Iepakojuma likums
SpēkāCitsSaeima
Pamatinformācija
| Nosaukums | Iepakojuma likums |
| Izdevējs | Saeima |
| Pieņemšanas datums | 20.12.2001 |
| Spēkā no | 24.10.2019 |
| Statuss | Spēkā |
| Kategorija | Cits |
| Pantu skaits | 23 |
| Nodaļu skaits | 7 |
| Avots | likumi.lv/ta/id/57207 ↗ |
Saturs
Likuma teksts
Nodaļa I
Vispārīgie noteikumi
1
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) atkārtoti lietojams iepakojums — iepakojums, kas ir projektēts, izstrādāts un laists tirgū, lai aprites ciklā to pārvietotu vai nodrošinātu tā izmantošanu vairākkārt, to atkārtoti piepildot vai izmantojot tam pašam nolūkam, kādam tas sākotnēji paredzēts;
11) iepakojuma apsaimniekotājs — komercsabiedrība, kas, pamatojoties uz noslēgto līgumu ar iepakotāju, organizē un koordinē izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu;
12) depozīta iepakojums — atkārtoti vai vienreiz lietojamais dzērienu iepakojums, kuram piemēro depozīta sistēmu saskaņā ar vides aizsardzības normatīvajiem aktiem;
13) izlietotais dzērienu depozīta iepakojums — atkārtoti vai vienreiz lietojamais dzērienu iepakojums, kuram piemēro depozīta sistēmu;
14) depozīta iepakotājs — pakalpojuma sniedzējs, preces ražotājs vai izplatītājs, kas Latvijā laiž tirgū dzērienus depozīta iepakojumā;
15) depozīta iepakojuma pārdevējs — persona, kura piedāvā vai pārdod dzērienus depozīta iepakojumā galalietotājiem;
16) depozīta sistēma — izlietotā dzērienu depozīta iepakojuma pieņemšana no galalietotāja, šķirošana, pārvadāšana, uzglabāšana, pārstrāde vai sagatavošana atkārtotai izmantošanai atbilstoši tā sākotnējam uzdevumam, kā arī minēto darbību plānošana un organizēšana;
17) depozīta sistēmas operators — komersants, kura dibinātāji un dalībnieki ir depozīta iepakotāji un biedrības, kuru biedri ir depozīta iepakotāji, un kurš, pamatojoties uz līgumu ar Valsts vides dienestu, nodrošina depozīta sistēmas darbību visā Latvijas teritorijā atbilstoši normatīvo aktu prasībām;
18) depozīta maksa — naudas summa, kuru galalietotājs brīdī, kad iegādājas dzērienu depozīta iepakojumā, iemaksā kā drošības naudu par depozīta iepakojuma atpakaļatdošanu un kuru tam atmaksā depozīta iepakojuma nodošanas brīdī;
19) depozīta iepakojuma apsaimniekošanas maksa — maksa, kas sedz attiecināmos izdevumus par depozīta iepakojuma pieņemšanu, šķirošanu, uzglabāšanu, uzskaiti un depozīta iepakojuma pieņemšanas vietas uzturēšanu;
110) depozīta sistēmas dalības maksa — maksa, kuru depozīta sistēmas operatoram maksā depozīta iepakotājs par dalību depozīta sistēmā;
2) (izslēgts ar 21.04.2005. likumu);
3) iepakotājs — preces ražotājs, pakalpojuma sniedzējs, pārdevējs vai izplatītājs, kas Latvijā laiž tirgū iepakotu preci vai pievieno iepakojumu izstrādājumiem, kuri pēc pakalpojuma sniegšanas nonāk pie pakalpojuma saņēmēja;
4) izlietotais iepakojums — iepakojums vai iepakojuma materiāls (izņemot ražošanas atlikumus), uz kuru attiecas Atkritumu apsaimniekošanas likumā minētā atkritumu definīcija;
5) (izslēgts ar 26.05.2011. likumu);
6) izlietotā iepakojuma pārstrāde — Atkritumu apsaimniekošanas likuma 1. panta 14. punktā minētā darbība ar izlietoto iepakojumu;
7) reģenerācija — jebkura Atkritumu apsaimniekošanas likuma 1. panta 13. un 15. punktā minētā darbība ar izlietoto iepakojumu;
8) (izslēgts ar 09.07.2020. likumu);
9) plastmasas iepirkumu maisiņi — iepirkumu maisiņi ar rokturi vai bez tā, kas izgatavoti no plastmasas un patērētājiem ir pieejami preču vai ražojumu tirdzniecības vietās;
10) vieglās plastmasas iepirkumu maisiņi — plastmasas iepirkumu maisiņi, kuru materiāla biezums nesasniedz 50 mikronus;
11) ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņi — plastmasas iepirkumu maisiņi, kuru materiāla biezums nesasniedz 15 mikronus un kuri nepieciešami higiēnas nolūkos vai paredzēti nefasētas pārtikas primārai iepakošanai, ja to izmantošana palīdz novērst pārtikas izšķērdēšanu;
12) oksonoārdāmās plastmasas iepirkumu maisiņi — plastmasas iepirkumu maisiņi, kas izgatavoti no plastmasas materiāla, kurā ir piedevas, kas katalizē plastmasas materiāla sadalīšanos mikrofragmentos;
13) kompozīta iepakojums — iepakojums, kas izgatavots no diviem vai vairākiem dažādu materiālu slāņiem, kurus nevar atdalīt manuāli un kuri veido vienu nedalāmu vienību, kura sastāv no iekšējās kameras un ārējā korpusa, un ko šādā veidā piepilda, uzglabā, pārvadā un lieto.
2
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.04.2005., 26.05.2011., 25.10.2018., 24.10.2019., 09.07.2020. un 25.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 21.12.2021.)
1.1 pants. (1) Iepakojums ir precēm pievienots izstrādājumu kopums, ko izmanto, lai iepakotu, aizsargātu, saturētu, piegādātu, uzglabātu, ērti lietotu, realizētu izejvielas un gatavas preces un iepazīstinātu ar tām visā iepakojuma aprites ciklā no ražotāja līdz patērētājam. Par iepakojumu uzskata plastmasas iepirkumu maisiņus, kā arī to iepakojumu un iepakojuma materiālu, ko pakalpojumu sniedzējs pievieno izstrādājumiem un kas pēc pakalpojuma sniegšanas nonāk pie pakalpojuma saņēmēja. Iepakojums tiek atdalīts no preces pirms patērēšanas vai patērēšanas laikā.
(2) Iepakojuma definīcijas piemērošanas kritēriji ir šādi:
1) izstrādājumus uzskata par iepakojumu, ja tie atbilst šā panta pirmajā daļā minētajai definīcijai, neskarot citas funkcijas, ko šis iepakojums vēl varētu pildīt, izņemot gadījumus, kad attiecīgais izstrādājums ir preces neatņemama daļa un tas vajadzīgs, lai ietvertu, atbalstītu vai uzglabātu minēto preci visu tās kalpošanas laiku, un visas tā sastāvdaļas paredzēts izmantot, patērēt vai atbrīvoties no tām vienlaicīgi;
2) izstrādājumus, kas projektēti un paredzēti piepildīšanai tirdzniecības vietā, kā arī vienreiz lietojamus izstrādājumus, ko piepilda tirdzniecības vietā vai kas projektēti un paredzēti piepildīšanai tirdzniecības vietā, uzskata par iepakojumu, ja tie pilda iepakojuma funkcijas;
3) iepakojuma sastāvdaļas un palīgelementus, kas iekļauti iepakojumā, uzskata par tā iepakojuma daļu, kurā tie ir iekļauti. Palīgelementus, kas piekārti vai piestiprināti tieši precei un pilda iepakojuma funkciju, uzskata par iepakojumu, izņemot gadījumus, kad tie ir minētās preces neatņemama daļa un visas to sastāvdaļas paredzēts patērēt vai atbrīvoties no tām vienlaicīgi.
(3) Iepakojuma definīcijas kritēriju piemērošanas piemērus nosaka Ministru kabinets.
3
(21.04.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 28.11.2018.)
2
Likuma mērķis ir nodrošināt iepakojuma ražošanas attīstību, progresīvu iepakošanas tehnoloģiju ieviešanu un racionālu izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmu izveidi valstī un tādējādi samazināt izlietotā iepakojuma nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, sekmējot pāreju uz aprites ekonomiku, šai nolūkā:
1) nodrošinot brīvprātīgas vienošanās principu ieviešanu izlietotā iepakojuma apsaimniekošanā;
2) sekmējot iepakojuma atkārtotu lietošanu;
3) veicinot iepakojuma materiālietilpības samazināšanu, bet nemainot nedz paredzētās, nedz pašreizējās tā funkcijas;
4) veicinot un nodrošinot izlietotā iepakojuma pārstrādi un reģenerāciju;
5) nosakot prasības iepakojumam, ko atļauts laist Latvijas tirgū.
4
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.2011. un 09.07.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2020.)
3
Likums attiecas uz:
1) iepakojumu, ko ražo Latvijā, un iepakojumu, ko izmanto Latvijas teritorijā neatkarīgi no tā izcelsmes, iepakošanas un patērēšanas vietas vai tajā izmantotajiem materiāliem, kā arī uz Latvijas teritorijā radīto izlietoto iepakojumu;
2) iepakojuma ražotāju (arī tādu iepakojuma ražotāju, kurš ieved iepakojumu Latvijā vai kurš iepakojumu ražo citā valstī un ieved to Latvijā);
3) iepakotāju, depozīta iepakotāju, depozīta iepakojuma pārdevēju, iepakojuma apsaimniekotāju, depozīta sistēmas operatoru, pārstrādes operatoriem, kā arī uz valsts un pašvaldību institūcijām.
5
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.04.2005., 26.05.2011. un 24.10.2019. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2019. 3. punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 6. punktu)
4
(1) Uz iepakojumu un izlietoto iepakojumu attiecas arī citi normatīvie akti, kas reglamentē cilvēka drošības, veselības un higiēnas prasības, kā arī preču pārvadājumiem un atkritumu apsaimniekošanai izvirzāmās prasības.
(2) Ja iepakojuma sastāvā ir materiāli, kas izlietoto iepakojumu padara bīstamu, vai iepakojums ir bijis saskarē ar bīstamām ķīmiskajām vielām vai bīstamiem ķīmiskajiem produktiem un to nav iespējams attīrīt līdz pakāpei, kad šo iepakojumu vairs nevar klasificēt kā bīstamu atkritumu, uz izlietoto iepakojumu attiecas normatīvie akti, kas reglamentē bīstamo atkritumu apsaimniekošanu.
6
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.04.2005. likumu, kas stājas spēkā 25.05.2005.)
5
(1) Iepakojumu iedala šādos veidos:
1) primārais (tirdzniecības) iepakojums — iepakojums, ko izmanto, lai izveidotu tirdzniecības vienību, un kas nonāk pie galalietotāja vai patērētāja tirdzniecības vietā;
2) sekundārais iepakojums — iepakojums, ko izmanto noteikta daudzuma tirdzniecībai paredzētu preču vienību kopīgai iepakošanai. Tas var nonākt pie iepakotāja vai patērētāja neizsaiņots vai arī to atdala no preces tirdzniecības vietā. Sekundārā iepakojuma noņemšana neietekmē preces raksturlielumus;
3) terciārais (transporta) iepakojums — iepakojums, ko izmanto, lai pārvadātu tirdzniecībai un ražošanai paredzētas preces vai sekundārā iepakojuma vienības un izvairītos no preču bojāšanas pārvadājuma laikā. Terciārais (transporta) iepakojums nav konteineri, ko izmanto sauszemes, ūdens un gaisa pārvadājumiem.
(2) Šā panta pirmo daļu nepiemēro plastmasas iepirkumu maisiņiem kā iepakojumam.
7
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.04.2005., 26.05.2011. un 25.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 28.11.2018.)
Nodaļa II
Iepakojumam izvirzāmās prasības
6
Iepakojuma projektēšanai, ražošanai un izmantošanai izvirzāmas šādas prasības:
1) iepakojuma tilpumam un svaram jābūt minimālam, taču jānodrošina precei un patērētājam pietiekams drošības un higiēnas līmenis;
2) iepakojumam jābūt projektētam, ražotam un izmantojamam tādā veidā, lai tas būtu atkārtoti lietojams vai reģenerējams, tai skaitā pārstrādājams, atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai un lai maksimāli samazinātu tā ietekmi uz cilvēka veselību un vidi, kad izlietoto iepakojumu vai izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas darbību rezultātā radušos atkritumus apglabā;
3) iepakojuma materiālietilpībai, kā arī bīstamo ķīmisko vielu un bīstamo ķīmisko produktu saturam iepakojuma materiālos vai citos iepakojuma komponentos jābūt minimālam, ņemot vērā šo vielu un produktu emisiju gaisā vai ūdenī, pelnos vai infiltrātā, iegūstot enerģiju vai apglabājot izlietoto iepakojumu.
8
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.04.2005. un 09.07.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2020.)
8
Atkārtotai lietošanai paredzētajam iepakojumam papildus šā likuma 6. un 7.pantā noteiktajam izvirzāmas šādas prasības:
1) iepakojuma fizikālajām un citām īpašībām jābūt tādām, lai tās nodrošinātu pienācīgu iepakojuma kvalitāti un pieļautu tā atkārtotu lietošanu;
2) iepakojumam jābūt tādam, lai būtu iespējams atjaunot tā sākotnējās funkcijas, ievērojot strādājošo veselības aizsardzības un darba drošības prasības.
10
9
Reģenerācijai paredzētajam iepakojumam izvirzāmas šādas prasības:
1) ja izlietoto iepakojumu paredzēts pārstrādāt, lai iegūtu otrreizējās izejvielas, — iepakojuma materiāla īpašībām jābūt tādām, kas ļauj to izmantot otrreizējo izejvielu iegūšanai;
2) ja izlietoto iepakojumu paredzēts reģenerēt ar enerģijas atguvi, — iepakojuma materiāla minimālajai siltumietilpībai jābūt vismaz tādai, lai optimizētu enerģijas ieguves procesu;
3) ja izlietoto iepakojumu paredzēts reģenerēt, to kompostējot, — iepakojuma īpašībām jābūt tādām, kas ļauj to dalīti savākt un kompostēt. Šim iepakojumam jābūt tādam, kas bioloģiskās iedarbības rezultātā spēj sadalīties — galvenokārt par oglekļa dioksīdu, biomasu un ūdeni. Iepakojums no oksonoārdāmas plastmasas nav bioloģiski noārdāms.
11
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2020. un 25.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 21.12.2021.)
10
(1) Lai veicinātu iepakojuma savākšanu, atkārtotu lietošanu un pārstrādi, iepakojumu klasificē pēc tā ražošanai izmantotajiem materiāliem un marķē.
(2) Iepakojuma klasifikāciju un marķēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
12
11
Iepakojumam, kuru ražo vai kurā iepako preces Latvijā, piemēro Latvijas Republikas nacionālo standartu un šā standarta statusā adaptēto starptautisko standartizācijas organizāciju standartu prasības.
13
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.04.2005. likumu, kas stājas spēkā 25.05.2005.)
Nodaļa III
Izlietotā iepakojuma rašanās novēršana un apsaimniekošana(Nodaļas nosaukums 09.07.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2020.)
12
Izlietotā iepakojuma rašanās novēršanai un apsaimniekošanai izmanto šādas metodes:
1) izlietotā iepakojuma rašanās samazināšana, samazinot arī iepakojuma materiālietilpību un bīstamību un attīstot videi draudzīgas preces un tehnoloģijas, kas saistītas ar iepakojuma ražošanu, izplatīšanu, iepakošanu un tirdzniecību, kā arī izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu;
2) atkārtoti lietotā iepakojuma un izlietotā iepakojuma pieņemšana vai savākšana no galalietotāja vai no atkritumu plūsmas, piemērojot tam visatbilstošāko atkritumu apsaimniekošanas veidu;
3) iepakojuma atkārtota izmantošana un sagatavošana atkārtotai izmantošanai vidi saudzējošā veidā un neapdraudot pārtikas higiēnu vai patērētāju drošību;
4) izlietotā iepakojuma pārstrāde un reģenerācija:
a) izlietotā iepakojuma pārstrāde, arī organiskā pārstrāde — bioloģiski noārdāmo izlietotā iepakojuma sastāvdaļu novietošana aerobā (kompostēšana) vai anaerobā (biometanizācija) vidē kontrolētos apstākļos, izmantojot mikroorganismus, — stabilu organisko pārpalikumu vai metāna izdalīšanai, izņemot apglabāšanu atkritumu poligonā,
b) izlietotā iepakojuma reģenerācija ar enerģijas atguvi vai bez tās;
5) izlietotā iepakojuma apglabāšana tādā veidā, kas neapdraud cilvēka dzīvību un veselību, vidi, kā arī personu īpašumu;
6) plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšana.
14
(09.07.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2020.)
12.1 pants. Plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšanas nodrošināšanai:
1) no 2019. gada 1. janvāra iepakotājs tirdzniecības vietā:
a) plastmasas, tai skaitā vieglās plastmasas un oksonoārdāmās plastmasas, iepirkumu maisiņus patērētājiem neizsniedz bez maksas, izņemot ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus,
b) informē patērētājus par plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšanas nepieciešamību, par tirdzniecības vietā pieejamiem alternatīviem iepakojuma veidiem un iespēju izmantot līdzpaņemtu maisiņu vai citu iepakojumu;
2) no 2025. gada 1. janvāra iepakotājs tirdzniecības vietā aizstāj vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus, izņemot ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus, ar iepakojumu no papīra un kartona vai citu dabisko šķiedru un bioplastmasas izejmateriāliem.
15
(25.10.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.11.2018.)
13
(1) Iepakotājs ir atbildīgs par tāda izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu, kas radies viņa darbības rezultātā.
(2) Ministru kabinets nosaka:
1) visa izlietotā iepakojuma un dažādu iepakojuma veidu reģenerācijas, tai skaitā pārstrādes, mērķus un termiņus to izpildei;
2) nosacījumus izlietotā iepakojuma pārstrādes mērķu izpildes aprēķinam;
3) prasības atkārtoti lietojamā iepakojuma apjoma aprēķināšanai.
(21) Ministru kabinets nosaka depozīta iepakojuma pieņemšanas, savākšanas, pārstrādes, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai un nodošanas atkārtotai izmantošanai procentuālo apjomu un termiņus.
(3) (Izslēgta ar 26.05.2011. likumu)
(4) Izlietoto iepakojumu apsaimnieko (tai skaitā pārstrādā un reģenerē) saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likumā noteiktajām prasībām.
16
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.04.2005., 26.05.2011., 24.10.2019. un 09.07.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2020.)
14
(1) Izlietotā iepakojuma rašanās novēršanas programmu un pasākumus izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas attīstībai ietver atsevišķā atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna un reģionālā plāna atkritumu apsaimniekošanas nodaļā, kuru pirms apstiprināšanas nodod sabiedriskai apspriešanai iepakojuma ražotājiem, iepakotājiem, iepakojuma apsaimniekotājiem, valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī sabiedrībai.
(2) Šā panta pirmajā daļā minētais plāns ietver ekonomikas instrumentus, ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas aprakstu un citus pasākumus, lai mazinātu iepakojuma ietekmi uz vidi un stimulētu atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas piemērošanu. Pasākumus izstrādā, ievērojot prasības attiecībā uz vides un patērētāju veselības aizsardzību, drošumu un higiēnu, kvalitātes aizsardzību, iepakoto preču un izmantoto materiālu autentiskumu un tehniskajiem raksturlielumiem, kā arī rūpniecisko un komerciālo īpašumtiesību aizsardzību.
17
(09.07.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2020.)
15
(1) Izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu iepakotājs veic pats vai slēdz līgumu ar iepakojuma apsaimniekotāju. Iepakotāja un iepakojuma apsaimniekotāja savstarpējās attiecības, tiesības, pienākumus un atbildību nosaka līgums. Iepakotājs, kurš noslēdzis līgumu par izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu ar iepakojuma apsaimniekotāju, drīkst izbeigt līgumu ar šo iepakojuma apsaimniekotāju un slēgt līgumu ar citu iepakojuma apsaimniekotāju ne biežāk kā vienu reizi kalendārajā gadā.
(2) Iepakotājs, kura radītā izlietotā iepakojuma apjoms kalendārajā gadā pārsniedz Ministru kabineta noteikto apjomu, vai iepakojuma apsaimniekotājs:
1) atbilstoši normatīvajos aktos par dabas resursu nodokli noteiktajai kārtībai izveido un piemēro izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmu un slēdz līgumu ar Valsts vides dienestu par apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu. Ja apsaimniekotājs ir noslēdzis līgumu ar Valsts vides dienestu par apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu, iepakotājam, kas pats izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmu neveido, ir pienākums slēgt līgumu ar apsaimniekotāju par dalību iepakojuma apsaimniekošanas sistēmā;
2) organizē izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu sadarbībā ar pašvaldībām, nodrošinot:
a) ka izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēma ir atvērta dalībai visiem iepakotājiem, to piemēro visu veidu iepakotai precei, kuru Latvijā laiž tirgū, vai izstrādājumiem pievienotajam iepakojumam un tās piemērošanas nosacījumi, tai skaitā attiecībā uz maksājumiem par dalību sistēmā, nerada šķēršļus tirdzniecībai vai konkurences izkropļojumus,
b) izlietotā iepakojuma, tai skaitā izlietotā kompozīta iepakojuma, kvalitatīvu pārstrādi atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu;
3) atbilstoši normatīvajos aktos par dabas resursu nodokli noteiktajai kārtībai un formai iesniedz Valsts vides dienestam pārskatu un auditēto pārskatu. Ja iepakotājs ir noslēdzis līgumu ar iepakojuma apsaimniekotāju, minētos pārskatus attiecīgi iesniedz iepakojuma apsaimniekotājs. Pārskatos norādīto informāciju pamato ar attaisnojošiem uzskaites dokumentiem.
(3) Šā panta otrās daļas 3.punktā minētā ziņojuma iesniegšanas kārtību nosaka un ziņojuma veidlapas paraugu apstiprina Ministru kabinets.
(31) Pamatojoties uz iepakojuma apsaimniekotāju sniegto informāciju par iepakotājiem un iepakojuma apjomu, Valsts vides dienests veido un uztur iepakotāju datubāzi, apkopo informāciju par tirgū laisto preču un izstrādājumu iepakojuma un apsaimniekoto izlietotā iepakojuma apjomu, nodrošinot efektīvu izlietotā iepakojuma kvalitātes kontroles un izsekojamības sistēmu.
(4) Latvija ieskaita izlietotā iepakojuma pārstrādes vai reģenerācijas rādītājos izlietotā iepakojuma apjomu, kas savākts vai pieņemts Latvijas teritorijā no atkritumu radītājiem un pārstrādāts vai reģenerēts Latvijā, nosūtīts vai eksportēts uz citu valsti pārstrādei vai reģenerācijai.
(41) No Latvijas eksportēto izlietotā iepakojuma apjomu izlietotā iepakojuma pārstrādes vai reģenerācijas rādītājos Latvija ieskaita tikai tad, ja saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija regulu (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem eksportētājam ir pamatoti pierādījumi tam, ka atkritumu sūtījums atbilst minētās regulas prasībām un izlietotā iepakojuma pārstrāde vai reģenerācija ārpus Eiropas Savienības ir notikusi saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti normatīvajos aktos par dabas resursu nodokli, atkritumu apsaimniekošanu un šajā likumā attiecībā uz izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu.
(42) Izlietotā iepakojuma pārstrādes vai reģenerācijas rādītājos neieskaita to izlietotā iepakojuma apjomu, kas ievests vai importēts no citām valstīm pārstrādei vai reģenerācijai Latvijas teritorijā.
(5) Prasības, kas komercsabiedrībai jāizpilda, lai tā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošajā iestādē tiktu reģistrēta kā iepakojuma apsaimniekotājs, nosaka Ministru kabinets.
18
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.04.2005., 16.12.2010., 26.05.2011., 23.11.2016., 25.10.2018., 09.07.2020. un 25.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 21.12.2021. Otrās daļas 1. un 3. punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2022. Sk. pārejas noteikumu 14. punktu)
16
(1) Iepakojuma apsaimniekotāja pienākums ir informēt sabiedrību par:
1) izlietotā iepakojuma dalītās savākšanas un resursu atgūšanas iespējām;
2) iepakojuma lietotāju funkcijām iepakojuma atkārtotā lietošanā un izlietotā iepakojuma pārstrādē un reģenerācijā;
3) iepakojuma marķējuma nozīmi.
(2) Iepakotāja pienākums ir informēt sabiedrību par izlietotā iepakojuma dalītās savākšanas un resursu atgūšanas iespējām.
19
(21.04.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.05.2005.)
17
(1) Iepakojuma apsaimniekošanas padome ir Ministru kabineta izveidota konsultatīva institūcija, kuras lēmumiem iepakojuma apsaimniekošanas jautājumos ir ieteikuma raksturs. Ministru kabinets nosaka Iepakojuma apsaimniekošanas padomē pārstāvētās institūcijas un apstiprina šīs padomes nolikumu.
(2) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs apstiprina Iepakojuma apsaimniekošanas padomes personālsastāvu.
(3) Iepakojuma apsaimniekošanas padome veicina šā likuma prasību izpildi, sniedz priekšlikumus ar iepakojuma jomu saistīto normatīvo aktu pilnveidošanai, kā arī sadarbojas ar nevalstiskajām organizācijām, kuras darbojas iepakojuma apsaimniekošanā.
20
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.04.2005. un 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
Nodaļa IV
Informācijas sistēmas un ziņošana(Nodaļas nosaukums 09.07.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2020.)
19
(1) Iepakojuma ražotājs un iepakotājs glabā datus par saražotā, uz citām valstīm izvestā un no citām valstīm ievestā iepakojuma apjomu un materiālu veidiem, tai skaitā informāciju par iepakojuma materiālu un to ražošanā izmantoto komponentu toksicitāti vai bīstamību, kā arī par atkārtoti lietotā iepakojuma apjomu un materiālu veidiem, tai skaitā informāciju par iepakojuma materiālu un to ražošanā izmantoto komponentu toksicitāti vai bīstamību.
(2) Iepakojuma apsaimniekotājs apkopo un glabā atsevišķi datus par sadzīvē un par ražošanā radītā izlietotā iepakojuma:
1) apjomu;
2) reģenerēto, pārstrādāto un apglabāto apjomu Latvijas teritorijā un ārvalstīs pa materiālu veidiem.
(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētos datus glabā vismaz trīs gadus un pēc pieprasījuma sniedz kompetentajām valsts iestādēm.
41
(26.05.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2020.)
20
(1) Valsts vides dienests katru gadu sagatavo ziņojumu par valstī izlietotā iepakojuma apjomu, materiālu veidiem un apsaimniekošanu, kura paraugu nosaka Ministru kabinets, un publicē to savā tīmekļvietnē.
(2) Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” šā panta pirmajā daļā minēto ziņojumu 18 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām ievieto Eiropas Komisijas datubāzē.
42
(26.05.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2016. un 09.07.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2020.)
Nodaļa V
Kontrole
21
(1) Iepakojuma ražotāja, iepakotāja, iepakojuma apsaimniekotāja un depozīta iepakotāja darbību atbilstoši šajā likumā noteiktajām prasībām kontrolē Valsts vides dienests.
(2) Depozīta sistēmas operatora darbību atbilstoši šajā likumā noteiktajām prasībām kontrolē Valsts vides dienests. Regulators kontrolē depozīta sistēmas operatora darbību atbilstoši šā likuma 18.7 pantam, 18.15 panta trešajai daļai, 18.16 un 18.17 pantam.
(3) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija katru gadu izvērtē izlietotā iepakojuma pārstrādes mērķu izpildi, ja nepieciešams, lūdz izlietotā iepakojuma pārstrādes mērķu izpildes termiņa pagarināšanu un sagatavo īstenošanas plānu iesniegšanai Eiropas Komisijā. Ministru kabinets nosaka prasības attiecībā uz īstenošanas plāna saturu un termiņu plāna iesniegšanai Eiropas Komisijā.
43
(24.10.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2020. un 25.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 21.12.2021.)
Nodaļa VI
Administratīvie pārkāpumi iepakojuma jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā(Nodaļa 17.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.11.2019. Nodaļa stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 5. punktu)
22
(1) (Izslēgta ar 25.11.2021. likumu)
(2) Par iepakojuma depozīta sistēmas speciālās norādes lietošanu iepakojumam, kas nav reģistrēts kā iepakojums, kuram piemēro depozīta sistēmu, piemēro naudas sodu juridiskajai personai no simt četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.
44
(17.10.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 21.12.2021.)
23
Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 22. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts vides dienests.
45
(17.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.11.2019. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 5. punktu)
Skatīt likumu ccstudio platformā
Vienkāršoti skaidrojumi, meklēšana, un AI asistents juridiskiem jautājumiem
Atvērt ccstudio