Elektroenerģijas tirgus likums
SpēkāCitsSaeima
Pamatinformācija
| Nosaukums | Elektroenerģijas tirgus likums |
| Izdevējs | Saeima |
| Pieņemšanas datums | 05.05.2005 |
| Spēkā no | 16.02.2023 |
| Statuss | Spēkā |
| Kategorija | Cits |
| Pantu skaits | 47 |
| Nodaļu skaits | 13 |
| Avots | likumi.lv/ta/id/108834 ↗ |
Saturs
Likuma teksts
Nodaļa I
Vispārīgie noteikumi
1
Likumā lietotie termini
(1) Šajā likumā ir lietoti tādi paši termini kā Enerģētikas likumā, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.
(2) Likumā ir lietoti šādi termini:
1) agregators — komersants, kura komercdarbība ir agregēšana;
2) agregēšana — pakalpojums, kuru veic komersants, kas apvieno vairāku galalietotāju un elektroenerģijas ražotāju slodzes vai saražoto elektroenerģiju, lai to pārdotu, pirktu vai izsolītu jebkurā elektroenerģijas tirgū;
3) aizsargātais lietotājs — trūcīga vai maznodrošināta ģimene (persona), daudzbērnu ģimene vai ģimene (persona), kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti, vai persona ar I invaliditātes grupu, kura izlieto elektroenerģiju savā mājsaimniecībā pašas vajadzībām (galapatēriņam);
4) aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojums — elektroenerģijas tirdzniecība aizsargātajam lietotājam, samazinot kopējā maksājuma summu norēķinu periodam;
5) aktīvais lietotājs — galalietotājs vai galalietotāju grupa, kas pašražoto elektroenerģiju izmanto pašpatēriņam un uzreiz nepatērēto elektroenerģiju (pārpalikumu) var nodot vai pārdot elektroenerģijas tirgotājam vai izmantot dalībai elastības vai energoefektivitātes shēmās, ar nosacījumu, ka minētās darbības nav tā primārā saimnieciskā vai profesionālā darbība;
6) aktīvā lietotāja pašpatēriņš — aktīvā lietotāja saražotās elektroenerģijas daudzums, kas tiek patērēts aktīvā lietotāja objektos, aktīvo lietotāju, kas rīkojas kopīgi, objektos vai energokopienas biedru objektos;
7) ar frekvences kontroli nesaistīts palīgpakalpojums — palīgpakalpojums, kuru elektroenerģijas pārvades sistēmas operators vai elektroenerģijas sadales sistēmas operators izmanto, lai nodrošinātu stacionārā sprieguma kontroli, ātru reaktīvās strāvas padevi, inerces spēju pārvades vai sadales sistēmas stabilitātei, īsslēguma strāvu un spēju atjaunot pārvades vai sadales sistēmas darbību pēc izslēgšanās, kā arī pārvades vai sadales sistēmas spēju darboties izolēti;
8) atbalsta periods — elektrostacijas dzīves ciklā ietilpstošs periods, kurā elektrostacija saņem valsts atbalstu elektroenerģijas ražošanai no atjaunīgiem energoresursiem vai koģenerācijā vai citu darbības atbalstu elektroenerģijas ražošanai;
9) balansatbildība — elektroenerģijas tirgus dalībnieka pienākums nodrošināt, ka tā pārdotās elektroenerģijas daudzums katrā nebalansa norēķinu periodā atbilst sistēmā nodotās elektroenerģijas daudzumam un nopirktās elektroenerģijas daudzums atbilst no sistēmas saņemtās elektroenerģijas daudzumam;
10) balansatbildīgā puse — elektroenerģijas tirgotājs vai agregators, kas nodrošina elektroenerģijas tirgus dalībnieka balansatbildību;
11) balansēšana — organizēts process ikbrīža līdzsvara nodrošināšanai starp elektroenerģijas patēriņu un ražošanu elektroenerģijas sistēmā;
12) balansēšanas pakalpojumu sniedzējs — elektroenerģijas tirgus dalībnieks, kas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram nodrošina balansēšanas enerģiju vai balansēšanas jaudu;
13) elastības pakalpojumi — elektroenerģijas lietošanas vai ražošanas profila īslaicīgas izmaiņas, kuras galalietotājs, elektroenerģijas ražotājs vai elektroenerģijas uzkrātuves operators līgumā ar citu elektroenerģijas tirgus vai sistēmas dalībnieku apņēmies brīvprātīgi veikt;
14) elektroenerģijas birža — elektroenerģijas tirdzniecības vietne Latvijas Republikā, kurā tirdzniecības apgabala ietvaros vai starp atsevišķiem tirdzniecības apgabaliem ar piedāvājumu un pieprasījumu starpniecību elektroenerģijas biržas dalībnieki pērk un pārdod elektroenerģiju. Elektroenerģijas tirdzniecība ietver arī fizisku elektroenerģijas pārvadīšanu;
15) elektroenerģijas biržas dalībnieks — elektroenerģijas tirgus dalībnieks, kas ar nominēto elektroenerģijas tirgus operatoru ir noslēdzis vienošanos par elektroenerģijas tirdzniecību. Šajā likumā noteiktajos gadījumos elektroenerģijas biržas dalībnieks var būt arī elektroenerģijas sistēmas operators;
16) elektroenerģijas kopīgošana — aktīvā lietotāja saražotās un sistēmā nodotās elektroenerģijas nodošana citiem galalietotājiem, tajā skaitā aktīvajiem lietotājiem, vai elektroenerģijas energokopienā saražotās un sistēmā nodotās elektroenerģijas nodošana elektroenerģijas energokopienas biedriem vai daļu turētājiem;
17) elektroenerģijas pārvade — elektroenerģijas transportēšana, kas neietver elektroenerģijas tirdzniecību, savstarpēji savienotā augstsprieguma sistēmā, lai elektroenerģiju piegādātu galalietotājiem;
18) elektroenerģijas ražotājs — fiziskā vai juridiskā persona, kura ražo elektroenerģiju;
19) elektroenerģijas sadale — elektroenerģijas transportēšana, kas neietver elektroenerģijas tirdzniecību, vidēja un zema sprieguma sistēmā, lai elektroenerģiju piegādātu galalietotājiem;
20) elektroenerģijas sistēmas dalībnieki — elektroenerģijas ražotāji, elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, elektroenerģijas sadales sistēmas operatori, elektroenerģijas uzkrātuves operatori un galalietotāji;
21) elektroenerģijas sistēmas operators — licencēta kapitālsabiedrība, kura sniedz sistēmas pakalpojumu;
22) elektroenerģijas tirdzniecība — komercdarbība, kas ietver elektroenerģijas iepirkšanu pārdošanai un elektroenerģijas pārdošanu galalietotājiem;
23) elektroenerģijas tirgotājs — komersants, kura komercdarbība ir elektroenerģijas tirdzniecība;
24) elektroenerģijas tirgus — tirgus, kurā pārdod elektroenerģiju, tajā skaitā nākotnes, nākamās dienas un kārtējās dienas tirgus, ārpusbiržas tirgus, jaudu un palīgpakalpojumu tirgus un elektroenerģijas biržas;
25) elektroenerģijas tirgus dalībnieki — elektroenerģijas ražotāji, elektroenerģijas tirgotāji, agregatori, elektroenerģijas uzkrātuves operatori un galalietotāji;
26) elektroenerģijas uzkrāšana — energoapgādes veids, kas ietver elektroenerģijas uzkrāšanu vēlākai izmantošanai elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmā;
27) elektroenerģijas uzkrātuve — iekārta vai iekārtu kopums, kurā notiek enerģijas uzkrāšana vēlākai izmantošanai elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmā;
28) elektroenerģijas uzkrātuves operators — fiziskā vai juridiskā persona, kura veic elektroenerģijas uzkrāšanu;
29) energokopienas universālais pakalpojums — energokopienas garantētas tiesības uz tās objektos saražotā elektroenerģijas pārpalikuma nodošanu elektroenerģijas tirgotājam par skaidri salīdzināmu un pārskatāmu cenu;
30) izcelsmes apliecinājums — atbilstoši līgumam, kas noslēgts starp elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru un Eiropas enerģijas sertifikācijas izcelsmes apliecinājumu sistēmu pārvaldītāju, izdots elektronisks dokuments, kas pierāda, ka attiecīgais elektroenerģijas daudzums ir saražots no atjaunīgiem energoresursiem vai augstas efektivitātes koģenerācijā;
31) izolētas darbības tests — elektroenerģijas pārvades sistēmas darbības testēšana simulētos darbības apstākļos ierobežotā periodā, lai pārbaudītu pārvades sistēmas spēju strādāt no citu valstu elektroenerģijas pārvades sistēmām izolētā režīmā;
32) izolēts elektroenerģijas galalietotāja objekts — elektroenerģijas galalietotāja objekts, kas nav pieslēgts elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmai;
33) izolēts elektroenerģijas ražošanas objekts — elektroenerģijas ražotāja objekts, kas nav pieslēgts elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmai;
34) mājsaimniecības lietotājs — elektroenerģijas galalietotājs, fiziskā persona, kura elektroenerģijas sistēmas pakalpojumus saņem, izmantojot sistēmas pieslēgumu ar spriegumu līdz 400 voltiem un ievadaizsardzības aparāta nominālās strāvas lielumu līdz 100 ampēriem;
35) neapliecinātās elektroenerģijas izcelsmes sastāvs — valstī gadā patērētās kopējās elektroenerģijas izcelsmes struktūra, kas neietver patērēto elektroenerģiju, par kuru izdoti izcelsmes apliecinājumi;
36) neatkarīgs agregators — elektroenerģijas tirgus dalībnieks, kas veic agregēšanu un nav saistīts ar galalietotāja elektroenerģijas tirgotāju;
37) nebalansa norēķinu periods — laika periods, par kuru tirgus dalībniekam aprēķina nebalansu;
38) netiešā izsole — starpvalstu savienojumu sastrēgumu vadības un pārslodzes novēršanas metode, ar kuru elektroenerģijas tirgus dalībnieks iegūst tiesības noteiktā apjomā pārvadīt elektroenerģiju no viena tirdzniecības apgabala uz citu apgabalu;
39) nominēts elektroenerģijas tirgus operators — tirgus operators, kas nodrošina vienotu nākamās dienas un vienotu kārtējās dienas tirgus sasaistīšanu;
40) obligātais iepirkums — šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteikts pienākums iepirkt elektroenerģiju;
41) palīgpakalpojumi — pakalpojumi, kas nepieciešami elektroenerģijas sistēmas drošai un stabilai darbībai, tajā skaitā elastīgā pārvades sistēmas pakalpojuma un ierobežojamā pārvades sistēmas pakalpojuma ietvaros veiktā ierobežošana;
42) pārkompensācija — elektroenerģijas ražotāja saņemtā ar elektroenerģijas ražošanu saistītā atbalsta apmērs, kura dēļ tiek pārsniegta noteiktā kopējā kapitālieguldījumu iekšējā peļņas norma;
43) pieprasījuma reakcija — galalietotāju vai elektroenerģijas ražotāju veikta elektroenerģijas slodzes maiņa, atkāpjoties no tipiskā vai pašreizējā patēriņa vai ražošanas modeļa un reaģējot uz tirgus signāliem, tajā skaitā reaģējot uz laikā mainīgām elektroenerģijas cenām vai stimulējošiem maksājumiem, vai reaģējot uz to, ka patstāvīgi vai agregēšanas ceļā ir akceptēts galalietotāja vai elektroenerģijas ražotāja piedāvājums par noteiktu cenu pārdot pieprasījuma samazinājumu vai pieaugumu organizētos tirgos;
44) pieprasījuma reakcijas pakalpojums — pieprasījuma reakciju agregēšana, tās apkopojot pārdošanai elektroenerģijas tirgos;
45) pilnībā integrēta sistēmas komponente — elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmā integrēta sastāvdaļa, tajā skaitā elektroenerģijas uzkrātuve vai elektroenerģijas ražošanas iekārtas, kuras elektroenerģijas sistēmas operators izmanto pārvades vai sadales sistēmas drošas un stabilas darbības nodrošināšanai, bet ne balansēšanai, pārslodzes novēršanai vai elektroenerģijas tirdzniecībai;
46) publiskais tirgotājs — elektroenerģijas tirgotājs, kuram šajā likumā un citos normatīvajos aktos ir noteikti īpaši pienākumi un prasības publiskā tirgotāja pienākumu izpildes nodrošināšanai;
47) ražošanas jaudas atjaunošana — elektrostacijas modernizēšana, tajā skaitā elektroenerģijas ražošanas iekārtu vai elektrostacijas darbības sistēmu un aprīkojuma pilnīga vai daļēja nomaiņa, lai atjaunotu elektrostacijas darbspēju vai palielinātu elektroenerģijas ražošanas iekārtu efektivitāti vai jaudu;
48) saules vai vēja elektrostacijas iekšējā līnija — elektrolīnija, kas savstarpēji savieno viena elektroenerģijas ražotāja vairākos nekustamajos īpašumos izvietotas saules vai vēja elektroenerģijas ražošanas iekārtas;
49) sistēmas pakalpojums — elektroenerģijas pārvade vai sadale, kas nodrošina elektroenerģijas plūsmas no elektroenerģijas ražotājiem līdz galalietotājiem, un sistēmas pieslēguma jaudas nodrošināšana;
50) starpvalstu savienojums — elektrolīnija, kas sasaista atsevišķās valstīs izvietotas elektroenerģijas pārvades sistēmas;
51) tiešā izsole — starpvalstu savienojumu sastrēgumu vadības un pārslodzes novēršanas metode, ar kuru elektroenerģijas tirgus dalībnieks iegūst tiesības noteiktā apjomā lietot elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora izsolīto starpvalstu savienojuma jaudu;
52) tiešā līnija — elektrolīnija, kas sasaista izolētu elektroenerģijas ražošanas objektu ar izolētu elektroenerģijas galalietotāja objektu, vai elektrolīnija, kas sasaista elektroenerģijas ražošanas objektu ar elektroenerģijas galalietotāja objektu;
53) tirdzniecības apgabals — elektroenerģijas tirgus dalībnieku savstarpējo darījumu vai elektroenerģijas biržas dalībnieku elektroenerģijas tirdzniecības piedāvājumu iesniegšanas teritorija elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora licences darbības zonā;
54) universālais neto norēķinu sistēmas pakalpojums — aktīvā lietotāja, kura elektroenerģijas ražošanas iekārtu kopējā uzstādītā elektriskā jauda nepārsniedz 50 kilovatus, garantētas tiesības uz neto norēķinu sistēmas ietvaros saražotā elektroenerģijas pārpalikuma nodošanu elektroenerģijas tirgotājam par skaidri salīdzināmu un pārskatāmu cenu;
55) universālais pakalpojums — garantētas tiesības uz elektroenerģijas piegādi noteiktā kvalitātē par skaidri salīdzināmu un pārskatāmu cenu;
56) vertikāli integrēts elektroapgādes komersants — komersants vai komersantu kopums (koncerns), kas veic vismaz vienu no šādām elektroapgādes darbībām — elektroenerģijas pārvade vai sadale — un vismaz vienu no šādām elektroapgādes darbībām — elektroenerģijas ražošana vai tirdzniecība;
57) vispārējās atļaujas noteikumi — elektroenerģijas ražotājam, elektroenerģijas uzkrātuves operatoram un elektroenerģijas tirgotājam noteiktas prasības, kuras ietver specifiskus elektroenerģijas ražošanas un tirdzniecības noteikumus.
2
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.04.2008., 08.07.2011., 06.11.2013., 18.09.2014., 17.12.2014., 17.09.2015., 19.05.2016., 30.01.2020., 14.07.2022., 14.07.2022., 21.12.2023., 06.03.2025. un 27.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2025.)
2
Likuma mērķis
Likuma mērķis ir:
1) izveidot priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai;
2) nodrošināt, lai visiem enerģijas lietotājiem (turpmāk — lietotāji), ievērojot normatīvo aktu prasības, visefektīvākajā iespējamajā veidā par pamatotām cenām tiktu droši un kvalitatīvi piegādāta elektroenerģija;
3) nodrošināt visiem lietotājiem tiesības brīvi izvēlēties elektroenerģijas tirgotāju;
4) veicināt elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunīgos energoresursus;
5) veicināt valsts enerģētisko neatkarību, nodrošinot dažādus elektroenerģijas ražošanai nepieciešamo energoresursu piegādātājus.
3
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.04.2008., 19.05.2016. un 27.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2025.)
3
Likuma darbības joma
(1) Likums reglamentē elektroenerģijas tirgū veicamo darbību veidus, kas ietver elektroenerģijas ražošanu, elektroenerģijas pārvadi (turpmāk — pārvade), elektroenerģijas sadali (turpmāk — sadale), elektroenerģijas kā brīvas apgrozības preces tirdzniecību un tirdzniecībai nepieciešamo pakalpojumu nodrošināšanu.
(2) Likums nosaka prasības, kas elektroenerģijas tirgus dalībniekiem (turpmāk — tirgus dalībnieki) un elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem (turpmāk — sistēmas dalībnieki) jāievēro savā darbībā elektroenerģijas tirgū, kā arī atbildību par šā likuma prasību neievērošanu.
(3) Likums nosaka par enerģētiku atbildīgās ministrijas (turpmāk — ministrija), Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk — regulators) un Enerģētikas un vides aģentūras (turpmāk — aģentūra) kompetenci elektroenerģijas tirgus uzraudzībā un regulēšanā.
(4) Likums nosaka veicināšanas pasākumus elektroenerģijas ražošanai, izmantojot atjaunīgos energoresursus.
4
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.10.2013., 14.11.2019. un 27.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2025.)
Nodaļa II
Elektroenerģijas sistēma un tirgus
4
Elektroenerģijas sistēma
(1) Elektroenerģijas sistēmu (turpmāk arī — sistēma) veido elektroenerģijas ražošanas iekārtas, pārvades un sadales sistēmas un elektroenerģijas patēriņa un elektroenerģijas uzkrāšanas iekārtas, kas ir savstarpēji savienotas un nepieciešamas elektroenerģijas transportēšanai no ražotāja līdz lietotājam.
(2) Sistēmas vadības un lietošanas kārtību un tirgus dalībnieku darbības nosaka Tīkla kodekss. Tīkla kodeksu izstrādā pārvades sistēmas operators un apstiprina regulators. Tīkla kodeksā noteikto procedūru izpildi nodrošina pārvades sistēmas operators. Regulators var uzdot pārvades sistēmas operatoram izstrādāt grozījumus Tīkla kodeksā un noteikt termiņu šo grozījumu izstrādei un iesniegšanai regulatoram.
5
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2011. un 27.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2025.)
5
Elektroenerģijas tirgus darbības pamatnosacījumi
(1) Elektroenerģijas tirgū tā dalībnieki, elektroenerģijas sadales sistēmas operatori un elektroenerģijas pārvades sistēmas operators savstarpējus līgumus slēdz rakstveidā vai izmantojot distances saziņas līdzekļus.
(2) Tirgus dalībniekam ir tiesības elektroenerģijas transportēšanai izmantot pārvades un sadales sistēmas par šajā likumā un likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" paredzētajā kārtībā noteiktajiem sistēmas pakalpojumu tarifiem.
(3) Strīdus par sistēmas dalībnieku vai elektroenerģijas tirgotāju izsniegtajiem rēķiniem izskata Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Dokumenti, kas izstrādāti, lai sagatavotu vai pamatotu maksājuma dokumentus, atsevišķi nav pārsūdzami.
(4) Elektroenerģijas tirgus pārskatāmību un konkurences līmeni tajā uzrauga regulators.
(5) Regulators reizi gadā ziņo Eiropas Komisijai un Energoregulatoru sadarbības aģentūrai par savu darbību un šajā likumā noteikto pienākumu izpildi, kā arī publicē šo ziņojumu savā tīmekļvietnē.
(6) Regulators savas kompetences ietvaros izdod elektroapgādes darbību regulējošus normatīvos aktus, tostarp tādus normatīvos aktus, kas nepieciešami Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanai.
(7) Elektroenerģijas tirdzniecības darījumi ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku, kā arī elektroenerģijas piegāde tirdzniecībai, izmantojot Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas elektroenerģijas sistēmu, ir aizliegta.
6
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.04.2008., 08.07.2011., 10.10.2013., 30.01.2020., 22.06.2023. un 27.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2025.)
5.1 pants. Informācijas apmaiņa
(1) Elektroenerģijas tirgus datu apmaiņas un uzglabāšanas platforma (turpmāk — datu platforma) ir informācijas tehnoloģiju sistēma, kuras mērķis ir nodrošināt centralizētu un standartizētu elektroenerģijas tirgus datu apmaiņu un uzglabāšanu starp tirgus dalībniekiem un elektroenerģijas sistēmas operatoriem.
(2) Datu platformas izveidošanu, uzturēšanu un pārvaldīšanu nodrošina sadales sistēmas operators, kura sistēmai ir pieslēgti vairāk par simt tūkstošiem lietotāju (turpmāk — datu platformas turētājs).
(3) Elektroenerģijas tirgotājiem un sistēmas operatoriem ir pienākums izmantot datu platformu. Elektroenerģijas tirgotāji un sistēmas operatori vienojas ar datu platformas turētāju par datu platformas izmantošanu un datu apmaiņu tajā veic pēc datu platformas turētāja izstrādāta vienota standarta. Par datu platformas izmantošanu datu apmaiņai nav piemērojama lietošanas maksa.
(4) Datu platformas turētājam un datu platformas lietotājiem ir pienākums nodrošināt komercnoslēpuma un personas datu aizsardzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.
(5) Noteikumus par datu platformā iesniedzamo un uzturamo elektroenerģijas tirgus datu apjomu un struktūru, datu uzglabāšanas ilgumu, datu platformas turētāja, elektroenerģijas tirgus dalībnieku un sistēmas operatora tiesībām, pienākumiem un atbildību nosaka Ministru kabinets.
7
(30.01.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.02.2020.)
Nodaļa III
Sistēmas darbības pamatprincipi
6
Elektroenerģijas sistēmas operators
(1) Elektroenerģijas sistēmas operatora (turpmāk — sistēmas operators) darbību nosaka šis likums un likums "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem".
(2) Sistēmas operators ir atbildīgs par elektroenerģijas plūsmu vadību pārvades vai sadales sistēmā.
8
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 22.06.2016.)
7
Sistēmas operatora licencēšana
(1) Sistēmas operatoru licencē regulators saskaņā ar šo likumu un likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”.
(2) Licencē norāda tās darbības zonu, kurā ir tiesīgs darboties attiecīgais sistēmas operators, un prasības, kas sistēmas operatoram jāievēro savā darbībā.
(3) Sistēmas operators tam izsniegto licenci nevar nodot citām personām.
9
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)
8
Sistēmas operatora darbības regulēšana
(1) Sistēmas operatora darbību regulē regulators šajā likumā, Enerģētikas likumā un likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajā kārtībā.
(2) Regulators nosaka sistēmas pieslēguma noteikumus elektroenerģijas ražotājiem, elektroenerģijas uzkrātuvēm un lietotājiem, kā arī pieslēguma maksas noteikšanas metodiku šā likuma 9. panta 2.1 daļā minētajiem pieslēgumiem.
(3) Regulators uzrauga:
1) rīcību un metodes, ko sistēmas operators vai nominētais elektroenerģijas tirgus operators izmanto sistēmas sastrēgumu vadībai un pārslodzes novēršanai;
2) sistēmas operatora laika patēriņu pieslēgumu ierīkošanai un remontdarbu veikšanai;
3) grāmatvedības nodalīšanu atbilstoši šā likuma 38., 39. un 40.pantā noteiktajai kārtībai;
4) šā likuma 9.panta otrajā daļā noteikto sistēmas dalībnieku pieslēguma noteikumu izpildi;
5) (izslēgts ar 10.10.2013. likumu).
(4) (Izslēgta ar 27.03.2025. likumu)
(5) Regulators ir tiesīgs veikt pārbaudes (arī bez iepriekšēja paziņojuma) pārvades sistēmas operatora telpās, lai uzraudzītu, kā tiek pildītas likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem", šajā likumā un enerģētikas nozares speciālajos normatīvajos aktos noteiktās prasības.
(6) Pārvades sistēmas operators sniedz regulatoram tā pieprasīto informāciju par šajā likumā noteikto pienākumu izpildi regulatora noteiktajā laikā un kārtībā.
(7) (Izslēgta ar 10.10.2013. likumu)
10
(08.07.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.10.2013., 19.05.2016., 14.07.2022. un 27.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2025.)
9
Sistēmas darbība
(1) Sistēmas operators tā licences darbības zonā un termiņā ir atbildīgs par sistēmas darbību, apkalpošanu un drošumu, sistēmas vadību un attīstību, savienojumu ar citām sistēmām, kā arī par sistēmas ilglaicīgu spēju nodrošināt elektroenerģijas transportēšanu atbilstoši prognozētajam pieprasījumam.
(11) Sistēmas operators atsevišķi uzskaita un savā tīmekļvietnē publicē informāciju par brīvajām sistēmas jaudām ražošanas un patēriņa pieslēgumu nodrošināšanai.
(2) Sistēmas operatoram tā licences darbības zonā un termiņā ir pastāvīgas saistības nodrošināt sistēmas dalībniekiem nepieciešamo pieslēgumu attiecīgai sistēmai saskaņā ar regulatora izdotiem sistēmas pieslēguma noteikumiem, ja sistēmas dalībnieks izpilda sistēmas operatora noteiktās tehniskās prasības pieslēguma ierīkošanai. Pieslēguma maksa atbilst pamatotām attiecīgā sistēmas pieslēguma ierīkošanas izmaksām. Jauna sistēmas dalībnieka pieslēguma maksa neietver sistēmas attīstības izmaksas.
(21) Sadales sistēmas operators sedz 50 procentus un galalietotājs 50 procentus no pieslēguma maksā ietvertajām būvdarbu izmaksām, un galalietotājs pilnā apmērā sedz pārējās ekonomiski pamatotās attiecīgā pieslēguma ierīkošanas izmaksas vienā no šīs daļas 1., 2. vai 3. punktā minētajiem gadījumiem:
1) pieslēguma spriegums nepārsniedz 400 voltus, un ievadaizsardzības aparāta strāvas lielums nepārsniedz 100 ampērus;
2) pieslēgums tiek ierīkots sistēmas operatora sistēmai, kurai pieslēgti vairāk par simt tūkstošiem lietotāju, un:
a) galalietotājs ievēro šā panta 2.5 daļā noteiktos pienākumus,
b) pieslēguma spriegums nepārsniedz 400 voltus,
c) ievadaizsardzības aparāta strāvas lielums pārsniedz 100 ampērus;
3) pieslēgums tiek ierīkots sistēmas operatora sistēmai, kurai pieslēgti vairāk par simt tūkstošiem lietotāju, un:
a) galalietotājs ievēro šā panta 2.5 daļā noteiktos pienākumus,
b) pieslēguma spriegums ir 6—20 kilovolti.
(22) (Izslēgta ar 11.04.2024. likumu)
(23) Kārtību, kādā finansē pieslēguma ierīkošanu aizsargātajam lietotājam, un ierobežojumus attiecībā uz aizsargātajiem lietotājiem piederošiem nekustamajiem īpašumiem nosaka Ministru kabinets.
(24) (Izslēgta ar 27.03.2025. likumu)
(25) Galalietotājam, kurš saskaņā ar šā panta 2.1 daļas 2. un 3. punktu un pieslēguma līguma noteikumiem sedzis 50 procentus no pieslēguma maksā ietvertajām būvdarbu izmaksām, ir pienākums pieslēguma līgumā noteiktajā termiņā uzsākt sistēmas pakalpojuma lietošanu, nesamazinot pieslēguma atļauto slodzi vismaz piecus gadus no pieslēguma līgumā noteiktās dienas, kurā tiek uzsākta sistēmas pakalpojuma lietošana ierīkotajā pieslēgumā. Ja galalietotājs nepilda šajā daļā noteiktos pienākumus, sistēmas operatoram ir tiesības pieprasīt un galalietotājam ir pienākums atmaksāt operatora segto būvdarbu izmaksu daļu saskaņā ar pieslēguma līguma noteikumiem.
(26) Šā panta 2.1 daļā noteikto pieslēguma maksā ietverto būvdarbu izmaksu segšanas kārtību nepiemēro un galalietotājs pilnā apmērā sedz ekonomiski pamatotās attiecīgā pieslēguma ierīkošanas izmaksas, ja:
1) galalietotājs nevēlas piemērot šā panta 2.1 daļā minēto izmaksu segšanas kārtību;
2) ierīko rezerves pieslēgumu;
3) ierīko pagaidu pieslēgumu;
4) galalietotājs ievieš elektroenerģijas ražošanas iekārtas un atbilstoša pieslēguma nodrošināšanai nepieciešama sistēmas operatora elektroietaišu pārbūve;
5) sistēmas operators un galalietotājs ir vienojušies, ka pieslēguma ierīkošanai nepieciešamo būvdarbu veicēju izvēlas galalietotājs.
(27) Pieslēguma ierīkošanai nepieciešamo būvdarbu izmaksu daļu, kuru saskaņā ar šā panta 2.1 daļu sedz sadales sistēmas operators, tas iekļauj elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu veidojošajās izmaksās.
(3) Galalietotājam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir tiesības iesniegt pieteikumu par speciālu pieslēgumu pārvades sistēmai vai esošā pārvades sistēmas pieslēguma jaudas palielināšanu, ja šā lietotāja elektroenerģijas patēriņš pēc pieslēguma ierīkošanas pieaugs ne mazāk par 100 000 megavatstundām gadā vai ar pieslēguma nominālo jaudu ne mazāku kā 50 megavati. Ministru kabinets nosaka vienotus speciālā pieslēguma noteikumus, paredzot galalietotāja pieteikuma iesniegšanas un izskatīšanas kārtību, pieslēguma ierīkošanas kārtību un nepieciešamās galalietotāja garantijas par pieslēguma izmantošanu, kā arī izskata galalietotāju pieteikumus par speciālu pieslēgumu pārvades sistēmai vai esošā pārvades sistēmas pieslēguma jaudas palielināšanu un katrā konkrētajā gadījumā atsevišķi lemj par speciālu pieslēguma nosacījumu piemērošanu.
(4) Sistēmas operatoram ir tiesības atteikt pieslēgumu attiecīgai sistēmai, ja tās tīklu jauda nav pietiekama. Atteikuma pamatojumu sistēmas operators sniedz rakstveidā 30 dienu laikā pēc sistēmas dalībnieka iesnieguma saņemšanas.
(41) Sistēmas operatoram ir tiesības no elektroenerģijas sistēmas bez brīdinājuma atslēgt elektroenerģijas ražotāja vai elektroenerģijas uzkrātuves operatora elektroietaises, ja iestājas vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
1) elektroenerģijas ražošanas iekārta vai elektroenerģijas uzkrātuve pieslēgta elektroenerģijas sistēmai bez sistēmas operatora atļaujas;
2) nav ievēroti aģentūras atļaujā paredzētie jaudu ieviešanas nosacījumi;
3) netiek ievēroti sistēmas operatora nosacījumi elektroenerģijas ražošanai vai elektroenerģijas uzkrāšanai.
(42) Pārvades sistēmas operators elektroenerģijas ražošanas iekārtu, kuras kopējā uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par 50 megavatiem, nepieslēdz elektroenerģijas sistēmai vai atslēdz no tās, ja saņemts negatīvs valsts drošības iestāžu atzinums.
(5) Sistēmas operators septiņu darba dienu laikā informē regulatoru par katru gadījumu, kad tirgus dalībniekam atteikta pieeja sistēmai, un par pasākumiem, kas nepieciešami, lai uzlabotu sistēmu un palielinātu tās jaudu.
11
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.04.2008., 10.10.2013., 19.05.2016., 30.01.2020., 14.07.2022., 14.07.2022., 11.04.2024., 06.03.2025. un 27.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2025.)
9.1 pants. Drošības nauda sistēmas jaudas rezervēšanai
(1) Elektroenerģijas ražotājs maksā attiecīgajam sistēmas operatoram drošības naudu, ja jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu plānots pieslēgt elektroenerģijas pārvades sistēmai konstantā pārvades sistēmas pakalpojuma saņemšanai vai elektroenerģijas sadales sistēmai, ierīkojot jaunu pieslēgumu vai izmantojot jau esošo, neatkarīgi no tā, vai nepieciešama jaunu elektroietaišu izbūve vai jau esošo pārbūve, un sistēmas pieslēgumā atļautā elektroenerģijas ražošanas jauda ir lielāka par 50 kilovatiem.
(2) Elektroenerģijas uzkrātuves operators maksā attiecīgajam sistēmas operatoram drošības naudu, ja elektroenerģijas uzkrātuvi plānots pieslēgt elektroenerģijas pārvades sistēmai šā likuma 15.2 pantā minētā konstantā pārvades sistēmas pakalpojuma saņemšanai vai elektroenerģijas sadales sistēmai un tās pieslēgumā atļautā nodošanas jauda ir lielāka par 50 kilovatiem.
(3) Regulators nosaka šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās drošības naudas aprēķina metodiku un maksāšanas kārtību.
(4) Šā panta pirmajā vai otrajā daļā minēto drošības naudu sistēmas operators pēc elektroenerģijas ražošanas iekārtas vai elektroenerģijas uzkrātuves pieslēgšanas sistēmai atmaksā elektroenerģijas ražotājam vai elektroenerģijas uzkrātuves operatoram.
(5) Sistēmas operators neatmaksā elektroenerģijas ražotājam vai elektroenerģijas uzkrātuves operatoram šā panta pirmajā vai otrajā daļā minēto drošības naudu, ja tā elektroenerģijas ražošanas iekārta vai elektroenerģijas uzkrātuve netiek pieslēgta elektroenerģijas sistēmai no sistēmas operatora neatkarīgu iemeslu dēļ.
(6) Elektroenerģijas galalietotājs, izņemot sadales sistēmas operatoru, maksā pārvades sistēmas operatoram drošības naudu par sistēmas jaudas rezervēšanu, ja elektroenerģijas pārvades sistēmai plānots pieslēgt jaunu elektroenerģijas galalietotāja objektu. Regulators nosaka metodiku, atbilstoši kurai aprēķina drošības naudas apmēru, kā arī kārtību, kādā elektroenerģijas galalietotājs nodrošina drošības naudu.
(7) Šā panta sestajā daļā minēto drošības naudu pārvades sistēmas operators pēc galalietotāja objekta pieslēgšanas elektroenerģijas pārvades sistēmai atmaksā elektroenerģijas galalietotājam.
(8) Pārvades sistēmas operators neatmaksā elektroenerģijas galalietotājam šā panta sestajā daļā minēto drošības naudu, ja galalietotāja objekts netiek pieslēgts elektroenerģijas pārvades sistēmai no pārvades sistēmas operatora neatkarīgu iemeslu dēļ.
12
(27.03.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.04.2025.)
Nodaļa IV
Pārvade
10
Pārvades sistēma
Pārvades sistēma ietver savstarpēji savienotus tīklus un iekārtas, tajā skaitā starpvalstu savienojumus, kuru spriegums ir 110 un vairāk kilovoltu un kuri tiek izmantoti pārvadei līdz attiecīgajai sadales sistēmai vai lietotājiem. Pārvades sistēma ir pārvades sistēmas operatora īpašums.
13
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2011. un 27.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2025.)
11
Pārvades sistēmas operators
(1) Latvijā darbojas viens pārvades sistēmas operators, un tā licences darbības zona ir visa Latvijas teritorija.
(2) Pārvades sistēmas operators var piedalīties elektroenerģijas tirdzniecībā tikai tad, ja tas nodrošina pēdējo garantēto piegādi šā likuma 34.pantā noteiktajos gadījumos vai ja elektroenerģijas vai jaudas pirkšana un pārdošana ir nepieciešama sistēmas balansēšanai, palīgpakalpojumu pirkšanai, elektroenerģijas transportēšanas zudumu segšanai, pārvades sistēmas operatora paša patēriņam, vai ja sistēmā ir novirze no normālā darbības režīma vai notikusi avārija. Piedaloties elektroenerģijas tirdzniecībā, pārvades sistēmas operators rīkojas, ievērojot atklātas, nediskriminējošas un uz tirgus principiem balstītas procedūras, izņemot gadījumus, kad sistēmā ir novirze no normālā darbības režīma vai notikusi avārija. Ja sistēmā ir novirze no normālā darbības režīma vai notikusi avārija, pārvades sistēmas operators darbojas saskaņā ar Tīkla kodeksa noteikumiem.
(3) Pārvades sistēmas operators nodrošina tās ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzību, kuru tas, pildot savus pienākumus, ir saņēmis no sistēmas dalībniekiem un tirgus dalībniekiem.
14
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.04.2008., 10.10.2013. un 06.11.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)
11.1 pants. Pārvades sistēmas operatora sertificēšana un apstiprināšana
(1) Regulators sertificē pārvades sistēmas operatoru:
1) ja ir saņēmis pārvades sistēmas operatora iesniegumu;
2) pēc savas iniciatīvas šajā likumā noteiktajos gadījumos;
3) pēc argumentēta Eiropas Komisijas pieprasījuma.
(2) Pārvades sistēmas operators atbilst sertificēšanas prasībām, ja ir izpildījis visus šajā daļā minētos nosacījumus:
1) ievēro šā likuma 12.panta otrajā daļā noteiktās neatkarības prasības;
2) tā rīcībā ir personāls, tehniskie un finanšu resursi, lai nodrošinātu šajā likumā noteikto pārvades sistēmas operatora pienākumu izpildi;
3) ir izstrādājis un ievēro šā likuma 15.1 pantā noteikto pārvades sistēmas attīstības 10 gadu plānu;
4) veic Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija regulā (ES) 2019/943 par elektroenerģijas iekšējo tirgu (turpmāk — Regula Nr. 2019/943) pārvades sistēmas operatoram noteiktos pienākumus.
(3) (Izslēgta ar 27.03.2025. likumu)
(4) Regulators nosaka, kādi dokumenti un informācija ir jāiesniedz, lai apliecinātu šā panta otrās daļas prasību izpildi.
(5) Regulators četru mēnešu laikā pēc pārvades sistēmas operatora iesnieguma vai Eiropas Komisijas pieprasījuma saņemšanas izvērtē pārvades sistēmas operatora atbilstību šā panta otrajā daļā noteiktajām sertificēšanas prasībām.
(6) Ja pārvades sistēmas operators neatbilst sertificēšanas prasībām, regulators pieņem lēmumu par atteikumu sertificēt pārvades sistēmas operatoru un nosaka tam termiņu trūkumu novēršanai. Termiņu, kas pārvades sistēmas operatoram nepieciešams trūkumu novēršanai, neieskaita šā panta piektajā daļā minētajā termiņā.
(7) Ja pārvades sistēmas operators atbilst sertificēšanas prasībām, regulators atzinumu par pārvades sistēmas operatora atbilstību šā panta otrajā daļā noteiktajām sertificēšanas prasībām, kā arī ar atzinumu saistīto informāciju nosūta Eiropas Komisijai.
(8) Divu mēnešu laikā pēc tam, kad saņemts Eiropas Komisijas atzinums par pārvades sistēmas operatora sertificēšanu, regulators pieņem lēmumu par pārvades sistēmas operatora sertificēšanu un apstiprina pārvades sistēmas operatoru. Lēmumu nosūta Eiropas Komisijai.
(9) Ja Eiropas Komisija, izvērtējot šā panta septītajā daļā minēto regulatora atzinumu un ar to saistīto informāciju, secina, ka pārvades sistēmas operators neatbilst sertificēšanas prasībām, regulators triju mēnešu laikā pēc Eiropas Komisijas atzinuma saņemšanas pieņem lēmumu par atteikumu sertificēt pārvades sistēmas operatoru. Regulators nosaka pārvades sistēmas operatoram termiņu trūkumu novēršanai, kā arī termiņu, kādā pārvades sistēmas operators atkārtoti iesniedz iesniegumu tā sertificēšanai.
(10) Pārvades sistēmas operators katru gadu regulatora noteiktajā kārtībā iesniedz ziņojumu par pārvades sistēmas operatora atbilstību sertificēšanas prasībām. Regulators pēc šā ziņojuma izvērtēšanas var lemt par nepieciešamību sertificēt pārvades sistēmas operatoru saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2. punktu.
15
(08.07.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2025.)
12
Pārvades sistēmas operatora neatkarība
(1) Pārvades sistēmas operators ir kapitālsabiedrība, kas nošķirta no elektroenerģijas ražošanas, sadales un tirdzniecības darbībām un neietilpst vertikāli integrēta elektroapgādes komersanta sastāvā.
(2) Lai nodrošinātu pārvades sistēmas operatora neatkarību, ievēro šādus nosacījumus:
1) pārvades sistēmas operatora kapitāla daļu turētājs nevar tiešā vai netiešā veidā būt tādu komersantu kapitāla daļu turētājs, kuri veic elektroenerģijas ražošanas, tirdzniecības un sadales darbības;
2) persona, kas ieceļ pārvades sistēmas operatora padomes vai valdes locekļus, nevar tiešā vai netiešā veidā iecelt tāda komersanta padomes vai valdes locekļus, kurš veic elektroenerģijas ražošanas, tirdzniecības un sadales darbības;
3) viena un tā pati persona nevar vienlaikus ieņemt pārvades sistēmas operatora padomes vai valdes locekļa amatu un padomes vai valdes locekļa amatu kapitālsabiedrībā, kas veic elektroenerģijas ražošanas, tirdzniecības vai sadales darbības.
(3) Regulators nosaka, kādi dokumenti un informācija ir iesniedzama, lai apliecinātu šā panta otrās daļas prasību izpildi.
(4) Pārvades sistēmas operators katru gadu iesniedz regulatoram tā noteiktajā kārtībā ziņojumu par savu atbilstību šā panta otrās daļas prasībām. Regulators pēc ziņojuma izvērtēšanas sniedz atzinumu par neatkarības nodrošināšanai veikto pasākumu pietiekamību. Regulatora atzinumā norādītos trūkumus pārvades sistēmas operators novērš regulatora noteiktajā termiņā. Ja nepieciešams, regulators lemj par nepieciešamību sertificēt pārvades sistēmas operatoru saskaņā ar šā likuma 11.1 panta pirmās daļas 2.punktu.
16
(08.07.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.10.2013. un 27.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2025.)
13
Pārvades sistēmas operatora atbildība
(1) Pārvades sistēmas operators sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus un nodrošina balansēšanu un stabilitāti pārvades sistēmā nediskriminējošā veidā. Šie pienākumi ir jāveic saskaņā ar taisnīguma, atklātības un vienlīdzības principiem, un to izpildes kārtību nosaka Tīkla kodeksā.
(2) Pārvades sistēmas operators ir atbildīgs par balansēšanu pārvades sistēmā un nebalansa norēķiniem, kurus veic taisnīgā, atklātā un vienlīdzīgā veidā attiecībā uz visiem sistēmas dalībniekiem.
(3) Pārvades sistēmas operators ir atbildīgs par elektroapgādes drošumu, elektroenerģijas ražošanas un starpvalstu savienojumu jaudu rezervēšanu un enerģijas plūsmu vadību, ņemot vērā elektroenerģijas apmaiņu ar citām savienotām pārvades sistēmām, nodrošinot pienācīgu pārvades tīkla jaudu un stabilu sistēmas darbību.
(4) Pārvades sistēmas operators ir atbildīgs par iespējamo pārvades sistēmas sastrēgumu un pārslodzes novēršanu, ja sastrēgums vai pārslodze rodas paredzēto tirdzniecības darījumu rezultātā, kā arī par savstarpēji savienotās sistēmas stabilitāti un savietojamību ar ārvalstu elektroenerģijas sistēmām.
(5) Pārvades sistēmas operators ir tiesīgs ierobežot vai atteikt paredzētos tirdzniecības darījumus, ja citādi nav iespējams novērst pārvades ierobežojumus vai pārvades sistēmas pārslodzi un ir apdraudēta savstarpēji savienotās sistēmas stabilitāte. Tirdzniecības darījumus ierobežo un atsaka Tīkla kodeksā noteiktajā kārtībā, ievērojot taisnīguma, atklātības un vienlīdzības principus.
(6) Pārvades sistēmas operators, attīstot pārvades sistēmu, ir atbildīgs par tās digitalizāciju, jaunu pārvades infrastruktūras objektu plānošanu, būvniecību un nodošanu ekspluatācijā.
(7) Lai nodrošinātu elektroenerģijas ražošanas iekārtu pieslēgumu ierīkošanu, pārvades sistēmas operators savā tīmekļvietnē publicē informāciju par katra pārvades sistēmas pakalpojuma veida brīvajām pārvades sistēmas jaudām. Pārvades sistēmas operators, nosakot elastīgā pārvades sistēmas pakalpojuma brīvo pārvades sistēmas jaudu, ņem vērā dažādu elektroenerģijas ražošanas iekārtu ražošanas profilu savstarpēju savietojamību. Informāciju par elastīgā pārvades sistēmas pakalpojuma brīvo pārvades sistēmas jaudu pārvades sistēmas operators publicē katra mēneša pirmajā darba dienā.
17
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.04.2008., 08.07.2011., 06.03.2025. un 27.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2025.)
13.1 pants. Starpvalstu savienojumi un sadarbība
(1) Pārvades sistēmas operators sadarbojas ar Eiropas Ekonomikas zonas valstu pārvades sistēmu operatoriem, lai veicinātu iekšējā elektroenerģijas tirgus darbību, kā arī pārrobežu tirdzniecību un panāktu Eiropas Ekonomikas zonas pārvades sistēmas optimālu pārvaldību, koordinētu darbību un tehnisko attīstību.
(2) Pārvades sistēmas operators sekmē pasākumus, kas nodrošina optimālu sistēmas pārvaldību, un nākamās dienas un kārtējās dienas tirgus sasaistīšanu, starpvalstu savienojumu jaudas koordinētu sadali ar nediskriminējošām, uz elektroenerģijas tirgu vērstām metodēm, pienācīgu uzmanību veltot konkrētiem ieguvumiem, ko dod īstermiņa piešķīrumu netiešās izsoles, kā arī balansēšanas un rezerves jaudu mehānismu integrācijai.
(3) Pārvades sistēmas operators sadarbībā ar tās dalībvalsts attiecīgo iestādi vai iestādēm, ar kuru ir starpvalstu savienojums, ievieš koordinācijas un informācijas apmaiņas mehānismus, lai panāktu sistēmas drošumu atbilstoši sastrēgumu vadības un pārslodzes novēršanas nosacījumiem.
(4) Regulators uzrauga starpvalstu savienojumu sastrēgumu vadības un pārslodzes novēršanas nosacījumu izpildi sadarbībā ar tās dalībvalsts attiecīgo iestādi vai iestādēm, ar kuru ir starpvalstu savienojums.
(5) Regulators uzrauga pārvades sistēmas operatora publicēto informāciju par starpvalstu savienojumiem, sistēmas izmantošanu un sistēmas jaudas sadalījumu lietotājiem, ņemot vērā to, ka neapkopota informācija uzskatāma par komercnoslēpumu.
(6) Pārvades sistēmas operators iekasē pārslodzes maksu un maksājumus, kas tiek veikti atbilstoši pārvades sistēmu operatoru savstarpējās kompensācijas mehānismam.
(7) Regulators pārrauga šā panta sestajā daļā minētās maksas un maksājumu izmantošanu.
(8) Pamatotās izmaksas, kas saistītas ar šajā pantā minētajām darbībām, sedz pārvades sistēmas operators, un tās iekļauj pārvades sistēmas pakalpojumu tarifos.
(9) Pārvades sistēmas operatoram atļauts veikt balansēšanas elektroenerģijas apmaiņu ar Krievijas Federācijas pārvades sistēmas operatoru vai tirgotāju, izmantojot Krievijas Federācijas elektrotīklus, lai nodrošinātu elektroenerģijas balansu Latvijas elektroapgādes sistēmā un pārvades sistēmas drošumu un darbības stabilitāti līdz Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas elektrotīkliem. Pārvades sistēmas operators nodrošina, ka no Krievijas Federācijas pārvades sistēmas operatora vai tirgotāja saņemtās balansēšanas elektroenerģijas apjoms nav lielāks par Krievijas Federācijas pārvades sistēmas operatoram vai tirgotājam nodoto balansēšanas elektroenerģijas apjomu.
18
(08.07.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2023. un 27.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2025.)
13.2 pants. Baltijas reģionālais koordinācijas centrs
(1) Pārvades sistēmas operators līdzdarbojas Baltijas reģionālajā koordinācijas centrā atbilstoši Regulā Nr. 2019/943 noteiktajam.
(2) Pamatotās izmaksas, kas saistītas ar Baltijas reģionālā koordinācijas centra pakalpojumiem, sedz pārvades sistēmas operators, un tās iekļauj pārvades sistēmas pakalpojumu tarifos.
(3) Regulators sadarbībā ar Baltijas sistēmas darbības reģiona regulatīvajām iestādēm uzrauga Baltijas reģionālā koordinācijas centra darbību atbilstoši Regulā Nr. 2019/943 noteiktajam.
19
(27.03.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.04.2025.)
14
Palīgpakalpojumi pārvades sistēmā
(1) Pārvades sistēmas operators pērk palīgpakalpojumus no tirgus dalībniekiem vai sniedz tos tirgus dalībniekiem, ievērojot atklātas, nediskriminējošas un uz tirgus principiem balstītas procedūras.
(2) Pārvades sistēmas operators no saviem resursiem nodrošina ar frekvences kontroli nesaistītu palīgpakalpojumu funkcijas savām vajadzībām, ja regulators pieņem lēmumu, ka šādu palīgpakalpojumu iegāde nav ekonomiski pamatota.
(3) Noteikumus ar frekvences kontroli nesaistītu palīgpakalpojumu iepirkšanai, pirms tam apspriežoties ar tirgus dalībniekiem, izstrādā pārvades sistēmas operators un apstiprina regulators. Šajos noteikumos iestrādā atklātas, nediskriminējošas un uz tirgus principiem balstītas palīgpakalpojumu pirkšanas procedūras.
(4) Šā panta pirmajā daļā noteiktais pienākums iepirkt ar frekvences kontroli nesaistītus palīgpakalpojumus neattiecas uz pilnībā integrētām tīkla komponentēm.
(5) Pārvades sistēmas operators, iepērkot palīgpakalpojumus no sadales sistēmas operatora tīklam pieslēgtiem elektroenerģijas galalietotājiem, elektroenerģijas ražotājiem vai elektroenerģijas uzkrātuvēm, informē attiecīgo sadales sistēmas operatoru par palīgpakalpojuma līgumā noteikto jaudas apjomu un pakalpojuma sniegšanas (aktivizācijas) periodiem.
(6) Maksu par pārvades sistēmas pakalpojuma ierobežošanu nosaka saskaņā ar pārvades sistēmas operatora izstrādātu un regulatora apstiprinātu metodiku, lai segtu pārvades sistēmas operatora izmaksas, kas saistītas ar pārvades sistēmas pakalpojuma ierobežošanu. Pārvades sistēmas operators maksu par pārvades sistēmas pakalpojuma ierobežošanu publicē savā tīmekļvietnē.
20
(27.03.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.04.2025.)
15
Elektroapgādes drošums ilgtermiņā
(1) Pārvades sistēmas operators sagatavo ziņojumu par pārvades sistēmas piegādes un patēriņa atbilstību un valsts elektroapgādes drošuma un nodrošinājuma ar ražošanas jaudām novērtējumu (turpmāk — novērtējuma ziņojums) laika periodam līdz 10 gadiem. Novērtējuma ziņojumā iekļauj elektroenerģijas un jaudu pieprasījuma prognozi vismaz turpmākajiem 10 gadiem, vērtējumu par attiecīgu piegādes un patēriņa atbilstību pārskata periodā un prognozi turpmākajiem 10 gadiem, informāciju par pārvades sistēmas atbilstību pieprasījumam, uzturēšanas kvalitāti, informāciju par būvējamām un plānotajām ražošanas jaudām, kā arī pasākumiem, kas tiek veikti maksimāla pieprasījuma gadījumā un viena piegādātāja vai vairāku piegādātāju iztrūkuma gadījumā.
(2) Pārvades sistēmas operators novērtējuma ziņojumu reizi gadā iesniedz ministrijai un regulatoram. Kārtību, kādā pārvades sistēmas operators izstrādā un iesniedz ministrijai un regulatoram novērtējuma ziņojumu, un prasības attiecībā uz novērtējuma ziņojuma saturu nosaka Ministru kabinets.
(3) Pārvades sistēmas operators ir tiesīgs pieprasīt un saņemt novērtējuma ziņojuma sagatavošanai nepieciešamo informāciju no visiem sistēmas dalībniekiem.
(4) Valsts elektroapgādes drošuma garantēšanai Latvijas teritorijā jebkurā brīdī pieejamo elektroenerģijas ražošanas jaudu summai jābūt tādai, lai nodrošinātu elektroenerģijas ražošanas apjomu, kas nav mazāks par 80 procentiem no 2030. gadā kopējā prognozētā elektroenerģijas patēriņa.
21
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.04.2008. un 27.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2025.)
15.1 pants. Elektroapgādes sistēmas attīstība ilgtermiņā
(1) Regulators reizi divos gados apstiprina pārvades sistēmas operatora izstrādāto pārvades sistēmas attīstības 10 gadu plānu un uzrauga tā izpildi.
(2) Regulators nosaka pārvades sistēmas attīstības 10 gadu plānā iekļaujamo informāciju un plāna iesniegšanas kārtību.
(21) Pārvades sistēmas attīstības 10 gadu plānā ietver informāciju vismaz par:
1) pārvades sistēmas infrastruktūras plānoto attīstību un attīstības mērķiem;
2) elektroenerģijas ražošanas un patēriņa prognozēm;
3) elektroenerģijas tirgus attīstības tendencēm nacionālā un reģionālā līmenī;
4) infrastruktūras ietekmi uz pārvades sistēmas pakalpojumu tarifiem;
5) pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu vidējās vērtības izmaiņu prognozi nākamajam regulatīvajam periodam.
(3) Pārvades sistēmas operators ir tiesīgs pieprasīt un saņemt pārvades sistēmas attīstības 10 gadu plāna sagatavošanai nepieciešamo informāciju no visiem elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem.
22
(08.07.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.10.2013., 23.11.2023. un 27.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2025.)
15.2 pants. Pārvades sistēmas pakalpojumu veidi elektroenerģijas ražotājiem
(1) Elektroenerģijas ražotājam, kura elektroenerģijas ražošanas iekārtas ir pieslēgtas elektroenerģijas pārvades sistēmai, tiek sniegts viens no šādiem pārvades sistēmas pakalpojumiem:
1) konstantais pārvades sistēmas pakalpojums — pārvades sistēmas pakalpojums elektroenerģijas ražotājam tiek sniegts nepārtraukti, izņemot pārvades sistēmas pakalpojuma ierobežošanu elektroenerģijas jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos;
2) elastīgais pārvades sistēmas pakalpojums — pārvades sistēmas pakalpojums elektroenerģijas ražotājam tiek sniegts ar iespēju to ierobežot līdz 876 stundām viena kalendāra gada laikā. Ierobežošanas laikā elektroenerģijas ražotājs maksā pārvades sistēmas operatoram šā likuma 14. panta otrajā daļā minēto maksu. Ierobežošanas laikā neietver laiku, kad pārvades sistēmas pakalpojums ierobežots elektroenerģijas jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.
(2) Ja elektroenerģijas ražotājam, kurš saņem elastīgo pārvades sistēmas pakalpojumu, pārvades sistēmas pakalpojuma ierobežošanas laiks pārsniedz šā panta pirmajā daļā noteikto stundu skaitu, pārsniegto stundu laikā ierobežošana notiek elektroenerģijas jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
(3) Lai sniegtu elastīgo pārvades sistēmas pakalpojumu, pārvades sistēmas operators:
1) pieteikumus tehnisko prasību saņemšanai pieņem tikai pēc informācijas publicēšanas par brīvo pārvades sistēmas jaudu;
2) var izsniegt tehniskās prasības elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēguma ierīkošanai vairākiem elektroenerģijas ražotājiem par vienu un to pašu brīvās pārvades sistēmas jaudas vienību, kā arī par pārvades sistēmas jaudas vienību, kas ir lielāka par brīvo pārvades sistēmas jaudu;
3) rezervē tehniskajās prasībās noteikto jaudu elektroenerģijas ražotāja elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēgšanai pieslēguma līguma noslēgšanas brīdī brīvās pārvades sistēmas jaudas apmērā;
4) neslēdz pieslēguma līgumu, nesedzot elektroenerģijas ražotājam ar elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēguma ierīkošanu saistītās izmaksas, ja pēc šīs daļas 3. punktā minētās prasības izpildes brīvā pārvades sistēmas jauda ir mazāka nekā tehniskajās prasībās noteiktā jauda, lai elektroenerģijas ražotāja elektroenerģijas ražošanas iekārtu pieslēgtu elektroenerģijas sistēmai (izņemot tad, ja ar elektroenerģijas ražotāja piekrišanu tehniskās prasības var grozīt un grozījumu dēļ netiek mainīts pieslēguma tehniskais risinājums).
(4) Kārtību, kādā tiek ierobežots pārvades sistēmas pakalpojums, uzskaitīts ierobežošanas laiks, kā arī veikti elektroenerģijas ražotāja norēķini ar pārvades sistēmas operatoru par īstenoto ierobežojumu, izstrādā pārvades sistēmas operators un apstiprina regulators.
(5) Elektroenerģijas ražotājs var mainīt jau esošā elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojuma veidu saskaņā ar pārvades sistēmas operatora izstrādātiem un regulatora apstiprinātiem noteikumiem un kārtību.
(6) Pārvades sistēmas operators reizi gadā iesniedz regulatoram un publicē savā tīmekļvietnē ziņojumu par tiem elektroenerģijas ražotājiem, kuri saņem elastīgo pārvades sistēmas pakalpojumu un kuriem veikta pārvades sistēmas pakalpojuma ierobežošana, tostarp norādot ierobežošanas biežumu, laiku un iemeslus.
23
(06.03.2025. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2025.)
16
Pārvades sistēmas pakalpojumu tarifi
(1) Pārvades sistēmas pakalpojumu tarifus (turpmāk — pārvades tarifi) nosaka regulators likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" paredzētajā kārtībā vai pārvades sistēmas operators saskaņā ar regulatora noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku, ja ir saņemta regulatora atļauja. Pārvades tarifus pirms to stāšanās spēkā publicē regulatora noteiktajā kārtībā.
(2) Pārvades tarifi nav atkarīgi no attāluma starp galalietotāja, elektroenerģijas ražotāja un elektroenerģijas uzkrātuves atrašanās vietām. Tarifos ir pieļaujamas citas atšķirības, ja regulators tādas noteicis tarifu aprēķināšanas metodikā.
(3) (Izslēgta ar 27.03.2025. likumu)
(4) Pārvades sistēmas operators tarifu aprēķināšanas metodikā noteiktajā termiņā, kas nav īsāks par vienu mēnesi pirms nākamā tarifu perioda sākuma, iesniedz regulatoram jaunu tarifu projektu vai jaunu tarifu vērtību projektu esošā regulatīvā perioda ietvaros, ja kopējās pārvades sistēmas pakalpojuma sniegšanas prognozētās izmaksas nākamajam tarifu periodam sasniedz tarifu aprēķināšanas metodikā noteikto maksimālo tarifu vērtību novirzes līmeni.
(5) Regulators tarifu aprēķināšanas metodikā nosaka šā panta ceturtajā daļā minēto maksimālo tarifu vērtību novirzes līmeni.
(6) Pārvades sistēmas operators lietotājam (izņemot sadales sistēmas operatoru), kurš ierīko jaunu pieslēgumu pie pārvades sistēmas, var piemērot elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojuma tarifa atlaidi laika periodā, kas nepārsniedz piecus gadus no sistēmas pakalpojuma līguma noslēgšanas dienas vai dienas, kad šajā līgumā izdarīti grozījumi saistībā ar jaunā pieslēguma ekspluatācijas uzsākšanu.
(7) Kritērijus to lietotāju noteikšanai, kuriem piemērojama elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojuma tarifa atlaide, un kārtību, kādā pārvades sistēmas operators aprēķina un piemēro elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojuma tarifa atlaidi, izstrādā pārvades sistēmas operators un apstiprina regulators.
(8) Elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojuma tarifa atlaides piemērošana nepalielina uz citiem pārvades sistēmas lietotājiem un elektroenerģijas ražotājiem attiecināmo izmaksu apmēru, kāds noteikts šā panta pirmajā daļā minētajā kārtībā pirms elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojuma tarifa atlaides piemērošanas. Elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojuma tarifa atlaides vērtība visā tās piemērošanas periodā nedrīkst pārsniegt attiecīgā lietotāja samaksātās pieslēguma maksas apmēru.
24
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2011., 17.12.2014., 16.02.2023., 23.11.2023., 11.04.2024. un 27.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2025.)
16.1 pants. Pārvades sistēmas operatora izdevumu kompensēšana
Tirgus dalībnieki, kuri deklarē elektroenerģijas importu no Eiropas Ekonomikas zonā neietilpstošām valstīm vai elektroenerģijas eksportu uz Eiropas Ekonomikas zonā neietilpstošām valstīm, pirms tirdzniecības darījumu veikšanas noslēdz ar pārvades sistēmas operatoru līgumu, kurā attiecīgais tirgus dalībnieks apņemas segt pārvades sistēmas operatora izdevumus, tajā skaitā Eiropas Komisijas, asociācijas “Elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkls” un Eiropas pārvades sistēmas operatoru līgumos noteiktos maksājumus (perimetra maksu), kas saistīti ar elektroenerģijas importu no Eiropas Ekonomikas zonā neietilpstošām valstīm vai elektroenerģijas eksportu uz Eiropas Ekonomikas zonā neietilpstošām valstīm.
25
(08.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)
16.2 pants. Izolētas darbības testa veikšana
(1) Izolētas darbības testu pārvades sistēmas operators ir tiesīgs veikt individuāli savā licences darbības zonā vai vienlaikus ar citas tādas dalībvalsts, ar kuru ir starpvalstu savienojums, pārvades sistēmas operatoriem.
(2) Informāciju par plānoto izolētas darbības testa veikšanas laiku, datumu un ilgumu pārvades sistēmas operators publicē savā tīmekļvietnē un rakstveidā sniedz sadales sistēmas operatoriem ne vēlāk kā 30 dienas pirms izolētas darbības testa veikšanas.
(3) Lai nodrošinātu pārvades sistēmas darbības drošumu un stabilitāti, veicot izolētas darbības testu, pārvades sistēmas operators ir tiesīgs:
1) ierobežot vai atteikt paredzētos tirdzniecības darījumus vai noteikt kādus citus elektroenerģijas tirgus darbības ierobežojumus, ievērojot taisnīguma, atklātības un vienlīdzības principus;
2) veikt papildu palīgpakalpojumu iegādi.
(4) Pārvades sistēmas operators, veicot izolētas darbības testu, ievēro Tīkla kodeksā noteikto sistēmas vadības un lietošanas kārtību, ciktāl tās ievērošana neietekmē pārvades sistēmas drošību un stabilitāti.
(5) Pārvades sistēmas operators un sadales sistēmas operatori neatbild par zaudējumiem, kas izolētas darbības testa laikā radušies citām personām, tostarp elektroenerģijas tirgus dalībniekiem un sistēmas dalībniekiem, nejauša notikuma vai nepārvaramas varas apstākļos.
(6) Pamatotās izmaksas, kas saistītas ar šajā pantā minētajām darbībām, sedz pārvades sistēmas operators, un tās iekļauj pārvades tarifos.
26
(30.01.2020. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2025.)
16.3 pants. Elektroenerģijas uzkrātuves pārvades sistēmā
(1) Pārvades sistēmas operatoram var piederēt elektroenerģijas uzkrātuve, un tas ir tiesīgs šo uzkrātuvi ekspluatēt, ja ir saņemta regulatora atļauja. Regulators izsniedz atļauju, ja ir saņēmis pārvades sistēmas operatora iesniegumu un šādus dokumentus:
1) apliecinājumu, ka elektroenerģijas uzkrātuve ir pilnībā integrēta tīkla komponente, vai
2) atklāta, pārredzama un nediskriminējoša iepirkuma rezultātus, saskaņā ar kuriem konstatēts, ka tirgus dalībnieki nespēj attiecīgo palīgpakalpojumu sniegt nepārtraukti, savlaicīgi un par samērīgu cenu, un apliecinājumu, ka elektroenerģijas uzkrātuve tiks izmantota, lai nodrošinātu pārvades sistēmas drošu, efektīvu un stabilu darbību, un netiks izmantota, lai pirktu vai pārdotu elektroenerģiju elektroenerģijas tirgos.
(2) Regulators apstiprina pārvades sistēmas operatora izstrādātos iepirkuma nosacījumus.
(3) Regulators atļauju, kas izsniegta saskaņā ar šā panta pirmo daļu, kā arī ar atļauju saistīto informāciju nosūta Eiropas Komisijai un Energoregulatoru sadarbības aģentūrai.
(4) Vismaz reizi piecos gados regulators organizē publisku konsultāciju, lai izvērtētu nepieciešamību pārskatīt saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2. punktu izsniegto atļauju. Ja regulators konstatē, ka tirgus dalībnieki spēj nodrošināt attiecīgā palīgpakalpojuma sniegšanu nepārtraukti, savlaicīgi un par samērīgu cenu, regulators pieņem lēmumu, ar kuru uzliek par pienākumu pārvades sistēmas operatoram ne vēlāk kā 18 mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas izbeigt elektroenerģijas uzkrātuves ekspluatāciju un pārdot šo uzkrātuvi.
(5) Šā panta ceturtā daļa neattiecas uz elektroenerģijas uzkrātuvi, kuru regulators atzinis par integrētu tīkla komponenti, ja ir ievēroti visi šādi nosacījumi:
1) elektroenerģijas uzkrātuve pieslēgta pārvades tīklam ne vēlāk kā divu gadu laikā pēc tam, kad saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2. punktu izsniegta atļauja;
2) elektroenerģijas uzkrātuve tiek izmantota tikai pārvades tīkla drošas darbības atjaunošanai, ja šāds atjaunošanas pasākums sākas nekavējoties un beidzas, kad problēmu var novērst ar regulāru pārdispečēšanu;
3) elektroenerģijas uzkrātuve netiek izmantota, lai pirktu vai pārdotu elektroenerģiju elektroenerģijas tirgos.
(6) Pamatotās izmaksas, kas saistītas ar elektroenerģijas uzkrātuves iegādi un ekspluatāciju, sedz pārvades sistēmas operators, un tās iekļauj pārvades sistēmas pakalpojumu tarifos.
(7) Pārvades sistēmas operatoram piederošas elektroenerģijas uzkrātuves izmantošanas noteikumus izstrādā pārvades sistēmas operators un apstiprina regulators.
27
(22.06.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.07.2023.)
16.4 pants. Pārvades sistēmas pakalpojumu veidi, ieviešot elektroenerģijas uzkrātuves
(1) Elektroenerģijas uzkrātuves operatoram, kura elektroenerģijas uzkrātuve ir pieslēgta elektroenerģijas pārvades sistēmai, tiek sniegts viens no šādiem pārvades sistēmas pakalpojumiem:
1) konstantais pārvades sistēmas pakalpojums, ja elektroenerģijas uzkrātuves sistēmas pieslēgums ierīkots saskaņā ar šā likuma 9. panta otro daļu;
2) elastīgais pārvades sistēmas pakalpojums, ja elektroenerģijas uzkrātuves sistēmas pieslēgums ierīkots saskaņā ar šā likuma 15.2 panta trešo daļu;
3) ierobežojamais pārvades sistēmas pakalpojums, kas tiek sniegts ar iespēju pārvades sistēmas operatoram jebkurā laikā un apmērā ierobežot elektroenerģijas nodošanu sistēmā, lai nodrošinātu sistēmas drošu darbību, piemērojot maksu par pārvades sistēmas pakalpojuma ierobežošanu, ja pārvades sistēmas operators izsniedzis tehniskās prasības elektroenerģijas uzkrātuves pieslēgšanai pie pārvades sistēmas par tādu elektroenerģijas uzkrātuves jaudu, kādu pieprasījis elektroenerģijas uzkrātuves operators, neņemot vērā brīvo pārvades sistēmas jaudu.
(2) Ja elektroenerģijas uzkrātuves operators pieslēgumā pievieno elektroenerģijas ražošanas iekārtu saskaņā ar šā likuma 9. panta otro daļu un tās jauda nepārsniedz uzstādīto elektroenerģijas uzkrātuves ražošanas jaudu, minētais uzkrātuves operators tiek uzskatīts par elektroenerģijas ražotāju un var saņemt konstanto pārvades sistēmas pakalpojumu.
(3) Ja elektroenerģijas uzkrātuves operators pieslēgumā pievieno elektroenerģijas ražošanas iekārtu saskaņā ar šā likuma 15.2 panta trešo daļu un tās jauda nepārsniedz uzstādīto elektroenerģijas uzkrātuves ražošanas jaudu, minētais uzkrātuves operators tiek uzskatīts par elektroenerģijas ražotāju un var saņemt elastīgo pārvades sistēmas pakalpojumu.
(4) Ja elektroenerģijas ražotājs, kurš saņem konstanto pārvades sistēmas pakalpojumu vai kurš ir rezervējis tehniskajās prasībās noteikto jaudu savas elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēgšanai, lai saņemtu šā likuma 15.2 panta pirmās daļas 1. punktā minēto konstanto pārvades sistēmas pakalpojumu, tajā pašā pieslēgumā pievieno elektroenerģijas uzkrātuvi, kuras jauda nepārsniedz uzstādīto elektroenerģijas ražošanas jaudu vai rezervēto jaudu savas elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēgšanai, tas saņem konstanto pārvades sistēmas pakalpojumu.
(5) Ja elektroenerģijas ražotājs elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēgumā pievieno elektroenerģijas uzkrātuvi, kuras jauda pārsniedz uzstādīto elektroenerģijas ražošanas jaudu vai rezervēto jaudu elektroenerģijas ražotāja elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēgšanai, tas saņem ierobežojamo pārvades sistēmas pakalpojumu.
(6) Ja elektroenerģijas ražotājs, kurš saņem elastīgo pārvades sistēmas pakalpojumu vai kurš ir rezervējis tehniskajās prasībās noteikto jaudu savas elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēgšanai, lai saņemtu šā likuma 15.2 panta pirmās daļas 2. punktā minēto elastīgo pārvades sistēmas pakalpojumu, tajā pašā pieslēgumā pievieno elektroenerģijas uzkrātuvi, kuras jauda nepārsniedz uzstādīto elektroenerģijas ražošanas jaudu vai rezervēto jaudu savas elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēgšanai, tas saņem elastīgo pārvades sistēmas pakalpojumu.
(7) Kārtību, kādā tiek ierobežota elektroenerģijas nodošana sistēmā, uzskaitīts ierobežošanas laiks un sistēmā nenodotās elektroenerģijas apjoms šā panta pirmās daļas 3. punktā un piektajā daļā minētajos gadījumos, izstrādā pārvades sistēmas operators un apstiprina regulators.
(8) Pārvades sistēmas operators, nosakot brīvo pārvades sistēmas jaudu, neņem vērā to elektroenerģijas uzkrātuvju jaudu, kuras pieslēgtas elektroenerģijas sistēmai vai kurām izsniegtas tehniskās prasības pieslēguma ierīkošanai, ja elektroenerģijas uzkrātuves operatoram tiek sniegts ierobežojamais pārvades sistēmas pakalpojums.
28
(27.03.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.04.2025. Sk. pārejas noteikumu 131. punktu)
Nodaļa V
Sadale
17
Sadales sistēma
(1) Sadales sistēma ietver vidēja un zema sprieguma sadales tīklus un iekārtas, kuras izmanto elektroenerģijas piegādē lietotājiem un kurās spriegums ir zemāks par 110 kilovoltiem.
(2) Pieeja sadales sistēmai paredz arī pārvades sistēmas pakalpojumu izmantošanu Latvijas teritorijā.
29
18
Sadales sistēmas operators
(1) Katra sadales sistēmas operatora licences darbības zonu nosaka regulators. Regulatoram ir tiesības grozīt jau izsniegtu licenču darbības zonas robežas.
(2) Sadales sistēmas operatoru licenču darbības zonu pārklāšanās nav pieļaujama.
(3) Sadales sistēmas operators var piedalīties elektroenerģijas tirdzniecībā, ja tas nodrošina šā likuma 30.1 pantā minētās neto uzskaites sistēmas darbību un pēdējo garantēto piegādi šā likuma 34. pantā noteiktajos gadījumos vai ja elektroenerģijas pirkšana un pārdošana ir nepieciešama palīgpakalpojumu pirkšanai, elektroenerģijas zudumu segšanai sadales sistēmā vai sadales sistēmas operatora paša patēriņam. Piedaloties elektroenerģijas tirdzniecībā, sadales sistēmas operators rīkojas, ievērojot atklātas, nediskriminējošas un uz tirgus principiem balstītas procedūras.
(4) (Izslēgta ar 18.09.2014. likumu)
(5) Sadales sistēmas operators nodrošina tās ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzību, kuru tas, pildot savus pienākumus, ir saņēmis no sistēmas dalībniekiem un tirgus dalībniekiem.
(6) Sadales sistēmas operators, uzticot tirgotājam pēdējās garantētās piegādes veikšanu, ievēro atklātas, nediskriminējošas un uz tirgus principiem balstītas procedūras.
(7) Sadales sistēmas operators nediskriminē sadales sistēmas lietotājus, jo īpaši par labu savām saistītajām kapitālsabiedrībām.
30
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.10.2013., 06.11.2013., 18.09.2014. un 27.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2025.)
19
Sadales sistēmas operatora neatkarība
(1) Sadales sistēmas operators ir atsevišķa kapitālsabiedrība un ir nošķirts no elektroenerģijas ražošanas, pārvades un tirdzniecības darbībām. Sadales sistēmas operators, kas ietilpst vertikāli integrēta elektroapgādes komersanta sastāvā, saziņā un sava zīmola veidošanā nodrošina, ka tā identitāte ir nošķirta no vertikāli integrēta elektroapgādes komersanta tirdzniecības struktūras identitātes.
(2) Lai nodrošinātu sadales sistēmas operatora neatkarību, ievēro šādus nosacījumus:
1) sadales sistēmas operatora padomes un valdes locekļi un prokūristi nedrīkst iesaistīties vertikāli integrēta elektroapgādes komersanta struktūrās, kas tieši vai netieši ikdienas darbībā ir atbildīgas par elektroenerģijas ražošanu, pārvadi un tirdzniecību;
2) sadales sistēmas operatora padomes un valdes locekļiem un prokūristiem tiek nodrošinātas tiesības neatkarīgi no vertikāli integrēta elektroapgādes komersanta un valdošā uzņēmuma pieņemt lēmumus attiecībā uz aktīviem, kas nepieciešami sadales sistēmas ekspluatācijai, uzturēšanai vai attīstībai. Tas neliedz veidot attiecīgus koordinācijas mehānismus, lai nodrošinātu valdošā uzņēmuma ekonomisko un vadības uzraudzības tiesību aizsardzību attiecībā uz atdevi no sadales sistēmas operatora aktīviem. Valdošajam uzņēmumam ir atļauts apstiprināt sadales sistēmas operatora gada finanšu plānu vai tamlīdzīgus finanšu plānošanas dokumentus un noteikt vispārīgus ierobežojumus attiecībā uz sadales sistēmas operatora parādsaistībām, bet nav atļauts dot norādes attiecībā uz ikdienas darbību un lēmumiem par sadales sistēmas būvniecību un ierīkošanu vai modernizāciju, ja šīs būvniecības un ierīkošanas vai modernizācijas izmaksas nepārsniedz apstiprinātajā finanšu plānā vai tamlīdzīgos finanšu plānošanas dokumentos paredzētās izmaksas;
3) sadales sistēmas operators izstrādā atbilstības programmu, kurā noteikti konkrētu darbinieku pienākumi, kā arī pasākumi, kas veicami, lai nepieļautu diskriminējošu rīcību, un nodrošina pienācīgu minētās programmas ievērošanas kontroli. Sadales sistēmas operators katru gadu iesniedz regulatoram ziņojumu par veiktajiem pasākumiem un šo ziņojumu publicē regulatora noteiktajā kārtībā. Regulators pēc ziņojuma izvērtēšanas sniedz atzinumu par neatkarības nodrošināšanai veikto pasākumu pietiekamību. Regulatora atzinumā norādītos trūkumus sadales sistēmas operators novērš regulatora noteiktajā termiņā.
(3) Regulators nosaka, kādi dokumenti un informācija ir iesniedzama, lai apliecinātu šā panta otrās daļas prasību izpildi.
(4) Regulators nosaka šā panta otrās daļas 3.punktā minētā ziņojuma iesniegšanas, publicēšanas un izvērtēšanas kārtību.
(5) Šā panta prasības nav attiecināmas uz to sadales sistēmu operatoriem, kurām ir pieslēgti mazāk par simt tūkstošiem lietotāju, bet šiem operatoriem ir jānodrošina veicamo darbību grāmatvedības nodalīšana atbilstoši šā likuma 38., 39. un 40.panta prasībām un funkcionālā nodalīšana, ievērojot šādas minimālās prasības:
1) izveidojamas atsevišķas struktūrvienības, kas atbild par elektroenerģijas sadali un tirdzniecību un darbojas kā atsevišķas saimnieciskas vienības;
2) noslēdzami darba līgumi ar struktūrvienību vadītājiem, kuros norādīti precīzi un nepārprotami šo līgumu izbeigšanas iemesli;
3) sadales sistēmas struktūrvienību vadītājiem nav atļauts pildīt pienākumus, kas saistīti ar tirdzniecības struktūrvienības darbu, un otrādi;
4) iespēju robežās novēršama darbinieku rotācija starp struktūrvienībām.
31
(08.07.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.12.2014. un 27.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2025.)
19.1 pants. Sadales sistēmas attīstība ilgtermiņā
(1) Regulators reizi divos gados apstiprina sadales sistēmas operatora, kura sistēmai ir pieslēgti vairāk par simt tūkstošiem lietotāju, izstrādāto sadales sistēmas attīstības 10 gadu plānu un uzrauga tā izpildi.
(2) Regulators nosaka sadales sistēmas attīstības 10 gadu plānā iekļaujamo informāciju un plāna iesniegšanas kārtību.
(21) Sadales sistēmas attīstības 10 gadu plānā ietver informāciju vismaz par:
1) sadales sistēmas infrastruktūras plānoto attīstību un attīstības mērķiem;
2) sadales sistēmas lietotāju nākotnes vajadzībām;
3) infrastruktūras ietekmi uz sadales sistēmas pakalpojumu tarifiem;
4) sadales sistēmas pakalpojumu tarifu vidējās vērtības izmaiņu prognozi nākamajam regulatīvajam periodam.
(3) Sadales sistēmas operators ir tiesīgs pieprasīt un saņemt sadales sistēmas attīstības 10 gadu plāna sagatavošanai nepieciešamo informāciju no visiem elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem.
32
(30.01.2020. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2023. un 27.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2025.)
20
Sadales sistēmas pakalpojumu tarifi
(1) Sadales sistēmas pakalpojumu tarifus (turpmāk — sadales tarifi) nosaka regulators likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" paredzētajā kārtībā vai sadales sistēmas operators saskaņā ar regulatora noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku, ja ir saņemta regulatora atļauja. Sadales tarifus pirms to stāšanās spēkā publicē regulatora noteiktajā kārtībā.
(2) Sadales sistēmas pakalpojumu tarifu atšķirības ir pieļaujamas starp sprieguma, jaudas, elektroenerģijas patēriņa, tīklā nodotās elektroenerģijas līmeņiem vai elektroenerģijas lietotāja profiliem, ja tās ir ekonomiski pamatotas un visiem attiecīgā līmeņa grupas lietotājiem vienādas.
(3) Sadales sistēmas operators, kura sistēmai ir pieslēgti vairāk par simt tūkstošiem lietotāju, tarifu aprēķināšanas metodikā noteiktajā termiņā, kas nav īsāks par vienu mēnesi pirms nākamā tarifu perioda sākuma, iesniedz regulatoram jaunu tarifu projektu vai jaunu tarifu vērtību projektu esošā regulatīvā perioda ietvaros, ja kopējās sadales sistēmas pakalpojuma sniegšanas prognozētās izmaksas nākamajam tarifu periodam sasniedz tarifu aprēķināšanas metodikā noteikto maksimālo tarifu vērtību novirzes līmeni.
(4) Regulators tarifu aprēķināšanas metodikā nosaka šā panta trešajā daļā minēto maksimālo tarifu vērtību novirzes līmeni 12 mēnešu periodā sadales sistēmas pakalpojumu tarifu komponentei, kas nav saistīta ar patērētās elektroenerģijas apjomu.
33
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2022. un 23.11.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.)
20.1 pants. Elektroenerģijas cenu salīdzināšanas rīks
(1) Elektroenerģijas cenu salīdzināšanas rīkā ietver informāciju par elektroenerģijas tirgū pieejamiem elektroenerģijas tirgotāju nepersonalizētajiem piedāvājumiem mājsaimniecību lietotājiem un uzņēmumiem, kuru elektroenerģijas patēriņš gadā nepārsniedz 100 000 kilovatstundas.
(2) Regulators veic šādus uzdevumus:
1) nosaka minimālās prasības elektroenerģijas cenu salīdzināšanas rīkam;
2) nosaka elektroenerģijas cenu salīdzināšanas rīkā ietveramo informāciju par šā panta pirmajā daļā minētajiem elektroenerģijas tirgotāju nepersonalizētajiem piedāvājumiem;
3) izsniedz apliecinājumu par elektroenerģijas cenu salīdzināšanas rīka atbilstību minimālajām prasībām un veic elektroenerģijas cenu salīdzināšanas rīka atbilstības uzraudzību;
4) nosaka iesniegumā par apliecinājuma saņemšanu ietveramo informāciju un kārtību, kādā elektroenerģijas cenu salīdzināšanas rīka nodrošinātājam izsniedzams apliecinājums par elektroenerģijas cenu salīdzināšanas rīka atbilstību minimālajām prasībām;
5) veido elektroenerģijas cenu salīdzināšanas rīku reģistru un nodrošina tā publisku pieejamību.
(3) Fiziskās un juridiskās personas ir tiesīgas nodrošināt šā panta pirmajā daļā minēto elektroenerģijas cenu salīdzināšanas rīku, ja saņemts šā panta otrās daļas ceturtajā punktā minētais apliecinājums.
(4) Elektroenerģijas tirgotājiem ir šādi pienākumi:
1) nodrošināt, lai informācija par šā panta pirmajā daļā minētajiem nepersonalizētajiem piedāvājumiem būtu pieejama mašīnlasāmā formā. Ja elektroenerģijas tirgotājs nevar nodrošināt šā panta pirmajā daļā minēto informāciju par nepersonalizētajiem piedāvājumiem mašīnlasāmā formā, elektroenerģijas tirgotājs to sniedz pēc elektroenerģijas cenu salīdzināšanas rīka nodrošinātāja pieprasījuma;
2) izsniegtajos rēķinos galalietotājiem pārskatāmā veidā norādīt regulatora tīmekļvietni, kurā pieejama informācija par šā panta otrās daļas ceturtajā punktā minētajā kārtībā apliecinātajiem elektroenerģijas cenu salīdzināšanas rīkiem.
34
(27.03.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.04.2025. Pants stājas spēkā 01.07.2025. Sk. pārejas noteikumu 127. punktu)
20.2 pants. Elektroenerģijas patēriņa salīdzināšana
(1) Sadales sistēmas operators, kura sistēmai ir pieslēgti vairāk par simt tūkstošiem galalietotāju, reizi mēnesī līdz 20. datumam savā tīmekļvietnē publicē informāciju par savstarpēji salīdzināmu galalietotāju, kas ir mājsaimniecības lietotāji, iepriekšējā mēneša vidējo elektroenerģijas patēriņu. Attiecīgo informāciju tīmekļvietnē uzglabā vismaz vienu gadu.
(2) Elektroenerģijas tirgotāji izsniegtajos rēķinos pārskatāmā veidā norāda informāciju par elektroenerģijas patēriņa salīdzināšanas datu pieejamību.
35
(27.03.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.04.2025. Sk. pārejas noteikumu 125. punktu)
20.3 pants. Elektroenerģijas uzkrātuves sadales sistēmā
(1) Sadales sistēmas operatoram var piederēt elektroenerģijas uzkrātuve, un tas ir tiesīgs šo uzkrātuvi ekspluatēt, ja ir saņemta regulatora atļauja. Regulators piešķir atļauju, ja ir saņēmis sadales sistēmas operatora iesniegumu un vienu no šādiem dokumentiem:
1) apliecinājumu, ka elektroenerģijas uzkrātuve ir pilnībā integrēta tīkla komponente;
2) atklāta, pārredzama un nediskriminējoša iepirkuma rezultātus, saskaņā ar kuriem konstatēts, ka tirgus dalībnieki nespēj attiecīgo palīgpakalpojumu sniegt nepārtraukti, savlaicīgi un par samērīgu cenu, un apliecinājumu, ka elektroenerģijas uzkrātuve tiks izmantota, lai nodrošinātu sadales sistēmas drošu, efektīvu un stabilu darbību, un netiks izmantota, lai pirktu vai pārdotu elektroenerģiju elektroenerģijas tirgos.
(2) Regulators apstiprina sadales sistēmas operatora izstrādātos iepirkuma nosacījumus.
(3) Regulators atļauju, kas piešķirta saskaņā ar šā panta pirmo daļu, kā arī ar atļauju saistīto informāciju nosūta Eiropas Komisijai un Energoregulatoru sadarbības aģentūrai.
(4) Vismaz reizi piecos gados regulators organizē publisku konsultāciju, lai izvērtētu nepieciešamību pārskatīt atļauju, kas izsniegta saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2. punktu. Ja regulators konstatē, ka tirgus dalībnieki spēj nodrošināt attiecīgā palīgpakalpojuma sniegšanu nepārtraukti, savlaicīgi un par samērīgu cenu, regulators pieņem lēmumu, ar kuru uzliek par pienākumu sadales sistēmas operatoram ne vēlāk kā 18 mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas izbeigt elektroenerģijas uzkrātuves ekspluatāciju un pārdot šo uzkrātuvi.
(5) Pamatotās izmaksas, kas saistītas ar elektroenerģijas uzkrātuves iegādi, ekspluatāciju un atsavināšanu, sedz sadales sistēmas operators, un tās iekļauj elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifos.
(6) Sadales sistēmas operators izstrādā sev piederošas elektroenerģijas uzkrātuves izmantošanas noteikumus, un regulators tos apstiprina.
36
(27.03.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.04.2025.)
20.4 pants. Elektrotransportlīdzekļu uzlādes punkti sadales sistēmā
(1) Elektrotransportlīdzekļu uzlādes punkti var atrasties sadales sistēmas operatora īpašumā, valdījumā vai lietojumā, ja sadales sistēmas operators tos izmanto paša vajadzībām.
(2) Sadales sistēmu operatori nediskriminējošā veidā sadarbojas ar visiem uzņēmumiem, kuriem pieder un kuri veido, ekspluatē vai pārvalda elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktus.
37
(27.03.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.04.2025.)
20.5 pants. Palīgpakalpojumi sadales sistēmā
(1) Sadales sistēmas operators pērk palīgpakalpojumus, ievērojot atklātas, nediskriminējošas un uz tirgus principiem balstītas procedūras.
(2) Sadales sistēmas operators no saviem resursiem nodrošina ar frekvences kontroli nesaistītu palīgpakalpojumu funkcijas savām vajadzībām, ja regulators pieņem lēmumu, ka šādu palīgpakalpojumu iegāde nav ekonomiski pamatota.
(3) Noteikumus ar frekvences kontroli nesaistītu palīgpakalpojumu iepirkšanai, pirms tam apspriežoties ar tirgus dalībniekiem, izstrādā sadales sistēmas operators un apstiprina regulators. Šādos noteikumos iestrādā atklātas, nediskriminējošas un uz tirgus principiem balstītas palīgpakalpojumu pirkšanas procedūras.
(4) Sadales sistēmas operators, iepērkot palīgpakalpojumus no elektroenerģijas galalietotājiem, elektroenerģijas ražotājiem vai elektroenerģijas uzkrātuvēm ar kopējo jaudu virs 500 kilovatiem, informē pārvades sistēmas operatoru par palīgpakalpojuma līgumā noteikto jaudas apjomu un pakalpojuma sniegšanas (aktivizācijas) periodiem.
38
(27.03.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.04.2025.)
20.6 pants. Viedie elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāti
(1) Sadales sistēmas operators savā licences darbības zonā ievieš viedos elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātus (elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāts, kas spēj mērīt elektroenerģijas sistēmā pievadīto elektroenerģijas daudzumu vai no elektroenerģijas sistēmas patērēto elektroenerģijas daudzumu un spēj sūtīt un saņemt datus informēšanas, monitoringa un kontroles vajadzībām, izmantojot elektronisko komunikāciju).
(2) Sadales sistēmas operators var neīstenot šā panta pirmajā daļā minēto pienākumu ieviest viedo elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu elektroenerģijas galalietotāju objektos, kur tas nav iespējams no elektroenerģijas sistēmas operatora neatkarīgu iemeslu dēļ.
(3) Ministru kabinets nosaka viedo elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu minimālās funkcionālās un tehniskās prasības un uzskaitīto datu pieejamības nosacījumus un kārtību.
(4) Šā panta pirmajā daļā noteikto viedo elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu uzstādīšanas pamatotās izmaksas, kuras sedz sadales sistēmas operators, iekļauj elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifos.
(5) Ja objektā ir uzstādīts viedais elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāts, sistēmas operators veic tā nomaiņu pēc ekspluatācijas termiņa beigām un nodrošina jaunā elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta atbilstību šajā pantā noteiktajām prasībām.
39
(27.03.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.04.2025.)
21
Sadales sistēmas operatora īpašums
40
(Izslēgts ar 17.12.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015.)
Nodaļa VI
Jaunu jaudu ieviešana
22
Elektroenerģijas ražošanas iekārtu un uzkrātuvju ieviešana, jaudu palielināšana un atjaunošana
(1) Ražošanas vai elektroenerģijas uzkrātuves jaudu palielināšanai, atjaunošanai un jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas vai elektroenerģijas uzkrātuves ieviešanai nepieciešama aģentūras atļauja, ja elektroenerģijas ražošanas iekārtu vai elektroenerģijas uzkrātuvi paredzēts pievienot pārvades sistēmai vai sadales sistēmai un pieslēgumā atļautā elektroenerģijas ražošanas jauda ir vienāda vai pārsniedz 500 kilovatus. Ražošanas vai elektroenerģijas uzkrātuves jaudu palielināšanai un jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas vai elektroenerģijas uzkrātuves ieviešanai aģentūras atļauja nav nepieciešama, ja elektroenerģijas ražošanas iekārtu vai elektroenerģijas uzkrātuvi paredzēts pievienot sadales sistēmai un pieslēgumā atļautā elektroenerģijas ražošanas jauda ir mazāka par 500 kilovatiem. Elektroenerģijas ražotājs vai elektroenerģijas uzkrātuves operators šādā gadījumā vēršas ar iesniegumu pie sadales sistēmas operatora atbilstoši sistēmas pieslēguma noteikumos paredzētajai kārtībai.
(2) Prasības, kas izpildāmas, lai saņemtu šā panta pirmajā daļā minēto atļauju, kā arī atļaujas izsniegšanas, pārreģistrēšanas, atcelšanas un derīguma termiņa pagarināšanas kārtību, valsts kontā iemaksājamās drošības naudas apmēru, tās samaksas un atmaksas kārtību un kritērijus atļaujas izsniegšanas atteikšanai nosaka Ministru kabinets.
(3) Sadales sistēmas operators līdz attiecīgā gada 30. aprīlim apkopo, sniedz ministrijai un publicē savā tīmekļvietnē informāciju par iepriekšējā gadā savā licences darbības zonā kopējo ierīkoto elektroenerģijas ražošanas iekārtu un elektroenerģijas uzkrātuvju pieslēgumu skaitu un atļauto elektroenerģijas ražošanas jaudu katrā no elektroenerģijas ražošanas veidiem.
(4) Sistēmas operators, publicējot šā panta trešajā daļā noteikto informāciju, ievēro šādus nosacījumus:
1) publicējot informāciju par fiziskajām personām, sistēmas operators nenorāda fiziskās personas datus un elektroenerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanas vietas adresi;
2) publicējot informāciju par juridiskajām personām, sistēmas operators norāda juridiskās personas nosaukumu, juridisko adresi, reģistrācijas numuru un elektroenerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanas vietas adresi.
(5) Elektroenerģijas ražotāja ieviestās dažādu elektroenerģijas ražošanas veidu iekārtas, izņemot elektroenerģijas uzkrātuves, nepieslēdz elektroenerģijas sistēmai vai atslēdz no tās, ja elektroenerģijas ražotājs neievēro atļaujā attiecībā uz vairāku elektroenerģijas ražošanas veidu iekārtu ieviešanu noteikto elektroenerģijas ražošanas iekārtu jaudas proporciju.
43
(14.07.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2023., 21.12.2023., 06.03.2025. un 27.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2025.)
22.1 pants. Vēja elektrostaciju maksājumi vietējās kopienas attīstībai
(1) Elektroenerģijas ražotājs, kura vēja elektrostacija atrodas Latvijas Republikas teritorijā, iekšējos jūras ūdeņos, teritoriālajā jūrā vai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un kuras uzstādītā jauda ir vienāda ar vienu megavatu vai lielāka par to, veic vēja elektrostacijas maksājumus vietējās kopienas attīstībai par katras iekārtas uzstādīto kopējo jaudu.
(2) Ministru kabinets nosaka šā panta pirmajā daļā paredzēto maksājumu apmēru, to maksāšanas un uzraudzības kārtību, termiņus, kā arī maksājumu izmantošanas mērķus.
44
(21.12.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.01.2024.)
23
Konkurss
(1) Ja no šā likuma 15.pantā minētā pārvades sistēmas operatora sagatavotā novērtējuma ziņojuma izriet, ka valsts elektroapgādes drošumu apdraud ražošanas jaudu nepietiekamība Latvijā vai ārpus tās un ir nepieciešams steidzami ieviest jaunas elektroenerģijas ražošanas jaudas, lai ievērotu šā likuma 15.panta ceturtajā daļā noteiktās prasības, bet jaudu iztrūkumu nav izdevies kompensēt šā likuma 22.pantā noteiktajā kārtībā, pārvades sistēmas operators informē ministriju par nepieciešamību ieviest jaunas elektroenerģijas ražošanas jaudas vai rekonstruēt esošās iekārtas, lai palielinātu to jaudu.
(2) Pamatojoties uz šā panta pirmajā daļā minēto pārvades sistēmas operatora sniegto informāciju un novērtējuma ziņojumu, ministrija ierosina izsludināt konkursu par jaunu ražošanas jaudu ieviešanu vai esošo iekārtu rekonstrukciju, lai palielinātu to jaudu.
(3) Lēmumu par konkursa izsludināšanu pieņem Ministru kabinets. Konkursa priekšmets ir ieviešamās ražošanas jaudas apmaksa.
(4) Lēmumā par konkursa izsludināšanu Ministru kabinets nosaka:
1) ieviešamās jaudas apjomu;
2) ieviešamās jaudas pieejamības nosacījumus;
3) jaudas ieviešanas termiņu;
4) ieviešamās jaudas apmaksas nosacījumus;
5) konkursa izsludināšanas termiņu;
6) pretendentiem izvirzāmās prasības;
7) pieteikumu izvērtēšanas kritērijus;
8) pieteikumu iesniegšanas un izvērtēšanas termiņu.
(5) Konkursu izsludina un organizē regulators, ievērojot šā panta ceturtajā daļā minētajā lēmumā noteikto. Konkurss izsludināms "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām.
(6) Lēmumu par konkursa rezultātu pieņem Ministru kabinets.
(7) Ieviestās ražošanas jaudas apmaksu veic pārvades sistēmas operators, un šīs izmaksas tiek iekļautas pārvades tarifos. Ieviestās ražošanas jaudas apmaksas izmaksas sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji. Šo izmaksu attiecināšanas aprēķina metodiku nosaka regulators.
45
(10.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.05.2008.)
24
Elektroenerģijas ražošana konkursa kārtībā ieviestajās ražošanas jaudās
46
(Izslēgts ar 10.04.2008. likumu, kas stājas spēkā 15.05.2008.)
25
Līniju ierīkošana
(1) (Izslēgta ar 27.03.2025. likumu)
(2) Sadales sistēmas operatoram ir tiesības ierīkot sadales līniju savā licences darbības zonā.
(3) Citai personai, kura nav sadales sistēmas operators, ir tiesības ierīkot sadales līniju sadales sistēmas operatora licences darbības zonā gadījumos, kad līnija, kas tiek būvēta, ir:
1) tiešā līnija;
2) atsevišķa nekustamā īpašuma iekšējā līnija;
3) saules vai vēja elektrostacijas iekšējā līnija.
(4) Sadales sistēmas operatoram šā panta trešās daļas 2.punktā minētā līnija, ja tā atbilst Tīkla kodeksā noteiktajām tehniskajām prasībām, ir jāpieslēdz attiecīgai sadales sistēmai par pieslēguma maksu, kas noteikta atbilstoši šā likuma 9.panta otrajai vai 2.1 daļai, un saskaņā ar regulatora izdotiem sistēmas pieslēguma noteikumiem.
47
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.04.2008., 14.07.2022. un 27.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2025.)
26
Tiešā līnija
(1) Izolētam elektroenerģijas ražotājam un izolētam galalietotājam ir tiesības ierīkot tiešo līniju, ja ir ievēroti visi šādi kritēriji:
1) sistēmas operators, kura licences darbības zonā atrodas galalietotāja objekts, ir atteicies galalietotāja objektu pieslēgt savai elektroenerģijas sistēmai;
2) elektroenerģijas ražotājs un galalietotājs ir vienojušies par elektroenerģijas transportēšanas un uzskaites nosacījumiem.
(2) Elektroenerģijas ražotājam un galalietotājam ir tiesības ierīkot tiešo līniju, ja ir ievēroti visi šādi kritēriji:
1) tiešās līnijas garums nepārsniedz vienu kilometru pilsētu teritorijās un piecus kilometrus ārpus pilsētu teritorijām. Ja tiešā līnija vienlaikus atrodas pilsētas teritorijā un ārpus pilsētas teritorijas, maksimālais tiešās līnijas garums ir pieci kilometri, nepārsniedzot vienu kilometru pilsētas teritorijā;
2) galalietotāja pieslēguma sistēmas operators ir sniedzis motivētu izvērtējumu par tiešās līnijas ierīkošanas negatīvas ietekmes neesību uz sistēmas drošu darbību vai tehnisko attīstību;
3) galalietotājs nodrošina, ka saražotā un tiešajā līnijā nodotā elektroenerģija netiek nodota sistēmā caur galalietotāja elektroenerģijas sistēmas pieslēgumu, izņemot gadījumus, kad elektroenerģijas ražošanas objekts un elektroenerģijas galalietotāja objekts ir vienas fiziskās vai juridiskās personas īpašumā vai valdījumā. Ja elektroenerģijas ražošanas objekts un elektroenerģijas galalietotāja objekts ir vienas fiziskās vai juridiskās personas īpašumā vai valdījumā, elektroenerģiju sadales sistēmā caur lietotāja objektu var nodot, saskaņojot to ar sadales sistēmas operatoru;
4) elektroenerģijas ražotājs un galalietotājs ir vienojušies par elektroenerģijas transportēšanas un uzskaites nosacījumiem.
(3) Atļauju tiešās līnijas ierīkošanai izsniedz aģentūra.
(4) Prasības, kas izpildāmas, lai saņemtu šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto atļauju, tās izsniegšanas, pārreģistrēšanas, atļaujā ietverto nosacījumu izpildes un atcelšanas kārtību, kā arī atļaujas izsniegšanas atteikuma kritērijus nosaka Ministru kabinets.
48
(27.03.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.04.2025. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2026. Sk. pārejas noteikumu 135. punktu)
Nodaļa VII
Elektroenerģijas ražošana un cenu noteikšana
27
Elektroenerģijas cena
(1) Elektroenerģijas cenu nosaka, tirgus dalībniekiem savstarpēji vienojoties, izņemot šajā likumā paredzētos gadījumus. Elektroenerģijas cenu tirgus dalībnieku nākamās dienas un kārtējās dienas tirgos veiktajiem darījumiem nosaka vienota nākamās dienas vai vienota kārtējās dienas tirgus darbības rezultātā.
(2) Regulators vismaz reizi gadā savā tīmekļvietnē publicē elektroenerģijas tirgus analīzi.
50
(27.03.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.04.2025.)
27.1 pants. Tirgus ieņēmumu maksimālais apmērs
(1) Elektroenerģijas ražotāju reģistrā reģistrētajiem elektroenerģijas ražotājiem, kuri neražo elektroenerģiju no biometāna vai dabasgāzes, no 2022. gada 1. decembra līdz 2023. gada 30. jūnijam piemēro pārdotās elektroenerģijas ieņēmumu maksimālo apmēru 0,180 euro par vienu kilovatstundu saskaņā ar Padomes 2022. gada 6. oktobra regulas (ES) 2022/1854 par ārkārtas intervenci augsto enerģijas cenu problēmas risināšanai 6. panta 1. punktu. Elektroenerģijas cena, kurai piemēro tirgus ieņēmumu maksimālo apmēru, ir elektroenerģijas biržas Nord Pool AS tīmekļvietnē publicētā Latvijas tirdzniecības apgabala mēneša cena elektroenerģijai, kura tiek tieši pārdota biržā attiecīgajā mēnesī, vai divpusējos elektroenerģijas tirdzniecības pārdošanas līgumos noteiktā cena, ņemot vērā elektroenerģijas tirdzniecības darījumam piesaistīto finanšu instrumentu izmaksas.
(2) Ieņēmumu daļu, kas pārsniedz šā panta pirmajā daļā noteikto tirgus ieņēmumu maksimālo apmēru (virsieņēmumus), šā panta pirmajā daļā minētie ražotāji iegulda savā uzņēmumā vai saistītā uzņēmumā, lai veicinātu investīcijas dekarbonizācijas tehnoloģijās, atjaunīgajos energoresursos un energoefektivitātē. Šādas ieguldījumu izmaksas attiecināmas, sākot no 2022. gada 1. decembra.
(3) Ja virsieņēmumi par elektroenerģiju, kas saražota koģenerācijas iekārtās, ir ietverti siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu aprēķinā, uz šādu ražotāju nav attiecināmas šā panta pirmās un otrās daļas prasības.
(4) Ja virsieņēmumi par saražoto elektroenerģiju ir novirzīti, lai finansētu galalietotājiem paredzētus atbalsta pasākumus elektroenerģijas izmaksu mazināšanai, uz šādu ražotāju nav attiecināmas šā panta pirmās un otrās daļas prasības.
(5) Šā panta pirmajā daļā minētais ražotājs nosaka virsieņēmumu apmēru, kas gūts no 2022. gada 1. decembra līdz 2023. gada 30. jūnijam, ņemot vērā šā panta pirmajā daļā noteikto pārdotās elektroenerģijas ieņēmumu maksimālo apmēru, un līdz 2023. gada 15. augustam informē aģentūru par kopējo gūto virsieņēmumu apmēru, pārdotās elektroenerģijas apjomu un no tā gūtajiem ieņēmumiem, kā arī virsieņēmumu izlietojuma plānu, norādot izlietojuma mērķi un izpildes termiņu, kas nepārsniedz trīs gadus.
(6) Aģentūra mēneša laikā izskata elektroenerģijas ražotāja iesniegto informāciju un pārbauda tās patiesumu. Ja iesniegtajos dokumentos norādītā informācija ir nepietiekama, nepareiza vai neprecīza, aģentūra informē iesniedzēju par konstatētajām nepilnībām un nosaka termiņu trūkumu novēršanai. Ja nepieciešamā informācija netiek sniegta vai trūkumi nav novērsti, aģentūra ir tiesīga neiesniegto informāciju pieprasīt sistēmas operatoram, elektroenerģijas tirgotājam vai citai privāto vai publisko tiesību personai.
(7) Ja aģentūra ir saņēmusi visu nepieciešamo informāciju, tā mēneša laikā pieņem lēmumu par virsieņēmumu izlietojuma plāna atbilstību šā panta otrās daļas prasībām un paziņo to elektroenerģijas ražotājam. Pamatojoties uz saņemto informāciju un veiktajiem aprēķiniem, aģentūra var pieņemt lēmumu par virsieņēmumu ieskaitīšanu valsts budžetā, ja šā panta pirmajā daļā noteiktais ražotājs nav iesniedzis virsieņēmumu izlietojuma plānu vai aģentūra ir pieņēmusi lēmumu par minētā plāna neatbilstību šā panta otrās daļas prasībām.
(8) Elektroenerģijas ražotājs, uz kuru attiecas šā panta trešajā vai ceturtajā daļā minētais izņēmums, līdz 2023. gada 15. augustam iesniedz aģentūrai apliecinājumu par atbilstību attiecīgajam izņēmumam. Aģentūra mēneša laikā izskata elektroenerģijas ražotāja iesniegto informāciju un pārbauda tās patiesumu. Ja iesniegtajos dokumentos norādītā informācija ir nepietiekama, nepareiza vai neprecīza, aģentūra informē iesniedzēju par konstatētajām nepilnībām un nosaka termiņu trūkumu novēršanai. Ja nepieciešamā informācija netiek sniegta vai trūkumi nav novērsti, aģentūra ir tiesīga neiesniegto informāciju pieprasīt sistēmas operatoram, elektroenerģijas tirgotājam vai citai privāto vai publisko tiesību personai.
(9) Ja aģentūra ir saņēmusi visu nepieciešamo informāciju, tā mēneša laikā pieņem lēmumu par elektroenerģijas ražotāja atbilstību šā panta trešajā vai ceturtajā daļā minētajam izņēmumam un paziņo to elektroenerģijas ražotājam. Pamatojoties uz saņemto informāciju un veiktajiem aprēķiniem, aģentūra var pieņemt lēmumu par elektroenerģijas ražotāja neatbilstību šā panta trešajā vai ceturtajā daļā minētajiem izņēmumiem un šā panta pirmās un otrās daļas piemērošanu.
(10) Virsieņēmumu izlietojuma plāna īstenošana uzsākama gada laikā pēc aģentūras lēmuma pieņemšanas par virsieņēmumu izlietojuma plāna atbilstību šā panta otrās daļas prasībām. Aģentūra veic virsieņēmumu izlietojuma plāna izpildes uzraudzību. Ja aģentūra konstatē, ka elektroenerģijas ražotājs gūtos virsieņēmumus neizlieto saskaņā ar virsieņēmumu izlietojuma plānu, aģentūra brīdina elektroenerģijas ražotāju par konstatēto neatbilstību un nosaka termiņu tās novēršanai. Ja pēc minētā termiņa aģentūra konstatē, ka elektroenerģijas ražotājs nav novērsis neatbilstības plāna izpildē, aģentūra mēneša laikā pieņem lēmumu par virsieņēmumu ieskaitīšanu valsts budžetā.
51
(22.06.2023. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2025.)
28
Elektroenerģijas ražošana koģenerācijas stacijās, kuru uzstādītā elektriskā jauda nepārsniedz četrus megavatus
(1) (Izslēgta ar 19.05.2016. likumu)
(2) Kritērijus, pēc kādiem koģenerācijas stacijas tiek kvalificētas saražotās elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesību iegūšanai, obligātā iepirkuma un tā uzraudzības kārtību, elektroenerģijas cenas noteikšanas kārtību atkarībā no koģenerācijas stacijas elektriskās jaudas, izmantojamā kurināmā un tā izejvielām, obligātā iepirkuma izmaksu segšanas kārtību un kārtību, kādā var atcelt tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros un atteikties no šīm tiesībām, nosaka Ministru kabinets.
(3) Ja ražotājs vēlas izmantot saražotās elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesības un tā koģenerācijas stacija atbilst Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem, visu saražotās elektroenerģijas atlikumu, kas palicis pēc elektroenerģijas izlietošanas koģenerācijas stacijas vajadzībām, iepērk publiskais tirgotājs par šā panta otrajā daļā paredzētajā kārtībā noteikto cenu.
(4) (Izslēgta ar 17.12.2014. likumu)
(5) Publiskais tirgotājs atsevišķi uzskaita šā panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā iepirktās elektroenerģijas apjomu un izmaksas pa energoresursu veidiem.
(6) Ražotājs, kas izmanto saražotās elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesības, var jebkurā laikā atteikties no to izmantošanas, trīs mēnešus iepriekš par to paziņojot publiskajam tirgotājam.
(7) (Izslēgta no 01.10.2016. ar 19.05.2016. likumu)
52
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.04.2008., 06.11.2013., 17.12.2014., 30.11.2015., 19.05.2016., 30.01.2020., 14.07.2022. un 16.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2023. Grozījums piektajā daļā par otrā, trešā, ceturtā un piektā teikuma izslēgšanu stājas spēkā 01.05.2023. Sk. pārejas noteikumu 101. punktu)
28.1 pants. Elektroenerģijas ražošana koģenerācijas stacijās, kuru uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par četriem megavatiem
(1) (Izslēgta ar 19.05.2016. likumu)
(2) Kritērijus, pēc kādiem koģenerācijas stacijas tiek kvalificētas tiesību iegūšanai saņemt garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu, kārtību, kādā nosakāma maksa par uzstādīto elektrisko jaudu atkarībā no ražošanas tehnoloģijas, izmantojamā kurināmā un tā izejvielām, koģenerācijas stacijas uzstādītās elektriskās jaudas, un kārtību, kādā šī maksa veicama, kā arī kārtību, kādā var atcelt tiesības saņemt garantētu maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu un atteikties no šīm tiesībām, nosaka Ministru kabinets.
(21) Ražotājs, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijas stacijā, kuras uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par četriem megavatiem, un kas līdz 2013.gada 31.decembrim ir izmantojis šā likuma 28.pantā noteiktajā kārtībā iegūtās tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, no 2014.gada 1.janvāra saņem garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu atbilstoši tiem pašiem nosacījumiem par darbības režīmu, termiņiem un jaudas komponentes aprēķinu, kādi uz koģenerācijas staciju attiecās līdz 2013.gada 31.decembrim.
(22) Ražotājs, kas līdz 2013.gada 31.decembrim ir ieguvis tiesības elektroenerģiju, kas saražota koģenerācijas stacijā, kuras uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par četriem megavatiem, pārdot obligātā iepirkuma ietvaros, bet nav uzsācis elektroenerģijas pārdošanu publiskajam tirgotājam, ir tiesīgs saņemt garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu atbilstoši tiem normatīvo aktu nosacījumiem par darbības režīmu, termiņiem un jaudas komponentes aprēķinu, kādi uz koģenerācijas staciju attiektos, ja tā darbu būtu uzsākusi līdz 2013.gada 31.decembrim.
(3) Ja ražotājs vēlas izmantot tiesības saņemt garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu un tā koģenerācijas stacija atbilst Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem, garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu maksā publiskais tirgotājs šā panta otrajā daļā paredzētajā kārtībā.
(4) Publiskais tirgotājs atsevišķi uzskaita šā panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā veiktos maksājumus atsevišķi stacijām ar elektrisko jaudu 100 megavati vai lielāku un mazāku par 100 megavatiem, kā arī pa energoresursu veidiem.
(5) (Izslēgta no 01.10.2016. ar 19.05.2016. likumu)
53
(10.04.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.2013., 30.11.2015., 19.05.2016., 23.11.2016., 30.01.2020. un 16.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2023. Grozījums ceturtajā daļā par otrā, trešā, ceturtā un piektā teikuma izslēgšanu stājas spēkā 01.05.2023. Sk. pārejas noteikumu 101. punktu)
29
Elektroenerģijas ražošana, izmantojot atjaunīgos energoresursus
(1) (Izslēgta ar 19.05.2016. likumu)
(2) (Izslēgta ar 19.05.2016. likumu)
(3) (Izslēgta ar 19.05.2016. likumu)
(4) Nosacījumus elektroenerģijas ražošanai, izmantojot atjaunīgos energoresursus, kā arī kritērijus ražotāju kvalifikācijai saražotās elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesību saņemšanai un atcelšanai un kārtību, kādā var atteikties no tām, elektroenerģijas cenas noteikšanas kārtību atkarībā no atjaunīgo energoresursu un kurināmā izejvielu veida, obligātā iepirkuma apjoma noteikšanas, īstenošanas un uzraudzības kārtību, obligātā iepirkuma apjoma izmaksu segšanas kārtību, kā arī pasākumus, lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu no biomasas, nosaka Ministru kabinets.
(5) (Izslēgta no 01.10.2016. ar 19.05.2016. likumu)
(6) Ražotājs, kas izmanto saražotās elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesības, var jebkurā laikā atteikties no to izmantošanas, trīs mēnešus iepriekš par to paziņojot aģentūrai, regulatoram un publiskajam tirgotājam.
(7) Šā panta ceturtās daļas, kā arī šā likuma 30.panta noteikumi neattiecas uz hidroelektrostacijām, kuru jauda ir lielāka par pieciem megavatiem.
54
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.04.2008., 06.11.2013., 17.12.2014., 19.05.2016., 14.11.2019., 30.01.2020. un 27.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2025.)
29.1 pants. Elektroenerģijas ražošana elektrostacijās ar uzstādīto elektrisko jaudu virs viena megavata, izmantojot biomasu vai biogāzi
55
(Izslēgts ar 19.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 22.06.2016.)
29.2 pants. Izcelsmes apliecinājums
(1) Izcelsmes apliecinājumu var saņemt par saražotās un sistēmas operatora tīklā nodotās elektroenerģijas daudzumu vai saražotās un tiešajā līnijā nodotās elektroenerģijas (kuras uzskaite veikta atbilstoši šā panta piektajai daļai) daudzumu, kas izteikts megavatstundās (MWh).
(2) Minimālais elektroenerģijas apjoms, par kuru izsniedz izcelsmes apliecinājumu, ir viena megavatstunda.
(3) Par katru saražotās elektroenerģijas vienību izsniedz ne vairāk kā vienu izcelsmes apliecinājumu, un to uzskaita ne vairāk kā vienu reizi.
(4) Izcelsmes apliecinājumā iekļauj saražoto un sistēmas operatora tīklā vai tiešajā līnijā nodoto elektroenerģijas apjomu par periodu no tā kalendāra mēneša pirmās dienas, kurā elektroenerģijas ražošanas iekārta ir reģistrēta pārvades sistēmas operatora uzturētajā izcelsmes apliecinājumu reģistrā.
(5) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā uzskaita, apliecina un ziņo par saražoto un tiešajā līnijā nodoto elektroenerģiju.
(6) Izcelsmes apliecinājuma izsniegšanai augstas efektivitātes koģenerācijas iekārtās saražotai un sistēmas operatora tīklā vai tiešajā līnijā nodotai elektroenerģijai primārās enerģijas ietaupījumu aprēķina saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību, kādā aprēķināms koģenerācijas staciju primārais energoresursu ietaupījums.
56
(27.03.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.04.2025.)
29.3 pants. Neapliecinātās elektroenerģijas izcelsmes sastāvs
Eiropas Enerģijas izcelsmes apliecinājumu sistēmas ietvaros pārvades sistēmas operators aprēķina neapliecinātās elektroenerģijas izcelsmes sastāvu. Pārvades sistēmas operators izstrādā neapliecinātās elektroenerģijas izcelsmes sastāva aprēķināšanas metodiku un publicē to savā tīmekļvietnē.
57
(30.01.2020. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2025.)
29.4 pants. Izcelsmes apliecinājuma saņēmēji
Izcelsmes apliecinājumu var saņemt:
1) elektroenerģijas ražotājs, kurš atbilst visiem šādiem nosacījumiem:
a) ir reģistrējis elektroenerģijas ražošanas iekārtu pārvades sistēmas operatora uzturētajā izcelsmes apliecinājumu reģistrā,
b) izmanto atjaunīgos energoresursus vai augstas efektivitātes koģenerāciju,
c) neizmanto šā likuma 28., 28.1, 29. vai 30. pantā minētās tiesības vai neto uzskaites sistēmu, vai neto norēķinu sistēmu;
2) aktīvais lietotājs, kurš ir reģistrējis elektroenerģijas ražošanas iekārtu pārvades sistēmas operatora uzturētajā izcelsmes apliecinājumu reģistrā;
3) elektroenerģijas energokopiena, kura ir reģistrējusi elektroenerģijas ražošanas iekārtu pārvades sistēmas operatora uzturētajā izcelsmes apliecinājumu reģistrā;
4) publiskais tirgotājs.
58
(27.03.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.04.2025.)
29.5 pants. Izcelsmes apliecinājuma izsniegšana
(1) Izcelsmes apliecinājumus izsniedz un pārvalda pārvades sistēmas operators atbilstoši Eiropas enerģijas sertifikācijas izcelsmes apliecinājumu sistēmas prasībām par elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumu izsniegšanu un izlietošanu. Pārvades sistēmas operators savā tīmekļvietnē publicē informāciju par izpildāmajām prasībām un iesniedzamajiem dokumentiem izcelsmes apliecinājuma saņemšanai.
(2) Lai kompensētu ar izcelsmes apliecinājuma izsniegšanu saistītās izmaksas, pārvades sistēmas operators par izcelsmes apliecinājuma izsniegšanu var pieprasīt maksu, kuras aprēķināšanas kārtību tas izstrādā un publicē savā tīmekļvietnē.
(3) Pārvades sistēmas operators informāciju par izsniegtajiem, citiem tirgus dalībniekiem nodotajiem, kā arī izlietotajiem izcelsmes apliecinājumiem publicē savā tīmekļvietnē vai tajā norāda vietu, kur šī informācija ir pieejama.
59
(27.03.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.04.2025.)
29.6 pants. Izcelsmes apliecinājuma derīguma termiņš
(1) Izcelsmes apliecinājums ir derīgs tirdzniecībai un atcelšanai 12 mēnešus no tā kalendāra mēneša beigām, kurā izcelsmes apliecinājumā norādāmā elektroenerģijas vienība saražota un nodota sistēmas operatora tīklā vai tiešajā līnijā.
(2) Izcelsmes apliecinājums zaudē spēku pēc šā panta pirmajā daļā norādītajiem 12 kalendāra mēnešiem.
60
(27.03.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.04.2025.)
29.7 pants. Izcelsmes apliecinājumā iekļaujamā informācija
(1) Izcelsmes apliecinājumā iekļauj šādu informāciju:
1) energoresursus, no kuriem saražota elektroenerģija, un ražošanas sākuma un beigu datumu;
2) elektroenerģijas ražošanas iekārtas identifikācijas numuru, atrašanās adresi, tehnoloģisko veidu, elektrisko jaudu un, ja attiecināms, siltuma jaudu;
3) izcelsmes apliecinājuma izdošanas datumu, izdevējvalsti un unikālu identifikācijas numuru;
4) atzīmi par to, vai attiecībā uz elektroenerģijas ražošanas iekārtu ir piešķirts komercdarbības atbalsts investīcijām un vai par attiecīgo elektroenerģijas ražošanas iekārtā saražoto enerģijas vienību ir piešķirts jebkāds cits komercdarbības atbalsts no kādas komercdarbības atbalsta shēmas, un, ja attiecināms, komercdarbības atbalsta mērķi, instrumentu un komercdarbības atbalsta shēmas numuru;
5) datumu, kad atļauta elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēgšana paralēlam darbam ar sistēmu, vai elektroenerģijas ražošanas iekārtas ekspluatācijas uzsākšanas datumu, ja attiecīgā atļauja nav izsniegta.
(2) Izcelsmes apliecinājumā par augstas efektivitātes koģenerācijas procesā saražoto un sistēmas operatora tīklā vai tiešajā līnijā nodoto elektroenerģiju papildus šā panta pirmajā daļā minētajam norāda šādu informāciju:
1) elektroenerģijas ražošanā izmantotā kurināmā veida zemāko siltumspēju;
2) koģenerācijas režīmā saražotās siltumenerģijas daudzumu un izlietojumu;
3) koģenerācijas iekārtas elektroenerģijas un siltumenerģijas efektivitāti;
4) augstas efektivitātes koģenerācijas režīmā saražotās un sistēmas operatora tīklā vai tiešajā līnijā nodotās elektroenerģijas daudzumu, uz kuru attiecināms apliecinājums;
5) primārās enerģijas ietaupījumu, kas aprēķināts saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību, kādā aprēķināms koģenerācijas staciju saražotās primārās enerģijas ietaupījums.
61
(27.03.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.04.2025.)
29.8 pants. Izcelsmes apliecinājuma izsniegšana publiskajam tirgotājam
(1) Par tā elektroenerģijas ražotāja saražoto un sistēmas operatora tīklā nodoto elektroenerģiju, kurš izmanto šā likuma 28., 28.1, 29. vai 30. pantā minētās tiesības un ir reģistrējis elektroenerģijas ražošanas iekārtu pārvades sistēmas operatora uzturētajā izcelsmes apliecinājumu reģistrā, pārvades sistēmas operators izcelsmes apliecinājumu izsniedz publiskajam tirgotājam, pamatojoties uz publiskā tirgotāja pieprasījumu un attiecīgā elektroenerģijas ražotāja sniegto izcelsmes apliecinājuma izsniegšanai nepieciešamo informāciju, ievērojot šādus nosacījumus:
1) publiskais tirgotājs saņem izcelsmes apliecinājumu par tādu saražotās un sistēmas operatora tīklā nodotās elektroenerģijas apjomu, kādu tas iepircis no elektroenerģijas ražotāja saskaņā ar šā likuma 28., 29. vai 30. pantu;
2) publiskais tirgotājs saņem izcelsmes apliecinājumu par visu elektroenerģijas apjomu, kuru attiecīgais elektroenerģijas ražotājs, izmantojot šā likuma 28.1 pantā minētās tiesības, saražojis koģenerācijas stacijā augstas efektivitātes koģenerācijas režīmā un nodevis sistēmas operatora tīklā, atskaitot no tīkla saņemto elektroenerģijas patēriņu.
(2) Publiskais tirgotājs atsevišķi uzskaita ieņēmumus par tādu izcelsmes apliecinājumu pārdošanu, kurus tas saņēmis, izmantojot šā panta pirmajā daļā minētās tiesības.
(3) Publiskais tirgotājs samazina šā likuma 28. panta piektajā daļā, 28.1 panta ceturtajā daļā un 30. panta trešajā daļā minētās izmaksas par to ieņēmumu daļu, kuru tas saņēmis par attiecīgā izcelsmes apliecinājuma pārdošanu, ievērojot šādus nosacījumus:
1) publiskais tirgotājs samazina šā likuma 28. panta piektajā daļā minētās izmaksas par to ieņēmumu daļu, kuru tas saņēmis, pārdodot izcelsmes apliecinājumu, kas saņemts par tādu saražotās un sistēmas operatora tīklā nodotās elektroenerģijas daudzumu, kuru publiskais tirgotājs iepircis no elektroenerģijas ražotāja saskaņā ar šā likuma 28. pantu;
2) publiskais tirgotājs samazina šā likuma 30. panta trešajā daļā minētās izmaksas par to ieņēmumu daļu, kuru tas saņēmis, pārdodot izcelsmes apliecinājumu, kas saņemts par tādu saražotās un sistēmas operatora tīklā nodotās elektroenerģijas daudzumu, kuru publiskais tirgotājs iepircis no elektroenerģijas ražotāja saskaņā ar šā likuma 29. un 30. pantu;
3) publiskais tirgotājs samazina šā likuma 28.1 panta ceturtajā daļā minētās izmaksas par tāda izcelsmes apliecinājuma pārdošanu, kuru tas saņēmis saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2. punktu.
62
(27.03.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.04.2025.)
29.9 pants. Izcelsmes apliecinājumu reģistrēšana Eiropas enerģijas sertifikācijas sistēmā
Eiropas enerģijas sertifikācijas sistēmā reģistrē citu Eiropas Savienības dalībvalstu izsniegtos izcelsmes apliecinājumus, kuri atbilst Eiropas enerģijas sertifikācijas sistēmas prasībām, lai galalietotājiem apliecinātu no atjaunīgajiem energoresursiem vai augstas efektivitātes koģenerācijas iekārtās saražotās un sistēmas operatora tīklā vai tiešajā līnijā nodotās elektroenerģijas daļu vai daudzumu enerģijas tirgotāja energoresursu struktūrā un enerģijā, kas patērētājiem piegādāta saskaņā ar līgumiem, kuros ietverta atsauce uz tādas enerģijas patēriņu, kas iegūta no atjaunīgajiem energoresursiem vai augstas efektivitātes koģenerācijas iekārtās, kā arī lai apliecinātu šā likuma 29.7 pantā minēto informāciju.
63
(27.03.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.04.2025.)
29.10 pants. Informācijas sniegšanas pienākums
(1) Tirgus dalībniekam ir pienākums informēt pārvades sistēmas operatoru par izcelsmes apliecinājuma nodošanu citam tirgus dalībniekam.
(2) Lai pārvades sistēmas operatoram tiktu nodrošināta pareiza un ticama izcelsmes apliecinājumā norādāmā informācija:
1) elektroenerģijas ražotājs, aktīvais lietotājs vai elektroenerģijas energokopiena, kas pieprasa izcelsmes apliecinājumu, kā arī elektroenerģijas ražotājs, kurš izmanto šā likuma 28., 28.1, 29. vai 30. pantā minētās tiesības un par kura saražoto un sistēmas operatora tīklā nodoto elektroenerģiju izcelsmes apliecinājumus pieprasa publiskais tirgotājs, sniedz informāciju par šā likuma 29.2 panta pirmajā daļā minēto saražotās un sistēmas operatora nodotās elektroenerģijas daudzumu, kas saražota augstas efektivitātes koģenerācijas procesā, kā arī šā likuma 29.7 panta pirmās daļas 1. un 2. punktā un otrajā daļā minēto informāciju;
2) atbalsta sniedzējs pēc pārvades sistēmas operatora pieprasījuma sniedz šā likuma 29.7 panta pirmās daļas 4. punktā minēto informāciju;
3) sistēmas operators, kura elektroenerģijas sistēmai ir pieslēgts attiecīgais elektroenerģijas ražotājs, sniedz informāciju par šā likuma 29.2 panta pirmajā daļā minēto sistēmas operatora tīklā nodotās un no tīkla saņemtās elektroenerģijas daudzumu un šā likuma 29.7 panta pirmās daļas 5. punktā minēto informāciju;
4) elektroenerģijas ražotājs, kurš reģistrē elektroenerģijas ražošanas iekārtu izcelsmes apliecinājumu reģistrā vai pieprasa izcelsmes apliecinājumu, sniedz neatkarīga akreditēta auditora apliecinājumu par šīs daļas 1., 2. un 3. punktā minētās informācijas pareizību un patiesumu.
(3) Pārvades sistēmas operatoram ir tiesības reizi mēnesī pieprasīt sadales sistēmas operatora rīcībā esošo informāciju par elektroenerģijas ražotāja ražošanas iekārtu kopējās uzstādītās elektriskās jaudas, elektroenerģijas ražošanas veida, atļaujas elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēgšanai paralēlam darbam ar sistēmu derīguma termiņa izmaiņām.
(4) Šā panta otrās daļas 4. punkts neattiecas uz elektroenerģijas ražotājiem, kuru elektroenerģijas ražošanas iekārtu jauda ir mazāka par 50 kilovatiem, un uz elektroenerģijas energokopienām.
(5) Šā panta otrās daļas 4. punktā minētais neatkarīgais akreditētais auditors ir inspicēšanas institūcija, kura ir akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību.
64
(27.03.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.04.2025.)
29.11 pants. Atteikums izsniegt izcelsmes apliecinājumu
Ja elektroenerģijas ražotājs neatbilst šā likuma 29.4 panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem vai nav sniedzis pārvades sistēmas operatoram šā likuma 29.5 panta pirmajā daļā un 29.10 panta otrajā daļā noteikto izcelsmes apliecinājuma izsniegšanai nepieciešamo informāciju, pārvades sistēmas operators atsaka izcelsmes apliecinājuma izsniegšanu.
65
(27.03.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.04.2025.)
30
Saražotās elektroenerģijas pirkšana un pārdošana, izmantojot atjaunīgos energoresursus
(1) (Izslēgta ar 17.12.2014. likumu)
(11) Ja ražotājs vēlas izmantot elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesības un tā elektrostacija atbilst Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem, visu saražotās elektroenerģijas atlikumu, kas palicis pēc tās izlietošanas elektrostacijas vajadzībām, iepērk publiskais tirgotājs par šā likuma 29.panta ceturtajā daļā paredzētajā kārtībā noteikto cenu.
(2) To obligāti iepērkamā elektroenerģijas apjoma daļu, ko nesedz elektroenerģijas iepirkumi no šā panta 1.1 daļā noteiktajiem ražotājiem, iepērk publiskais tirgotājs no jebkura ražotāja, kas ražo elektroenerģiju, izmantojot atjaunīgos energoresursus. Elektroenerģija no šiem ražotājiem tiek iepirkta pēc ekonomiskā pakāpeniskuma principa un saskaņā ar līgumu, kurā ražotājs un publiskais tirgotājs ir vienojušies par elektroenerģijas ražošanas režīmu, elektroenerģijas cenu un līguma darbības termiņu, kas nevar būt mazāks par pieciem un lielāks par 10 gadiem. Ekonomiskā pakāpeniskuma principa piemērošanas kārtību nosaka regulators.
(3) Publiskais tirgotājs atsevišķi uzskaita šā likuma 29. pantā un šā panta 1.1 un otrajā daļā noteiktajā kārtībā iepirktās elektroenerģijas apjomu un izmaksas pa energoresursu veidiem.
66
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.04.2008., 06.11.2013., 17.12.2014., 30.11.2015., 19.05.2016., 30.01.2020., 14.07.2022., 16.02.2023. un 27.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2025.)
30.1 pants. Elektroenerģijas neto uzskaites sistēma
(1) Elektroenerģijas neto uzskaites sistēma ir kārtība, kādā veicami maksājumi par elektroenerģiju, kas saņemta no sistēmas, un kādā sadales sistēmas operators veic ieskaitu par mājsaimniecības lietotāja objektā sistēmā nodoto un no tās saņemto elektroenerģiju. Ja saskaņā ar sistēmā nodotā un no tās saņemtā elektroenerģijas apjoma aprēķinu mājsaimniecības lietotāja objekta pieslēguma ietvaros sadales sistēmas operatora tīklā ir nodots vairāk elektroenerģijas nekā saņemts, attiecīgo elektroenerģijas apjomu ieskaita nākamajā elektroenerģijas norēķinu periodā tā gada ietvaros, kurš sākas 1. martā un beidzas nākamā gada februāra pēdējā dienā. Elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas norēķinu periods ir viens kalendāra mēnesis.
(11) Neto uzskaites sistēmas izmantošanai mājsaimniecības lietotājs var pieteikties, ja sadales sistēmas operators ir izdevis atļauju elektroenerģijas ražošanas iekārtu pieslēgšanai paralēlam darbam ar sadales sistēmu.
(2) Objektam, kurā mājsaimniecības lietotājs ražo elektroenerģiju patērēšanai paša vajadzībām (galapatēriņam), izmantojot mājsaimniecībā uzstādītas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ar darba spriegumu, kas nepārsniedz 400 voltus, un kopējo darba strāvu, kas vienfāzes vai trīsfāžu pieslēgumā nepārsniedz 16 ampērus, ir tiesības norēķinos par sistēmā nodoto un no sistēmas saņemto elektroenerģiju attiecīgajā objektā izmantot elektroenerģijas neto uzskaites sistēmu, ja ir ievēroti visi šādi nosacījumi:
1) sadales sistēmas operators izdevis atļauju elektroenerģijas ražošanas iekārtu pieslēgšanai paralēlam darbam ar sadales sistēmu attiecīgajā objektā;
2) elektroenerģija mājsaimniecībā tiek ražota, izmantojot atjaunīgos energoresursus;
3) elektroenerģija mājsaimniecībā tiek ražota un patērēta viena sistēmas pieslēguma ietvaros.
(3) Mājsaimniecības lietotājs ir atbildīgs par to, lai elektroenerģija tā objektos tiktu ražota, izmantojot tikai atjaunīgos energoresursus.
(4) Elektroenerģijas neto uzskaites sistēmu nepiemēro norēķiniem par saņemtajiem sistēmas pakalpojumiem vai citiem normatīvajos aktos noteiktajiem maksājumiem.
(5) Mājsaimniecības lietotājam ir vienreizējas tiesības pāriet no elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas uz elektroenerģijas neto norēķinu sistēmu.
(51) Pārtraucot neto uzskaites sistēmas izmantošanu vai veicot lietotāja maiņu objektā, uzkrātais saražotās elektroenerģijas apjoms tiek dzēsts. Iepriekšējā lietotāja nāves gadījumā sadales sistēmas operators, pamatojoties uz mājsaimniecības lietotāja iesniegumu, pārceļ elektroenerģijas neto uzskaites sistēmā uzkrāto saražotās elektroenerģijas apjomu uz mājsaimniecības lietotāju, kurš turpina izmantot elektroenerģijas neto uzskaites sistēmu tajā pašā mājsaimniecības objektā, ja laikposmā līdz uzkrājuma pārcelšanai objekts, kurā tiek pārcelts uzkrājums, nav ietverts neto norēķinu sistēmas līgumā, elektroenerģijas kopīgošanas līgumā vai citā līdzvērtīgā līgumā, kura ietvaros uzkrātā elektroenerģija tiek pārdota tirgotājam. Pārcelto neto uzskaites sistēmas uzkrājumu neattiecina uz iepriekšējiem norēķinu periodiem.
(6) Sistēmas operators, kura sistēmai ir pieslēgti vairāk par simt tūkstošiem lietotāju, ir tiesīgs neto uzskaites sistēmas lietotājiem piemērot maksu par neto uzskaites sistēmas administrēšanu, lai kompensētu ar elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas darbību saistītās izmaksas. Sistēmas operatora aprēķināto maksu apstiprina regulators.
(7) Neto uzskaites sistēmas piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
67
(14.07.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2023., 21.12.2023. un 27.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2025.)
30.2 pants. Atbalsts energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem
68
(Izslēgts no 01.05.2023. ar 16.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2023. Sk. pārejas noteikumu 101. punktu)
30.3 pants. Atbalsts enerģijas ražošanai, izmantojot atjaunojamos energoresursus
69
(Izslēgts ar 30.01.2020. likumu, kas stājas spēkā 15.02.2020.)
30.4 pants. Atbalsta perioda ierobežojumi
(1) Kopējais atbalsta periods, summējot visu veidu atbalstu elektroenerģijas ražošanai, vienai elektrostacijai nepārsniedz 20 gadus.
(2) Kopējam atbalsta periodam sasniedzot 20 gadus, atbalsta izmaksu pārtrauc.
(3) Ministru kabinets izstrādā kārtību, kādā pārtrauc atbalsta izmaksu un Ministru kabineta noteiktā atbildīgā iestāde pieņem lēmumu par saskaņā ar šā likuma 28., 28.1, 29. vai 30. pantu piešķirto tiesību atcelšanu.
70
(30.01.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.02.2020.)
30.5 pants. Elektroenerģijas neto norēķinu sistēma
(1) Elektroenerģijas neto norēķinu sistēma ir kārtība, kādā veicami maksājumi starp elektroenerģijas tirgotāju un no atjaunīgiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas aktīvo lietotāju par šā aktīvā lietotāja objektos sistēmā nodoto un no sistēmas saņemto elektroenerģiju.
(2) Ja, veicot ieskaitu par no atjaunīgiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas aktīvā lietotāja objektā, kurā tiek ražota elektroenerģija, pieslēguma ietvaros no sistēmas saņemtās elektroenerģijas vērtība ir mazāka nekā sistēmā nodotās elektroenerģijas vērtība, attiecīgo elektroenerģijas vērtību var ņemt vērā norēķinos par citā tā paša no atjaunīgiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas aktīvā lietotāja objektā patērēto elektroenerģiju.
(3) No atjaunīgiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas aktīvajam lietotājam ir tiesības norēķinos par tā objektos sistēmā nodoto un no sistēmas saņemto elektroenerģijas apjomu izmantot elektroenerģijas neto norēķinu sistēmu, ja ir ievēroti visi šādi nosacījumi:
1) sadales sistēmas operators vismaz attiecībā uz vienu no lietotāja objektiem ir izdevis atļauju elektroenerģijas ražošanas iekārtu pieslēgšanai paralēlam darbam ar sadales sistēmu;
2) elektroenerģija objektos tiek ražota, izmantojot atjaunīgus energoresursus;
3) visus neto norēķinu sistēmā ietvertos sistēmas lietotāja objektus apkalpo viens elektroenerģijas tirgotājs un viens sistēmas operators.
(4) No atjaunīgiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas aktīvais lietotājs ir atbildīgs par to, lai elektroenerģija tā objektos tiktu ražota, izmantojot tikai atjaunīgos energoresursus.
(5) Elektroenerģijas neto norēķinu sistēmu nepiemēro norēķiniem par saņemtajiem sistēmas pakalpojumiem vai citiem normatīvajos aktos noteiktajiem maksājumiem, izņemot gadījumu, kad to pieprasa aktīvais lietotājs.
(6) Elektroenerģijas tirgotāji savos elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas piedāvājumos iekļauj universālo neto norēķinu sistēmas pakalpojumu. Ministru kabinets nosaka universālā neto norēķinu sistēmas pakalpojuma nosacījumus un pakalpojuma piedāvājuma izteikšanas veidu, tostarp universālā neto norēķinu sistēmas pakalpojuma minimālo cenu un pieļaujamo aktīvā lietotāja saražotās elektroenerģijas pārpalikuma daudzumu 12 mēnešu laikā.
(7) Neto norēķinu sistēmas piemērošanas nosacījumus un kārtību nosaka Ministru kabinets.
71
(14.07.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2023., 21.12.2023. un 27.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2025)
30.6 pants. Atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem elektroenerģijas cenu krīzes laikā
(1) Ja Eiropas Savienības Padome ar īstenošanas lēmumu ir izsludinājusi Eiropas Savienības mēroga elektroenerģijas cenu krīzi vai reģionālu elektroenerģijas cenu krīzi, kas attiecas uz Latviju, Ministru kabinets var noteikt atbalsta pasākumus īstenošanas lēmuma spēkā esības laikā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas atbilst Komisijas 2014. gada 17. jūnija regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu 2. panta 2. punktam.
(2) Ministru kabinets ne vēlāk kā 30 dienu laikā no elektroenerģijas cenu krīzes izsludināšanas dienas pieņem lēmumu par atbalsta pasākumu nepieciešamību un nosaka atbalsta piemērošanas kritērijus, kā arī tā īstenošanas un uzraudzības kārtību.
72
(06.03.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2025.)
31
Ražotāju izvēles tiesības
Ja ražotāja elektrostacija var vienlaikus pretendēt uz šā likuma 28., 28.1, 29., 29.1 un 30.pantā noteikto tiesību izmantošanu, ražotājs pēc paša izvēles var izmantot tikai vienas no minētajām tiesībām.
73
(10.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.05.2008.)
31.1 pants. Nodeva elektroenerģijas ražošanai piešķirtā valsts atbalsta izlietošanas uzraudzībai
(1) Elektroenerģijas ražošanai piešķirtā valsts atbalsta izlietošanas uzraudzības nodevas (turpmāk — uzraudzības nodeva) mērķis ir nodrošināt efektīvu piešķirtā valsts atbalsta izlietošanas uzraudzību.
(2) Uzraudzības nodevu maksā elektroenerģijas ražotājs, kurš saskaņā ar šā likuma 28., 29. vai 30. pantu pārdod elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai kurš saskaņā ar šā likuma 28.1 pantu saņem maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu.
(3) Uzraudzības nodevas gada likme ir 0,40 euro par katru uzstādīto kilovatu.
(4) Šā panta trešajā daļā minēto uzraudzības nodevas likmi piemēro uzstādītajai elektriskajai jaudai, kas norādīta ar publisko tirgotāju un attiecīgo elektroenerģijas ražotāju noslēgtajā līgumā kārtējā kalendāra gada 1. janvārī.
(5) Uzraudzības nodevu administrē aģentūra.
(6) Uzraudzības nodevu šā panta otrajā daļā minētais elektroenerģijas ražotājs maksā par kārtējā kalendāra gada periodu, ņemot vērā šā panta trešajā daļā minēto likmi. Kalendāra gadā maksājamās uzraudzības nodevas summu sadala divās vienādās daļās. Pirmo daļu elektroenerģijas ražotājs maksā līdz kārtējā gada 1. aprīlim, otro — līdz 1. oktobrim. Uzraudzības nodevu iemaksā Valsts kasē atvērtajā valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā atbilstoši valsts budžeta ieņēmumu klasifikācijai ar tāda maksājumu pakalpojumu sniedzēja starpniecību, kuram ir tiesības sniegt maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē.
(7) Uzraudzības nodevu piemēro proporcionāli par pilniem kalendāra mēnešiem līdz pēdējam kalendāra mēnesim, kurā šā panta otrajā daļā minētajam elektroenerģijas ražotājam ir spēkā šā likuma 28., 28.1, 29. vai 30. pantā minētās tiesības.
(8) Kalendāra gadā maksājamās uzraudzības nodevas summu precizē, ja mainījusies šā panta ceturtajā daļā minētā uzstādītā elektriskā jauda, veicot pēdējo maksājumu kalendāra gadā.
(9) Ja elektroenerģijas ražotājs šā panta sestajā daļā minētajā termiņā nav samaksājis uzraudzības nodevu, tam aptur valsts atbalsta izmaksu līdz brīdim, kad uzraudzības nodeva ir samaksāta. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā aptur valsts atbalsta izmaksu.
74
(14.11.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.01.2020. un 27.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2025.)
31.2 pants. Elektroenerģijas ražotāju uzraudzība
(1) Ministru kabineta noteiktā atbildīgā iestāde organizē to elektroenerģijas ražotāju, kuri izmanto šā likuma 28., 28.1, 29. vai 30. pantā minētās tiesības, darbības uzraudzību un kontroli, nodrošinot pārkompensācijas novēršanu, pieņemot lēmumu par valsts atbalsta apturēšanu vai lēmumu par piešķirto tiesību atcelšanu, elektroenerģijas ražotāju nepamatoti vai nelikumīgi saņemtā valsts atbalsta atgūšanu, kā arī šā likuma 2. panta 2. punktā noteikto mērķu sasniegšanu. Elektrostaciju pārbaudei tiek pieaicināti attiecīgās jomas eksperti.
(2) Kontrolējot likumos un Ministru kabineta noteikumos elektroenerģijas ražotājiem noteikto prasību ievērošanu, tiek veiktas pārbaudes, tostarp arī attiecībā uz:
1) elektroenerģijas izlietojumu elektrostacijas vajadzībām (pašpatēriņu);
2) elektroenerģijas un siltumenerģijas izlietojumu koģenerācijas stacijas vajadzībām (pašpatēriņu);
3) elektrostaciju un koģenerācijas staciju aprīkojumu ar uzskaites mēraparātiem;
4) elektrostaciju un koģenerācijas staciju darbību un tās atbilstību elektroenerģijas obligātā iepirkuma vai garantētās maksas par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu nosacījumiem;
5) koģenerācijas elektrostacijas saražotās siltumenerģijas lietderīgu izlietojumu;
6) informācijas, tajā skaitā saražotās elektroenerģijas un siltumenerģijas uzskaites datu — ne retāk kā reizi dienā — un patērētā kurināmā uzskaites datu — ne retāk kā reizi mēnesī —, pārbaudi.
(3) Pārkāpumus, par kuriem atceļamas saskaņā ar šā likuma 28., 28.1, 29. vai 30. pantu piešķirtās tiesības uz valsts atbalstu, kā arī kārtību, kādā tās atceļamas, nosaka Ministru kabinets. Lemjot par piešķirto tiesību atcelšanu, vienlaikus izlemjams jautājums par pienākuma uzlikšanu elektroenerģijas ražotājam atmaksāt nepamatoti vai nelikumīgi saņemto valsts atbalstu. Elektroenerģijas ražotājam ir pienākums pierādīt līdz tiesisku pierādījumu ticamības pakāpei, ka tas, saņemot valsts atbalstu, ir ievērojis normatīvajos aktos noteiktās prasības atbalsta saņemšanai.
(4) Lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
(5) Nosacījumus un metodiku elektroenerģijas ražošanai no atjaunīgiem energoresursiem vai koģenerācijā nepamatoti vai nelikumīgi saņemtā valsts atbalsta atgūšanai nosaka Ministru kabinets.
75
(30.01.2020. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2025.)
31.3 pants. Koģenerācijas elektrostacijas saražotās siltumenerģijas patēriņš
(1) Elektroenerģijas ražotājiem, kas izmanto šā likuma 28., 28.1, 29. vai 30. pantā minētās tiesības un koģenerācijas procesā ražo siltumenerģiju, ir pienākums nodrošināt siltumenerģijas lietderīgu izmantošanu (lietderīga siltumenerģija).
(2) Lietderīgā siltumenerģija šā likuma izpratnē ir tāda siltumenerģija, kas koģenerācijas procesā saražota ekonomiski pamatota siltumapgādes pieprasījuma apmierināšanai, nevis elektrostacijas pašpatēriņam. Par ekonomiski pamatotu pieprasījumu uzskata tādu pieprasījumu, kas nepārsniedz siltumapgādes vai dzesēšanas vajadzības un ko pretējā gadījumā atbilstoši tirgus nosacījumiem apmierinātu, izmantojot nevis koģenerāciju, bet citas enerģijas ražošanas metodes.
(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tā noteiktā iestāde pārbauda lietderīgās siltumenerģijas izmantošanu, lai nodrošinātu atbilstību šajā likumā un Ministru kabineta noteikumos noteiktajiem valsts atbalsta saņemšanas nosacījumiem.
76
(30.01.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.02.2020. Pantā minētais pienākums attiecībā uz ražotājiem, kas izmanto šā likuma 28., 28.1, 29. vai 30. pantā minētās tiesības, piemērojams ar 01.01.2021. Sk. pārejas noteikumu 74. punktu)
31.4 pants. Elektroenerģijas ražotāju pārkompensācijas novēršana
(1) Ja elektroenerģijas ražotājs izmanto šā likuma 28., 28.1, 29. vai 30. pantā minētās tiesības, tā elektrostacijas kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas norma kopējam atbalsta periodam nepārsniedz Ministru kabineta noteikto kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas līmeni, kas nav augstāks par deviņiem procentiem. Ja ražotājam pirms minēto tiesību piešķiršanas ir piešķirts cits atbalsts elektroenerģijas ražošanai, to ieskaita elektrostacijas kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas aprēķinā, turklāt šajā aprēķinā ieskaita periodu starp atbalsta periodiem.
(2) Aprēķinā iekļauj ieņēmumus, kas gūti no elektroenerģijas ražošanas, siltumenerģijas ražošanas, un ar siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanu saistītos izdevumus, kā arī investīcijas un elektrostacijai piešķirto un faktiski saņemto atbalstu, tostarp investīciju atbalstu elektroenerģijas ražošanai. Aprēķinu veic, izmantojot Ministru kabineta noteiktās līmeņatzīmes vai faktiskos datus par elektrostacijas darbību un noteiktos gadījumos Ministru kabineta noteiktajai atbildīgajai iestādei piesaistot ārējo ekspertu.
(3) Kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas maksimālo likmi un līmeņatzīmes nosaka tādā apmērā, lai garantētu valsts atbalsta samērīgumu.
(4) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto aprēķinu veikšanas kārtību un nosacījumus nosaka Ministru kabinets.
77
(30.01.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.02.2020.)
31.5 pants. Elektrostacijas darbības vienotā tehnoloģiskā cikla princips
(1) Elektrostacijas darbības vienotā tehnoloģiskā cikla princips paredz, ka enerģija tiek ražota noteiktā tehnoloģiskajā procesā vienas elektrostacijas ietvaros, šo procesu nodrošina tās lietu kopībā ietilpstošas tehnoloģiski saistītas iekārtas un ierīces, un citas lietas, ko izmanto enerģijas ražošanai elektrostacijā un kas ir attiecīgā tehnoloģiskā procesa neatņemama sastāvdaļa.
(2) Ievērojot vienotā tehnoloģiskā cikla principu, piemēro:
1) šā likuma 28. panta trešās daļas un 30. panta 1.1 daļas prasības attiecībā uz saražotās elektroenerģijas atlikuma pārdošanu;
2) šā likuma 31.3 panta prasības attiecībā uz koģenerācijas elektrostacijā saražotās siltumenerģijas patēriņu;
3) šā likuma 28. panta otrajā daļā un 29. panta ceturtajā daļā minēto elektroenerģijas cenas noteikšanas kārtību un 28.1 panta otrajā daļā minēto garantētās maksas par uzstādīto elektrisko jaudu noteikšanas kārtību.
(3) Elektrostacijas darbības vienotā tehnoloģiskā cikla principa piemērošanas nosacījumus un kārtību izstrādā Ministru kabinets.
78
(30.01.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.02.2020. Pants stājas spēkā 01.01.2021. Sk. pārejas noteikumu 80. punktu)
31.6 pants. Atjaunīgās elektroenerģijas apguves veicināšana
Atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iekārtas vai vairāku elektroenerģijas ražošanas veidu iekārtu kopums, tostarp saules vai vēja elektrostacijas iekšējās līnijas un elektroenerģijas uzkrātuves, kalpo sevišķi svarīgu sabiedrības interešu, tostarp drošības un sabiedrības veselības, aizsardzībai. Minētajām iekārtām atļaujas piešķir, ņemot vērā šādus nosacījumus:
1) šā likuma 22. pantā minētās jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai nepieciešamās atļaujas izsniegšanā atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iekārtām var būt priekšroka attiecībā uz citu elektroenerģijas ražošanas veidu iekārtām;
2) atjaunīgās elektroenerģijas apguves nepieciešamība un vides aizsardzības intereses tiek līdzsvarotas atbilstoši šā likuma 31.7 pantam.
79
(06.03.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2025.)
31.7 pants. Atjaunīgās elektroenerģijas apguves nepieciešamības un vides aizsardzības interešu līdzsvarošana
(1) Atjaunīgās elektroenerģijas apguves nepieciešamība un vides aizsardzības intereses tiek savstarpēji līdzsvarotas, ievērojot vides aizsardzības jomu regulējošo normatīvo aktu, it sevišķi Vides aizsardzības likuma, Sugu un biotopu aizsardzības likuma un Ūdens apsaimniekošanas likuma, prasības un izņēmumus.
(2) Atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanas ietekme uz vidi tiek vērtēta atbilstoši likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" prasībām.
(3) Ja pēc atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanas ietekmes sākotnējā izvērtējuma Valsts vides dienests pieņem lēmumu piemērot iekārtas ieviešanai ietekmes uz vidi novērtējumu, elektroenerģijas ražotājs var iesniegt Valsts vides dienestam informāciju par plānotajiem papildu pasākumiem, lai novērstu vai samazinātu darbības nelabvēlīgo ietekmi, un pieprasīt atkārtoti veikt ietekmes sākotnējo izvērtējumu.
(4) Valsts vides dienests pēc šā panta trešajā daļā minētās informācijas par plānotajiem papildu pasākumiem saņemšanas atkārtoti veic ietekmes sākotnējo izvērtējumu un lemj par atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanas ietekmes uz vidi novērtējuma piemērošanu.
(5) Atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanas laikā izdota elektroenerģijas ražotājam labvēlīga administratīvā akta apstrīdēšana vai pārsūdzēšana attiecībā uz ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu vai elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanu neaptur minētā administratīvā akta darbību.
(6) Ja šā panta piektajā daļā minētais elektroenerģijas ražotājam labvēlīgais administratīvais akts tiek atcelts, elektroenerģijas ražotājam attiecībā uz elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanas ietvaros īstenotajām darbībām ir pienākums, saskaņojot ar Valsts vides dienestu, īstenot, tostarp finansēt, nepieciešamos vides aizsardzības pasākumus saskaņā ar Vides aizsardzības likuma prasībām.
(7) Ja atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēguma ierīkošanai ir nepieciešams palielināt elektroenerģijas sistēmas jaudu, ietekmes uz vidi novērtējumu, ja tāds ir nepieciešams, veic tikai attiecībā uz elektroenerģijas sistēmas infrastruktūras jaunizveidoto daļu.
80
(06.03.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2025.)
Nodaļa VIII
Elektroenerģijas tirdzniecība
32
Elektroenerģijas tirdzniecības pamatprincipi
(1) Ar elektroenerģijas tirdzniecību var nodarboties:
1) (izslēgts ar 27.03.2025. likumu);
2) sadales sistēmas operators, kura sadales tīkliem pieslēgti mazāk par simt tūkstošiem lietotāju, ja ir ievērotas šā likuma 19.panta prasības;
3) elektroenerģijas tirgotājs, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts elektroenerģijas tirgotāju reģistrā un agregators, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts agregatoru reģistrā;
4) publiskais tirgotājs.
(11) Elektroenerģijas ražotājs, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts elektroenerģijas ražotāju un elektroenerģijas uzkrātuves operatoru reģistrā, var pārdot tā saražoto vai uzkrāto elektroenerģiju.
(12) Elektroenerģijas uzkrātuves operators, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts elektroenerģijas ražotāju un elektroenerģijas uzkrātuves operatoru reģistrā, var veikt darījumus elektroenerģijas tirgū.
(2) (Izslēgta ar 17.12.2014. likumu)
(3) Elektroenerģijas tirgotāji un šā panta pirmās daļas 2.punktā minētie sadales sistēmas operatori savos mājsaimniecību lietotājiem izteiktajos tirdzniecības pakalpojuma piedāvājumos iekļauj universālā pakalpojuma piedāvājumu. Tā nosacījumus un izteikšanas veidu nosaka Ministru kabinets.
(4) Regulators nosaka, kādu informāciju un cik lielā apjomā tirgotājs ietver galalietotājam izsniedzamajos rēķinos un informatīvajos materiālos.
(5) Kārtību, kādā lietotājiem piegādā elektroenerģiju un pārtrauc tās piegādi, tirgotāju, sistēmas operatoru, elektroenerģijas ražotāju, elektroenerģijas uzkrātuves operatoru un lietotāju tiesības un pienākumus elektroenerģijas piegādē, ražošanā un lietošanā, kā arī norēķinos par saņemtajiem pakalpojumiem un tirgotāju maiņas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(6) (Izslēgta no 01.04.2014. ar 06.11.2013. likumu)
(7) Visiem galalietotājiem ir tiesības noslēgt ar elektroenerģijas ražotāju elektroenerģijas pirkuma līgumu, tajā skaitā atjaunīgo energoresursu elektroenerģijas pirkuma līgumu (līgumu, kurā fiziskā vai juridiskā persona vienojas atjaunīgo energoresursu elektroenerģiju pirkt no elektroenerģijas ražotāja). Elektroenerģijas pirkuma līgumu slēgšanas nosacījumus un kārtību nosaka Ministru kabinets.
81
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.04.2008., 08.07.2011., 06.11.2013., 17.12.2014., 19.05.2016., 14.07.2022. un 27.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2025.)
32.1 pants. Elektroenerģijas tirgotāju reģistrēšana
(1) Elektroenerģijas tirgotājam, kura darbību nepieciešams regulēt saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem", un publiskajam tirgotājam ir tiesības uzsākt elektroenerģijas tirdzniecību, ja tas reģistrēts elektroenerģijas tirgotāju reģistrā.
(2) Regulators nosaka elektroenerģijas tirdzniecības vispārējās atļaujas noteikumus, kas ir saistoši visiem elektroenerģijas tirgotājiem, kuru darbību nepieciešams regulēt saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”.
(3) Regulators nosaka elektroenerģijas tirgotāju reģistrā iekļaujamās ziņas, elektroenerģijas tirgotāju reģistrēšanas prasības un kārtību, kādā elektroenerģijas tirgotājs nosūta reģistrācijas paziņojumu vai paziņojumu par darbības izbeigšanu, reģistrācijas paziņojumā vai paziņojumā par darbības izbeigšanu ietveramo informāciju, kā arī kārtību, kādā elektroenerģijas tirgotāju izslēdz no elektroenerģijas tirgotāju reģistra un atkārtoti reģistrē.
(4) Ja elektroenerģijas tirdzniecības vispārējās atļaujas noteikumi pārkāpti atkārtoti, regulators var izslēgt elektroenerģijas tirgotāju no elektroenerģijas tirgotāju reģistra. Elektroenerģijas tirgotājam ir tiesības atsākt elektroenerģijas tirdzniecību ne ātrāk kā pēc gada no dienas, kad elektroenerģijas tirgotājs izslēgts no elektroenerģijas tirgotāju reģistra, ja tas novērsis pārkāpumu, par kuru tika izslēgts no elektroenerģijas tirgotāju reģistra, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nosūtījis regulatoram jaunu reģistrācijas paziņojumu un šajā likumā noteiktajā kārtībā atkārtoti reģistrēts elektroenerģijas tirgotāju reģistrā.
(5) Regulators veido elektroenerģijas tirgotāju reģistru un nodrošina tā publisku pieejamību. Regulators elektroenerģijas tirgotāju reģistrā reģistrē Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētu komersantu.
(6) Ja regulators mēneša laikā no reģistrācijas paziņojuma saņemšanas dienas nav rakstveidā informējis reģistrācijas paziņojuma iesniedzēju par atteikumu to reģistrēt, uzskatāms, ka elektroenerģijas tirgotājs ir reģistrēts.
(7) Reģistrācijas paziņojums tiek uzskatīts par iesniegtu dienā, kad regulators saņēmis visu tā noteikto informāciju. Ja iesniegtajos dokumentos ietvertā informācija ir nepietiekama vai neprecīza, regulators ir tiesīgs pieprasīt papildinformāciju. Laiku no papildinformācijas pieprasīšanas līdz pieprasītās informācijas saņemšanai neieskaita šā panta sestajā daļā noteiktajā termiņā.
(8) Elektroenerģijas tirgotājs var izbeigt elektroenerģijas tirdzniecību, ja tas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nosūtījis regulatoram paziņojumu par darbības izbeigšanu un ir izslēgts no elektroenerģijas tirgotāju reģistra.
82
(08.07.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.10.2013., 17.12.2014., 19.05.2016. un 27.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2025.)
32.2 pants. Agregatoru reģistrēšana
(1) Agregatoram ir tiesības uzsākt pieprasījuma reakcijas pakalpojuma nodrošināšanu, ja tas reģistrēts agregatoru reģistrā.
(2) Regulators nosaka pieprasījuma reakcijas pakalpojuma vispārējās atļaujas noteikumus, kas ir saistoši visiem agregatoriem.
(3) Regulators nosaka agregatoru reģistrā iekļaujamās ziņas, prasības attiecībā uz agregatoru reģistrēšanu un kārtību, kādā agregators nosūta reģistrācijas paziņojumu vai paziņojumu par darbības izbeigšanu, reģistrācijas paziņojumā vai paziņojumā par darbības izbeigšanu ietveramo informāciju, kā arī kārtību, kādā agregatoru izslēdz no agregatoru reģistra un atkārtoti reģistrē.
(4) Ja pieprasījuma reakcijas pakalpojuma vispārējās atļaujas noteikumi pārkāpti atkārtoti, regulators var izslēgt agregatoru no agregatoru reģistra. Agregatoram ir tiesības atsākt pieprasījuma reakcijas pakalpojuma sniegšanu ne agrāk kā pēc 12 mēnešiem no dienas, kad agregators tika izslēgts no agregatoru reģistra, ja tas ir novērsis pārkāpumu, par kuru tika izslēgts no šā reģistra, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nosūtījis regulatoram jaunu reģistrācijas paziņojumu un šajā likumā noteiktajā kārtībā atkārtoti reģistrēts agregatoru reģistrā.
(5) Regulators veido agregatoru reģistru un nodrošina tā publisku pieejamību. Regulators agregatoru reģistrā reģistrē Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētu komersantu.
(6) Ja regulators mēneša laikā no reģistrācijas paziņojuma saņemšanas dienas nav rakstveidā informējis reģistrācijas paziņojuma iesniedzēju par atteikumu to reģistrēt, uzskatāms, ka agregators ir reģistrēts.
(7) Reģistrācijas paziņojums tiek uzskatīts par iesniegtu dienā, kad regulators saņēmis visu tā noteikto informāciju. Ja iesniegtajos dokumentos ietvertā informācija ir nepietiekama vai neprecīza, regulators ir tiesīgs pieprasīt papildinformāciju. Laiku no papildinformācijas pieprasīšanas dienas līdz pieprasītās informācijas saņemšanas dienai neieskaita šā panta sestajā daļā noteiktajā termiņā.
(8) Agregators var izbeigt pieprasījuma reakcijas pakalpojuma sniegšanu, ja tas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir nosūtījis regulatoram paziņojumu par darbības izbeigšanu un ir izslēgts no elektroenerģijas tirgotāju reģistra.
83
(19.05.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2025.)
32.3 pants. Dinamiskas un fiksētas elektroenerģijas cenas līgums
(1) Elektroenerģijas tirgotājam, kas elektroenerģiju piegādā vairāk par divsimt tūkstošiem galalietotāju, ir pienākums savos tirdzniecības pakalpojuma piedāvājumos iekļaut dinamiskas elektroenerģijas cenas līguma (elektroenerģijas piegādes līgums starp elektroenerģijas tirgotāju un galalietotāju, kurā atspoguļotas elektroenerģijas cenu variācijas elektroenerģijas tirgū katrā tirdzniecības intervālā) piedāvājumu.
(2) Elektroenerģijas tirgotājam, kas elektroenerģiju piegādā vairāk par divsimt tūkstošiem galalietotāju, ir pienākums savos tirdzniecības pakalpojuma piedāvājumos iekļaut fiksētas elektroenerģijas cenas līguma (elektroenerģijas piegādes līgums starp elektroenerģijas tirgotāju un galalietotāju, kurā līguma noteikumi, tostarp elektroenerģijas cena, paliek nemainīgi līguma darbības laikā) piedāvājumu.
(3) Fiksētas elektroenerģijas cenas līgums var ietvert elastīgu elementu ar cenas variācijām maksimumslodžu laikā un ārpus tā, un tas garantē, ka izmaiņas elektroenerģijas tirgotāja izsniegtajā rēķinā var radīt tikai no elektroenerģijas tirgotāja neatkarīgi elementi. Šā panta otrajā daļā minētā fiksētas cenas līguma darbības termiņš nav mazāks par 12 kalendāra mēnešiem.
(4) No elektroenerģijas tirgotāja neatkarīgi elementi, kas var ietekmēt fiksētas elektroenerģijas cenas līguma cenu, ir nodokļi, nodevas un sistēmas operatoru noteiktās maksas.
84
(27.03.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.04.2025.)
33
Publiskais tirgotājs
(1) Latvijas teritorijā darbojas viens publiskais tirgotājs.
(2) Publiskajam tirgotājam ir šādi pienākumi:
1) iepirkt koģenerācijas stacijās saražoto elektroenerģiju šā likuma 28.pantā noteiktajā kārtībā;
2) iepirkt elektroenerģiju, kas saražota, izmantojot atjaunīgos energoresursus, šā likuma 29. un 30.pantā noteiktajā kārtībā;
3) maksāt garantēto maksu par uzstādīto elektrisko jaudu šā likuma 28.1 un 29.1 pantā noteiktajā kārtībā;
4) (izslēgts no 01.05.2023. ar 16.02.2023. likumu. Sk. pārejas noteikumu 101. punktu);
5) saņemt izcelsmes apliecinājumu par tā elektroenerģijas ražotāja saražoto elektroenerģiju, kurš izmanto šā likuma 28., 28.1, 29. vai 30. pantā minētās tiesības, ievērojot šā likuma 29.2 panta nosacījumus.
(3) Publiskais tirgotājs, vienojoties ar ražotāju par elektroenerģijas cenu, var iepirkt elektroenerģiju no ražotāja, kas to pārdod šā likuma 28., 29. un 30.pantā noteiktajā kārtībā, ja elektroenerģija ražotāja elektrostacijā vai koģenerācijas stacijā saražota virs ražotājam obligātā iepirkuma ietvaros piešķirtā elektroenerģijas iepirkuma apjoma kalendāra gadā.
(4) (Izslēgta no 01.01.2024. ar 16.02.2023. likumu. Sk. pārejas noteikumu 102. punktu)
(5) (Izslēgta no 01.01.2024. ar 16.02.2023. likumu. Sk. pārejas noteikumu 102. punktu)
(6) Ar elektroenerģijas obligāto iepirkumu un ar garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu saistīto publiskā tirgotāja izmaksu pārsniegumu pār ieņēmumiem visā darbības periodā, kas veidojas no darbības elektroenerģijas obligātā iepirkuma ietvaros, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, sedz no valsts budžeta.
(7) Kārtību, kādā no valsts budžeta sedz ar elektroenerģijas obligāto iepirkumu un ar garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu saistīto publiskā tirgotāja izmaksu pārsniegumu pār ieņēmumiem, nosaka Ministru kabinets.
85
(06.11.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.12.2014., 19.05.2016., 30.01.2020., 16.02.2023. un 27.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2025.)
33.1 pants. Elektroenerģijas tirdzniecība aizsargātajam lietotājam
(1) Aizsargātajam lietotājam viena elektroenerģijas tirdzniecības līguma ietvaros ir tiesības saņemt aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu.
(2) Atbilstību aizsargātā lietotāja statusam kalendāra mēneša ietvaros pārbauda aizsargātā lietotāja datu informācijas sistēma, kuras uzturēšanas un pārziņa funkcijas veicējs ir Ministru kabineta noteiktā atbildīgā iestāde enerģētikas politikas administrēšanas jomā.
(3) (Izslēgta ar 30.01.2020. likumu)
(4) Ministru kabinets nosaka:
1) aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniegšanas nosacījumus, finansēšanas un uzraudzības kārtību;
2) kārtību, kādā aizsargātais lietotājs saņem aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu;
3) kārtību, kādā aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniedzējs un iesaistītās institūcijas nodrošina informācijas apriti, apjomu, kā arī datu apstrādes noteikumus aizsargātā lietotāja datu informācijas sistēmā.
(5) (Izslēgta ar 30.01.2020. likumu)
(6) (Izslēgta ar 30.01.2020. likumu)
86
(18.09.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.09.2015., 19.05.2016., 23.11.2016., 14.11.2019. un 30.01.2020. likumu, kas stājas spēkā 15.02.2020.)
34
Pēdējā garantētā piegāde
(1) Galalietotāji, kuriem nav spēkā esoša elektroenerģijas tirdzniecības līguma vai līguma par balansatbildības nodrošināšanu ar kādu no elektroenerģijas tirgotājiem un kuri nesaņem universālo pakalpojumu, ir tiesīgi saņemt elektroenerģiju pēdējās garantētās piegādes ietvaros. Pēdējo garantēto piegādi galalietotājiem nodrošina sistēmas operators vai šā likuma 18.panta sestās daļas kārtībā izraudzīts elektroenerģijas tirgotājs.
(2) Sadales sistēmas operators šā likuma 18.panta trešajā daļā noteiktajos gadījumos ir tiesīgs saņemt elektroenerģiju pēdējās garantētās piegādes ietvaros. Pēdējo garantēto piegādi sadales sistēmas operatoram nodrošina pārvades sistēmas operators.
(3) Kārtību, kādā nosaka un publicē pēdējās garantētās piegādes cenu šā panta pirmajā daļā minētajiem galalietotājiem un otrajā daļā minētajiem sadales sistēmas operatoriem, reglamentē Ministru kabinets, nodrošinot tādu cenas noteikšanas kārtību, lai cena motivētu galalietotāju un sadales sistēmas operatoru slēgt elektroenerģijas tirdzniecības līgumu vai līgumu par balansatbildības nodrošināšanu.
87
(06.11.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2025.)
35
Galalietotāja tiesības mainīt elektroenerģijas tirgotāju un agregatoru
(1) Galalietotājam ir tiesības bez ierobežojumiem mainīt elektroenerģijas tirgotāju un agregatoru.
(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā galalietotājs ir tiesīgs mainīt elektroenerģijas tirgotāju un agregatoru.
88
(06.11.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2025. Grozījumi par panta nosaukuma un otrās daļas papildināšanu ar vārdiem "un agregatoru" un pirmās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2026. Sk. pārejas noteikumu 135. punktu)
36
Atbildība par balansēšanu
(1) Latvijā balansēšanu nodrošina pārvades sistēmas operators. Elektroenerģijas tirgotājs un agregators ir tiesīgi kļūt par balansatbildīgo pusi, noslēdzot līgumu ar pārvades sistēmas operatoru.
(2) Katrs tirgus dalībnieks ir balansatbildīgs.
(3) Tirgus dalībnieks slēdz ar pārvades sistēmas operatoru vai balansatbildīgo pusi līgumu par balansatbildības nodrošināšanu. Mājsaimniecības lietotāja balansatbildību nodrošina elektroenerģijas tirgotājs, kurš slēdz līgumu par balansatbildības nodrošināšanu ar pārvades sistēmas operatoru vai balansatbildīgo pusi.
(4) Balansatbildīgo pušu, balansēšanas pakalpojuma sniedzēja un pārvades sistēmas operatora tiesības un pienākumus nosaka Tīkla kodeksā.
89
(27.03.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.04.2025.)
36.1 pants. Agregatora atbildība
(1) Regulators ir tiesīgs uzlikt agregatoram soda naudu līdz 10 procentiem no agregatora iepriekšējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne mazāk kā 300 euro, ja agregators:
1) sniedz pieprasījuma reakcijas pakalpojumu bez reģistrācijas vai pārkāpj vispārējās atļaujas noteikumus;
2) nesniedz regulatoram informāciju tā noteiktajā laikā un kārtībā vai sniedz nepatiesu informāciju.
(2) Agregatora tiesības un pienākumus, norēķinus par tā pakalpojumiem un attiecības starp agregatoru un citiem sistēmas un tirgus dalībniekiem nosaka Ministru kabinets.
90
(19.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.06.2016.)
37
Balansēšana un nebalansa norēķini
(1) Pārvades sistēmas operators saskaņā ar Tīkla kodeksu veic nebalansa norēķinus par kārtējo nebalansa norēķina periodu atklāti un nediskriminējoši attiecībā uz visām balansatbildīgajām pusēm un tirgus dalībniekiem, kuriem pārvades sistēmas operators nodrošina balansatbildību.
(2) Nebalansa norēķini tiek veikti, pamatojoties uz noteiktā periodā veikto elektroenerģijas darījumu uzskaiti un pārvades sistēmas operatora un sadales sistēmu operatora datiem, lai noteiktu balansēšanas elektroenerģijas apjomu. Nebalansa norēķini ir pieejami darījumā iesaistītajiem tirgus dalībniekiem un sistēmas dalībniekiem.
(3) Sistēmas dalībnieks sniedz pārvades sistēmas operatoram informāciju, kas ir nepieciešama balansēšanai un nebalansa norēķinu veikšanai.
(4) Lai veiktu maksājumus par balansatbildības nodrošināšanu, pārvades sistēmas operators no balansatbildīgajām pusēm un tirgus dalībniekiem, kuriem pārvades sistēmas operators nodrošina balansatbildību, var pieprasīt saistību izpildes nodrošinājumu saskaņā ar Tīkla kodeksu.
91
(27.03.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.04.2025.)
Nodaļa IX
Grāmatvedība
38
Grāmatvedības nodalīšana
(1) Sistēmas operators nodala energoapgādes komersanta iekšējo grāmatvedību, sastādot bilanci, peļņas un zaudējumu aprēķinu un naudas plūsmas pārskatu atsevišķi par katru energoapgādes veidu.
(2) Grāmatvedība ir nodalāma tādā pašā veidā kā tad, ja katru no šā panta pirmajā daļā minētajām darbībām veiktu atsevišķs, patstāvīgs komersants.
(3) Šā panta pirmajā daļā minētā bilance, peļņas un zaudējumu aprēķins un naudas plūsmas pārskats ir atvasināmi no sistēmas operatora gada pārskata, kas sastādīts atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumam.
100
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2011., 10.10.2013. un 19.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 22.06.2016.)
39
Grāmatvedības pārskatu iesniegšana un publicēšana
(1) Šā likuma 38.pantā noteiktajā kārtībā sastādīto bilanci, peļņas un zaudējumu aprēķinu un naudas plūsmas pārskatu sistēmas operators iesniedz regulatoram ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajā kārtībā.
(2) Regulators nosaka kārtību, kādā sistēmas operators nodrošina lietotājiem publisku pieeju šā likuma 38.pantā noteiktajā kārtībā sastādītajai bilancei, peļņas un zaudējumu aprēķinam, naudas plūsmas pārskatam un citai finanšu informācijai.
101
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.10.2013. un 19.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 22.06.2016.)
40
Šķērssubsīdiju aizliegums
(1) Par šķērssubsīdijām uzskatāmas darbības, ko tirgus dalībnieks veic, pārvietodams izmaksas vai citas saistības starp elektroenerģijas ražošanu vai tirdzniecību un pārvadi, sadali vai cita veida komercdarbību.
(2) Šķērssubsīdijas ir aizliegtas.
102
Nodaļa X
Atbildība par prasību neievērošanu(Nodaļa 10.10.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014. Nodaļa stājas spēkā 03.07.2014. Sk. pārejas noteikumu 31.punktu)
41
Pārvades sistēmas operatora atbildība
Regulators ir tiesīgs pārvades sistēmas operatoram uzlikt soda naudu līdz 10 procentiem no pārvades sistēmas operatora iepriekšējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne mazāk kā 300 euro, ja pārvades sistēmas operators:
1) sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus bez licences, neievēro tam izsniegtās licences nosacījumus vai tam izsniegto licenci nodod citām personām;
2) nenodrošina jaunu pārvades infrastruktūras objektu plānošanu, būvniecību un nodošanu ekspluatācijā un pārvades sistēmas attīstības 10 gadu plāna izstrādi atbilstoši regulatora prasībām;
3) neievēro regulatora izdotos sistēmas pieslēguma noteikumus, nenodrošina pieslēgumu pārvades sistēmai vai neinformē regulatoru par gadījumiem, kad pārvades sistēmas operators ir atteicis tirgus dalībniekam pieeju sistēmai;
4) nenodrošina atbilstību šajā likumā noteiktajām pārvades sistēmas operatora sertificēšanas prasībām;
5) neiesniedz regulatoram ziņojumus par tā atbilstību sertificēšanas prasībām, tostarp pārvades sistēmas operatora neatkarības prasībām;
6) neizstrādā Tīkla kodeksu, tostarp grozījumus Tīkla kodeksā, un nenodrošina Tīkla kodeksā noteikto procedūru izpildi;
7) nenodrošina tās ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzību, kuru tas, pildot savus pienākumus, ir saņēmis no sistēmas dalībniekiem un tirgus dalībniekiem;
8) neievēro Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1227/2011 par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību prasības;
9) nesniedz regulatoram informāciju tā noteiktajā laikā un kārtībā vai sniedz nepatiesu informāciju;
10) nenodala tā iekšējo grāmatvedību, neiesniedz regulatoram bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu un naudas plūsmas pārskatu vai pārkāpj šķērssubsīdiju aizliegumu.
103
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2025.)
42
Sadales sistēmas operatora atbildība
Regulators ir tiesīgs sadales sistēmas operatoram uzlikt soda naudu līdz 10 procentiem no sadales sistēmas operatora iepriekšējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne mazāk kā 300 euro, ja sadales sistēmas operators:
1) sniedz sadales sistēmas pakalpojumus bez licences, neievēro tam izsniegtās licences nosacījumus vai tam izsniegto licenci nodod citām personām;
2) nenodrošina sadales sistēmas darbību, apkalpošanu un drošumu, vadību un attīstību, savienojumu ar citām sistēmām un ilglaicīgu spēju transportēt elektroenerģiju;
3) neievēro regulatora izdotos sistēmas pieslēguma noteikumus, nenodrošina pieslēgumu sadales sistēmai vai neinformē regulatoru par gadījumiem, kad sadales sistēmas operators ir atteicis tirgus dalībniekam pieeju sistēmai;
4) nenodrošina tās ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzību, kuru tas, pildot savus pienākumus, ir saņēmis no sistēmas dalībniekiem un tirgus dalībniekiem;
5) neievēro sadales sistēmas operatora neatkarības prasības, tostarp prasību izstrādāt atbilstības programmu un sniegt ziņojumu par pasākumiem, kas veikti, lai to ievērotu;
6) nesniedz regulatoram informāciju tā noteiktajā laikā un kārtībā vai sniedz nepatiesu informāciju;
7) nenodala tā iekšējo grāmatvedību, neiesniedz regulatoram bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu un naudas plūsmas pārskatu vai pārkāpj šķērssubsīdiju aizliegumu;
8) nenodrošina sadales sistēmas attīstības 10 gadu plāna izstrādi un izpildi atbilstoši regulatora prasībām.
104
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.01.2020. un 27.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2025.)
43
Elektroenerģijas sistēmas īpašnieka atbildība
105
(Izslēgts ar 27.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2025.)
44
Elektroenerģijas ražotāja un elektroenerģijas uzkrātuves operatora atbildība
Regulators ir tiesīgs elektroenerģijas ražotājam un elektroenerģijas uzkrātuves operatoram uzlikt soda naudu līdz 10 procentiem no elektroenerģijas ražotāja vai elektroenerģijas uzkrātuves operatora iepriekšējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne mazāk kā 300 euro, ja elektroenerģijas ražotājs vai elektroenerģijas uzkrātuves operators:
1) sniedz elektroenerģijas ražošanas pakalpojumu bez reģistrācijas;
2) pārdod uzkrāto elektroenerģiju bez reģistrācijas;
3) pārkāpj vispārējās atļaujas noteikumus;
4) nesniedz regulatoram informāciju tā noteiktajā laikā un kārtībā vai sniedz nepatiesu informāciju.
106
(27.03.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.04.2025.)
45
Elektroenerģijas tirgotāja atbildība
Regulators ir tiesīgs elektroenerģijas tirgotājam uzlikt soda naudu līdz 10 procentiem no elektroenerģijas tirgotāja iepriekšējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne mazāk kā 300 euro, ja elektroenerģijas tirgotājs:
1) sniedz elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojumu bez reģistrācijas vai pārkāpj vispārējās atļaujas noteikumus;
2) galalietotājam izsniedzamajos rēķinos un informatīvajos materiālos neietver regulatora noteikto informāciju;
3) nesniedz regulatoram informāciju tā noteiktajā laikā un kārtībā vai sniedz nepatiesu informāciju.
107
46
Tirgus dalībnieka atbildība
Regulators ir tiesīgs tirgus dalībniekam uzlikt soda naudu līdz 10 procentiem no tirgus dalībnieka iepriekšējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne mazāk kā 300 euro, ja tirgus dalībnieks neievēro Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1227/2011 par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību prasības, tostarp aizliegumu darījumos ļaunprātīgi izmantot iekšējo informāciju, tirgus manipulāciju aizliegumu, kā arī pienākumu sniegt informāciju regulatoram un Energoregulatoru sadarbības aģentūrai.
108
47
Administratīvās lietas process
(1) Ja regulators konstatē, ka sistēmas operators, elektroenerģijas ražotājs, elektroenerģijas tirgotājs, agregators vai tirgus dalībnieks neievēro šā likuma prasības, regulators var pieņemt vienu vai vairākus no šādiem lēmumiem:
1) uzlikt pienākumu noteiktā termiņā nodrošināt attiecīgo šā likuma prasību ievērošanu;
2) izteikt brīdinājumu;
3) uzlikt šā likuma 41., 42., 44., 45. vai 46.pantā minēto soda naudu.
(2) Ja regulators ir pieņēmis lēmumu, ar kuru uzlicis pienākumu noteiktā termiņā nodrošināt attiecīgo šā likuma prasību ievērošanu un izteicis brīdinājumu, bet sistēmas operators, elektroenerģijas sistēmas īpašnieks, elektroenerģijas ražotājs, elektroenerģijas tirgotājs vai tirgus dalībnieks regulatora noteiktajā termiņā nav izpildījis šo lēmumu, regulators ir tiesīgs pieņemt lēmumu par soda naudas uzlikšanu.
(3) Regulatora administratīvo aktu, kas izdots saskaņā ar šo likumu, var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Administratīvā apgabaltiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa triju tiesnešu sastāvā. Tiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību.
(4) Pieteikuma par šā panta pirmajā daļā minētā administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu iesniegšana tiesā neaptur šā administratīvā akta darbību, izņemot administratīvā akta darbību daļā par soda naudas uzlikšanu.
(5) Šā likuma 41., 42., 43., 44., 45. un 46.pantā minētā soda nauda tiek iemaksāta valsts budžetā, un to nevar iekļaut izmaksās, kuras sedz lietotājs.
(6) Ministru kabinets izdod noteikumus par soda naudas apmēra noteikšanas kārtību, kuros paredz finanšu gada neto apgrozījuma aprēķināšanas kārtību, soda naudas apmēra aprēķināšanas kārtību, ņemot vērā attiecīgā pārkāpuma smagumu un ilgumu, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, kā arī nosakot gadījumus, kad soda naudu var samazināt.
109
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.05.2016. un 27.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2025.)
Skatīt likumu ccstudio platformā
Vienkāršoti skaidrojumi, meklēšana, un AI asistents juridiskiem jautājumiem
Atvērt ccstudio