiz lietojamiem plastmasu saturošiem izstrādājumiem un plastmasu saturošiem zvejas rīkiem nodokli aprēķina līdz nākamā gada 20. aprīlim. Aprēķināto nodokli nodokļa maksātājs par iepriekšējo gadu iemaksā vienotajā nodokļu kontā līdz nākamā gada 23. aprīlim. 44 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2006., 14.11.2008., 12.06.2009., 20.12.2010., 19.09.2013., 06.11.2013., 23.11.2016., 15.12.2016., 26.04.2018., 30.04.2020., 23.11.2020., 07.12.2023. un 04.12.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025.)

28

(1) Nodokļa maksājumus attiecīgi pa budžetiem sadala Valsts ieņēmumu dienests atbilstoši nodokļa maksātāja reģistrācijas vietai. (2) Nodokļa maksājumus par dabas resursu ieguvi vai izmantošanu vai vides piesārņošanu (izņemot šā panta trešajā, 3.1, 3.2, ceturtajā un 4.1 daļā minētos gadījumus) limitos noteiktajos apmēros ieskaita: 1) 2024. gadā 60 procentus — valsts pamatbudžetā, 40 procentus — tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība; 2) 2025. gadā 50 procentus — valsts pamatbudžetā, 50 procentus — tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība; 3) 2026. gadā 40 procentus — valsts pamatbudžetā, 60 procentus — tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība. (3) Nodokļa maksājumus: 1) par zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanu, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi, ieskaita tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība (ja darbība notiek vairāku pašvaldību teritorijā, — proporcionāli izmantotajai teritorijai); 2) par radioaktīvo vielu izmantošanu ieskaita tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā atrodas radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vieta. (31) Nodokļa maksājumus par nepārstrādātu koksni noteiktajos apmēros ieskaita: 1) 2027. gadā 100 procentus — valsts pamatbudžetā; 2) no 2028. gada 70 procentus — valsts pamatbudžetā, 30 procentus — tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek veikta mežizstrāde. (32) Nodokļa maksājumus par kūdru noteiktajos apmēros ieskaita: 1) 2026. gadā 50 procentus — valsts pamatbudžetā un 50 procentus — tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek iegūta kūdra; 2) no 2027. gada 40 procentus — valsts pamatbudžetā un 60 procentus — tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek iegūta kūdra. (4) Valsts pamatbudžetā ieskaita nodokļa maksājumus par: 1) atkritumu sadedzināšanu; 2) oglekļa dioksīda (CO2) emisijām gaisā; 3) videi kaitīgām precēm, iepakojumu, vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem, tekstilizstrādājumiem, vienreiz lietojamiem plastmasu saturošiem izstrādājumiem un plastmasu saturošiem zvejas rīkiem un transportlīdzekļiem; 4) akmeņoglēm, koksu, lignītu (brūnoglēm) un uguņošanas ierīcēm; 5) ūdens resursu lietošanu elektroenerģijas ražošanai hidroelektrostacijā; 6) prettiesisku dabas resursu ieguvi un lietošanu. (41) Nodokļa maksājumus par atkritumu apglabāšanu atbilstoši šā likuma 3. pielikuma 1. punktam ieskaita: 1) 2024. gadā 60 procentus — valsts pamatbudžetā, 40 procentus — tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek veikta atkritumu apglabāšana; 2) 2025. gadā 50 procentus — valsts pamatbudžetā, 30 procentus — tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek veikta atkritumu apglabāšana, un 20 procentus — visu attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas reģionā ietilpstošo pašvaldību pamatbudžetā (proporcionāli iedzīvotāju skaitam iepriekšējā gada sākumā); 3) 2026. gadā 40 procentus — valsts pamatbudžetā, 30 procentus — tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek veikta atkritumu apglabāšana, un 30 procentus — visu attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas reģionā ietilpstošo pašvaldību pamatbudžetā (proporcionāli iedzīvotāju skaitam iepriekšējā gada sākumā); 4) 2027. gadā 20 procentus — valsts pamatbudžetā, 40 procentus — tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek veikta atkritumu apglabāšana, un 40 procentus — visu attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas reģionā ietilpstošo pašvaldību pamatbudžetā (proporcionāli iedzīvotāju skaitam iepriekšējā gada sākumā). (42) Nodokļa maksājumus par atkritumu apglabāšanu atbilstoši šā likuma 3. pielikuma 2. punktam ieskaita: 1) 20 procentus — valsts pamatbudžetā; 2) 80 procentus — tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek veikta atkritumu apglabāšana. (43) Klimata un enerģētikas ministrija atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam izvērtē, vai sadzīves atkritumu sagatavošana atkārtotai izmantošanai, pārstrāde un materiālu reģenerācija, tai skaitā bioloģisko atkritumu pārstrāde, sasniedz noteiktos mērķus. Ja tiek konstatēts, ka pašvaldības mērķi iepriekšējā kalendāra gadā nav sasniegti, Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esoša iestāde lemj par nodokļa maksājumu sadales maiņu starp valsts un pašvaldības budžetiem. Pamatojoties uz minēto lēmumu, nākamajā kalendāra gadā nodokļa maksājumus par atkritumu apglabāšanu, ko ieskaita attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas reģionā ietilpstošo pašvaldību pamatbudžetā, pilnā apmērā ieskaita valsts pamatbudžetā. Klimata un enerģētikas ministrija par minēto sadalījumu informē nodokļa maksātāju, Valsts ieņēmumu dienestu un reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centru, kuram ir pienākums sniegt ziņas attiecīgajām pašvaldībām. (5) Par šā likuma pārkāpumiem piedzītās soda naudas maksājumus ieskaita valsts pamatbudžetā. (6) Nokavējuma naudu par nodokļa maksājumiem ieskaita valsts pamatbudžetā un vietējās pašvaldības pamatbudžetā atbilstoši šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā, 4.1 un 4.2 daļā noteiktajam sadalījumam. 45 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2006., 12.06.2009., 06.11.2013., 23.11.2016., 14.11.2019., 23.11.2020., 07.12.2023., 04.12.2024. un 04.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2026.)

29

(1) Pašvaldības pamatbudžeta līdzekļi, kas iegūti no nodokļa maksājumiem, un pašvaldības izveidotā vides aizsardzības fonda līdzekļi izmantojami tikai tādu pasākumu un projektu finansēšanai, kuri saistīti ar vides aizsardzību, piemēram, ar izglītību un audzināšanu vides aizsardzības jomā, vides monitoringu, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un aizsardzību, gaisa aizsardzību un klimata pārmaiņām, vides un dabas resursu izpēti, novērtēšanu, atjaunošanu, ūdeņu aizsardzību, augšņu un grunts aizsardzību un sanāciju, vides aizsardzības iestāžu un sabiedrisko vides inspektoru veiktspējas stiprināšanu, atkritumu apsaimniekošanu, radioaktīvo atkritumu pārvaldību. Pašvaldība pamatbudžeta līdzekļus vai pašvaldības izveidotā vides aizsardzības fonda līdzekļus var izmantot arī kā kompensāciju atkritumu poligona ietekmes zonā dzīvojošajiem iedzīvotājiem, administrēšanas izmaksu segšanai par Valsts kasē atvērto poligona slēgšanas kontu vai iedzīvotāju diskomforta mazināšanai, ko rada piesārņojošās darbības un dabas resursu ieguve un lietošana. (2) Pašvaldība var veidot pašvaldības vides aizsardzības fondu, izmantojot pamatbudžeta līdzekļus, kas iegūti no nodokļa maksājumiem. Mērķus, kādiem pašvaldība izmanto šā panta pirmajā daļā minētos līdzekļus, nosaka pašvaldības saistošajos noteikumos vai apstiprina ar domes lēmumu. 46 (14.11.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

Nodaļa VI

30

(1) Dabas resursu lietošanu, realizēto vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantoto videi kaitīgu preču, akmeņogļu, koksa un lignīta (brūnogļu), iepakojuma, tekstilizstrādājumu, vienreiz lietojamu plastmasu saturošu izstrādājumu un plastmasu saturošu zvejas rīku un radioaktīvo vielu apjomu un izlietotā iepakojuma reģenerācijas normu izpildi, kā arī uguņošanas ierīču apjomu kontrolē Klimata un enerģētikas ministrija un tās padotībā esošās iestādes. Latvijas Republikas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā vai Latvijas teritorijā iegūto ogļūdeņražu daudzuma uzskaiti un ar urbuma izplūdes atloku saistītās mērīšanas ierīces (skaitītāja) rādījumus kontrolē Valsts vides dienests. Nepārstrādātas koksnes apjomu kontrolē Zemkopības ministrijas padotībā esoša iestāde. (2) Nodokļa aprēķinu kontrolē Klimata un enerģētikas ministrija, tās padotībā esošās iestādes, Zemkopības ministrijas padotībā esoša iestāde vai Valsts vides dienests un Valsts ieņēmumu dienests. (3) Nodokļa iemaksu kontroli, uzskaiti, piedziņu un sadali veic Valsts ieņēmumu dienests. (4) Klimata un enerģētikas ministrija, tās padotībā esošās iestādes, Zemkopības ministrijas padotībā esoša iestāde un Valsts ieņēmumu dienests sadarbojas šā likuma īstenošanā un regulāri apmainās ar informāciju un datiem, kas saistīti ar nodokli un tā piemērošanu. (5) Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošā iestāde uzrauga un kontrolē ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas piemērošanu. 47 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2006., 20.12.2010., 06.11.2013., 09.07.2020., 07.12.2023., 04.12.2024. un 04.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2026.)

Nodaļa VII

31

(1) No nodokļa maksātāja tiek piedzīta arī soda nauda divkāršā nesamaksātā nodokļa apmērā atbilstoši pamatlikmēm šādos gadījumos: 1) par pārskatos nenorādīto (slēpto) dabas resursu ieguvi, izmantošanu vai vidē ievadītā piesārņojuma apjomu; 2) par pārskatos nenorādīto (slēpto) realizēto vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantoto videi kaitīgu preču, iepakojuma, tekstilizstrādājumu, akmeņogļu, koksa un lignīta (brūnogļu), vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu, radioaktīvo vielu vai uguņošanas ierīču, vai nepārstrādātas koksnes apjomu; 3) ja nodokļa maksātājs šā likuma 7., 8., 9. vai 9.1 pantā minētajā gadījumā apsaimniekotājam vai šā likuma 8.1 panta pirmajā daļā minētajam depozīta sistēmas operatoram sniedzis nepilnīgu informāciju par nodokļa objektu apjomu vai vispār nav to norādījis un rezultātā pārstrāde vai reģenerācija nav veikta atbilstošā apjomā. (2) Šā panta pirmās daļas 2.punktā paredzēto soda naudu par iepakojumu aprēķina šā likuma 24.panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā, ievērojot nosacījumu, ka izdevumus, kas saistīti ar Ministru kabineta noteiktās institūcijas atzinuma izsniegšanu, sedz nodokļa maksātājs. (3) (Izslēgta ar 26.04.2018. likumu) (4) (Izslēgta ar 26.04.2018. likumu) 48 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2006., 08.05.2008., 14.11.2008., 12.06.2009., 20.12.2010., 06.11.2013., 23.11.2016., 15.12.2016., 26.04.2018., 30.04.2020., 07.12.2023. un 04.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2026. Pirmās daļas 3. punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.10.2026. un iekļauta likuma redakcijā uz 01.10.2026. Sk. pārejas noteikumu 50. punktu)

32

Nokavējuma naudu aprēķina un iekasē likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā un apmērā. 49