Par valsts pensijām

1

Likumā ir lietoti šādi termini: 1) apdrošināšanas stāžs — pilnos gados izteikts laika periods, kurā sociāli apdrošinātā persona (turpmāk — apdrošinātā persona) pati veikusi sociālās apdrošināšanas iemaksas vai par to veiktas vai bija jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas attiecas uz tām sociāli apdrošināmajām personām, kuras apdrošināšanas iemaksas veic ar citu personu starpniecību vai par kurām maksājumus izdara citas personas; 2) (izslēgts ar 20.12.2001. likumu); 3) apdrošināšanas iemaksas — sociālās apdrošināšanas iemaksas, ko pensiju apdrošināšanai un invaliditātes apdrošināšanai par apdrošināto personu veicis darba devējs vai pati apdrošinātā persona vai kas veiktas no valsts pamatbudžeta vai attiecīgajiem sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem, vai arī iemaksas, kas bija jāveic par tām sociāli apdrošināmajām personām, kuras apdrošināšanas iemaksas veic ar citu personu starpniecību vai par kurām maksājumus izdara citas personas; 4) apdrošināšanas iemaksu alga — ienākumi, no kuriem izdarītas un aprēķinātas sociālās apdrošināšanas iemaksas; 5) apdrošināšanas iemaksu algas indekss — kārtējā un iepriekšējā gada apdrošināšanas iemaksu algu summu attiecība. 2 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.1997., 20.12.2001. un 20.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

2

Šā likuma uzdevums ir noteikt: 1) uz apdrošināšanas iemaksām balstītas valsts obligātās pensiju apdrošināšanas sistēmas principus; 2) kārtību, kādā valsts sociālās apdrošināšanas pensiju nodrošina vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma gadījumā. 3

3

(1) Tiesības uz valsts sociālās apdrošināšanas pensiju (turpmāk — valsts pensija) saskaņā ar šā likuma nosacījumiem ir Latvijas teritorijā dzīvojošām personām, kas bijušas pakļautas valsts obligātajai pensiju apdrošināšanai. Eiropas Savienības dalībvalstīs, Eiropas Ekonomikas zonas valstīs un valstīs, ar kurām ir spēkā līgums par sadarbību sociālās drošības jomā, dzīvojošām personām tiesības uz pensiju nosaka, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (turpmāk — regula Nr. 883/2004) vai Saeimas apstiprinātos starptautiskos līgumus. (2) Personai, kurai vienlaikus ir tiesības gan uz šajā likumā noteikto valsts pensiju, gan uz pensiju, ko izmaksā no valsts budžeta saskaņā ar citu likumu, piešķir vienu pensiju, ņemot vērā šīs personas izvēli, ja citos likumos nav noteikta citāda kārtība. (3) Personai, kurai ir tiesības pievienoties pensiju shēmai, ko paredz Padomes 1968.gada 29.februāra regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68, ar ko nosaka Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (turpmāk — Padomes regula Nr. 259/68), valsts obligātajā pensiju apdrošināšanas sistēmā uzkrātā pensijas kapitāla aprēķināšanu, nodošanu Eiropas Savienības pensiju shēmai un saņemšanu no tās nosaka Ministru kabinets. (4) Personai, kura pastāvīgi dzīvo ārpus Latvijas teritorijas un kurai nav tiesību uz pensiju atbilstoši šā panta pirmajā daļā noteiktajam, saskaņā ar šā likuma nosacījumiem ir tiesības uz vecuma un apgādnieka zaudējuma pensiju, ja saskaņā ar šo likumu ir uzkrāts pensijas piešķiršanai nepieciešamais apdrošināšanas stāžs. 4 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2001., 20.10.2005., 19.06.2008. un 15.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 17.06.2023. Sk. pārejas noteikumu 81. punktu)

4

5 (Izslēgts ar 20.11.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.01.1998.)

5

6 (Izslēgts ar 20.11.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.01.1998.)

6

7 (Izslēgts ar 20.11.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.01.1998.)

7

Saskaņā ar šo likumu ir šādi valsts pensiju veidi: 1) vecuma pensija; 2) invaliditātes pensija; 3) apgādnieka zaudējuma pensija. 8

8

Apdrošinātajai personai, kurai vienlaikus ir tiesības uz dažāda veida valsts pensijām, piešķirama apmēra ziņā lielākā valsts pensija. Pensiju var pieprasīt jebkurā laikā bez termiņa ierobežojuma, tiklīdz radušās tiesības uz to. 9

9

(1) Valsts pensijas apmērs ir atkarīgs no apdrošināšanas stāža, kurā ieskaitāmi mēneši, kuros veiktas vai bija jāveic apdrošināšanas iemaksas attiecīgajam sociālās apdrošināšanas veidam. (2) Apdrošināšanas stāžu veido apdrošināšanas iemaksu periodi, kuru laikā: 1) persona bijusi obligāti sociāli apdrošināmā persona kā: a) darba ņēmējs, kurš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā bija reģistrēts sociālās apdrošināšanas iemaksu administrācijā un par kuru veiktas vai bija jāveic apdrošināšanas iemaksas, b) pašnodarbinātais, kurš veicis apdrošināšanas iemaksas; 2) apdrošinātā persona atzīta par invalīdu, nestrādā un par šo personu no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta izdarītas apdrošināšanas iemaksas. Aprēķinot vecuma pensiju, minētās apdrošinātās personas invaliditātes laiks ņemams vērā tikai līdz vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai; 3) apdrošinātā persona saskaņā ar likumu "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" saņem sakarā ar slimību vai darbspēju zaudējumu slimības pabalstu vai atlīdzību par darbspēju zaudējumu un par šo personu no darba negadījumu speciālā budžeta izdarītas apdrošināšanas iemaksas. Apdrošinātā persona atzīta par invalīdu sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, nestrādā un par šo personu no darba negadījumu speciālā budžeta izdarītas apdrošināšanas iemaksas. Aprēķinot vecuma pensiju, minētās apdrošinātās personas invaliditātes laiks ņemams vērā tikai līdz vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai; 4) apdrošinātā persona saņem bezdarbnieka pabalstu un saskaņā ar likumu "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" par šo personu no nodarbinātības speciālā budžeta izdarītas apdrošināšanas iemaksas; 5) persona, nebūdama darbā slimības dēļ, saņem slimības, maternitātes vai paternitātes pabalstu un par šo personu no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta izdarītas apdrošināšanas iemaksas; 6) persona ir brīvprātīgi pievienojusies sociālajai apdrošināšanai un veikusi apdrošināšanas iemaksas attiecīgajam sociālās apdrošināšanas veidam; 7) apdrošinātā persona saņem vecāku pabalstu saskaņā ar likumu “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” un par šo personu no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta izdarītas apdrošināšanas iemaksas; 8) persona saskaņā ar Pašvaldības domes deputāta statusa likuma 15.1 pantu saņem pabalstu un par šo personu no pašvaldības budžeta līdzekļiem ir izdarītas apdrošināšanas iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai; 9) persona ir bijusi apdrošināta Eiropas Savienības pensiju shēmā, ja pensijas kapitāls ir saņemts un ieskaitīts Latvijas valsts pensiju sistēmā. (3) Ja apdrošināšanas iemaksas izdarītas no valsts pamatbudžeta, apdrošināšanas stāžu veido arī šādi apdrošināšanas iemaksu periodi: 1) (izslēgts ar 19.06.2008. likumu); 2) (izslēgts ar 27.12.1996. likumu); 3) laiks bērna kopšanai, līdz viņš sasniedz pusotra gada vecumu; 4) laiks, kad persona, kuras laulātais (kam piešķirts diplomātiskais rangs saskaņā ar "Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumu") pilda diplomātisko un konsulāro dienestu ārvalstīs, uzturas attiecīgajā ārvalstī kā diplomātisko un konsulāro dienestu pildošas personas laulātais; 5) laiks, kad persona, kuras laulātais pilda militārā dienesta pienākumus ārpus valsts, izņemot gadījumus, kad šis karavīrs piedalās starptautiskajā operācijā, militārajās mācībās, manevros vai atrodas komandējumā, uzturas ārvalstī kopā ar laulāto; 6) laiks, kurā persona saņem atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi; 7) laiks, kurā persona saņem bērna invalīda kopšanas pabalstu; 8) laiks, kurā persona veic algotus pagaidu sabiedriskos darbus; 9) laiks, kurā persona saņem atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu; 10) laiks, kurā persona uzturas attiecīgajā ārvalstī kā Eiropas Savienības Aģentūras tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) pārstāvja vai sakaru virsnieka laulātais; 11) laiks, kurā persona pilda valsts aizsardzības dienestu. (4) Šā panta trešās daļas 4., 5. un 10. punktā noteiktais apdrošināšanas iemaksu periods attiecināms arī uz personām, kuras uzturas ārvalstī kopā ar personu, kas pilda diplomātisko un konsulāro dienestu ārvalstīs, vai pilda militārā dienesta pienākumus ārpus valsts, izņemot gadījumus, kad šis karavīrs piedalās starptautiskajā operācijā, militārajās mācībās, manevros vai atrodas komandējumā, uzturas attiecīgajā ārvalstī kā Eiropas Savienības Aģentūras tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) pārstāvis vai sakaru virsnieks, un par kurām attiecībā uz šo personu Fizisko personu reģistrā ir iekļautas Fizisko personu reģistra likuma 11. panta pirmās daļas 36. punktā noteiktās ziņas (turpmāk — partneris). 10 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996., 27.12.1996., 20.11.1997., 20.12.2001., 20.10.2005., 19.06.2008., 14.06.2012., 09.07.2013., 17.12.2020., 05.04.2023., 08.03.2023. un 09.11.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2024.)

10

Apdrošināšanas stāžu apliecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā uzkrātie dati, kas pierāda apdrošināšanas iemaksu izdarīšanu. 11 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.01.1998.) II nodaļa Tiesības uz vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju

11

(1) Tiesības uz vecuma pensiju ir sievietēm un vīriešiem, kuri sasnieguši 65 gadu vecumu un kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 20 gadiem. (2) (Izslēgta ar 05.08.1999. likumu) (3) (Izslēgta ar 20.12.2001. likumu) (4) Tiesības uz vecuma pensiju piecus gadus pirms šā panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanas, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem, ir bērna vecākam vai aizbildnim, kurš laika periodā, līdz bērns sasniedzis 18 gadu vecumu, ne mazāk kā astoņus gadus ir aprūpējis piecus vai vairāk bērnus vai bērnu, kurš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā vismaz astoņus gadus ir bijis atzīts par bērnu ar invaliditāti. Šādu tiesību nav personai, kurai atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības vai kura atcelta no aizbildņa pienākumu pildīšanas nekārtīgas šo pienākumu izpildīšanas dēļ. (5) Personām, kurām piešķirta vecuma pensija, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniedz pensionāra apliecību. (6) Personām, izņemot šā likuma 3. panta ceturtajā daļā minētās personas, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, divus gadus pirms šā panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanas ir tiesības vecuma pensiju pieprasīt priekšlaicīgi. 12 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.08.1999., 04.11.1999., 20.12.2001., 20.10.2005., 19.06.2008., 14.06.2012. un 15.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 17.06.2023. Grozījums par sestās daļas papildināšanu pēc vārda "Personām" ar vārdiem un skaitli "izņemot šā likuma 3. panta ceturtajā daļā minētās personas" stājas spēkā 01.11.2023. Sk. pārejas noteikumu 82. punktu. Ceturtā daļa, ciktāl tā liedz personai tiesības uz vecuma pensiju pirms likumā noteiktā vecuma sasniegšanas un nosaka prasību konstatēt, ka bērnam invaliditāte ir bijusi atzīta atbilstoši viņa aprūpes laikā piemērotajos PSRS normatīvajos aktos paredzētajiem invaliditātes noteikšanas kritērijiem, atzīta par spēkā neesošu no 19.06.2017. ar Satversmes tiesas 15.06.2017. spriedumu. Sk. pārejas noteikumu 8.1, 8.2 un 60. punktu)

12

(1) Vecuma pensiju aprēķina pēc šādas formulas: P = K / G P — gada pensija, kuras divpadsmitā daļa ir mēneša pensija; K — apdrošinātās personas pensijas kapitāls, kas reģistrēts šīs personas personīgajā kontā un aktualizēts, ņemot vērā ikgadējos apdrošināšanas iemaksu algas indeksus. Ikgadējā apdrošināšanas iemaksu algas indeksa noteikšanā piemēro apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma robežu, kas nepārsniedz 15 procentus. Pensijas kapitāla aktualizēšanas un apdrošināšanas iemaksu algas indeksu aprēķināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Pensijas kapitāls, kuram piemēroti apdrošināšanas iemaksu algas indeksi, ņemot vērā apdrošinātās personas izvēli, pieprasot vecuma pensiju, papildināms ar: 1) fondētās pensijas kapitālu, kas uzkrāts atbilstoši Valsts fondēto pensiju likumam; 2) (izslēgts ar 20.10.2005. likumu); G — laika posms (gados), par kuru no pensijas piešķiršanas gada tiek plānota vecuma pensijas izmaksa. (2) Personām, kurām ir šajā likumā noteiktais vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais apdrošināšanas stāžs, vecuma pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par minimālās vecuma pensijas apmēru, un to nosaka šādā kārtībā: 1) ja atbilstoši šā panta pirmajai daļai aprēķinātā (pārrēķinātā) vecuma pensija ir mazāka par šā panta 2.1 daļā noteikto minimālās vecuma pensijas apmēru, tad no valsts pamatbudžeta līdzekļiem izmaksā pensijas daļu līdz noteiktajam minimālajam apmēram; 2) ja persona ir iegādājusies dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) polisi un tās apmērs kopā ar atbilstoši šā panta pirmajai daļai aprēķināto (pārrēķināto) vecuma pensiju ir mazāks par šā panta 2.1 daļā noteikto minimālās vecuma pensijas apmēru, tad no valsts pamatbudžeta līdzekļiem izmaksā pensijas daļu līdz noteiktajam minimālajam apmēram. (21) Minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzi nosaka procentuālā apmērā (noapaļotu līdz veseliem euro) no Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē publicētās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī (turpmāk — ienākumu mediāna), un tā ir 25 procentu apmērā no ienākumu mediānas, personām ar invaliditāti kopš bērnības — 30 procentu apmērā no ienākumu mediānas. Minimālās vecuma pensijas apmēru nosaka, minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzei piemērojot koeficientu 1,2, un par katru nākamo gadu, kas pārsniedz šajā likumā noteikto vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo apdrošināšanas stāžu, apmēru palielina par diviem procentiem no minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzes. Mainoties vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā apdrošināšanas stāža lielumam, minimālās vecuma pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par iepriekš noteikto minimālās vecuma pensijas apmēru atbilstoši konkrētajam apdrošināšanas stāžam. (22) Minimālās vecuma pensijas apmēru nosaka pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas) dienā, kā arī pārskatot minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzi. Minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzi pārskata atbilstoši likumā "Par sociālo drošību" noteiktajai minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas kārtībai. (23) Piešķirot personai vecuma pensiju šā likuma 3. panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā, nepiemēro šā panta otrajā daļā noteiktos minimālos apmērus. (3) (Izslēgta ar 02.11.2006. likumu) (4) Ja atbilstoši šā panta pirmajai daļai pensijas kapitāla aktualizācijai aprēķinātais ikgadējais apdrošināšanas iemaksu algas indekss ir mazāks par skaitli "1", pensijas kapitāla aktualizācijai piemēro indeksu "1". Gadam, kurā pensijas kapitāla indeksācijai aprēķinātais indekss ir mazāks par skaitli "1", sekojošajos gados, kuros pensijas kapitāla aktualizācijai aprēķinātais indekss ir lielāks par skaitli "1", tas tiek aizstāts ar indeksu "1" līdz gadam, kad iepriekšējo gadu negatīvo un tiem sekojošo pozitīvo indeksu reizinājums ir lielāks par skaitli "1". Šajā gadā pensijas kapitāla aktualizācijai piemēro apdrošināšanas iemaksu algas indeksu, ko veido iepriekšējo gadu negatīvo un tiem sekojošo pozitīvo indeksu reizinājums. 13 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.1997., 20.11.1997., 04.11.1999., 20.12.2001., 20.10.2005., 02.11.2006., 14.06.2012., 18.06.2015., 13.11.2019., 24.11.2020., 17.12.2020., 08.03.2023. un 15.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 17.06.2023. 2.3 daļa stājas spēkā 01.11.2023. Sk. pārejas noteikumu 82. punktu)

13

Ministru kabinets, pamatojoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem un Labklājības ministrijas aprēķiniem, nosaka pensijas aprēķināšanai piemērojamo plānoto vecuma pensijas izmaksas laika periodu (gados), par kuru no vecuma pensijas piešķiršanas gada tiek plānota vecuma pensijas izmaksa. 14 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2008. un 08.12.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

14

(1) Pirms šā likuma 11.pantā noteiktā vecuma sasniegšanas tiesības uz invaliditātes pensiju saskaņā ar šo likumu ir apdrošinātajām personām ar apdrošināšanas stāžu, kas nav mazāks par trim gadiem, ja tās atzītas par invalīdiem, izņemot personas, kuru invaliditātes cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība vai kurām vecuma pensija (arī citas valsts vecuma pensija), ja regulā Nr. 883/2004 vai Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi, piešķirta pirms minētā vecuma sasniegšanas. (2) Personām, kuru invaliditātes cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība, atlīdzību par darbspēju zaudējumu piešķir un izmaksā saskaņā ar likumu "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā vai arodslimībām". 15 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.12.1996., 19.06.2008., 08.12.2011. un 14.06.2012. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2012.)

15

Invaliditāti personai nosaka saskaņā ar Invaliditātes likumu. 16 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.12.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

16

(1) Invaliditātes pensiju atkarībā no tā, kāda invaliditātes grupa ir noteikta — pirmā, otrā vai trešā —, piešķir: 17 1) I un II grupas invaliditātes gadījumā pēc šādas formulas: I grupas invalīdiem P= 0,45 x Vi + ASi x Vi x 0,1ASieII grupas invalīdiem P = 0,4 x Vi + ASi x Vi x 0,1ASieP — pensija, Vi — apdrošinātās personas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga par jebkuriem 36 mēnešiem pēc kārtas (neatkarīgi no tā, cik ilgs bijis pārtraukums darbā) pēdējo piecu gadu laikā pirms invaliditātes pensijas piešķiršanas, ASi — apdrošinātās personas individuālais apdrošināšanas stāžs, ASie — maksimāli iespējamais apdrošināšanas stāžs no likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktā vecuma sasniegšanas līdz šā likuma 11. panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanai; 2) III grupas invaliditātes gadījumā — invaliditātes pensijas aprēķina bāzes līmenī (noapaļotu līdz veseliem euro), kas ir 25 procentu apmērā no ienākumu mediānas, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības — 30 procentu apmērā no ienākumu mediānas (turpmāk — invaliditātes pensijas aprēķina bāze). (2) I un II grupas invaliditātes pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par attiecīgo invaliditātes pensijas aprēķina bāzi, kurai piemērots koeficients 1,6 — I grupas invaliditātes gadījumā — vai koeficients 1,4 — II grupas invaliditātes gadījumā. Ja aprēķinātā (pārrēķinātā) I un II grupas invaliditātes pensija ir mazāka par šajā daļā noteikto invaliditātes pensijas apmēru, tad no valsts pamatbudžeta līdzekļiem izmaksā pensijas daļu līdz minētajam I un II grupas invaliditātes pensijas apmēram. (21) Invaliditātes pensijas apmēru, kāds atbilstoši invaliditātes grupai noteikts šā panta pirmās daļas 2. punktā un šā panta otrajā daļā, pārskata atbilstoši likumā "Par sociālo drošību" noteiktajai minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas kārtībai. (3) Ja persona piecus gadus pirms invaliditātes pensijas piešķiršanas nav bijusi pakļauta invaliditātes apdrošināšanai, invaliditātes pensija no valsts pamatbudžeta līdzekļiem piešķirama apmērā, kāds atbilstoši invaliditātes grupai noteikts šā panta otrajā daļā. (4) Mainoties invaliditātes grupai, I un II grupas invaliditātes pensijas apmērs pārrēķināms no invaliditātes atkārtotas noteikšanas dienas šajā pantā noteiktajā kārtībā, ņemot vērā apdrošinātās personas individuālo un maksimāli iespējamo apdrošināšanas stāžu, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, kāda bija ņemta vērā, piešķirot (pārrēķinot) invaliditātes pensiju, un pensijas pārrēķina daļas, kas bija aprēķinātas līdz invaliditātes grupas maiņas dienai saskaņā ar šā likuma 24.panta piekto daļu. Ja personai ir apdrošināšanas periods, kas uzkrāts pēc pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas) līdz iepriekšējam mēnesim, kurā mainās invaliditātes grupa, tad, mainoties invaliditātei uz I vai II grupu, par šo apdrošināšanas periodu nosaka pensijas pārrēķina daļu atbilstoši šā likuma 24.panta piektajai daļai un to pievieno šajā daļā noteiktajā kārtībā aprēķinātajai pensijai. Ja invaliditātes grupa tiek mainīta no vieglākas uz smagāku vai tiek atjaunota iepriekš noteiktā smagākā invaliditātes grupa, pārrēķinātais invaliditātes pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par iepriekš saņemtās invaliditātes pensijas apmēru. (5) Ministru kabinets nosaka vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas nosacījumus invaliditātes pensijas noteikšanai, tajā skaitā aprēķina formulu un iemaksu algas apmēru, ko piemēro gadījumā, ja apdrošinātajai personai šā panta pirmajā daļā noteiktajā periodā apdrošināšanas iemaksu algas nav bijis, kā arī iemaksu algas aprēķināšanas kārtību. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.12.1996., 21.10.1998., 20.12.2001., 20.10.2005., 09.07.2013. likumu, Satversmes tiesas 11.12.2014. spriedumu, 18.06.2015., 24.11.2020., 17.12.2020. un 08.03.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2023.)

17

(1) Invalīdiem, kas sasnieguši šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteikto vecumu, invaliditātes pensijas vietā piešķirama vecuma pensija. (2) (Izslēgta ar 05.08.1999. likumu) (3) Vecuma pensija aprēķināma šā likuma 12.pantā noteiktajā kārtībā. 18 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.08.1999. likumu, kas stājas spēkā 07.12.1999. Sk. 05.08.1999. likuma Pārejas noteikumus.)

18

(1) Tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju, ja apgādnieks ir bijis apdrošinātā persona, saskaņā ar šo likumu ir viņa ģimenes locekļiem neatkarīgi no apgādnieka nāves cēloņa, izņemot šā panta otrajā daļā minēto gadījumu. (2) Ja apgādnieka nāves cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība, atlīdzību par apgādnieka zaudējumu piešķir un izmaksā saskaņā ar likumu "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā vai arodslimībām". 19 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2008.)

19

(1) Tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju ir darba nespējīgiem mirušā apgādnieka ģimenes locekļiem, kas bijuši viņa apgādībā (20.pants). Mirušā bērniem apgādnieka zaudējuma pensiju piešķir neatkarīgi no tā, vai viņi ir bijuši mirušā apgādībā. (2) Par darba nespējīgiem ģimenes locekļiem uzskatāmi: 1) bērni, kas ir jaunāki par 18 gadiem, kā arī bērni neatkarīgi no vecuma, ja viņi kļuvuši par invalīdiem pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas; 2) brāļi, māsas un mazbērni, kas ir jaunāki par 18 gadiem, ja viņiem nav darbspējīgu vecāku, kā arī brāļi, māsas un mazbērni neatkarīgi no vecuma, ja viņiem nav darbspējīgu vecāku un ja viņi kļuvuši par invalīdiem pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas. (3) Šā likuma noteikumi, kas skar mirušā ģimeni, attiecas arī uz bezvēsts prombūtnē esošā ģimeni, ja apgādnieka bezvēsts prombūtne ir atzīta likumā noteiktajā kārtībā. (4) Par darba nespējīgiem ģimenes locekļiem uzskatāmas arī šā panta otrajā un trešajā daļā norādītās personas, kuras nav sasniegušas 24 gadu vecumu, ja tās laikā, kad iestājusies apgādnieka nāve, vai vēlāk mācās vai studē vispārējās, profesionālās izglītības iestādēs, koledžās vai augstskolās pilna laika klātienē, izņemot laiku, kad persona ir pārtraukusi studijas. 20 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2001. un 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2013.)

20

Mirušā ģimenes locekļi uzskatāmi par viņa apgādībā bijušiem, ja tas viņus uzturēja vai viņi no tā saņēma palīdzību, kas viņiem bija pastāvīgs un galvenais eksistences līdzekļu avots. 21

21

(1) Adoptētajam ir tādas pašas tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju kā īstajiem bērniem. (2) Tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju, kas adoptētajam bija radušās pirms adopcijas, zūd no tā mēneša, kas seko mēnesim, kurā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļā saņemta informācija par adopcijas faktu. Tiesa nosūta informāciju par adopcijas faktu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai 15 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas. 22 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.11.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

22

23 (Izslēgts ar 02.11.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

23

(1) Šā likuma 19.pantā minētajiem mirušā apgādnieka ģimenes locekļiem apgādnieka zaudējuma pensijas apmēru aprēķina no apgādnieka iespējamās vecuma pensijas šādā apmērā: 1) vienam bērnam — 50 procenti no pensijas; 2) diviem bērniem — 75 procenti no pensijas; 3) trim un vairāk bērniem — 90 procenti no pensijas. (2) Bērniem, kuri zaudējuši abus vecākus, apgādnieka zaudējuma pensiju piešķir par katru no vecākiem un to aprēķina šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā. (3) Iespējamā vecuma pensija aprēķināma šā likuma 12.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā kārtībā, pieņemot, ka līdz mēnesim, kurā apgādnieks sasniegtu vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, ir veiktas apdrošināšanas iemaksas no tādas apdrošināšanas iemaksu algas, kāda apgādniekam vidēji bija darba vai tam pielīdzinātajos periodos, bet tad, ja vidējā apdrošināšanas iemaksu alga šajos periodos ir bijusi mazāka par 40 procentiem no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (kalendāra gadā, kas beidzas gadu pirms tā gada, kurā tiek piešķirta pensija), vai arī tad, ja apgādniekam pēc šā likuma spēkā stāšanās vispār nav bijis darba un tam pielīdzināto periodu, — no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas 40 procentiem (kalendāra gadā, kas beidzas gadu pirms tā gada, kurā tiek piešķirta pensija). Aprēķinot iespējamo vecuma pensiju, fondētās pensijas kapitālu ņem vērā, ja apgādnieka nāves gadījumā fondētās pensijas kapitāls ieskaitīts valsts pensiju speciālajā budžetā. (4) Ja apgādnieka apdrošināšanas stāžs iespējamai vecuma pensijai nav mazāks, kā noteikts šajā likumā pensijas piešķiršanas dienā, un aprēķinātā (pārrēķinātā) apgādnieka zaudējuma pensija ir mazāka par šā panta devītajā daļā noteikto minimālo apgādnieka zaudējuma pensijas apmēru katram bērnam, tad no valsts pamatbudžeta līdzekļiem izmaksā pensijas daļu līdz noteiktajam minimālajam apmēram. (5) Ja apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs, kas aprēķināts, ievērojot apgādnieka apdrošināšanas iemaksas un apdrošināšanas stāžu, nesasniedz šā panta devītajā daļā noteikto minimālo apmēru katram bērnam, starpība starp šo noteikto minimālo apmēru un katram bērnam aprēķināto apgādnieka zaudējuma pensiju tiek segta no valsts pamatbudžeta, ievērojot šā likuma 26.pantā minētos nosacījumus, un tās izmaksa nodrošināma no gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētās valsts pamatbudžeta dotācijas, kura tiek ieskaitīta valsts pensiju speciālajā budžetā. (6) Ja apgādnieka zaudējuma pensija par vienu no vecākiem ir jau piešķirta (neatkarīgi no tās piešķiršanas laika), tā netiek pārrēķināta, zaudējot otru no vecākiem. Šādā gadījumā par otru vecāku tiek piešķirta atsevišķa apgādnieka zaudējuma pensija, kuru piešķir termiņos, kādi norādīti šā likuma 30.panta ceturtajā daļā, un aprēķina kārtībā, kāda noteikta šā panta pirmajā daļā, ievērojot nosacījumus, kādi attiecībā uz apgādnieka zaudējuma pensijas apmēru minēti šā panta otrajā daļā. (7) Apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmējam ir tiesības pieprasīt no kopējā pensijas apmēra izdalīt viņam pienākošos pensijas daļu. Pensijas daļu izdala šā likuma 30.panta ceturtajā daļā noteiktajos termiņos, ņemot vērā jau izmaksātās pensijas summas. Ja viens no izdalītās pensijas daļas saņēmējiem zaudē tiesības uz pensiju, pārējiem turpina izmaksāt iepriekš noteikto pensijas daļu (izņemot gadījumu, kad pensijas izmaksa pārtraukta sakarā ar šā likuma 19.panta ceturtajā daļā minētā vecuma sasniegšanu). Ja zaudētās tiesības triju mēnešu laikā nav atjaunotas, pārējiem apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmējiem pensiju pārrēķina šā likuma 25.panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā. (8) Ja, aprēķinot iespējamo vecuma pensiju saskaņā ar šā panta trešo daļu, iespējamais apdrošināšanas stāža periods līdz dienai, kad apgādnieks sasniegtu vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, pārklājas divās vai vairākās valstīs, pensijas aprēķināšanai piemērojamo iespējamo apdrošināšanas stāžu aprēķina pēc šādas formulas: ASie AS = ——- x ASL ASi AS — apdrošināšanas stāžs; ASi — mirušā apgādnieka individuālais apdrošināšanas stāžs (kopējais visās valstīs); ASie — apdrošināšanas stāžs, kas būtu uzkrāts no apgādnieka nāves dienas līdz vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai; ASL — mirušā apgādnieka uzkrātais apdrošināšanas stāžs, kas noteikts saskaņā ar šo likumu. (9) Minimālās apgādnieka zaudējuma pensijas apmēru katram bērnam, izņemot gadījumu, kad apgādnieka zaudējuma pensija ir piešķirta saskaņā ar šā likuma 3. panta ceturto daļu, nosaka procentuālā apmērā (noapaļotu līdz veseliem euro) no ienākumu mediānas, un tas ir: 1) bērnam līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai — 25 procentu apmērā no ienākumu mediānas; 2) bērnam no septiņu gadu vecuma — 30 procentu apmērā no ienākumu mediānas. (10) Minimālās apgādnieka zaudējuma pensijas apmēru pārskata atbilstoši likumā "Par sociālo drošību" noteiktajai minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas kārtībai. (11) Ja mirušā apgādnieka valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātais fondētās pensijas kapitāls tiek ieskaitīts valsts pensiju speciālajā budžetā un mirušajam apgādniekam bija noteikta invaliditāte uz mūžu un piešķirta invaliditātes pensija vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, tad saskaņā ar šā panta trešo daļu aprēķinātā iespējamā vecuma pensija nedrīkst būt mazāka par iepriekš saņemto invaliditātes pensiju vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. 24 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996., 21.10.1998., 20.12.2001., 20.10.2005., 23.11.2016., 24.11.2020., 17.12.2020., 08.03.2023. un 15.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 17.06.2023. Grozījums devītās daļas ievaddaļā par tās papildināšanu pēc vārdiem "katram bērnam" ar vārdiem un skaitli "izņemot gadījumu, kad apgādnieka zaudējuma pensija ir piešķirta saskaņā ar šā likuma 3. panta ceturto daļu" stājas spēkā 01.11.2023. Sk. pārejas noteikumu 82. punktu)

24

(1) Ja par periodu pēc vecuma vai invaliditātes pensijas (I vai II grupas invaliditātes gadījumā) piešķiršanas (pārrēķināšanas) ir veiktas vai bija jāveic apdrošināšanas iemaksas, pensija, pamatojoties uz tās saņēmēja pieprasījumu, pārrēķināma, bet ne biežāk kā reizi gadā. (11) (Daļa stājas spēkā 01.04.2026. un iekļauta likuma redakcijā uz 01.04.2026. Sk. pārejas noteikumu 84. punktu) (2) Pārrēķināto vecuma pensiju veido agrāk aprēķinātā (pārrēķinātā) pensija un pensijas pārrēķina daļa, kas saskaņā ar šā likuma 12. panta pirmajā daļā noteikto kārtību aprēķināta, ņemot vērā pensijas kapitālu, ko persona uzkrājusi pēc pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas). (3) (Izslēgta ar 05.08.1999. likumu) (4) (Izslēgta ar 05.08.1999. likumu) (5) Pārrēķināto I un II grupas invaliditātes pensiju veido agrāk aprēķinātā (pārrēķinātā) pensija un pensijas pārrēķina daļa, kas tiek aprēķināta, izmantojot šādu formulu: I grupas invalīdiem: P1 = (Asi 1/Asie 1) x Vi 1 x 0,45 II grupas invalīdiem: P1 = (Asi 1/Asie 1) x Vi 1 x 0,4, kur P1 — pensijas pārrēķina daļa; Asi 1 — to mēnešu skaits, kuros pēc pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas) veiktas vai bija jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas invaliditātes apdrošināšanai; Asie 1 — maksimāli iespējamais apdrošināšanas stāžs (izteikts mēnešos) no likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktā vecuma sasniegšanas līdz šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanai; Vi 1 — personas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga par papildinātajiem mēnešiem, kuros pēc pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas) veiktas vai bija jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas invaliditātes apdrošināšanai. (6) Ja I un II grupas invaliditātes pensija ir noteikta atbilstoši šā likuma 16. panta trešajai daļai, tad pensijas pārrēķina daļa, kas tiek aprēķināta saskaņā ar šā panta piektajā daļā norādīto formulu, ir aprēķinātā pensija. 25 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996., 27.12.1996., 05.08.1999., 20.12.2001., 20.10.2005., 02.11.2006., 09.07.2013., 18.06.2015. un 08.03.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2023. Pirmās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.04.2026. un iekļauta likuma redakcijā uz 01.04.2026. Sk. pārejas noteikumu 84. punktu) 24.1 pants. Valsts pensijas apmēra palielināšana sakarā ar pievienoto fondētās pensijas kapitālu 26 (Izslēgts no 01.01.2022. ar 17.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2021. Sk. pārejas noteikumu 77. punktu)

25

(1) Tiesības uz valsts pensijas palielināšanu var iegūt sakarā ar: 1) apdrošināšanas iemaksu papildināšanu šā likuma 24.pantā noteiktajā kārtībā; 2) to ģimenes locekļu skaita palielināšanos, kuriem ir tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju; 3) fondētās pensijas kapitāla pievienošanu; 4) (izslēgts ar 20.10.2005. likumu); 5) (punkts stājas spēkā 01.04.2026. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.04.2026. Sk. pārejas noteikumu 84. punktu). (2) Ja ir iegūtas tiesības uz valsts pensijas palielināšanu, pensiju pārrēķina šādos termiņos: 1) šā panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajā gadījumā — ar tā mēneša pirmo dienu, kurā pensionārs pieprasījis pārrēķināt pensiju, ja attiecīgo iesniegumu un visus nepieciešamos dokumentus viņš iesniedzis līdz 15.datumam ieskaitot, un ar nākamā mēneša pirmo dienu, ja iesniegums un visi nepieciešamie dokumenti iesniegti pēc 15.datuma; 2) šā panta pirmās daļas 2.punktā noteiktajā gadījumā — šā likuma 30.panta ceturtajā daļā noteiktajā termiņā; 3) šā panta pirmās daļas 3.punktā noteiktajā gadījumā — ar dienu, kad iesniegts pieprasījums pensijas piešķiršanai; 4) (izslēgts ar 20.10.2005. likumu); 5) (punkts stājas spēkā 01.04.2026. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.04.2026. Sk. pārejas noteikumu 84. punktu). (3) Ja ir samazinājies ģimenes locekļu skaits, kuriem ir tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju, apgādnieka zaudējuma pensiju pārrēķina ar dienu, kad minētie apstākļi iestājušies. 27 (20.12.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.10.2005. un 17.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2021. Pirmās daļas 1. punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.04.2026. un iekļauta likuma redakcijā uz 01.04.2026. Sk. pārejas noteikumu 84. punktu)

26

(1) Valsts pensiju vai tās daļas apmēru, kas nepārsniedz iepriekšējā kalendāra gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī apmēru (noapaļotu līdz veseliem euro), pārskata reizi gadā 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem (turpmāk — iemaksu algas indekss), ievērojot šā panta ceturtajā un piektajā daļā noteikto, kā arī šādus nosacījumus: 1) ja kopējais faktisko patēriņa cenu indekss un iemaksu algas indekss ir mazāks par skaitli "1", valsts pensiju nepārskata; 2) ja apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procenti ir lielāki par 15 procentiem, iemaksu algas indeksa noteikšanai piemēro 15 procentus; 3) ja pensijas pārskatīšanai kārtējā gadā aprēķinātais pensijas apmērs ir mazāks par iepriekšējā gadā pārskatīšanai noteikto pensijas apmēru, pensiju pārskata līdz iepriekšējā gadā noteiktajam pensijas apmēram. (2) Politiski represētajām personām, personām ar I grupas invaliditāti, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un personām, kurām vecuma pensija piešķirta pirms šā likuma 11. panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanas sakarā ar tāda bērna aprūpi un audzināšanu, kuram noteikta invaliditāte, vai sakarā ar piecu un vairāk bērnu aprūpi un audzināšanu, pensiju neatkarīgi no tās apmēra pārskata reizi gadā 1. oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un iemaksu algu indeksu un ievērojot šā panta pirmajā daļā minētos nosacījumus. (3) Ministru kabinets nosaka valsts pensijas pārskatīšanā piemērojamā faktiskā patēriņa cenu indeksa un iemaksu algas indeksa noteikšanas kārtību, kā arī valsts pensijas pārskatīšanas kārtību. (4) Vecuma pensiju pārskatīšanai atkarībā no personas apdrošināšanas stāža, par kuru ir piešķirta (pārrēķināta) pensija, piemēro nevis 50 procentus, bet gan šādus apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentus: 1) 60 procentus — ja stāžs ir no 30 līdz 39 gadiem vai ja vecuma pensija piešķirta par darbu kaitīgos, smagos vai sevišķi kaitīgos, sevišķi smagos darba apstākļos; 2) 70 procentus — ja stāžs ir no 40 līdz 44 gadiem; 3) 80 procentus — ja stāžs ir 45 gadi un vairāk. (5) Ja vecuma pensijas apmēra pārskatīšanai iespējams piemērot vairākus šā panta ceturtajā daļā minētos nosacījumus, pensijas pārskatīšanai piemēro lielākos iemaksu algas pieauguma procentus. (6) Pārskatot pensiju vai pensijas daļu, ko izmaksā no valsts pamatbudžeta līdzekļiem līdz vecuma pensijas, invaliditātes pensijas un apgādnieka zaudējuma pensijas minimālajam apmēram, pārskatīto pensiju vai pensijas daļu finansē no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, ievērojot šajā pantā minētos nosacījumus. 28 (03.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.03.2016., 22.06.2017., 27.09.2018., 08.03.2023. un 04.12.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025.) 26.1 pants. Vidējā apdrošināšanas iemaksu alga (1) Vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valstī pārskata periodā aprēķina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem datiem par sociāli apdrošināto personu apdrošināšanas iemaksu algu summu pārskata periodā, no kuras veiktas vai bija jāveic apdrošināšanas iemaksas, un to mēnešu skaitu šajā periodā, par kuriem sociāli apdrošinātajām personām veiktas vai bija jāveic apdrošināšanas iemaksas. (2) Pensijas teorētiskā apmēra noteikšanai [aprēķinā tiek ņemti vērā vairākās Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs uzkrātie apdrošināšanas un tai pielīdzinātie periodi] saskaņā ar regulu Nr. 883/2004 attiecībā uz citu ES un EEZ dalībvalstu apdrošināšanas periodiem pieņem, ka personas apdrošināšanas iemaksu alga konkrētajā gadā ir vienāda ar iepriekšējā gada vidējo apdrošināšanas iemaksu algu Latvijā. (3) Personai, uz kuru attiecas Padomes regula Nr. 259/68, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu par Eiropas Savienības institūcijās nostrādāto periodu, kurā tā saņēmusi pensijas kapitālu no Eiropas Savienības pensiju shēmas, aprēķina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. 29 (21.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.10.2005., 02.11.2006., 19.06.2008., 08.12.2011. un 15.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 17.06.2023.) III nodaļa Valsts pensijas piešķiršana

27

Valsts pensiju pieprasa likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktajā kārtībā. 30 (18.06.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2015.)

28

(1) Pensijas pieprasījumu un pensijas piešķiršanai (pārrēķināšanai) nepieciešamos dokumentus, kā arī datus par pensijas pieprasītāja veikto apdrošināšanas iemaksu periodu un apjomu izskata Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļa, un tās amatpersona pieņem attiecīgu lēmumu. (2) Ja pensijas pieprasījums tiek noraidīts, lēmumā norādāmi atteikuma iemesli. (3) Valsts pensijas piešķiršanas, pārrēķināšanas un izmaksāšanas noteikumus un kārtību nosaka Ministru kabinets. 31 (20.12.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.10.2005. un 18.06.2015. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2015.)

29

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras amatpersonu izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību persona var apstrīdēt, mēneša laikā no administratīvā akta spēkā stāšanās dienas iesniedzot iesniegumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktoram. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas. 32 (20.10.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2008.)

30

(1) Vecuma pensiju piešķir uz mūžu. (2) Invaliditātes pensiju piešķir uz laiku, kurā personai noteikta invaliditāte, bet ne ilgāk kā līdz šā likuma 11.pantā noteiktā vecuma sasniegšanai. (3) Apgādnieka zaudējuma pensiju piešķir uz laiku, kamēr mirušā ģimenes loceklis tiek uzskatīts par darba nespējīgu saskaņā ar šā likuma 19. pantu. (4) Pensiju piešķir ar dienu, kad radušās tiesības uz pensiju, taču ne agrāk kā sešus mēnešus pirms pensijas pieprasījuma un pensijas piešķiršanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanas dienas. (5) Pensija, uz kuru likumā noteiktajos gadījumos ir zaudētas tiesības, atjaunojama ar dienu, kad no jauna iegūtas tiesības uz to, taču ne agrāk kā sešus mēnešus pirms pensijas atjaunošanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanas dienas. Atjaunojot pensiju, tā pārskatāma saskaņā ar šā likuma 26.pantu. Ja no invaliditātes pensijas izmaksas pārtraukšanas dienas pagājuši vairāk nekā pieci gadi, invaliditātes pensiju piešķir no jauna. (6) (Izslēgta ar 20.10.2005. likumu) 33 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.1997., 05.08.1999., 20.12.2001., 20.10.2005., 08.12.2011. un 14.06.2012. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2012. Grozījumi attiecībā uz skaitļa “12” aizstāšanu ar vārdu “seši” stājas spēkā 01.01.2014. Sk. pārejas noteikumu 59.punktu)

31

Pārejot no viena valsts pensijas veida uz otru, jaunā veida valsts pensijas piešķiršanas termiņš nosakāms saskaņā ar šā likuma 30.panta noteikumiem. 34 IV nodaļa Valsts pensijas izmaksa

32

(1) Valsts pensijas izmaksājamas par kārtējo mēnesi, bet apgādnieka zaudējuma pensijas — par iepriekšējo mēnesi. Valsts pensija pēc pensijas saņēmēja pieprasījuma pārskaitāma viņa Latvijas Republikas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontā vai piegādājama pensijas saņēmēja dzīvesvietā par maksu, ieturot no pensijas tās piegādes izdevumus saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto maksu par pensijas, pabalsta vai atlīdzības piegādi. (2) Pensijas saņēmējs var pilnvarot citu personu saņemt pensiju. (3) (Izslēgta ar 05.08.1999. likumu) (4) (Izslēgta ar 20.12.2001. likumu) (5) Pensija, kuras izmaksa pārtraukta, pamatojoties uz pensijas saņēmēja iesniegumu, atjaunojama (neatkarīgi no izmaksas pārtraukšanas laika) ar dienu, kad saņemts iesniegums par pensijas izmaksas atjaunošanu. Atjaunotā pensija par laiku, kad tās izmaksa bija pārtraukta, pārskatāma saskaņā ar šā likuma 26.pantu. (6) Latvijas Republikā piešķirtā pensija, kuras izmaksa pārtraukta sakarā ar personas izbraukšanu uz dzīvi ārvalstīs, atjaunojama ar pieprasījuma iesniegšanas dienu, ja persona ir atgriezusies uz dzīvi Latvijas Republikā vai dzīvo citas ES vai EEZ dalībvalsts teritorijā, vai valstī, ar kuru noslēgts līgums sociālās drošības jomā. Ja ES vai EEZ teritorijā dzīvojoša persona pieprasījumu par pensijas atjaunošanu iesniedz līdz 2006.gada 30.aprīlim, pensijas izmaksu atjauno ar 2004.gada 1.maiju. Atjaunotā pensija par laiku, kad tās izmaksa bija pārtraukta, pārskatāma saskaņā ar šā likuma 26.pantu. (7) Pensijas saņēmējs, kas ilgstoši (ilgāk par diviem mēnešiem) uzturas ārstniecības iestādē vai ieslodzījuma vietā, var iesniegt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai iesniegumu par pensijas pārskaitīšanu šīs iestādes kontā, lai nodrošinātu tās izmaksu. Pensijas pārskaitīšana ārstniecības iestādes kontā iespējama, ja pensijas saņēmējs par to iepriekš vienojies ar attiecīgās iestādes administrāciju un saņēmis rakstveida saskaņojumu. (8) Gadījumā, kad pensijas saņēmējs vairs neuzturas ārstniecības iestādē vai ieslodzījuma vietā, vai viņa nāves gadījumā minētā iestāde mēneša laikā atmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai pensijas saņēmējam neizmaksāto pensijas summu. (9) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra izskata pieprasījumu par izmaksāto valsts pensiju par pagājušo periodu, bet ne ilgāku par trim gadiem. (10) Pensijas saņēmējs, kas uzturas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, iesniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai iesniegumu par pensijas un piemaksas pārskaitīšanu šīs institūcijas kontā. Gadījumā, kad pensijas saņēmējam ir pārtraukta vai apturēta pakalpojuma sniegšana ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, vai viņa nāves gadījumā minētā institūcija septiņu dienu laikā atmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai pensijas saņēmējam neizmaksāto pensijas un piemaksas summu, kā arī institūcijas sniegtā pakalpojuma apmaksai neizmantoto summu. (11) Ja vecuma pensiju piešķir par periodu, kurā izmaksāta atlīdzība par darbspēju zaudējumu, tad izmaksājamo pensiju samazina par saņemtās atlīdzības summu. (12) Vecuma pensiju, kas saskaņā ar šā likuma 11.panta sesto daļu piešķirta priekšlaicīgi, līdz šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanai izmaksā 50 procentu apmērā. Ja persona, kurai vecuma pensija piešķirta priekšlaicīgi, laika periodā līdz 11.panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanai kļūst par obligāti sociāli apdrošināmu personu (darba ņēmēju, pašnodarbināto vai personu, kas piedalās algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos) vai izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, ja regulā Nr. 883/2004 vai Saeimas apstiprinātos starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi, tai uz šo laiku vecuma pensijas izmaksu pārtrauc. (13) Ja vecuma pensiju piešķir pirms šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanas, tās izmaksu pārtrauc uz laiku, kamēr vecuma pensijas saņēmējs saņem bezdarbnieka pabalstu. 35 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.08.1999., 04.11.1999., 20.12.2001., 20.10.2005., 19.06.2008., 16.06.2009., 08.12.2011., 14.06.2012., 09.07.2013., 18.06.2015., 17.12.2020., 08.03.2023. un 15.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 17.06.2023. Grozījums 12. daļas otrajā teikumā par tās papildināšanu pēc vārdiem "sabiedriskajos darbos)" ar vārdiem un skaitļiem "vai izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, ja regulā Nr. 883/2004 vai Saeimas apstiprinātos starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi" stājas spēkā 01.11.2023. Sk. pārejas noteikumu 82. punktu)

33

(1) Ja apdrošinātajai personai ir tiesības uz pensiju, bet pensijas apmēra noteikšanai nav visas nepieciešamās informācijas, pensijas pieprasītājam izmaksā avansu. Avansu izmaksā ne ilgāk par sešiem mēnešiem, skaitot no nākamā mēneša pēc pensijas pieprasījuma iesniegšanas dienas. Avansa izmaksas termiņš nav attiecināms uz gadījumiem, kad piemēro regulu Nr. 883/2004 vai starptautiskos līgumus. (2) Ja izmaksātais avanss pārsniedz summu, kāda personai pienākas, pārmaksāto summu atgūst atbilstoši likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktajam par pārmaksu atgūšanu. (3) Aprēķinot avansu, ņem vērā valsts fondēto pensiju shēmā uzkrāto fondētās pensijas kapitālu, ja tas ir ieskaitīts valsts pensiju speciālajā budžetā. (4) Līdz dienai, kad tiek saņemta informācija par mūža pensijas mēneša apmēru, kas noteikts atbilstoši dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) līgumam par valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātā fondētās pensijas kapitāla izmantošanu, vecuma pensija, kas atbilstoši šim likumam nosakāma minimālajā apmērā vai iepriekš saņemtās pensijas apmērā, vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā, aprēķinātajā apmērā tiek izmaksāta avansā. Avansu izmaksā ne ilgāk par vienu gadu, skaitot no nākamā mēneša pēc pensijas pieprasījuma iesniegšanas dienas. 36 (20.10.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.12.2011., 14.06.2012., 18.06.2015. un 17.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2021. Trešā un ceturtā daļa stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 76. punktu)

34

(1) Valsts pensijas saņēmēja pienākums ir ziņot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļai par tādu apstākļu iestāšanos, kas izraisa pensijas izmaksas pārtraukšanu vai grozījumus izmaksājamās pensijas apmērā. (2) Valsts pensijas saņēmēja pienākums ir pārmaksātās pensijas summas, kas saskaņā ar tiesību normām viņam nepienākas, atlīdzināt atbilstoši likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktajam par pārmaksu atgūšanu. 37 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.1997., 05.08.1999., 20.10.2005. un 18.06.2015. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2015.)

35

(1) Aprēķinātās valsts pensijas summas, ko pensijas saņēmējs laikā nav saņēmis, izmaksā par pagājušo laiku, bet ne ilgāku par trim gadiem pirms pensijas pieprasījuma iesniegšanas dienas. (2) (Izslēgta ar 02.11.2006. likumu) 38 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.11.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

36

(1) Ieturējumus no valsts pensijas izdara: 1) pamatojoties uz tiesas nolēmumiem un citu institūciju (amatpersonu) lēmumiem, kurus saskaņā ar likumu izpilda tiesas nolēmumu izpildīšanai noteiktajā kārtībā; 2) pamatojoties uz institūciju (amatpersonu) lēmumiem, kuri izpildāmi bezstrīda kārtībā; 3) pamatojoties uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļas amatpersonas lēmumu, lai atgūtu tās pensijas summas, kas pensionāram pārmaksātas. Pārmaksātās pensijas summas, kas saskaņā ar tiesību normām personai nepienācās, atgūst atbilstoši likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktajam par pārmaksu atgūšanu. (2) Ieturējumi no valsts pensijas aprēķināmi no pensijas saņēmējam izmaksājamās summas. Kopējā ieturējumu summa mēnesī nedrīkst pārsniegt 30 procentus no pensijas. Ja pensijas izmaksa tiek izbeigta pirms parāda dzēšanas, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļas atlikušo parāda daļu piedzen likumā noteiktajā kārtībā. Izmaksājamais invaliditātes pensijas apmērs pēc ieturējumu izdarīšanas nedrīkst būt mazāks par attiecīgo invaliditātes pensijas aprēķina bāzi. 39 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.1997., 05.08.1999., 20.12.2001., 20.10.2005., 08.12.2011., 18.06.2015. un 24.11.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2021.)

37

(1) Izmaksai aprēķinātās pensijas summas, kas nav izmaksātas līdz pensionāra nāvei, ir tiesības saņemt pensijas saņēmēja laulātajam, pirmās un otrās pakāpes radiniekiem, bet citai personai — uz mantojuma apliecības vai tiesas nolēmuma pamata. (2) Pensijas saņēmēja nāves gadījumā viņa ģimenei vai personai, kas uzņēmusies apbedīšanu, izmaksā apbedīšanas pabalstu divu mēnešu pensijas (ieskaitot piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim) apmērā. Tiesības uz pabalstu ir, ja tas pieprasīts sešu mēnešu laikā no pensijas saņēmēja nāves dienas. (3) Pensijas saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušajam laulātajam, kurš ir Latvijas Republikas vecuma, invaliditātes, izdienas vai speciālās valsts pensijas saņēmējs, pamatojoties uz viņa pieprasījumu, piešķir pabalstu 50 procentu apmērā no mirušajam laulātajam saskaņā ar šo likumu piešķirtās pensijas (ieskaitot piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim). Tiesības uz pabalstu ir 12 mēnešus no pensijas saņēmēja nāves dienas, ja pieprasījums iesniegts sešu mēnešu laikā no pensijas saņēmēja nāves dienas. Ja pieprasījums iesniegts vēlāk, tiesības uz pabalstu rodas ne agrāk kā sešus mēnešus pirms pieprasījuma iesniegšanas dienas un ir ne ilgāk kā līdz dienai, kad pagājuši 12 mēneši no pensijas saņēmēja nāves dienas. Pabalstu izmaksā šā likuma 32. panta pirmajā daļā un 38. pantā noteiktajā kārtībā. (4) Šā panta pirmajā daļā noteiktās tiesības saņemt izmaksai aprēķinātās pensijas summas, kas nav izmaksātas līdz pensionāra nāvei, un trešajā daļā noteiktās tiesības ir arī pensijas saņēmēja partnerim. 40 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.11.2006., 19.06.2008., 08.12.2011., 14.06.2012., 26.04.2018. un 09.11.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2024.)

38

(1) Personām, kuras izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, Latvijas Republikā piešķirtās valsts pensijas izmaksa turpināma Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, ja starptautiskajos līgumos, ko apstiprinājusi Saeima, nav noteikts citādi. (2) Personām, kuras izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai valsts, ar kuru ir spēkā līgums par sadarbību sociālās drošības jomā, vecuma un apgādnieka zaudējuma pensiju pārrēķina, turpmāk izmaksājot aprēķināto (pārrēķināto) pensijas apmēru bez valsts pamatbudžeta daļas, ja tāda iepriekš bija piešķirta. (3) Personām, kamēr tās pastāvīgi dzīvo ārvalstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai valsts, ar kuru ir spēkā līgums par sadarbību sociālās drošības jomā, pensiju izmaksā, nepiemērojot šā likuma 12. panta otrajā daļā, 16. panta pirmās daļas 2. punktā, otrajā un trešajā daļā un 23. panta devītajā daļā noteikto. (4) Personām, kuras atgriežas uz pastāvīgu dzīvi Latvijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, vai valstī, ar kuru ir spēkā līgums par sadarbību sociālās drošības jomā, pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par minimālo pensijas apmēru, kāds noteikts iesnieguma par dzīvesvietas maiņu iesniegšanas dienā šā likuma 12. panta otrajā daļā, 16. panta pirmās daļas 2. punktā, otrajā un trešajā daļā un 23. panta devītajā daļā, ja regulā Nr. 883/2004 vai Saeimas apstiprinātos starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi. Nosakot minimālo vecuma pensijas apmēru, ņem vērā apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts saskaņā ar šo likumu. 41 (20.12.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 17.06.2023. Panta nosaukuma jaunā redakcija un otrā, trešā un ceturtā daļa stājas spēkā 01.11.2023. Sk. pārejas noteikumu 82. punktu)