Gaujas nacionālā parka likums

Nodaļa I

1

(1) Gaujas nacionālais parks (turpmāk — parks) ir valsts nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija, kas atrodas Gaujas senielejā un tās apkārtnē. Parka robežas noteiktas saskaņā ar Gaujas nacionālā parka robežu shēmu (1.pielikums) un Gaujas nacionālā parka robežu aprakstu (2.pielikums). (2) Parka pārvaldi īsteno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde — Dabas aizsardzības pārvalde (turpmāk — pārvalde). 2 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

2

(1) Likuma mērķis ir aizsargāt parka mazpārveidotas dabas teritorijas, kam raksturīga liela bioloģiskā daudzveidība, iežu atsegumus, reljefa formas, laukakmeņus, avotus (turpmāk — valsts un vietējās nozīmes ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi), kā arī tipiskās ainavas, dabas un kultūras pieminekļus un veicināt dabas tūrismu un teritorijas ilgtspējīgu attīstību. (2) Parka funkcionālo zonu platības un robežu aprakstus apstiprina Ministru kabinets. (3) Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros reglamentē parka individuālo aizsardzību un izmantošanu. 3

3

(1) Parka teritorijā aizliegts: 1) bojāt vai iznīcināt kultūrvēsturiskos objektus; 2) bojāt vai iznīcināt valsts un vietējās nozīmes ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos dabas pieminekļus; 3) veikt darbības, kas izraisa augsnes eroziju; 4) bojāt vai iznīcināt mikroliegumus, īpaši aizsargājamos biotopus, īpaši aizsargājamās sugas un to dzīvotnes; 5) bojāt vai iznīcināt īpaši aizsargājamos kokus, kuri iekļauti dabas pieminekļu kategorijā; 6) bojāt vai iznīcināt vietējās nozīmes aizsargājamos kokus, kuru sarakstu apstiprina pašvaldības; 7) postīt putnu ligzdošanas vietas, skudru pūžņus un citu dzīvnieku dzīves vietas; 8) izgāzt vai izmest atkritumus, izņemot atkritumu poligonus un izgāztuves; 9) iztaisnot upes un strautus; 10) pārvietoties pa upēm, ezeriem un citām ūdenstilpēm ar motorlaivām, ūdens motocikliem un cita veida ūdenstransporta līdzekļiem, kurus darbina jebkāda tipa un jaudas dzinēji. Šis aizliegums neattiecas uz valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu pārvietošanos, tām pildot dienesta pienākumus, kā arī uz pārvietošanos ar ūdenstransporta līdzekļiem Ungura ezerā; 11) bojāt vai iznīcināt dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras labiekārtojuma objektus, informācijas un norādes zīmes; 12) upēs un citās ūdenstecēs, kur notiek zivju migrācija, būvēt dambjus un mākslīgus šķēršļus bez zivju ceļa ierīkošanas, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams ekosistēmu, īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai un saglabāšanai. (2) Pārvietošanās ar motorlaivām, ūdens motocikliem un cita veida ūdenstransporta līdzekļiem, kurus darbina jebkāda tipa un jaudas dzinēji, Ungura ezerā ir pieļaujama tikai ar pārvaldes rakstveida atļauju. (3) Darbības, kas rada augsnes, gaisa, virszemes ūdensobjektu, avotu un pazemes ūdeņu piesārņojumu parka teritorijā, pieļaujamas, ja tiek ievērotas piesārņojumu regulējošo normatīvo aktu prasības. 4 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2010.)

4

(1) Ar pārvaldes rakstveida atļauju drīkst: 1) veikt derīgo izrakteņu ieguvi, izņemot pazemes ūdens ieguvi personiskām vajadzībām; 2) veikt zinātniskās un arheoloģiskās izpētes darbus un zemes dzīļu izpēti; 3) transformēt meža zemi saskaņā ar zemes transformāciju regulējošiem normatīvajiem aktiem un mainīt lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietošanas kategoriju; 4) izmantot motorizētus ūdenstransporta līdzekļus Ungura ezerā. (2) Pārvaldes rakstveida atļauja nav nepieciešama, ja parka neitrālajā zonā: 1) veic meža zemes transformāciju; 2) maina lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietošanas kategoriju. 5 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2010.) 4.1 pants (1) Pārvalde, izsniedzot rakstveida atļauju vai saskaņojot likumā minētās darbības, izmanto dabas aizsardzības plānā ietverto informāciju un jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem konkrētajā teritorijā. Darbībām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu Valsts vides dienests izsniedz tehniskos noteikumus vai veic sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu, pārvaldes rakstveida atļauja nav nepieciešama. (2) Šajā likumā minētā pārvaldes rakstveida atļauja nav nepieciešama, ja attiecīgo darbību veic pārvalde, lai īstenotu normatīvajos aktos tai noteiktās funkcijas un uzdevumus. 6 (07.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.11.2010.)

5

Parka teritorijā esošo pašvaldību teritoriju plānojumi pirms to pieņemšanas saskaņojami ar pārvaldi. Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādes (darba) grupā, ja tāda tiek izveidota, iekļauj pārvaldes pārstāvi. 7

Nodaļa II

6

Parka teritorijā ir izveidotas šādas funkcionālās zonas: 1) dabas rezervāta (stingrā režīma) zona; 2) dabas lieguma zona; 3) ainavu aizsardzības zona; 4) kultūrvēsturiskā zona; 5) neitrālā zona. 8

7

(1) Dabas rezervāta (stingrā režīma) zona ir izveidota, lai saglabātu bioloģiski daudzveidīgajās teritorijās notiekošos dabiskos procesus. (2) Dabas rezervāta (stingrā režīma) zonā aizliegta jebkāda dabas resursu ieguve, saimnieciskā vai cita veida darbība, izņemot: 1) zinātnisko izpēti; 2) meža ugunsdrošības pasākumus; 3) pasākumus, kas saskaņā ar dabas aizsardzības plānu nepieciešami dabas rezervāta (stingrā režīma) zonas aizsardzībai un saglabāšanai; 4) dabas rezervāta (stingrā režīma) zonas šķērsošanu pa noteiktiem maršrutiem pārvaldes noteiktajā kārtībā. (3) Dabas rezervāta (stingrā režīma) zonas zeme ir valsts īpašums. 9

8

(1) Dabas lieguma zona ir izveidota, lai saglabātu Gaujas senielejai un Gaujas pieteku ielejām raksturīgo dabisko ainavu ar mazpārveidotas dabas biotopu un cilvēku darbības ietekmētu biotopu mozaīku, kā arī saglabātu šajā teritorijā koncentrētos valsts un vietējās nozīmes ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos dabas pieminekļus un citus dabas pieminekļus. (2) Mežsaimnieciskā darbība dabas lieguma zonā notiek saskaņā ar meža apsaimniekošanas plānu. Šā plāna saturu, izstrādes un apstiprināšanas kārtību nosaka parka individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos. Meža apsaimniekošanas plānu apstiprina pārvalde. (21) Dabas lieguma zonā bez meža apsaimniekošanas plāna atļauta: 1) tādu bīstamo koku ciršana, kuri apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas un infrastruktūras objektus (nocirstos kokus pēc iespējas atstājot mežaudzē); 2) koku ciršana meža ugunsdrošības pasākumu veikšanai un avāriju, stihisku nelaimju vai katastrofu seku likvidēšanai; 3) kaitēkļu bojāto koku ciršana sanitārajā cirtē (izņemot īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēs un īpaši aizsargājamos biotopos), ja notikusi kaitēkļu masveida savairošanās, pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma un pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas. Pārvalde atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc Valsts meža dienesta pieprasījuma saņemšanas; 4) koku ciršana citā cirtē sugu un biotopu aizsardzībai un saglabāšanai, kultūras pieminekļu saglabāšanai, mākslīgi izveidoto mežaudžu ilglaicīgai rekonstrukcijai, ainavas kvalitātes uzlabošanai, skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai pēc pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas; 5) meža nekoksnes vērtību ieguve; 6) meža atjaunošana un jaunaudzes kopšana. Mežu sējot vai stādot atjauno ar koku sugām, kas noteiktas parka individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos. (3) Dabas lieguma zonā aizliegts: 1) veikt mežsaimniecisko darbību valsts un pašvaldību īpašumā esošajos mežos, izņemot šā panta 2.1 daļā atļautās darbības; 2) sagatavot kokmateriālus kailcirtēs; 3) nosusināt purvus; 4) bojāt, iznīcināt, uzart vai kultivēt palieņu, terašu un meža pļavas; 5) lietot minerālmēslus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus bioloģiski vērtīgajos zālājos un meža zemēs; 6) mainīt reljefu un veikt jebkuru darbību, kas veicina paātrinātu virszemes noteci un augsnes erozijas attīstību; 7) iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdens ieguvi personiskām vajadzībām; 8) dedzināt sauso zāli un niedres, kā arī ugunsbīstamajā periodā dedzināt meža ciršanas atliekas; 9) ieviest dabiskajos biotopos vietējiem apstākļiem svešas augu un dzīvnieku sugas. (4) Īpašuma tiesību aprobežojumi dabas lieguma zonā ierakstāmi zemesgrāmatā, pamatojoties uz šo likumu un pārvaldes nostiprinājuma lūgumu. (5) Lai nodrošinātu augu un dzīvnieku sugu netraucētu eksistenci, kā arī iespēju dzīvniekiem pulcēties migrācijas periodos, pārvalde saskaņā ar parka individuālās aizsardzības un izmantošanas noteikumiem Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var pieņemt lēmumu dabas lieguma zonā vai tās daļā noteikt sezonas liegumu — ierobežojumu vai aizliegumu apmeklētājiem uz laiku uzturēties konkrētajā teritorijā, bet personām, kuras lieguma zonā dzīvo vai kurām lieguma zonā ir īpašums, veikt konkrētu saimniecisko darbību. Iesniegums vai pieteikums par lēmuma apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu neaptur tā darbību. (6) Ar pārvaldes rakstveida atļauju dabas lieguma zonā drīkst organizēt masu izklaides pasākumus brīvā dabā (atpūtas, sporta un citus pasākumus, kuros piedalās vairāk nekā 50 cilvēku). Pārvaldes rakstveida atļauja nav nepieciešama, ja pasākumi notiek speciāli šim nolūkam paredzētajās vietās. (7) Dabas lieguma zonā esošu zemes gabalu drīkst sadalīt tikai tad, ja katra atsevišķā zemes gabala platība pēc sadalīšanas nav mazāka par 10 hektāriem. Šis nosacījums neattiecas uz vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajām pilsētu un ciemu robežām. (8) Dabas lieguma zonā būvniecību drīkst veikt būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ievērojot ietekmes uz vidi novērtējumu regulējošos normatīvos aktus. 10 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 05.01.2021.)

9

(1) Ainavu aizsardzības zona ir izveidota, lai saglabātu raksturīgo daudzveidīgo ainavu, nacionālo kultūrvidi un rekreācijas resursus, kā arī nodrošinātu nenoplicinošu saimniecisko darbību. (2) Ainavu aizsardzības zonā būvniecību drīkst veikt būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ievērojot ietekmes uz vidi novērtējumu regulējošos normatīvos aktus. (3) Galvenā cirte ainavu aizsardzības zonā notiek saskaņā ar meža apsaimniekošanas plānu. 11

10

(1) Kultūrvēsturiskā zona ir izveidota, lai nodrošinātu kompleksu aizsardzību īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskajās teritorijās, kā arī teritorijās, kurās koncentrēti kultūras pieminekļi. (2) Kultūrvēsturiskajā zonā būvniecību drīkst veikt būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ievērojot ietekmes uz vidi novērtējumu regulējošos normatīvos aktus. (3) Galvenā cirte kultūrvēsturiskajā zonā notiek saskaņā ar meža apsaimniekošanas plānu. 12

11

Neitrālā zona ir izveidota, lai veicinātu parkā esošo blīvi apdzīvoto teritoriju vai intensīvi izmantojamo lauksaimniecības platību ilgtspējīgu attīstību. 13

Nodaļa III

12

(1) Lai saskaņotu dabas aizsardzības intereses un saimniecisko darbību parka teritorijā, izveido parka konsultatīvo padomi. Padomes sastāvā ir pa vienam pārstāvim no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Valsts meža dienesta, Lauku atbalsta dienesta, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, Latvijas Dabas fonda, Latvijas Ornitoloģijas biedrības un organizācijām, kuras tieši pārstāv meža un zemes īpašnieku vai aizsargājamās teritorijas iedzīvotāju intereses, un visām pašvaldībām, kuru teritorijā atrodas parks. (2) Parka konsultatīvās padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets. Parka konsultatīvās padomes personālsastāvu apstiprina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. 14 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)