Militārpersonu izdienas pensiju likums

1

Šā likuma mērķis ir nodrošināt Nacionālo bruņoto spēku un Aizsardzības ministrijas pakļautībā un pārziņā esošo militāro struktūrvienību aktīvā militārā dienesta virsnieku, virsdienesta karavīru, profesionālā dienesta karavīru un ierindas dienesta zemessargu (turpmāk — militārpersonas) tiesības uz izdienas pensiju un noteikt tās piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtību. 2 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.2004. likumu, kas stājas spēkā 29.12.2004.)

2

(1) Tiesības uz izdienas pensiju ir militārpersonai, kurai saskaņā ar šā likuma 3.pantu aprēķinātais izdienas stāžs ir: 1) ne mazāks par 20 gadiem, ja militārpersona nodienējusi, tai skaitā obligātajā aktīvajā militārajā dienestā Latvijas Republikas bruņotajos spēkos, ne mazāk kā 15 gadus; 2) mazāks par 20 gadiem, ja militārpersona dienestu uzsākusi līdz 2004.gada 31.decembrim un nodienējusi, tai skaitā obligātajā aktīvajā militārajā dienestā Latvijas Republikas bruņotajos spēkos, ne mazāk kā 15 gadus vai ja militārpersona dienestu uzsākusi pēc 2005.gada 1.janvāra un nepārtraukti nodienējusi, tai skaitā obligātajā aktīvajā militārajā dienestā Latvijas Republikas bruņotajos spēkos, 15 gadus un atvaļināta: a) sakarā ar aktīvā militārā dienesta pildīšanai noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanu, b) slimības vai veselības stāvokļa dēļ, c) karavīru skaita samazināšanas vai vienības (apakšvienības) likvidēšanas vai reorganizēšanas dēļ, d) sakarā ar to, ka ir izbeidzies uz noteiktu laiku noslēgtā dienesta līguma termiņš. (2) Uz izdienas pensiju nav tiesību militārpersonai, kura saņem citas valsts pensiju. (21) Militārpersonai, kurai vienlaikus ir tiesības uz vairākām izdienas pensijām, piešķir tikai vienu pensiju pēc šīs personas izvēles. (3) Uz izdienas pensiju nav tiesību militārpersonai, kura atvaļināta no aktīvā militārā dienesta vai ierindas dienesta sakarā ar to, ka ir sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas), ir izdarījusi tīšu noziedzīgu nodarījumu, bet no soda atbrīvota, pret kuru uzsāktais kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata vai kurai atvaļināšana no aktīvā militārā dienesta vai ierindas dienesta piemērota kā disciplinārsods. 3 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.11.2000., 25.11.2004., 16.06.2009., 01.12.2009., 09.09.2010. un 20.04.2017. likumu, kas stājas spēkā 24.05.2017.)

3

(1) Izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, ieskaita: 1) obligātā aktīvā militārā dienesta (Latvijas Republikas un citu valstu bruņotajos spēkos) laiku, valsts aizsardzības dienesta izpildes laiku un laiku, kas aizvadīts alternatīvajā dienestā, ar kuru aizstāts obligātais aktīvais militārais dienests; 2) ierindas dienesta laiku Zemessardzē līdz 2002.gada 30.jūnijam, profesionālā dienesta laiku, aktīvā militārā dienesta laiku Aizsardzības ministrijas pakļautībā un pārziņā bijušajās militārajās struktūrvienībās un Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienestā (Latvijas Republikas Augstākās padomes apsardzes dienestā, Latvijas Republikas Drošības dienestā), kā arī mācību laiku militārajās izglītības iestādēs un militārajam dienestam pakļauto personu militāro mācību laiku; 3) dienesta laiku Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldē; 4) dienesta laiku citu valstu bruņotajos spēkos, robežapsardzības un iekšējā karaspēkā un iekšlietu iestādēs, izņemot PSRS Valsts drošības komiteju un tai pakļautās iestādes, militārpersonām, kuras dienestu Aizsardzības ministrijas pakļautībā vai pārziņā esošajās militārajās struktūrvienībās uzsākušas pirms šā likuma spēkā stāšanās un tajās nodienējušas, tai skaitā obligātajā aktīvajā militārajā dienestā Latvijas Republikas bruņotajos spēkos, vismaz trīs gadus, bet militārpersonām, kuras dienestu uzsākušas pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas, — ja nodienēti, tai skaitā obligātajā aktīvajā militārajā dienestā Latvijas Republikas bruņotajos spēkos, 15 gadi; 5) dienesta laiku prokuratūras iestādēs prokuroru un izmeklētāju amatos militārpersonām, kurām pirms šā likuma spēkā stāšanās piešķirta jaunākā, trešās, otrās vai pirmās klases jurista, jaunākā tieslietu padomnieka, tieslietu padomnieka, vecākā tieslietu padomnieka vai valsts tieslietu padomnieka dienesta pakāpe un kuras Aizsardzības ministrijas pakļautībā vai pārziņā esošajās militārajās struktūrvienībās nodienējušas, tai skaitā obligātajā aktīvajā militārajā dienestā Latvijas Republikas bruņotajos spēkos, vismaz trīs gadus, bet militārpersonām, kuras dienestu uzsākušas pēc šā likuma spēkā stāšanās, — ja nodienēti, tai skaitā obligātajā aktīvajā militārajā dienestā Latvijas Republikas bruņotajos spēkos, 15 gadi; 6) apdrošināšanas stāžu saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" pirms aktīvā militārā vai ierindas dienesta militārpersonām, kuras dienestu Aizsardzības ministrijas pakļautībā vai pārziņā esošajās militārajās struktūrvienībās uzsākušas pirms šā likuma spēkā stāšanās un tajās nodienējušas, tai skaitā obligātajā aktīvajā militārajā dienestā Latvijas Republikas bruņotajos spēkos, vismaz trīs gadus, bet militārpersonām, kuras dienestu uzsākušas pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas, — ja nodienēti, tai skaitā obligātajā aktīvajā militārajā dienestā Latvijas Republikas bruņotajos spēkos, 15 gadi: a) 80 procentu apjomā, b) 100 procentu apjomā, ja pirms aktīvā militārā vai ierindas dienesta nodienēti ne mazāk kā pieci gadi ārrindas dienestā Zemessardzē. (2) Militārpersonai, kura atvaļināta no dienesta šā likuma 2. panta trešajā daļā minēto iemeslu dēļ un no jauna pieņemta aktīvajā dienestā, izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, ieskaita arī izdienas stāžu, kas gūts pirms atvaļināšanas šā likuma 2. panta trešajā daļā minēto iemeslu dēļ. 4 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.2004., 16.06.2009. 20.04.2017., 15.04.2021., 05.04.2023. un 12.06.2025. likumu, kas stājas spēkā 20.06.2025.)

4

(1) Izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, palielinātā apmērā: 1) ieskaita dienesta laiku, kas aizvadīts starptautiskajās operācijās: a) vienu dienesta dienu, kas aizvadīta starptautiskajās miera nodrošināšanas operācijās, kuru mērķis ir atjaunot un uzturēt mieru konflikta zonās un kurās iesaistītajam personālam ir tiesības piedalīties karadarbībā, ieskaita izdienas stāžā kā trīs dienas, b) vienu dienesta dienu, kas aizvadīta starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās, kuru mērķis ir atjaunot un uzturēt mieru konflikta zonā un kurās iesaistītajam personālam nav tiesību piedalīties karadarbībā, izņemot gadījumus, kad tas ir nepieciešams pašaizsardzības nolūkā, ieskaita izdienas stāžā kā divarpus dienas, c) vienu dienesta dienu, kas aizvadīta starptautiskajās glābšanas operācijās, kuru mērķis ir likvidēt dabas katastrofu sekas, evakuēt civiliedzīvotājus no apdraudētām vietām un veikt līdzīga rakstura darbības, un starptautiskajās humānajās operācijās, kuru mērķis ir sniegt palīdzību civiliedzīvotājiem, kas cietuši karadarbības vai citu ekstremālu apstākļu rezultātā, ieskaita izdienas stāžā kā divas dienas, d) vienu dienesta dienu, kas aizvadīta konflikta zonā, pildot starptautiskā novērotāja pienākumus vai piedaloties starptautiskajās pārbaudes misijās, ieskaita izdienas stāžā kā divas dienas; e) vienu dienesta dienu, kas aizvadīta starptautiskajās militārajās operācijās, kuru mērķis ir īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstu tiesības uz kolektīvo pašaizsardzību, ieskaita izdienas stāžā kā divas dienas; 2) militārpersonām, kuru dienesta pienākumos ietilpst lidojumu veikšana ar gaisa kuģiem, vienu nolidoto stundu ieskaita izdienas stāžā kā trīs dienas. Šādu ieskaitāmo nolidoto stundu skaits vienai militārpersonai viena gada laikā nedrīkst pārsniegt 122 stundas; 3) militārpersonām, kuras ieceltas nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas un improvizēto spridzināšanas ierīču neitralizēšanas speciālista vai sapiera (atmīnētāja, mīnētāja, spridzinātāja) amatā, vienu atmīnēšanas vai spridzināšanas darbos nostrādāto dienu ieskaita izdienas stāžā kā trīs dienas; 4) speciālo uzdevumu vienību militārpersonām vienu speciālo uzdevumu izpildes dienu ieskaita izdienas stāžā kā trīs dienas; 5) vienu dienesta dienu kara vai izņēmuma stāvokļa laikā ieskaita izdienas stāžā kā trīs dienas; 6) militārpersonām, kuras ieceltas ūdenslīdēja amatā, vienu dienu, kurā notikusi niršana, ieskaita izdienas stāžā kā divas dienas; 7) militārpersonām, kuras pilda dienesta pienākumus uz kuģa jūrā, vienu dienu, kas pavadīta jūrā, ieskaita izdienas stāžā kā pusotru dienu. (2) Ja militārpersona vienlaikus iegūst tiesības uz izdienas stāža palielināšanu pēc vairākiem šā panta pirmās daļas nosacījumiem, izdienas stāžu palielina tikai pēc viena no tiem. Ja viens no nosacījumiem paredz lielāku izdienas stāža palielinājumu, izdienas stāžu aprēķina pēc šā nosacījuma. 5 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.11.2000. un 03.04.2008. likumu, kas stājas spēkā 19.04.2008.)

5

(1) Izdienas pensiju aprēķina no militārpersonas mēneša dienesta atalgojuma un piešķirto naudas balvu vidējās summas par pēdējiem pieciem gadiem pirms atvaļināšanas no dienesta. Militārpersonai, kas no jauna pieņemta dienestā un atvaļināta no tā, bet līdz atvaļināšanas dienai nav nodienējusi pilnus piecus gadus, dienesta atalgojuma aprēķinam trūkstošo laiku līdz pieciem gadiem rēķina no iepriekšējā dienesta perioda pirms atvaļināšanas dienas. (2) (Izslēgta ar 03.04.2008. likumu) (3) Militārpersonai, kura dienesta laikā ir piedalījusies šā likuma 4.panta pirmās daļas 1.punktā minētajās starptautiskajās operācijās, aprēķinot izdienas pensiju, par šo operāciju izpildes laiku ņem vērā dienesta atalgojumu, kas šai militārpersonai bija noteikts tās pamatdienesta vietā Latvijā pirms nosūtīšanas minēto starptautisko operāciju veikšanai. 6 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.11.2000., 25.05.2006. likumu, Satversmes tiesas 04.01.2007. spriedumu, 03.04.2008. un 20.04.2017. likumu, kas stājas spēkā 24.05.2017.)

6

(1) Izdienas pensiju par 20 izdienas stāža gadiem piešķir 40 procentu apmērā no šā likuma 5. pantā norādītā dienesta atalgojuma. Izdienas pensiju par 20 izdienas stāža gadiem piešķir 55 procentu apmērā no šā likuma 5. pantā norādītā dienesta atalgojuma, ja militārpersona atvaļināta: 1) sakarā ar to, ka sasniegts normatīvajos aktos noteiktais maksimālais vecums aktīvajā militārajā dienestā; 2) slimības vai veselības stāvokļa dēļ; 3) karavīru skaita samazināšanas vai vienības (apakšvienības) likvidēšanas vai reorganizēšanas dēļ; 4) sakarā ar to, ka beidzies aktīvā dienesta līguma termiņš (ja līgumu nepagarina) un nodienēti, tai skaitā obligātajā aktīvajā militārajā dienestā Latvijas Republikas bruņotajos spēkos, ne mazāk kā 25 gadi. (2) Par katru izdienas stāža gadu virs 20 gadiem izdienas pensiju palielina par diviem procentiem no šā likuma 5.pantā noteiktajā kārtībā aprēķinātā dienesta atalgojuma. (3) Maksimālais izdienas pensijas lielums nedrīkst pārsniegt 80 procentus no šā likuma 5.pantā noteiktajā kārtībā aprēķinātā dienesta atalgojuma. (4) Militārpersonai par katru gadu, kas pietrūkst līdz 20 gadu izdienas stāžam, samazina izdienas pensiju par diviem procentiem no šā likuma 6.panta pirmajā daļā noteiktā pensijas apmēra, ja nodienēti, tai skaitā obligātajā aktīvajā militārajā dienestā Latvijas Republikas bruņotajos spēkos, ne mazāk kā 15 gadi un ja militārpersona tiek atvaļināta: 1) sakarā ar to, ka sasniegts normatīvajos aktos noteiktais maksimālais vecums aktīvajā militārajā dienestā; 2) slimības vai veselības stāvokļa dēļ; 3) karavīru skaita samazināšanas vai vienības (apakšvienības) likvidēšanas vai reorganizēšanas dēļ; 4) sakarā ar to, ka ir izbeidzies uz noteiktu laiku noslēgtā dienesta līguma termiņš. (5) Izdienas pensijas minimālais lielums nedrīkst būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, kāds noteikts Valsts sociālo pabalstu likuma 13. panta pirmās daļas 1. punktā minētajām personām. (6) Izdienas pensiju izmaksā no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, kuri Aizsardzības ministrijai tiek piešķirti saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likuma apropriāciju. (7) Atvaļinātajām militārpersonām, kurām piešķirta izdienas pensija, pēc likumā "Par valsts pensijām" vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļa piešķir valsts sociālās apdrošināšanas vecuma pensiju. Piešķirto vecuma pensiju izmaksā no valsts pensiju speciālā budžeta līdzekļiem. (8) Pēc valsts sociālās apdrošināšanas vecuma pensijas piešķiršanas izdienas pensijas apmēru samazina par piešķirtās vecuma pensijas apmēru un piešķirtās mūža pensijas mēneša apmēru, kas noteikts atbilstoši dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) līgumam par valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātā fondētās pensijas kapitāla izmantošanu (ja šāds līgums noslēgts). 7 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2009., 01.12.2009., 09.09.2010., 20.04.2017. un 17.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2021. Astotās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 32. punktu)

7

Izdienas pensijas pārskata likumā "Par valsts pensijām" noteiktajos valsts pensiju pārskatīšanas termiņos un kārtībā. 8 (09.07.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2013.)

8

(1) Izdienas pensijas pieprasījumu un tās piešķiršanai nepieciešamos dokumentus militārpersona iesniedz Aizsardzības ministrijai. (2) Aizsardzības ministrija izdienas pensijas pieprasījumu un tās piešķiršanai nepieciešamos dokumentus izskata 10 dienu laikā pēc to saņemšanas un par pieņemto lēmumu paziņo izdienas pensijas pieprasītājam. (3) Militārpersona izdienas pensiju saņem Aizsardzības ministrijā. (4) Militārpersonu izdienas pensiju izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets. (5) Izdienas pensijas saņēmējs var pilnvarot citu personu saņemt viņa izdienas pensiju. (6) Sūdzības izdienas pensijas piešķiršanas jautājumos militārpersona var iesniegt Aizsardzības ministrijai. (7) Strīdus par šajā likumā paredzēto tiesību nodrošināšanu izskata tiesa. 9 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.09.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

9

(1) Izdienas pensiju piešķir pēc militārpersonas atvaļināšanas no aktīvā militārā vai ierindas dienesta. (2) Ja izdienas pensijas pieprasījums un tās piešķiršanai nepieciešamie dokumenti iesniegti ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc militārpersonas atvaļināšanas no aktīvā militārā dienesta, izdienas pensiju piešķir ar to dienu, kad militārpersona atvaļināta no dienesta. (3) Ja izdienas pensijas pieprasījums un tās piešķiršanai nepieciešamie dokumenti iesniegti vēlāk par šā panta otrajā daļā norādīto termiņu, izdienas pensiju piešķir ar dienu, kad iesniegts izdienas pensijas pieprasījums un tās piešķiršanai nepieciešamie dokumenti. 10 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2005.)

10

(1) Izdienas pensijas izmaksu pārtrauc ar dienu, kad persona sasniegusi likumā "Par valsts pensijām" vecuma pensijas piešķiršanai noteikto pensionēšanās vecumu, ja personai vecuma pensija nav piešķirta priekšlaicīgi. Ja personai vecuma pensija ir piešķirta priekšlaicīgi, izdienas pensijas izmaksu pārtrauc no priekšlaicīgās vecuma pensijas piešķiršanas dienas. (2) Izdienas pensijas izmaksu pārtrauc, ja izdienas pensijas saņēmējs no jauna uzsāk dienestu (darbu) jebkurā profesijā (amatā), kas dod tiesības uz izdienas pensiju, vai izdienas pensijas saņēmējs saņem bezdarbnieka pabalstu. (3) Izdienas pensijas saņēmēja pienākums ir nekavējoties ziņot Aizsardzības ministrijai par šā panta pirmajā, otrajā un sestajā daļā minēto apstākļu iestāšanos. (4) Izdienas pensijas saņēmējam, kas no jauna pieņemts aktīvajā dienestā, pēc atvaļināšanas no tā veic izdienas pensijas pārrēķinu. Par katru izdienas stāža gadu pēc atjaunošanās aktīvajā dienestā izdienas pensijas apmēru palielina par diviem procentiem no šā likuma 5. pantā norādītā dienesta atalgojuma, nepārsniedzot šā likuma 6. panta trešajā daļā noteikto apmēru. (5) Izdienas pensijas saņēmējam, kas no jauna pieņemts aktīvajā dienestā un atvaļināts no tā šā likuma 2. panta trešajā daļā minēto iemeslu dēļ, nav tiesību uz šā panta ceturtajā daļā minēto izdienas pensijas apmēra palielināšanu. (6) Izdienas pensijas izmaksu pārtrauc izdienas pensijas saņēmējam, kurš izdarījis tīšu noziedzīgu nodarījumu militārā dienesta laikā un pēc atvaļināšanas no profesionālā dienesta par to sodīts (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas) vai no soda atbrīvots, vai pret kuru uzsāktais kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu militārā dienesta laikā izbeigts uz nereabilitējoša pamata. 11 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.11.2007., 20.04.2017., 15.04.2021. un 03.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2026. Sk. pārejas noteikumu 40. punktu)

11

(1) Aprēķinātās izdienas pensijas summas, ko izdienas pensijas saņēmējs laikā nav saņēmis, izmaksā par pagājušo laiku, bet ne ilgāku par trim gadiem. (2) Ja aprēķinātās izdienas pensijas summas nav laikā saņemtas tās iestādes vainas dēļ, kura piešķir vai izmaksā izdienas pensiju, šīs summas izmaksā par pagājušo laiku bez termiņa ierobežojuma. 12

12

(1) Ieturējumus no izdienas pensijas var izdarīt: 1) pamatojoties uz tiesas nolēmumiem; 2) pamatojoties uz aizsardzības ministra vai viņa pilnvarotas Aizsardzības ministrijas amatpersonas rīkojumu, lai piedzītu tās pensijas summas, kas izdienas pensijas saņēmējam pārmaksātas viņa vainas dēļ. Šajā gadījumā ik mēnesi ieturami ne vairāk kā 10 procenti no izmaksājamās izdienas pensijas; 3) pamatojoties uz zvērināta tiesu izpildītāja rīkojumu. (2) Uzturlīdzekļi nepilngadīgo bērnu uzturēšanai piedzenami pirmām kārtām. (3) Kopējā ieturējumu summa mēnesī nedrīkst pārsniegt 50 procentus no izdienas pensijas apmēra. (4) Ja izdienas pensijas izmaksa tiek pārtraukta pirms parāda dzēšanas, atlikušo parāda daļu piedzen likumos noteiktajā kārtībā. 13 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.04.2017. likumu, kas stājas spēkā 24.05.2017.)

13

(1) Izdienas pensijas summas, kas pienākas izdienas pensijas saņēmējam un nav izmaksātas līdz viņa nāvei, ir tiesības saņemt izdienas pensijas saņēmēja laulātajam un pirmās un otrās pakāpes radiniekiem, bet citai personai — uz mantojuma apliecības vai tiesas nolēmuma pamata. (2) Pensijas saņēmēja nāves gadījumā viņa ģimenei vai personai, kas uzņēmusies apbedīšanu, izmaksā apbedīšanas pabalstu divu mēnešu izdienas pensijas apmērā. Ja pensijas saņēmējs ir sociāli apdrošinātā persona, tad, izmaksājot apbedīšanas pabalstu, tā apmēru samazina par pabalsta apmēru, kas pienākas sociāli apdrošinātas personas nāves gadījumā. (3) Pensijas saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušajam laulātajam, pamatojoties uz viņa pieprasījumu, piešķir un izmaksā vienreizēju pabalstu mirušā laulātā divu pensiju apmērā. Tiesības uz vienreizējo pabalstu ir tad, ja mirušā laulātā nāves dienā pārdzīvojušais laulātais ir vecuma, invaliditātes vai izdienas pensijas saņēmējs un nāve iestājusies pēc 2010.gada 1.jūnija. Tiesības uz pabalstu ir tad, ja tas pieprasīts 12 mēnešu laikā no mirušā laulātā nāves dienas. 14 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.05.2010., 09.09.2010. un 20.04.2017. likumu, kas stājas spēkā 24.05.2017.)

14

Tiesības uz izdienas pensiju, kas iegūtas saskaņā ar šo likumu, pensijas saņēmējiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saglabājas arī pēc viņu izbraukšanas uz ārvalstīm. 15