Par valsts sociālo apdrošināšanu

Nodaļa I

1

Likumā ir lietoti šādi termini: 1) darba devējs — juridiskā vai fiziskā persona, tiesībspējīga personālsabiedrība, citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Šveices Konfederācijas vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts (turpmāk — cita dalībvalsts) nodokļu maksātājs vai citas dalībvalsts komersanta filiāle (pastāvīgā pārstāvniecība), kā arī iekšzemes nodokļu maksātājs — ārvalsts nodokļu maksātāja iznomāta personāla nomnieks, kas pats nodarbina darba ņēmēju vai apmaksā darba ņēmēja darbu; 2) darba ņēmējs: a) persona, kas uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā, b) (izslēgts ar 27.10.2005. likumu), c) Saeimas deputāts, pašvaldības deputāts, Ministru kabineta loceklis, komercsabiedrības valdes, padomes loceklis, prokūrists, kontrolieris, Valsts probācijas dienesta brīvprātīgais probācijas darbinieks, kā arī cita persona, kura ieņem amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību, ja atlīdzība ir faktiski noteikta, d) persona, kura nav reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja un ir noslēgusi Civillikuma IV daļas 15. nodaļā paredzēto uzņēmuma, graudniecības vai pārvadājuma līgumu vai gūst ienākumu no intelektuālā īpašuma vai samaksu no zinātnes, literatūras vai mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru un izpildītāju darbu radīšanas, izdošanas, izpildīšanas vai citādas izmantošanas, ko izmaksā darba devējs, kas nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija (turpmāk — ienākums no intelektuālā īpašuma). Autortiesību mantinieki un citi autortiesību pārņēmēji nav darba ņēmēji, e) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, valsts drošības iestādes amatpersona vai Aizsardzības ministrijas padotībā esošas struktūrvienības militārpersona, f) valsts civildienesta ierēdnis, g) ārvalsts komersanta pilnvarota persona, kura, nebūdama darba tiesiskajās attiecībās ar šo komersantu, pārstāv to darbībās, kas saistītas ar ārvalsts komersanta filiāli, h) notiesātais, kas tiek nodarbināts brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā, i) (izslēgts ar 27.11.2020. likumu), j) persona, kuru Latvijas Republikā nodarbina ārvalsts nodokļu maksātājs, kuram Latvijas Republikā ir pastāvīgā pārstāvniecība, kā arī persona, kuru iekšzemes nodokļu maksātājam iznomā ārvalsts nodokļu maksātājs — personāla iznomātājs, k) persona, kura ir noslēgusi Civillikuma IV daļas 15.nodaļā paredzēto uzņēmuma, graudniecības vai pārvadājuma līgumu un attiecībā uz kuru tiek konstatēta vismaz viena no likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8.panta 2.2 daļā noteiktajām pazīmēm, l) (izslēgts ar 08.12.2021. likumu), m) kapitālsabiedrības valdes loceklis, ja kapitālsabiedrībai taksācijas gada kārtējā mēnesī apgrozījums ir lielāks par Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru, kas reizināts ar koeficientu 5, un kapitālsabiedrībā šajā mēnesī nav neviena darba ņēmēja vai visiem darba ņēmējiem obligāto iemaksu objekts ir mazāks par Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru, n) persona, kas likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" izpratnē ir nodarbināta lauksaimniecības sezonas darbos un maksā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli, o) persona, kurai pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās ir vienošanās par darbinieka profesionālās darbības ierobežojumu (konkurences ierobežojums), p) persona, kura vada transportlīdzekli pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru vai vieglo automobili, izņemot individuālo komersantu, r) persona, kurai saskaņā ar Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumu tiek piemērots valsts atbalsts nodokļu nomaksai, s) profesionāls sportists, t) zemnieku (zvejnieku) saimniecības īpašnieks, kas ir darba tiesiskajās attiecībās ar savu zemnieku (zvejnieku) saimniecību; 3) pašnodarbinātais — persona, kura gūst ienākumu (vai ieņēmumus) kā: a) (izslēgts ar 03.04.2019. likumu), b) (izslēgts ar 25.11.1999. likumu), c) persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kura gūst ienākumu no intelektuālā īpašuma, izņemot autortiesību mantinieku un citu autortiesību pārņēmēju, un ir reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja, d) zvērināts notārs, e) zvērināts advokāts, f) zvērināts revidents, g) prakses ārsts, prakses farmaceits, prakses veterinārārsts, prakses optometrists, h) cita fiziskā persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kura reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja, i) zemnieku (zvejnieku) saimniecības īpašnieks, kas, nebūdams darba tiesiskajās attiecībās ar savas zemnieku (zvejnieku) saimniecības pārvaldes institūciju, veic šīs zemnieku (zvejnieku) saimniecības vadības funkciju, ja šajā zemnieku (zvejnieku) saimniecībā likumā noteiktajā kārtībā nav iecelts (ievēlēts) pārvaldnieks (direktors), j) persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kuras darbu apmaksā no Latvijas Republikai piešķirtajiem ārvalstu tehniskās palīdzības vai starptautisko finanšu institūciju aizdevuma līdzekļiem, k) zvērināts tiesu izpildītājs, l) individuālais komersants, tai skaitā individuālais komersants, kurš vada transportlīdzekli pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru vai vieglo automobili; m) mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs; 4) iekšzemes darba ņēmējs pie darba devēja — ārvalstnieka: a) persona, kuru Latvijas Republikas teritorijā nodarbina darba devējs — ārvalstu nodokļu maksātājs, ja šīs personas pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā, b) persona, kuru nodarbina citas dalībvalsts darba devējs un kurai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa regulas (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (turpmāk — regula) 11., 12., 13., 14., 15. un 16.pantu piemēro Latvijas Republikas normatīvos aktus; 5) ārvalstu darba ņēmējs pie darba devēja — ārvalstnieka — persona, kuru nodarbina darba devējs — ārvalstu nodokļu maksātājs, ja šīs personas pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republikā un tā uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā; 6) (izslēgts no 01.01.2022. ar 27.11.2020. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 77. punktu). 2 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.06.1998., 25.11.1999., 20.06.2001., 06.06.2002., 03.04.2003., 22.01.2004., 17.03.2005., 27.10.2005., 15.06.2006., 19.06.2008., 11.12.2008., 16.06.2009., 27.05.2010., 09.08.2010., 20.12.2010., 15.12.2011., 06.11.2013., 13.03.2014., 17.12.2014., 22.09.2016., 23.11.2016., 27.07.2017., 22.11.2017., 25.10.2018., 03.04.2019., 27.11.2020. un 08.12.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2022.)

2

Šis likums nosaka valsts sociālās apdrošināšanas (turpmāk — sociālā apdrošināšana) vispārīgos principus, kā arī regulē tās finansiālo un organizatorisko struktūru. 3

3

(1) Sociālā apdrošināšana ir pasākumu kopums, ko organizē valsts, lai apdrošinātu personas vai tās apgādībā esošo personu risku zaudēt darba ienākumu sakarā ar sociāli apdrošinātās personas slimību, invaliditāti, maternitāti, paternitāti, bezdarbu, vecumu, nelaimes gadījumu darbā vai saslimšanu ar arodslimību, bērna kopšanu, kā arī papildu izdevumiem sakarā ar sociāli apdrošinātās personas vai tās apgādībā esošās personas nāvi. Sociālā apdrošināšana ir valsts sociālās drošības sistēmas sastāvdaļa. (2) Sociālās apdrošināšanas pamatprincipi paredz: 1) solidaritāti starp sociālās apdrošināšanas iemaksu veicējiem (turpmāk — maksātāji) un sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņēmējiem (turpmāk — pakalpojumu saņēmēji); 2) sociālās apdrošināšanas līdzekļu izmantošanu tikai sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem saskaņā ar likumu. (3) Sociāli apdrošinātajām personām, kuras ir pakļautas veselības apdrošināšanai, ir tiesības saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamus veselības aprūpes pakalpojumus. 4 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.06.1998., 25.11.1999., 08.11.2007., 16.06.2009., 27.07.2017. un 03.04.2019. likumu, kas stājas spēkā 13.04.2019.)

4

Sociālās apdrošināšanas veidi ir šādi: 1) valsts pensiju apdrošināšana (turpmāk — pensiju apdrošināšana); 2) sociālā apdrošināšana bezdarba gadījumam (turpmāk — apdrošināšana pret bezdarbu); 3) sociālā apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām (turpmāk — darba negadījumu apdrošināšana); 4) invaliditātes apdrošināšana; 5) maternitātes, paternitātes un slimības apdrošināšana; 6) vecāku apdrošināšana; 7) veselības apdrošināšana. 5 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.11.2007., 27.07.2017. un 03.04.2019. likumu, kas stājas spēkā 13.04.2019.)

Nodaļa II

5

(1) Sociālajai apdrošināšanai obligāti ir pakļauti visi 15 gadu vecumu sasniegušie darba ņēmēji, kurus nodarbina darba devējs — iekšzemes nodokļu maksātājs, citas dalībvalsts nodokļu maksātājs vai citas dalībvalsts komersanta filiāle (pastāvīgā pārstāvniecība), personas, kuras kopj bērnu un saņem bērna kopšanas pabalstu, personas, kuras saņem vecāku pabalstu, personas, kuras saņem bezdarbnieka pabalstu, personas ar invaliditāti, kuras nav reģistrētas kā darba ņēmēji vai nav obligāti sociāli apdrošinātas kā pašnodarbinātie, personas, kuras saņem bērna invalīda kopšanas pabalstu, personas, kuras saņem maternitātes, paternitātes vai slimības pabalstu, personas, kuras saņem atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi, personas, kuras saņem atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu, personas, kuras saņem atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu, personas, kuru laulātais (kam piešķirts diplomātiskais rangs saskaņā ar Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumu) pilda diplomātisko un konsulāro dienestu ārvalstīs un kuras uzturas attiecīgajā ārvalstī kā diplomātisko un konsulāro dienestu pildošas personas laulātais, Latvijas Republikas pārstāvja Eirojustā (turpmāk — Eirojusta pārstāvis) laulātais vai sakaru virsnieka laulātais, kurš uzturas attiecīgajā ārvalstī, personas, kuras atrodas attiecīgajā ārvalstī dienesta pienākumus pildoša karavīra laulātā statusā, izņemot gadījumu, kad karavīrs piedalās starptautiskajā operācijā, militārajās mācībās, manevros vai atrodas komandējumā, personas, kuras pilda valsts aizsardzības dienestu tiešo dienesta pienākumu izpildes laikā, personas, kuras veic algotos pagaidu sabiedriskos darbus vai piedalās Nodarbinātības valsts aģentūras organizētajā pasākumā "Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība", un pašnodarbinātie. (2) Sociālajai apdrošināšanai obligāti ir pakļauti visi 15 gadu vecumu sasniegušie iekšzemes darba ņēmēji pie darba devēja — ārvalstnieka un ārvalstu darba ņēmēji pie darba devēja — ārvalstnieka. (3) Brīvprātīgi valsts sociālajai apdrošināšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var pievienoties 15 gadu vecumu sasniegušās personas, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kuras nav pakļautas obligātajai sociālajai apdrošināšanai Latvijas Republikā. Pensiju apdrošināšanai brīvprātīgi var pievienoties persona, kurai saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" nav piešķirta valsts vecuma pensija, un pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un vecāku apdrošināšanai — pašnodarbinātā laulātais, kurš nav sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kuram nav piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi). (31) Brīvprātīgi pensiju apdrošināšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var pievienoties personas, kuras maksā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli. (32) (Izslēgta ar 20.12.2016. likumu) (33) Brīvprātīgi pensiju apdrošināšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var pievienoties profesionāli sportisti. (34) Brīvprātīgi pensiju apdrošināšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var pievienoties diasporas locekļi. (4) Persona ir sociāli apdrošināta darba negadījumu apdrošināšanai, apdrošināšanai pret bezdarbu, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un vecāku apdrošināšanai, un veselības apdrošināšanai, un tai (par to) ir jāveic obligātās iemaksas, sākot ar dienu, kad šī persona ir ieguvusi šā panta pirmajā daļā minēto statusu, izņemot pašnodarbinātā statusu. Persona ir sociāli apdrošināta pensiju apdrošināšanai, ja faktiski ir veiktas obligātās iemaksas. (5) Pašnodarbinātie un šā panta otrajā un trešajā daļā minētās personas ir sociāli apdrošinātas, ja faktiski ir veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas. (6) (Izslēgta ar 27.11.2020. likumu) (7) Jaunuzņēmuma darbinieki, kuriem piemēro valsts atbalstu nodokļu nomaksai, ir sociāli apdrošināmi saskaņā ar Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumu. 6 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.06.1998., 25.11.1999., 20.06.2001., 06.06.2002., 22.01.2004., 17.03.2005., 27.10.2005., 26.04.2007., 08.11.2007., 19.06.2008., 09.08.2010., 20.12.2010., 15.12.2011., 13.03.2014., 30.11.2015., 22.09.2016., 23.11.2016., 20.12.2016., 27.07.2017., 22.11.2017., 25.10.2018., 03.04.2019., 06.02.2020., 27.11.2020., 08.12.2021., 05.04.2023., 26.10.2023. un 03.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2026.)

6

(1) Darba ņēmēji ir sociāli apdrošināmi atbilstoši visiem sociālās apdrošināšanas veidiem. (2) Darba ņēmēji, kuri sasnieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kuriem ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi), ir pakļauti pensiju apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, vecāku apdrošināšanai, darba negadījumu apdrošināšanai un veselības apdrošināšanai. Darba ņēmēji, kuriem ir piešķirta izdienas pensija vai kuri ir personas ar invaliditāti — valsts speciālo pensiju saņēmējas —, ir pakļauti pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, vecāku apdrošināšanai, darba negadījumu apdrošināšanai un veselības apdrošināšanai. (21) Darba ņēmēji, kuri tiek nodarbināti brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā, ir pakļauti pensiju apdrošināšanai, veselības apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai un apdrošināšanai pret bezdarbu, bet personas, kuras sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kurām ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi), un tiek nodarbinātas brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā, ir pakļautas pensiju apdrošināšanai, veselības apdrošināšanai. (22) Darba ņēmējs, kurš maksā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli un kura ienākums pie viena vai vairākiem sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātājiem (darba devējiem) kopā mēnesī pārsniedz 70,00 euro, ir pakļauts pensiju apdrošināšanai. (23) Kapitālsabiedrības valdes loceklis, kurš atbilst darba ņēmēja statusam saskaņā ar šā likuma 1.panta 2.punkta "m" apakšpunkta nosacījumiem, ir pakļauts pensiju apdrošināšanai, veselības apdrošināšanai un invaliditātes apdrošināšanai, bet kapitālsabiedrības valdes loceklis, kurš atbilst darba ņēmēja statusam saskaņā ar šā likuma 1.panta 2.punkta "m" apakšpunkta nosacījumiem un ir sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kuram ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi), ir pakļauts pensiju apdrošināšanai, veselības apdrošināšanai. (24) (Izslēgta no 01.07.2021. ar 27.11.2020. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 75. punktu) (3) Pašnodarbinātie, kuru ienākumi sasniedz Ministru kabineta noteikto obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru, ir pakļauti pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, veselības apdrošināšanai un vecāku apdrošināšanai, bet pašnodarbinātie, kuri sasnieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kuriem ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi), ir pakļauti pensiju apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, veselības apdrošināšanai un vecāku apdrošināšanai. Pašnodarbinātie, kuru ienākumi nesasniedz Ministru kabineta noteikto obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru, ir pakļauti pensiju apdrošināšanai. (31) (Izslēgta ar 22.09.2016. likumu) (32) (Izslēgta ar 27.11.2020. likumu) (4) Papildus šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajām personām pensiju apdrošināšanai ir pakļautas: 1) (izslēgts ar 26.04.2007. likumu); 2) personas, kuras kopj bērnu, kas nav sasniedzis pusotra gada vecumu un saņem bērna kopšanas pabalstu; 3) personas, kuras saņem bezdarbnieka pabalstu; 4) personas ar invaliditāti, kuras nav reģistrētas kā darba ņēmēji vai nav obligāti sociāli apdrošinātas kā pašnodarbinātie; 5) personas, kuras saņem maternitātes, paternitātes vai slimības pabalstu; 6) personas, kuru laulātais (kam piešķirts diplomātiskais rangs saskaņā ar Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumu) pilda diplomātisko un konsulāro dienestu ārvalstīs un kuras uzturas attiecīgajā ārvalstī kā diplomātisko un konsulāro dienestu pildošas personas laulātais; 7) personas, kuras saņem atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi; 8) personas, kuras atrodas attiecīgajā ārvalstī dienesta pienākumus pildoša karavīra laulātā statusā, izņemot gadījumu, kad karavīrs piedalās starptautiskajā operācijā, militārajās mācībās, manevros vai atrodas komandējumā; 9) personas, kuras saņem bērna invalīda kopšanas pabalstu; 10) personas, kuras kopj bērnu un saņem vecāku pabalstu; 11) personas, kuras veic algotos pagaidu sabiedriskos darbus; 12) personas, kuras saņem atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu; 13) personas, kuras uzturas attiecīgajā ārvalstī kā Eirojusta pārstāvja vai sakaru virsnieka laulātais; 14) personas, kuras piedalās Nodarbinātības valsts aģentūras organizētajā pasākumā "Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība"; 15) personas, kuras pilda valsts aizsardzības dienestu tiešo dienesta pienākumu izpildes laikā; 16) personas, kuras saņem atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu. (5) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajām personām apdrošināšanai pret bezdarbu ir pakļautas: 1) (izslēgts ar 26.04.2007. likumu); 2) personas, kuras kopj bērnu, kas nav sasniedzis pusotra gada vecumu un saņem bērna kopšanas pabalstu; 3) personas, kuras saņem maternitātes, paternitātes vai slimības pabalstu; 4) personas, kuras saņem atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi; 5) personas, kuras atrodas attiecīgajā ārvalstī dienesta pienākumus pildoša karavīra laulātā statusā, izņemot gadījumu, kad karavīrs piedalās starptautiskajā operācijā, militārajās mācībās, manevros vai atrodas komandējumā; 6) personas, kuras kopj bērnu un saņem vecāku pabalstu; 7) personas, kuru laulātais (kam piešķirts diplomātiskais rangs saskaņā ar Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumu) pilda diplomātisko un konsulāro dienestu ārvalstīs un kuras uzturas attiecīgajā ārvalstī kā diplomātisko un konsulāro dienestu pildošas personas laulātais; 8) personas, kuras saņem atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu; 9) personas, kuras uzturas attiecīgajā ārvalstī kā Eirojusta pārstāvja vai sakaru virsnieka laulātais; 10) personas, kuras pilda valsts aizsardzības dienestu tiešo dienesta pienākumu izpildes laikā; 11) personas, kuras saņem atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu. (51) Papildus šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajām personām invaliditātes apdrošināšanai ir pakļautas personas, kuras: 1) saņem maternitātes vai paternitātes pabalstu; 2) kopj bērnu un saņem vecāku pabalstu; 3) kopj bērnu, kas nav sasniedzis pusotra gada vecumu, un saņem bērna kopšanas pabalstu; 4) saņem atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi; 5) saņem atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu; 6) pilda valsts aizsardzības dienestu tiešo dienesta pienākumu izpildes laikā; 7) saņem atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu. (52) Papildus šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajām personām: 1) darba ņēmēji un pašnodarbinātie, kuri saņem dīkstāves pabalstu, dīkstāves palīdzības pabalstu, atbalstu par dīkstāvi, vecāku pabalsta turpinājumu vai slimības palīdzības pabalstu, ir sociāli apdrošināti pabalsta periodā attiecīgi tiem apdrošināšanas veidiem, kuriem viņi ir sociāli apdrošināti kā darba ņēmēji vai pašnodarbinātie; 2) pensiju apdrošināšanai ir pakļautas personas, kuras saņem bezdarbnieka palīdzības pabalstu un jaunā speciālista pabalstu. (53) Obligātās iemaksas par šā panta 5.2 daļā minētajām personām netiek veiktas, bet attiecīgie periodi tiek pielīdzināti apdrošināšanas periodam: 1) šā panta 5.2 daļas 1. punktā minētajām personām, nosakot tām tiesības uz sociālās apdrošināšanas pabalstiem, apdrošināšanas atlīdzību un valsts pensiju, kā arī tiek ņemti vērā valsts pensijas un bezdarbnieka pabalsta apdrošināšanas stāža aprēķinā; 2) šā panta 5.2 daļas 2. punktā minētajām personām, nosakot tām tiesības uz vecuma un apgādnieka zaudējuma pensiju un aprēķinot šo pensiju apdrošināšanas stāžu. (54) Papildus šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajām personām maternitātes, paternitātes un slimības apdrošināšanai un vecāku apdrošināšanai ir pakļautas personas, kuras pilda valsts aizsardzības dienestu tiešo dienesta pienākumu izpildes laikā. (6) Ārvalstu darba ņēmēji pie darba devēja — ārvalstnieka ir pakļauti pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, veselības apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un vecāku apdrošināšanai. (7) Zemnieku (zvejnieku) saimniecību īpašnieki, kuri, nebūdami darba tiesiskajās attiecībās ar savas zemnieku (zvejnieku) saimniecības pārvaldes institūciju, veic šīs zemnieku (zvejnieku) saimniecības vadības funkciju, ja šajā zemnieku (zvejnieku) saimniecībā likumā noteiktajā kārtībā nav iecelts (ievēlēts) pārvaldnieks (direktors), un kuri ir sasnieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kuriem ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi), vai kuri ir personas ar I vai II grupas invaliditāti, nav obligāti sociāli apdrošināmās personas. (8) Iekšzemes darba ņēmēji pie darba devēja — ārvalstnieka ir pakļauti pensiju apdrošināšanai, apdrošināšanai pret bezdarbu, invaliditātes apdrošināšanai, veselības apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, vecāku apdrošināšanai un darba negadījumu apdrošināšanai. (9) Iekšzemes darba ņēmēji pie darba devēja - ārvalstnieka, kuri sasnieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kuriem ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi), ir pakļauti pensiju apdrošināšanai, veselības apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, vecāku apdrošināšanai un darba negadījumu apdrošināšanai. Iekšzemes darba ņēmēji pie darba devēja - ārvalstnieka, kuri ir izdienas pensiju saņēmēji vai personas ar invaliditāti - valsts speciālo pensiju saņēmēji, ir pakļauti pensiju apdrošināšanai, veselības apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, vecāku apdrošināšanai un darba negadījumu apdrošināšanai. (10) Ārvalstu darba ņēmēji pie darba devēja — ārvalstnieka, kuri ir nosūtīti veikt konkrētu darbu Latvijas Republikas teritorijā uz laika periodu, ne ilgāku par 12 mēnešiem, nav sociāli apdrošināmās personas, ja viņi iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam dokumentu, kas apliecina obligāto iemaksu veikšanu nosūtītājvalstī. Dokuments iesniedzams, reģistrējoties Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā. (11) Fiziskā persona, kura veic sava nekustamā īpašuma apsaimniekošanu vai gūst ienākumu no personīgās palīgsaimniecības vai piemājas saimniecības un ir reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja, un ir sasniegusi vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kurai ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi), vai kura ir persona ar I vai II grupas invaliditāti, vai kuras pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republikā, nav obligāti sociāli apdrošināmā persona. (12) Fiziskā persona, kura veic sava nekustamā īpašuma apsaimniekošanu un ir reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja, ir pakļauta pensiju apdrošināšanai, veselības apdrošināšanai un invaliditātes apdrošināšanai. (13) Fiziskā persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kura gūst ienākumu no intelektuālā īpašuma, un ir sasniegusi vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kurai ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi), vai kura ir persona ar I vai II grupas invaliditāti, nav obligāti sociāli apdrošināmā persona. (14) (Izslēgta ar 27.07.2017. likumu) (15) Persona, kas, gūstot vienu un to pašu ienākumu, vienlaikus atbilst vairākiem sociāli apdrošināmās personas statusiem, sociālajai apdrošināšanai ir pakļauta kā darba ņēmējs vai iekšzemes darba ņēmējs pie darba devēja — ārvalstnieka. (16) Ārvalstu darba ņēmējs pie darba devēja — ārvalstnieka, kas, gūstot vienu un to pašu ienākumu, vienlaikus atbilst vairākiem sociāli apdrošināmās personas statusiem, sociālajai apdrošināšanai ir pakļauts kā ārvalstu darba ņēmējs pie darba devēja — ārvalstnieka. (17) Citas dalībvalsts darba devējs ar personu, kurai saskaņā ar regulas 11., 12., 13., 14., 15. un 16.pantu piemēro Latvijas Republikas normatīvos aktus, var vienoties par to, kādā statusā šī persona veiks obligātās iemaksas: darba ņēmēja statusā vai iekšzemes darba ņēmēja pie darba devēja — ārvalstnieka statusā. Par šādu vienošanos citas dalībvalsts darba devējs informē Valsts ieņēmumu dienestu. (18) (Izslēgta ar 27.11.2020. likumu) (19) (Izslēgta ar 20.12.2016. likumu) (20) Persona, kurai pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās ir vienošanās par darbinieka profesionālās darbības ierobežojumu (konkurences ierobežojums), ir sociāli apdrošināma visā vienošanās darbības periodā atbilstoši šā panta pirmajai vai otrajai daļai. (21) Ārvalstnieks, uz kuru neattiecas regula vai starpvalstu līgums sociālās drošības jomā un kurš tiek nodarbināts Eiropas Komisijas finansēta projekta ietvaros, nav pakļauts obligātajai sociālajai apdrošināšanai minētā projekta ietvaros. 7 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.06.1998., 25.11.1999., 20.06.2001., 06.06.2002., 22.01.2004., 17.03.2005., 27.10.2005., 26.04.2007., 08.11.2007., 19.06.2008., 03.12.2009., 27.05.2010., 09.08.2010., 20.12.2010., 15.12.2011., 13.03.2014., 12.03.2015., 30.11.2015., 22.09.2016., 23.11.2016., 20.12.2016., 27.07.2017., 22.11.2017., 25.10.2018., 06.02.2020., 27.11.2020., 15.06.2021., 08.12.2021., 05.04.2023., 26.10.2023. un 03.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2026.)

Nodaļa III

7

(1) Sociālās apdrošināšanas iemaksas (turpmāk — iemaksas) tiek veiktas un sociālās apdrošināšanas pakalpojumi tiek finansēti no šādiem speciālajiem budžetiem: 1) valsts pensiju speciālā budžeta; 2) nodarbinātības speciālā budžeta; 3) darba negadījumu speciālā budžeta; 4) invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta. (2) Speciālie budžeti tiek administrēti saskaņā ar likumu "Par budžetu un finanšu vadību". (3) Katram no speciālajiem budžetiem var izveidot rezervi, kurā tiek ieskaitīts speciālā budžeta ieņēmumu pārsniegums pār sniegto sociālās apdrošināšanas pakalpojumu finansējuma summu. (4) Katru speciālā budžeta rezervi var izlietot saskaņā ar likumu. 9 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.01.2004. likumu, kas stājas spēkā 25.02.2004.)

8

(1) Valsts pensiju speciālā budžeta līdzekļus veido: 1) obligātās un brīvprātīgās iemaksas pensiju apdrošināšanai, izņemot valsts fondētajā pensiju shēmā veiktās iemaksas; 2) dividendes no valsts pensiju speciālajam budžetam nodotajām kapitāla daļām un ieņēmumi no to pārdošanas; 21) solidaritātes nodokļa daļa; 3) citi ieņēmumi. (2) No valsts pensiju speciālā budžeta var finansēt sociālās apdrošināšanas pakalpojumus tikai saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām", izņemot invaliditātes pensiju, un segt šā budžeta rīkotāja izdevumus, kas saistīti ar budžeta administrēšanu. 10 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2001., 03.04.2003. un 27.11 2020. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2021.)

9

(1) Nodarbinātības speciālā budžeta līdzekļus veido obligātās iemaksas apdrošināšanai pret bezdarbu un citi ieņēmumi. (2) No nodarbinātības speciālā budžeta var finansēt sociālās apdrošināšanas pakalpojumus tikai saskaņā ar likumu "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" un segt šā budžeta rīkotāja izdevumus, kas saistīti ar budžeta administrēšanu. 11 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 05.07.2002.)

10

(1) Darba negadījumu speciālā budžeta līdzekļus veido obligātās iemaksas darba negadījumu apdrošināšanai un citi ieņēmumi. (2) No darba negadījumu speciālā budžeta var finansēt sociālās apdrošināšanas pakalpojumus tikai saskaņā ar likumu "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" un segt šā budžeta rīkotāja izdevumus, kas saistīti ar budžeta administrēšanu. 12

11

(1) Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta līdzekļus veido obligātās iemaksas invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un vecāku apdrošināšanai un citi ieņēmumi. (2) No invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta var finansēt sociālās apdrošināšanas pakalpojumus tikai saskaņā ar likumu "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", kā arī invaliditātes pensijas un segt šā budžeta rīkotāja izdevumus, kas saistīti ar budžeta administrēšanu. 13 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.04.2003. un 08.11.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2008.)

Nodaļa IV

12

(1) Obligātā apdrošināšanas iemaksa ir ar likumu noteikts obligāts maksājums speciālā budžeta kontā, kas dod tiesības sociāli apdrošinātajai personai saņemt likumā noteiktos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus. (2) Brīvprātīgā apdrošināšanas iemaksa ir brīvprātīgs maksājums, ko šā likuma 5.panta trešajā daļā minētās personas veic valsts pensiju speciālajā budžetā un invaliditātes, maternitātes un slimības speciālajā budžetā un kas dod tiesības šīm personām saņemt valsts vecuma pensiju, invaliditātes pensiju, maternitātes, slimības un vecāku pabalstu atbilstoši veikto iemaksu apmēram. 16 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1999., 20.06.2001. un 08.11.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2008.)

13

(1) Darba devēji un pašnodarbinātie tiek reģistrēti Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. (2) Katru darba ņēmēju, kurš ieguvis, mainījis vai zaudējis šā likuma 1.panta 2.punktā noteikto darba ņēmēja statusu, darba devējs reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā. Ziņas par darba ņēmējiem darba devējs sniedz Ministru kabineta noteiktajā termiņā un kārtībā. (21) Sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātājs (darba devējs) katru sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju reģistrē, Ministru kabineta noteiktajā termiņā un kārtībā iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam ziņas par darba ņēmējiem. (3) Personas, kuras brīvprātīgi pievienojušās pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un vecāku apdrošināšanai, tiek reģistrētas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. (4) Iekšzemes darba ņēmēji pie darba devēja — ārvalstnieka un ārvalstu darba ņēmēji pie darba devēja — ārvalstnieka reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā 10 dienu laikā no statusa iegūšanas dienas. (5) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības reģistrēt sociāli apdrošinātās personas (darba ņēmēja) statusa zaudēšanu. Kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests reģistrē sociāli apdrošinātās personas statusa zaudēšanu, nosaka Ministru kabinets. (6) Darba ņēmējs tiek reģistrēts kā sociāli apdrošināta persona ar datumu, ko norādījis darba devējs, taču ne agrāk kā 60 dienas pirms dienas, kad darba devējs iesniedzis ziņas par darba ņēmēja statusu. Ministru kabinets nosaka gadījumus, kad darba ņēmējs tiek reģistrēts kā sociāli apdrošināta persona ar datumu, ko norādījis darba devējs. (61) Šā panta sestajā daļā noteikto maksimālo termiņu darba ņēmēja ziņu iesniegšanai nepiemēro darba ņēmējam, kas atbilst šā likuma 1. panta 2. punkta "m" apakšpunktam, vai gadījumā, kad obligātās iemaksas tiek pārnestas saskaņā ar šā likuma 21.3 pantu. (7) Darba ņēmēja statusa iegūšanas un zaudēšanas datumi netiek laboti un precizēti. 17 (25.11.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2005., 08.11.2007., 19.06.2008., 20.12.2012., 13.03.2014., 22.09.2016., 23.11.2016. un 27.11.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2021.)

14

(1) Darba devēja un darba ņēmēja obligāto iemaksu objekts ir visi algotā darbā aprēķinātie ienākumi, no kuriem jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis, neatskaitot neapliekamo minimumu, nodokļu atvieglojumus un attaisnotos izdevumus, par kuriem nodokļu maksātājam ir tiesības samazināt apliekamo ienākumu. (2) Pašnodarbinātā obligāto iemaksu objekts ir brīvi izraudzīti ienākumi no saimnieciskās darbības atbilstoši likumam "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru un tā noteikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. (21) Pašnodarbinātā obligāto iemaksu objektā netiek ietverts valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai un vienreizējā dotācija bezdarbniekiem biznesa plāna īstenošanai. (3) To obligāto iemaksu objektu, kuras veicamas no valsts pamatbudžeta un speciālajiem budžetiem, nosaka Ministru kabinets. (4) Iekšzemes darba ņēmēja pie darba devēja — ārvalstnieka un ārvalstu darba ņēmēja pie darba devēja — ārvalstnieka obligāto iemaksu objekts ir saņemtā atlīdzība. (5) Obligāto iemaksu un brīvprātīgo apdrošināšanas iemaksu objekta maksimālais apmērs no 2019. gada 1. janvāra tiek aprēķināts un noteikts trim gadiem, ņemot vērā iepriekšējā perioda iemaksu objekta maksimālo apmēru, nākamajiem trim kalendāra gadiem Finanšu ministrijas prognozētās tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējās bruto darba samaksas vidējo pieaugumu vai samazinājumu un iepriekšējā aprēķina perioda faktisko tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējās bruto darba samaksas vidējo pieaugumu vai samazinājumu. Obligāto iemaksu un brīvprātīgo iemaksu objekta maksimālais apmērs gadā ir 105 300 euro. Obligāto iemaksu objekta maksimālā apmēra noteikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. (6) Brīvprātīgo apdrošināšanas iemaksu objekta minimālo apmēru un maksimālā apmēra noteikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. (7) Šā panta pirmajā daļā noteiktajā obligāto iemaksu objektā netiek ietvertas darba ņēmēja labā veiktās darba devēja iemaksas privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētajiem pensiju plāniem, iemaksātās dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju summas un iemaksātās dzīvības, veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas (bez līdzekļu uzkrāšanas) prēmiju summas saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteikumiem. (8) Darba devēja obligātie apdrošināšanas prēmiju maksājumi normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos, kad ir noslēgts apdrošināšanas līgums par labu darbiniekam, nav obligāto iemaksu objekts. (9) (Izslēgta ar 27.10.2005. likumu) (10) Personai, kura ir noslēgusi Civillikuma IV daļas 15.nodaļā paredzēto uzņēmuma, graudniecības vai pārvadājuma līgumu vai gūst ienākumu no intelektuālā īpašuma un nav reģistrēta kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja, obligāto iemaksu objekts ir līgumā noteiktā atlīdzība. (11) Ārvalsts komersanta pilnvarotai personai, kura, nebūdama darba tiesiskajās attiecībās ar šo komersantu, pārstāv to darbībās, kas saistītas ar ārvalsts komersanta filiāli, obligāto iemaksu objekts ir tai aprēķinātā atlīdzība. (12) Saeimas deputātam, pašvaldības deputātam, Ministru kabineta loceklim, komercsabiedrības valdes loceklim, padomes loceklim, prokūristam, kontrolierim, Valsts probācijas dienesta brīvprātīgajam probācijas darbiniekam, kā arī citām personām, kuras ieņem amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību, obligāto iemaksu objekts ir noteiktā atlīdzība. (121) Kapitālsabiedrības valdes loceklim, kurš atbilst darba ņēmēja statusam saskaņā ar šā likuma 1.panta 2.punkta "m" apakšpunkta nosacījumiem, obligāto iemaksu objekts nav mazāks par Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algu. (122) Kapitālsabiedrības valdes loceklim, kurš atbilst darba ņēmēja statusam saskaņā ar šā likuma 1.panta 2.punkta "m" apakšpunkta nosacījumiem un kuram kā valdes loceklim ir noteikta atlīdzība, kas nav mazāka par Ministru kabineta noteikto piecu minimālo mēneša darba algu apmēru kapitālsabiedrībā, kura ir vienas uzņēmumu grupas dalībniece likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" izpratnē, obligāto iemaksu noteikšanā netiek piemērots šā panta 12.1 daļas nosacījums. (123) Šā panta 12.1 daļa netiek piemērota tajā kalendāra gadā, kad kapitālsabiedrība reģistrēta Uzņēmumu reģistrā. (13) Šā panta piektajā daļā noteiktais obligāto iemaksu objekta maksimālais apmērs netiek piemērots personai, uz kuru attiecas Padomes 1968.gada 29.februāra regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr.259/68, ar ko nosaka Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (Civildienesta noteikumi), ja Eiropas Savienības pensiju shēmā uzkrātais pensijas kapitāls tiek ieskaitīts Latvijas valsts pensiju sistēmā. (14) (Izslēgta ar 27.11.2020. likumu) (15) (Izslēgta ar 27.11.2020. likumu) (16) Darba ņēmējiem, kuri maksā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķina obligāto iemaksu objektu proporcionāli maksājumam speciālajā budžeta kontā, darba ņēmēja faktiskajiem ienākumiem piemērojot atbilstošu obligāto iemaksu likmi. (17) Personai, par kuru maksā fiksēto maksājumu saskaņā ar Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumu, iemaksu objekts ir likumā noteiktais fiksētā maksājuma objekts. (18) Papildus šā panta otrajā daļā brīvi izvēlētajam obligāto iemaksu objektam pašnodarbinātā obligāto iemaksu objekts pensiju apdrošināšanai ir faktisko ienākumu un šo brīvi izvēlēto iemaksu objektu starpība. (19) Darba ņēmējiem, kuri gūst ienākumu no intelektuālā īpašuma un nav reģistrējuši saimniecisko darbību, obligāto iemaksu objekts ir ienākums no intelektuālā īpašuma. Kolektīvā pārvaldījuma organizācijas administrētais un personām izmaksātais ienākums no intelektuālā īpašuma nav obligāto iemaksu objekts. (20) Profesionālam sportistam obligāto iemaksu objekts ir 860 euro. Obligāto iemaksu objektu nosaka proporcionāli periodam, kurā profesionālam sportistam ir darba ņēmēja statuss, kā arī nepiemēro par tām taksācijas gada kalendāra dienām, kurās profesionāls sportists atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, kurās viņam (bērna tēvam) ir piešķirts atvaļinājums sakarā ar bērna piedzimšanu, kurās viņš atrodas atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas, kas piešķirts profesionālam sportistam, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots aprūpējamais bērns, vai par pārejošas darbnespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma kalendāra dienām, par kurām ir izsniegta darbnespējas lapa "B". (21) Ja profesionālam sportistam aprēķinātais obligāto iemaksu objekts ir mazāks par šā panta divdesmitajā daļā noteikto, obligātās iemaksas no starpības starp šā panta divdesmitajā daļā noteikto obligāto iemaksu objektu un atbilstoši šā panta pirmajai daļai aprēķināto obligāto iemaksu objektu aprēķina un no saviem līdzekļiem veic darba devējs. Darba devējs obligāto iemaksu starpību aprēķina, ievērojot šā likuma 20. panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteikto. Aprēķināto starpību pilnā apmērā darba devējs no saviem līdzekļiem iemaksā šā likuma 21. panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā. (22) (Izslēgta no 01.01.2022. ar 27.11.2020. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 77. punktu) (23) Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķina obligāto iemaksu objektu atbilstoši valsts sociālo iemaksu maksājumam speciālā budžeta kontā, piemērojot pašnodarbinātajam noteikto obligāto iemaksu likmi. 18 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.06.1998., 25.11.1999., 20.06.2001., 06.06.2002., 03.04.2003., 22.01.2004., 17.03.2005., 27.10.2005., 19.12.2006., 19.06.2008., 11.12.2008., 01.12.2009., 03.12.2009., 09.08.2010., 20.12.2010., 06.11.2013., 13.03.2014., 17.12.2014., 22.09.2016., 23.11.2016., 27.07.2017., 22.11.2017., 25.10.2018., 13.11.2019., 27.11.2020., 16.11.2021., 08.12.2021., 26.10.2023. un 04.12.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025.)

15

Obligātās iemaksas administrē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 20

16

(1) (Izslēgta ar 19.12.2006. likumu) (2) Par obligāto iemaksu veikšanas termiņa nokavējumu tiek piedzīta nokavējuma nauda no laikā nesamaksātās obligāto iemaksu summas (pamatparāda) par katru nokavēto dienu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām". (3) Nokavējuma nauda maksājama vai piedzenama no darba devēja, pašnodarbinātā, iekšzemes darba ņēmēja pie darba devēja — ārvalstnieka un ārvalstu darba ņēmēja pie darba devēja — ārvalstnieka finanšu līdzekļiem. 21 (10.06.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1999., 22.01.2004., 19.12.2006., 27.07.2017. un 08.12.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2022.)

17

Soda naudu, kas aprēķināta Valsts ieņēmumu dienesta veikto pārbaužu rezultātā, un nokavējuma naudu iemaksā vienotajā nodokļu kontā un to attiecināšanu starp budžetiem un ieskaitīšanu speciālajos budžetos nodrošina atbilstoši šā likuma 22. pantam. 23 (25.11.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2006. un 25.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 28.11.2018. Grozījums pantā par iemaksu ieskaitīšanu vienotajā nodokļu kontā stājas spēkā 01.01.2021. Sk. pārejas noteikumu 68. punktu)

18

(1) Obligāto iemaksu likme, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, ir 34,09 procenti, no kuriem 23,59 procentus maksā darba devējs un 10,50 procentus — darba ņēmējs. (2) Obligāto iemaksu likmi obligāti sociāli apdrošināmajām personām un tās sadalījumu pa sociālās apdrošināšanas veidiem nosaka Ministru kabinets. (3) Brīvprātīgo iemaksu likme ir Ministru kabineta noteiktā likme pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un vecāku apdrošināšanai. 24 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1999., 06.06.2002., 17.03.2005., 08.11.2007., 20.12.2010., 06.11.2013., 22.09.2016., 27.07.2017. un 27.11.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2021.)

19

(1) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā: 1) no valsts pamatbudžeta tiek veiktas obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai par šā likuma 6. panta ceturtās daļas 2., 6., 7., 8., 9., 11., 12., 13., 14., 15. un 16. punktā minētajām personām; 2) no valsts pamatbudžeta tiek veiktas obligātās iemaksas apdrošināšanai pret bezdarbu par šā likuma 6. panta piektās daļas 2., 4., 5., 7., 8., 9., 10. un 11. punktā minētajām personām; 21) no valsts pamatbudžeta tiek veiktas obligātās iemaksas maternitātes, paternitātes un slimības apdrošināšanai un vecāku apdrošināšanai par šā likuma 6. panta 5.4 daļā minētajām personām; 3) no nodarbinātības speciālā budžeta tiek veiktas obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai par šā likuma 6. panta ceturtās daļas 3. punktā minētajām personām; 4) no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta tiek veiktas obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai par šā likuma 6. panta ceturtās daļas 4., 5. un 10. punktā minētajām personām un bezdarba apdrošināšanai par šā likuma 6. panta piektās daļas 3. un 6. punktā minētajām personām; 5) no darba negadījumu speciālā budžeta tiek veiktas obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai par šā likuma 6. panta ceturtās daļas 4. un 5. punktā minētajām personām un bezdarba apdrošināšanai par šā likuma 6. panta piektās daļas 3. punktā minētajām personām, ja šo personu invaliditātes vai slimības cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība; 6) no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta tiek veiktas obligātās iemaksas invaliditātes apdrošināšanai par šā likuma 6. panta 5.1 daļas 1. un 2. punktā minētajām personām; 7) no valsts pamatbudžeta tiek veiktas obligātās iemaksas par šā likuma 6. panta 5.1 daļas 3., 4., 5., 6. un 7. punktā minētajām personām. (2) Obligātās iemaksas no valsts pamatbudžeta vai speciālajiem budžetiem netiek veiktas par pārskata mēneša dienām, par kurām personai ir aprēķinātas vai veiktas obligātās iemaksas kā par darba ņēmēju, iekšzemes darba ņēmēju pie darba devēja ārvalstnieka, ārvalstu darba ņēmēju pie darba devēja ārvalstnieka vai kā par pašnodarbināto. (3) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra anulē personai no valsts pamatbudžeta un speciālajiem budžetiem reģistrētās obligātās iemaksas par tiem periodiem, par kuriem ir informācija par personas apdrošināšanu vai nodarbinātību citā dalībvalstī vai valstī, ar kuru Latvijai ir līgums sociālās drošības jomā. Pēc obligāto iemaksu anulēšanas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra mēneša laikā pārskata personai piešķirto valsts pensiju. Valsts pensiju pārrēķina ar nākamā mēneša pirmo datumu pēc mēneša, kurā iemaksas anulētas. (4) Obligātās iemaksas no sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem un valsts pamatbudžeta netiek ieguldītas fondēto pensiju shēmā. (5) Par personu, kura kopj bērnu un vienlaikus saņem vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu, tiek veiktas obligātās iemaksas no obligāto iemaksu objekta, kas vienāds ar personas saņemtā vecāku pabalsta un bērna kopšanas pabalsta summu. Obligātās iemaksas no šīs personas saņemtā vecāku pabalsta tiek veiktas no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta. Obligātās iemaksas no šīs personas saņemtā bērna kopšanas pabalsta tiek veiktas no valsts pamatbudžeta. 25 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.06.1998., 25.11.1999., 22.01.2004., 27.10.2005., 26.04.2007., 08.11.2007., 19.06.2008., 11.12.2008., 01.12.2009., 15.12.2011., 12.03.2015., 22.09.2016., 23.11.2016., 22.11.2017., 25.10.2018., 03.04.2019., 08.12.2021., 31.03.2022., 05.04.2023., 26.10.2023. un 03.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2026.)

Nodaļa V

20

(1) Darba devējs aprēķina obligāto iemaksu, kas jāveic par katru darba ņēmēju, reizinot iemaksu objektu ar obligāto iemaksu likmi, kāda noteikta darba devējam, ja darba ņēmējs ir apdrošināts visos sociālās apdrošināšanas veidos. (2) Darba devējs aprēķina obligāto iemaksu, kas jāveic darba ņēmējam, reizinot iemaksu objektu ar obligāto iemaksu likmi, kāda noteikta darba ņēmējam, ja darba ņēmējs ir apdrošināts visos sociālās apdrošināšanas veidos. (3) Darba devējs aprēķina obligāto iemaksu, kas jāveic par katru darba ņēmēju, kurš: 1) sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kuram ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi), reizinot iemaksu objektu ar obligāto iemaksu likmi, kāda noteikta darba devējam pensiju apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, vecāku apdrošināšanai un darba negadījumu apdrošināšanai; 2) ir izdienas pensijas saņēmējs vai persona ar invaliditāti — valsts speciālās pensijas saņēmējs, reizinot iemaksu objektu ar obligāto iemaksu likmi, kāda noteikta darba devējam pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, vecāku apdrošināšanai un darba negadījumu apdrošināšanai. (4) Darba devējs aprēķina obligāto iemaksu, kas jāveic darba ņēmējam, kurš: 1) sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kuram ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi), reizinot iemaksu objektu ar obligāto iemaksu likmi, kāda noteikta darba ņēmējam pensiju apdrošināšanai, vecāku apdrošināšanai un maternitātes un slimības apdrošināšanai; 2) ir izdienas pensijas saņēmējs vai persona ar invaliditāti — valsts speciālās pensijas saņēmējs, reizinot iemaksu objektu ar obligāto iemaksu likmi, kāda noteikta darba ņēmējam pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, vecāku apdrošināšanai un maternitātes un slimības apdrošināšanai. (5) Ārvalstu darba ņēmējs pie darba devēja — ārvalstnieka aprēķina obligāto iemaksu, reizinot obligāto iemaksu objektu ar šā likuma 18.pantā noteikto obligāto iemaksu likmi, izņemot likmi, kāda noteikta darba negadījumu apdrošināšanai un apdrošināšanai pret bezdarbu, sākot ar 184.dienu, kopš viņš uzturas Latvijas Republikā, vai ar 367.uzturēšanās dienu, ja personai, kura ir nosūtīta veikt konkrētu darbu Latvijas Republikas teritorijā uz laika periodu, ne ilgāku par 12 mēnešiem, darba ilgums pārsniedz 12 mēnešus. (6) Pašnodarbinātais aprēķina obligāto iemaksu, reizinot iemaksu objektu ar obligāto iemaksu likmi, kāda noteikta pašnodarbinātajiem. (7) Iekšzemes darba ņēmējs pie darba devēja — ārvalstnieka: 1) aprēķina obligāto iemaksu, reizinot obligāto iemaksu objektu ar šā likuma 18.pantā noteikto obligāto iemaksu likmi; 2) ja šis darba ņēmējs sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai viņam ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi), aprēķina obligāto iemaksu, reizinot obligāto iemaksu objektu ar šā likuma 18.pantā noteikto obligāto iemaksu likmi, izņemot likmi, kāda noteikta apdrošināšanai pret bezdarbu un invaliditātes apdrošināšanai; 3) ja šis darba ņēmējs ir izdienas pensijas saņēmējs vai persona ar invaliditāti — valsts speciālās pensijas saņēmējs, aprēķina obligāto iemaksu, reizinot obligāto iemaksu objektu ar šā likuma 18.pantā noteikto obligāto iemaksu likmi, izņemot likmi, kāda noteikta apdrošināšanai pret bezdarbu. (8) Nākamajā dienā pēc dienas, kad likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.12 panta otrās daļas 1. un 2.punktā noteiktais ierobežojums ir sasniegts, sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātājs (darba devējs) reģistrē katra sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokļa maksātāja statusa maiņu, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņā iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam ziņas par darba ņēmējiem, un uzsāk obligāto iemaksu veikšanu no sezonas lauksaimniecības darbā gūtā ienākuma šajā likumā noteiktajā vispārējā kārtībā. 26 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.06.1998., 25.11.1999., 20.06.2001., 06.06.2002., 22.01.2004., 17.03.2005., 08.11.2007., 19.06.2008., 11.12.2008., 03.12.2009., 15.12.2011., 13.03.2014., 22.09.2016., 27.11.2020. un 08.12.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2022.)

21

(1) Darba devējs iemaksā vienotajā nodokļu kontā obligātās iemaksas par katru darba ņēmēju reizi mēnesī līdz pārskata mēnesim sekojošā mēneša 23. datumam. (2) Darba ņēmējs veic obligātās iemaksas ar darba devēja starpniecību. Darba devējs ietur iemaksas, kas jāveic darba ņēmējam, un iemaksā tās vienotajā nodokļu kontā šā panta pirmajā daļā noteiktajos termiņos. (21) Ja darba devējs nav veicis šajā likumā noteiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas, persona, par kuru darba devējam tās bija jāveic un kura ir sasniegusi vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, var veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai. Ministru kabinets reglamentē noteikumus, termiņus un kārtību, kādā persona veic sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai. (3) Pašnodarbinātais veic obligātās iemaksas līdz ceturksnim sekojošā mēneša 23.datumam. (31) (Izslēgta no 01.07.2021. ar 27.11.2020. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 75. punktu) (32) Pašnodarbinātais šā likuma 14.1 panta trešajā daļā minētās obligātās iemaksas no lauksaimnieciskās ražošanas ienākuma vai ienākuma no intelektuālā īpašuma par gadu veic līdz nākamā gada 23. janvārim. (4) Iekšzemes darba ņēmējs pie darba devēja — ārvalstnieka un ārvalstu darba ņēmējs pie darba devēja — ārvalstnieka veic obligātās iemaksas līdz ceturksnim sekojošā mēneša 23.datumam. (5) Personas, kuras brīvprātīgi pievienojušās pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un vecāku apdrošināšanai, veic brīvprātīgās iemaksas līdz katra mēneša pēdējai dienai. (6) (Izslēgta ar 20.06.2001. likumu) (7) Nokavētās obligātās iemaksas veicamas saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām". (8) (Izslēgta ar 20.06.2001. likumu) (9) Ja tiek nokavēta algotā darba ienākumu izmaksa, darba devēja pienākums ir veikt obligātās iemaksas par aprēķinātajiem darba ienākumiem termiņā, kādā tās būtu jāveic, ja darba ienākumi būtu izmaksāti savlaicīgi. (10) Autopārvadājumu likuma 35. pantā minētais pārvadātājs pirms licences kartītes saņemšanas maksā obligāto iemaksu avansu — 130 euro kalendāra mēnesī par katru taksometru vai vieglo automobili, ar kuru tiek veikti pasažieru komercpārvadājumi, — īpaši šim mērķim paredzētajā kontā. Institūcija pirms licences kartītes izsniegšanas pārbauda obligāto iemaksu avansa samaksu. Pārvadātājs ir tiesīgs samazināt ikmēneša obligāto iemaksu maksājumu par samaksāto avansu. Šādos gadījumos nepiemēro šā likuma 21.1 panta ceturtās daļas nosacījumus. Ja pārvadātājs ir likvidēts vai triju gadu laikā no obligāto iemaksu avansa maksājuma veikšanas nav izmantojis obligāto iemaksu avansu, Valsts ieņēmumu dienests līdz sekojošā gada 1. aprīlim ieskaita to valsts pensiju speciālajā budžetā. (11) Darba devējam ir pienākums mēneša laikā pēc dienas, kad stājies spēkā tiesas spriedums vai attiecīgās valsts pārvaldes iestādes lēmums par darba samaksas piedziņu, veikt obligātās iemaksas par darba ņēmēju. 32 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.06.1998., 20.06.2001., 08.11.2007., 03.12.2009., 20.12.2010., 23.11.2016., 22.11.2017., 25.10.2018., 03.04.2019., 27.11.2020.  un 08.12.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2022.)

22

(1) Valsts ieņēmumu dienests katru darbdienu, pamatojoties uz gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto obligāto iemaksu ieņēmumu sadalījumu, veic vienotajā nodokļu kontā saņemto un uz obligātajām iemaksām novirzīto obligāto iemaksu ieņēmumu attiecināšanu uz speciālajiem budžetiem un valsts pamatbudžetu. (2) Pēc šā panta pirmajā daļā veiktās attiecināšanas Valsts ieņēmumu dienests uz sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu ieņēmumiem attiecināmo daļu katru darbdienu ieskaita valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu sadales kontā. (3) Valsts kase katru darbdienu valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu sadales kontā pieejamos līdzekļus ieskaita sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu kontos atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajam sociālās apdrošināšanas ieņēmumu īpatsvaram. (4) Ja, plānojot gadskārtējo valsts budžetu, kādā no speciālajiem budžetiem ieņēmumi un iepriekšējo gadu līdzekļu atlikums nesedz gadskārtējā budžeta izdevumus, bet citā speciālajā budžetā ir līdzekļu atlikums, tad, aprēķinot katra speciālā budžeta ieņēmumu īpatsvaru, tajā iekļauj finansējumu budžeta izdevumu segšanai. 37 (25.10.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.11.2018. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2021. Sk. pārejas noteikumu 68. punktu)

23

(1) Darba devējam ir pienākums reizi mēnesī līdz pārskata mēnesim sekojošā mēneša 17. datumam iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam ziņojumu par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem pārskata mēnesī Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. (11) Darba devējs, kurš precizē darba ņēmēja darba ienākumus un obligātās iemaksas šā likuma 20.1 panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā, katru pārskata mēnesi var precizēt vienu reizi. (12) Sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātājam (darba devējam) ir pienākums piecu darbdienu laikā pēc ienākuma gūšanas mēneša pēdējās dienas iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam darba devēja ziņojumu par sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāja ienākumu un aprēķināto sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli pārskata mēnesī. Kārtību, kādā sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātājs (darba devējs) iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam darba devēja ziņojumu, nosaka Ministru kabinets. (13) (Izslēgta ar 20.12.2016. likumu) (14) Valsts ieņēmumu dienests nepieņem darba devēja ziņojumus, kuros darba ņēmējiem norādītās ziņas neatbilst darba ņēmēju statusa periodiem. (15) (Izslēgta no 01.01.2022. ar 27.11.2020. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 77. punktu) (2) Pašnodarbinātajiem, iekšzemes darba ņēmējiem pie darba devēja — ārvalstnieka un ārvalstu darba ņēmējiem pie darba devēja — ārvalstnieka ir pienākums līdz ceturksnim sekojošā mēneša 17. datumam iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam ziņojumu par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. (21) (Izslēgta no 01.07.2021. ar 27.11.2020. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 75. punktu) (22) Pašnodarbinātajam ir pienākums attiecībā uz gada lauksaimnieciskās ražošanas ienākumu vai ienākumu no intelektuālā īpašuma iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam ziņojumu par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām līdz nākamā gada 17. janvārim, aizpildot ceturtā ceturkšņa ziņojumu par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām. (3) Valsts ieņēmumu dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai ziņas par veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām un veiktajiem sociālā nodokļa maksājumiem. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra Ministru kabineta noteiktajā kārtībā reģistrē obligāto iemaksu un sociālā nodokļa maksājumus un pārrēķina obligāto iemaksu objektu, ja šīs iemaksas nav veiktas pilnā apmērā. (4) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, sociāli apdrošinātajai personai ierodoties personiski vai iesniedzot rakstveida pieprasījumu jebkurā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļā, bez maksas tai izsniedz vai nosūta ziņas par šīs personas apdrošināšanas konta stāvokli. (5) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības precizēt un labot obligāto iemaksu veicēju iesniegto informāciju, ja, pamatojoties uz citu valsts iestāžu sniegto informāciju, konstatētas kļūdas obligāto iemaksu veicēju iesniegtajās ziņās vai ziņojumos par obligātajām iemaksām. Šādā gadījumā Valsts ieņēmumu dienests 10 darbdienu laikā pēc kļūdu labošanas informē obligāto iemaksu veicēju par izdarītajiem labojumiem. (6) Darba devējam ir pienākums mēneša laikā pēc dienas, kad stājies spēkā tiesas spriedums vai attiecīgās valsts pārvaldes iestādes lēmums par atlīdzības par darba piespiedu kavējumu piedziņu vai par laikus neizmaksātiem darba ienākumiem, iesniegt šā panta pirmajā daļā minēto informāciju Valsts ieņēmumu dienestam. Ja darba devējs nav iesniedzis minēto informāciju, Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz personas iesniegumu un iesniegto tiesas spriedumu vai iestādes lēmumu, precizē darba devēja ziņojumu par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām, sadalot obligāto iemaksu objektu un obligātās iemaksas proporcionāli par visu periodu, ja sadalījums neizriet no tiesas sprieduma vai iestādes lēmuma. 38 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1999., 20.06.2001., 17.03.2005., 15.06.2006., 19.06.2008., 16.06.2009., 03.12.2009., 20.12.2012., 13.03.2014., 30.11.2015., 23.11.2016., 20.12.2016., 27.07.2017., 22.11.2017.,  25.10.2018., 27.11.2020. un 08.12.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2022.)

Nodaļa VI

24

(1) Līdz 2003.gada 31.decembrim: 1) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (turpmāk — Aģentūra) ir bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība, kas darbojas saskaņā ar šo likumu, likumu "Par bezpeļņas organizācijām", likumu "Par akciju sabiedrībām", citiem normatīvajiem aktiem un saviem statūtiem; 2) Aģentūra ir juridiskā persona, tai ir savi norēķinu konti bankās un savs zīmogs; 3) Aģentūra ir šā likuma 7.pantā noteikto budžetu rīkotāja; 4) Aģentūras darbību kontrolē Ministru kabineta iecelta padome, kuras sastāvā tiek iekļauti labklājības ministra ieteiktie pārstāvji; 5) Aģentūras padomes priekšsēdētājs ir labklājības ministrs, kas ir arī valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvis Aģentūrā; 6) Aģentūras ģenerāldirektoru pēc labklājības ministra ieteikuma amatā ieceļ Ministru kabinets. (2) No 2004.gada 1.janvāra: 1) Aģentūra ir Labklājības ministrijas pārraudzībā esoša valsts aģentūra, kas realizē valsts politiku sociālās apdrošināšanas un valsts sociālo pabalstu jomā; 2) Aģentūra nodarbojas ar speciālo budžetu administrēšanu, kā arī saskaņā ar normatīvajiem aktiem Aģentūras kompetencē nodoto sociālās apdrošināšanas pakalpojumu un valsts sociālo pabalstu administrēšanu; 3) Aģentūras teritoriālās struktūrvienības ir Aģentūras nodaļas. (3) No 2011.gada 1.janvāra Aģentūra administrē izdienas pensijas, kas piešķirtas saskaņā ar Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumu, Tiesnešu izdienas pensiju likumu, Diplomātu izdienas pensiju likumu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumu, Prokuroru izdienas pensiju likumu, likumu "Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm", Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku izdienas pensiju likumu, nolikumu "Par izdienas pensijām" un nolikumu "Par iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva darbinieku pensijām (darba devēju pensijām)", un Valsts drošības dienesta amatpersonu izdienas pensijas, kas piešķirtas saskaņā ar Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likumu (turpmāk — izdienas pensijas). (4) No 2013.gada 15.janvāra Aģentūra ir labklājības ministra pārraudzībā esoša tiešās valsts pārvaldes iestāde, kas pilda šā panta otrajā un trešajā daļā noteiktās funkcijas. 42 (03.04.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.01.2004., 20.12.2010., 20.12.2012., 25.10.2018. un 26.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 28.11.2023.)

25

(1) Līdz 2003.gada 31.decembrim Aģentūras darbību finansē no speciālajiem budžetiem likumā noteiktajā kārtībā, kā arī no līdzekļiem, ko Aģentūra gūst statūtos paredzētās uzņēmējdarbības rezultātā. (2) Sākot ar 2004.gada 1.janvāri, Aģentūras darbību finansē no speciālo budžetu īpašiem mērķiem iezīmētajiem ieņēmumiem, no citiem īpašiem mērķiem iezīmētiem ieņēmumiem, no ziedojumiem un dāvinājumiem, no ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, kā arī no pašu ieņēmumiem. 46 (03.04.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.01.2004. likumu, kas stājas spēkā 25.02.2004.)

26

47 (Izslēgts ar 03.04.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2003.)

27

(1) Aģentūras darbinieku izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību persona var apstrīdēt Aģentūras direktoram mēneša laikā no administratīvā akta spēkā stāšanās dienas. Aģentūras direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no direktora lēmuma spēkā stāšanās dienas. (2) Iesnieguma iesniegšana Aģentūras direktoram vai pieteikuma iesniegšana tiesai neaptur Aģentūras izdotā administratīvā akta darbību. Aģentūras direktors ir tiesīgs ar rakstveida lēmumu apturēt adresātam nelabvēlīga administratīvā akta darbību, ja saņemts personas iesniegums par administratīvā akta darbības apturēšanu. (3) Aģentūras direktoram ir tiesības ar motivētu lēmumu pagarināt administratīvā akta izdošanas termiņu līdz trim gadiem no personas pieprasījuma saņemšanas dienas, ja sociālās apdrošināšanas pakalpojumu vai valsts sociālo pabalstu piešķiršanai ir nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija saistībā ar informācijas saņemšanu no kompetentās ārvalstu iestādes. Aģentūras direktora lēmumu par termiņa pagarināšanu var pārsūdzēt tiesā. (4) Sociālās apdrošināšanas informācijas sistēmā (SAIS) sagatavotie administratīvie akti ir spēkā un derīgi bez aģentūras amatpersonas paraksta. (5) Aģentūras veikto minimālo obligāto iemaksu aprēķinu darba devējs un pašnodarbinātais var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu Aģentūras direktoram, mēneša laikā no dienas, kad informācija nosūtīta elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Aģentūras direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no direktora lēmuma spēkā stāšanās dienas. 49 (22.01.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2009., 27.11.2020. un 08.12.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2022.)

28

Aģentūra noraksta un izslēdz no bilances tās uzskaitē esošās pārmaksu summas, kuras radušās sociālās apdrošināšanas pakalpojumu, valsts sociālo pabalstu un izdienas pensiju saņēmēju vainas dēļ un kuru piedziņa nav iespējama, jo administratīvā akta izpildei iestājies noilgums vai parādnieks ir miris un parāda summa nepārsniedz 22,41 euro, vai ja personai nav deklarētās dzīvesvietas vai dzīvesvieta ir ārpus Latvijas un pēc administratīvā akta spēkā stāšanās pagājuši vairāk nekā seši gadi. Ja persona ir mirusi, pārmaksas, kas pārsniedz divas Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, Aģentūra piedzen normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 51 (22.09.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.11.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2021.)

29

Ja persona dzīvesvietā saņem vairākus Aģentūras administrētos pakalpojumus (piemēram, pensijas, pabalstus) un par katra piegādi dzīvesvietā saskaņā ar normatīvajiem aktiem paredzēta maksa, Aģentūra iekasē vienu maksu par piegādi, pamatojoties uz lielāko izmaksājamā pakalpojuma apmēru. 53 (20.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

30

(1) Valsts vecuma pensiju, izdienas pensiju, invaliditātes pensiju, apgādnieka zaudējuma pensiju, apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību personām, kuras izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra var pārskaitīt uz personas ārvalsts bankas vai kredītiestādes kontu, kurā var ieskaitīt maksājumu euro valūtā. (2) Pakalpojuma saņēmējs sedz komisijas maksu par šā panta pirmajā daļā minētajiem pārskaitījumiem ārpus Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts. Pārskaitāmā summa tiek samazināta par bankas vai kredītiestādes ieturēto komisijas maksu arī gadījumā, kad kļūdaini veikts maksājums atkārtoti tiek nosūtīts pakalpojuma saņēmējam. 54 (27.11.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2021.)