Pārtikas aprites uzraudzības likums

Nodaļa I

1

1) (izslēgts ar 17.11.2005. likumu); 2) (izslēgts ar 13.12.2001. likumu); 3) kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām; 4) nekaitīga pārtika — pārtika, kas normālos vai paredzamos lietošanas apstākļos nenodara kaitējumu cilvēka veselībai, dzīvībai vai videi; 5) (izslēgts ar 17.11.2005. likumu); 6) pārtikas aprite — visas darbības ar pārtiku no tās ieguves līdz patēriņam (primārā ražošana, ieguve, pirmapstrāde, apstrāde, pārstrāde, ražošana, iepakošana, uzglabāšana, izplatīšana, transportēšana, pārvietošana pāri valsts robežai, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība); 7) (izslēgts ar 17.11.2005. likumu); 8) pārtikas piedeva — viela, kuru neatkarīgi no tās uzturvērtības parasti nelieto uzturā atsevišķi kā pārtiku vai kā raksturīgu uztura sastāvdaļu, bet apzināti pievieno pārtikai apstrādes, pārstrādes, ražošanas, iesaiņošanas, uzglabāšanas vai transportēšanas procesā, un tad minētā viela vai tās blakusprodukti kļūst par pārtikas produktu sastāvdaļu; 9) pārtikas uzņēmums - persona, kura iesaistīta kādā no pārtikas aprites posmiem; 10) (izslēgts ar 17.11.2005. likumu); 11) (izslēgts ar 17.11.2005. likumu); 12) (izslēgts ar 17.11.2005. likumu); 13) (izslēgts ar 17.11.2005. likumu); 14) (izslēgts ar 28.10.2010. likumu); 15) trešās valstis — valstis, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis un Eiropas Ekonomikas zonas valstis; 16) (izslēgts ar 17.11.2005. likumu); 17) (izslēgts ar 17.11.2005. likumu); 18) pārtikas preču marķējums — informācija (vārds, teksts, norāde, preču zīme, firmas zīme, attēls vai simbols), kas attiecas uz pārtikas preci un ir norādīta uz iepakojuma, pavaddokumentos, uz etiķetes vai uzlīmes, vai aptveres; 19) vietējais tirgus — Latvijā ražotu produktu pārdošana patērēšanai Latvijā; 20) (izslēgts ar 17.11.2005. likumu); 21) (izslēgts ar 17.11.2005. likumu); 22) materiāli un izstrādājumi, kas paredzēti saskarei ar pārtiku — materiāli un izstrādājumi, kas ir nonākuši saskarē ar pārtiku un paredzēti saskarei ar pārtiku, turklāt ir pamats uzskatīt, ka tie nonāks saskarē ar pārtiku vai pārnesīs savas sastāvdaļas uz pārtiku normālos vai paredzamos izmantošanas apstākļos; 23) jaunā pārtika — pārtikas produkti un pārtikas produktu sastāvdaļas, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra regulas (ES) Nr. 2015/2283 par jauniem pārtikas produktiem un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) Nr. 1169/2011 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr. 258/97 un Komisijas regulu (EK) Nr. 1852/2001 3. panta 2. punktā noteiktajām kategorijām. 2 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2001., 12.09.2002., 06.11.2003., 21.10.2004., 17.11.2005., 24.01.2008., 20.05.2010., 28.10.2010. un 27.04.2017. likumu, kas stājas spēkā 24.05.2017. 23. punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2018. Sk. pārejas noteikumu 25. punktu)

Nodaļa II

2

3

3

(2) Ja Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos paredzēti citādi noteikumi nekā šajā likumā, piemērojami starptautisko līgumu noteikumi. 4 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.11.2005., 23.10.2014. un 21.11.2019. likumu, kas stājas spēkā 14.12.2019.)

Nodaļa III

4

(2) Obligātās nekaitīguma prasības, kuru ievērošana nodrošina pārtikas produkta, pārtikas aprites vai ar to saistītā pakalpojuma nekaitīgumu cilvēka veselībai, dzīvībai vai videi, nosaka Ministru kabinets. (3) (Izslēgta no 01.01.2023. ar 27.04.2017. likumu, kas stājas spēkā 24.05.2017. Sk. Pārejas noteikumu 26. punktu) (4) Atsevišķām pārtikas produktu grupām Ministru kabinets nosaka kvalitātes un klasifikācijas prasības un kārtību, kādā novērtējama attiecīgo produktu atbilstība šīm prasībām. (5) (Izslēgta ar 17.11.2005. likumu) (6) (Izslēgta ar 23.10.2014. likumu) (7) (Izslēgta ar 21.10.2004. likumu) (8) Pārtiku, kura satur ģenētiski modificētus organismus vai ir ražota no tiem, Latvijā drīkst izplatīt tikai pēc attiecīgas atļaujas saņemšanas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. (9) (Izslēgta ar 17.11.2005. likumu) (10) (Izslēgta ar 28.10.2010. likumu) (101) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā: 1) izsniedz un anulē atļauju dabīgā minerālūdens izplatīšanai tirgū; 2) reģistrē uztura bagātinātājus, aptur vai ierobežo to apriti un anulē reģistrāciju; 3) paziņo par noteiktās grupās ietilpstošu pārtikas produktu izplatīšanu, tos reģistrē un anulē reģistrāciju. (11) Ātrās reaģēšanas sistēmas darbību, kas ir pārtikas apritē iesaistīto personu un kompetento institūciju saskaņota un organizēta informācijas apmaiņa un rīcība, gadījumos, kad pastāv tiešs vai netiešs pārtikas radīts risks cilvēku veselībai un dzīvībai, nosaka Ministru kabinets. (12) Ministru kabinets nosaka pārtikas kvalitātes shēmu prasības, kā arī to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtību. (13) Ministru kabinets nosaka dzīvnieku liemeņu klasificētāju apmācības un kvalifikācijas paaugstināšanas, kā arī klasificētāja kvalifikāciju apliecinoša sertifikāta izsniegšanas un anulēšanas kārtību. (14) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā atzīst un uzrauga laboratorijas, kas veic svaigpiena kvalitātes laboratoriskos izmeklējumus. (15) Par aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, aizsargāta cilmes vietas nosaukuma, garantētas tradicionālās īpatnības pieteikuma reģistrāciju, iebilduma paziņojuma lēmuma izsniegšanu un specifikācijas grozījuma reģistrāciju maksājama valsts nodeva. Valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību nosaka Ministru kabinets. (16) (Izslēgts no 01.01.2015. ar 13.09.2012. likumu, kas stājas spēkā 12.10.2012. Sk. Pārejas noteikumu 20.punktu) (17) Ministru kabinets nosaka maksimālo pieļaujamo transtaukskābju daudzumu pārtikas produktos. (18) Ministru kabinets nosaka izmantošanai pārtikā aizliegtos augus un augu daļas. (19) Ministru kabinets atbilstoši tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem pārtikas aprites jomā nosaka prasības pārtikas aprites jomā Latvijā. 5 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2001., 12.09.2002., 06.11.2003., 21.10.2004., 17.11.2005., 15.12.2005., 19.12.2006., 24.01.2008., 12.11.2009., 20.05.2010., 28.10.2010., 13.09.2012., 23.11.2014., 27.04.2017., 25.10.2018. un 21.11.2019. likumu, kas stājas spēkā 14.12.2019. Grozījums par trešās daļas izslēgšanu stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 26. punktu)

5

(2) Pārtikas uzņēmuma atzīšana ir nepieciešama, ja tas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr. 853/2004. Pārtikas uzņēmumu atzīst, atzīšanas numuru piešķir un atzīšanas apliecību pēc uzņēmuma pieprasījuma izsniedz Pārtikas un veterinārais dienests. (3) Pārtikas uzņēmums, kura atzīšana nav nepieciešama, var iesaistīties pārtikas apritē, ja tas reģistrēts Pārtikas un veterinārajā dienestā. Pēc pārtikas uzņēmuma pieprasījuma Pārtikas un veterinārais dienests izsniedz reģistrācijas apliecību. (4) Pārtikas uzņēmumu atzīšanas vai reģistrācijas kārtību nosaka Ministru kabinets. (5) (Izslēgta ar 25.10.2018. likumu) (6) (Izslēgta ar 17.11.2005. likumu) (7) (Izslēgta ar 06.12.2007. likumu) (8) (Izslēgta ar 17.11.2005. likumu) 6 (12.09.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.2004., 17.11.2005., 06.12.2007., 12.11.2009., 20.05.2010., 23.10.2014. un 25.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 28.11.2018.)

6

7 (Izslēgts ar 13.12.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

7

(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības. (3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu. (4) (Izslēgta ar 17.11.2005. likumu.) 8 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2001., 12.09.2002., 06.11.2003., 21.10.2004. un 17.11.2005. likumu, kas stājas spēkā 21.12.2005.)

8

(2) (Izslēgta ar 17.11.2005. likumu) (3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas prasības. (4) (Izslēgta ar 17.11.2005. likumu) (5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu profesionālo kvalifikāciju. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā pārtikas apritē nodarbinātās personas apmācāmas pārtikas higiēnas jomā, kā arī prasības attiecībā uz apmācības programmu un apliecību. (6) (Izslēgta ar 06.11.2003. likumu) (7) Pārtikas uzņēmumiem ir jāievēro dokumentēts pasākumu komplekss, kas nodrošina higiēnas un ražošanas atbilstību ražotāja noteiktajām kvalitātes prasībām. (8) Pārtikas uzņēmums sniedz nepieciešamo atbalstu un nodrošina, lai Pārtikas un veterinārais dienests varētu veikt tā kontroli normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. (9) Pārtikas uzņēmumam ir tiesības pieprasīt, lai Pārtikas un veterinārā dienesta inspektors paņem paralēlu paraugu šā likuma 23.panta 2. un 4.punktā minētajiem objektiem šā parauga neatkarīgas testēšanas veikšanai. Paralēlo paraugu testē akreditētā laboratorijā ar līdzvērtīgu metodi, ko izmanto kontroles ietvaros noņemtā parauga testēšanai atbilstoši pārtikas apriti reglamentējošiem normatīvajiem aktiem. (10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets. (11) (Izslēgta ar 12.11.2009. likumu) (12) Kārtību, kādā izsniedz, aptur un atjauno primāro produktu realizācijas atļauju, nosaka Ministru kabinets. (13) Pārtikas uzņēmumam ir pienākums sniegt Pārtikas un veterinārajam dienestam informāciju, kas saskaņā ar Eiropas Savienības tieši piemērojamiem tiesību aktiem pārtikas aprites jomā sniedzama Eiropas Savienības institūcijām. 9 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2001., 12.09.2002., 06.11.2003., 21.10.2004., 17.11.2005., 12.11.2009., 23.10.2014. un 21.11.2019. likumu, kas stājas spēkā 14.12.2019.)

9

10 (Izslēgts ar 17.11.2005. likumu, kas stājas spēkā 21.12.2005.) 9.1 pants. Persona nodrošina, lai pārtika, kuru tā audzē un lieto patēriņam savā uzturā, nodod savas ģimenes locekļiem un personām, ar kurām tā dala saimniecību, kā arī citām personām mājsaimniecības ietvaros, atbilstu nekaitīguma prasībām saskaņā ar normatīvajiem aktiem pārtikas aprites jomā. 11 (23.10.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.11.2014.)

10

1) obligātās nekaitīguma prasības; 2) kārtību, kādā apturama to izplatīšana un izmantošana, kā arī turpmākās izmantošanas un iznīcināšanas kārtību normatīvo aktu pārkāpumu gadījumā; 3) ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas uzņēmumu reģistrācijas, darbības apturēšanas un atjaunošanas, kā arī reģistrācijas anulēšanas kārtību. (2) Pārtikas apritē izmantojamām telpām un citām platībām ēkās vai transportlīdzekļos, kā arī palīgtelpām, kas nepieciešamas personāla higiēnas nodrošināšanai, ir jāatbilst normatīvajos aktos noteiktajām pārtikas uzņēmumu higiēnas prasībām. (3) Piesārņojums, tai skaitā pesticīdu atliekas, pārtikā nedrīkst pārsniegt Eiropas Savienības tieši piemērojamos normatīvajos aktos noteiktās maksimāli pieļaujamās normas. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā noņem un sagatavo paraugus un novērtē izmeklējumu rezultātus pesticīdu atlieku kontrolei augu un dzīvnieku izcelsmes produktos. (4) (Izslēgta ar 12.11.2009. likumu) (5) (Izslēgta ar 12.11.2009. likumu) (6) Pārtikas uzņēmums iesniegumu par jaunas pārtikas piedevas, aromatizētāja vai fermenta ražošanu iesniedz Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajam institūtam "BIOR" vai nosūta Eiropas Komisijai, ievērojot prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 16.decembra regulas (ES) Nr. 1331/2008, ar ko nosaka vienotu atļauju piešķiršanas procedūru attiecībā uz pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem, 3.pantā un Komisijas 2011.gada 10.marta regulā (ES) Nr. 234/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr. 1331/2008, ar ko nosaka vienotu atļauju piešķiršanas procedūru attiecībā uz pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 10.novembra regulas (EK) Nr. 2065/2003 par kūpināšanas aromatizētājiem, ko izmanto vai kas ir paredzēti izmantošanai pārtikas produktos vai uz tiem, 7.pantā. 12 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2002., 17.11.2005.,19.12.2006., 12.11.2009., 28.10.2010. un 23.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2014.)

11

13 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2002. un 17.11.2005. likumu, kas stājas spēkā 21.12.2005.) 11.1 pants. Ministru kabinets nosaka, kādā kārtībā izplata jodēto sāli un kādos gadījumos to izmanto pārtikas ražošanā. 14 (06.11.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.12.2003.) 11.2 pants. (1) Ja pārtikai, kura marķēta ar norādi "Ieteicams līdz ..", beidzies minimālais derīguma termiņš, to aizliegts izplatīt, izņemot gadījumus, kad izplatīšana notiek atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem. (2) Ministru kabinets nosaka produktu grupas, izplatīšanas veidu un kārtību, kā arī laikposmu, kādā pārtiku, kura marķēta ar norādi "Ieteicams līdz ..", atļauts izplatīt pēc minimālā derīguma termiņa beigām. 15 (25.10.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.11.2018. Pants stājas spēkā 01.07.2019. Sk. pārejas noteikumu 29. punktu)

12

16 12.1 pants. Mazumtirdzniecībā izplatāmās pārtikas etiķskābes šķīdumā etiķskābes saturs nav lielāks par 10 masas procentiem. 17 (21.11.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.12.2019.)

13

(2) Par marķējuma atbilstību patiesajiem rādītājiem un fasējuma saturam ir atbildīgs pārtikas uzņēmums, kas pārtiku ražojis vai fasējis, vai arī pārtikas izplatītājs, ja viņš ir mainījis produkta oriģinālo fasējumu, marķējumu vai uzlicis jaunu marķējumu. (3) Ministru kabinets nosaka prasības: 1) fasētas pārtikas marķējumam; 2) informācijas sniegšanai par nefasētu pārtiku; 3) pārtikas produktu papildu marķējumam. (4) (Izslēgta ar 20.05.2010. likumu) (5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra regulas (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas direktīvas 87/250/EEK, Padomes direktīvas 90/496/EEK, Komisijas direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2000/13/EK, Komisijas direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu V pielikuma 19. punkta izpratnē par pārtikas produktu mazu daudzumu, uz ko neattiecas prasība par obligāto paziņojumu par uzturvērtību, uzskata mājas apstākļos saražotu un izplatītu pārtiku. 18 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.2007., 20.05.2010., 23.10.2014. un 27.04.2017. likumu, kas stājas spēkā 24.05.2017.) 13.1 pants. (1) Mazumtirdzniecības uzņēmums pārtikas tirdzniecības vietā pārtikas produktam norāda valsti, kurā tas ražots. Attiecīgo valsti norāda rakstveidā vai ar tās karoga attēlu. Ja pārtikas produkts ir ražots Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā, to norāda tikai rakstveidā. (2) Ministru kabinets nosaka kritērijus tās valsts identificēšanai, kurā ražots pārtikas produkts, prasības šā panta pirmajā daļā minēto norāžu (rakstveida informācijas vai karoga attēla) noformēšanai un to izvietošanai, kā arī izņēmumus, kad norāžu izvietošana nav obligāta. 19 (25.04.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.05.2024. Pants piemērojams ar 01.09.2024. Sk. pārejas noteikumu 32. punktu)

Nodaļa IV

14

1) tā neatbilst obligātajām nekaitīguma prasībām; 2) tai ir beidzies derīguma termiņš; 3) tā nav marķēta atbilstoši normatīvo aktu prasībām; 4) pārbaudē, pamatojoties uz pierādījumiem, ir konstatēta tās bojāšanās, kā arī organoleptisko, ar cilvēka maņu orgāniem uztveramo pārtikas īpašību pasliktināšanās; 5) tā ir viltota vai tiek maldināts patērētājs; 6) tai nav normatīvajos aktos noteikto pavaddokumentu; 7) to paredz citi normatīvie akti. 20 (13.12.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.11.2009., 27.04.2017. un 25.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 28.11.2018.)

15

(2) Izdevumus, kas saistīti ar nederīgas pārtikas izņemšanu no apgrozības, pārstrādi vai iznīcināšanu, sedz pārtikas izplatītājs. Šajā gadījumā viņš sedz arī ar valsts uzraudzību un kontroli saistītos izdevumus. 21 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

Nodaļa V

16

22 (Izslēgts ar 13.09.2012. likumu, kas stājas spēkā 12.10.2012.)

17

23 (Izslēgts ar 13.12.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

18

24 (Izslēgts ar 13.09.2012. likumu, kas stājas spēkā 12.10.2012.)

19

(2) Veselības ministrs uztura politikas izstrādāšanai un koordinēšanai izveido konsultatīvu uztura padomi, kura darbojas saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu. (3) Veselības ministrs apstiprina ieteicamās Latvijas iedzīvotāju uzturnormas un veselīga uztura ieteikumus. (31) Ministru kabinets apstiprina uztura normas vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu, kā arī pirmsskolas izglītības programmas īstenojošo izglītības iestāžu izglītojamiem, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem. (4) Veselības ministrijas Veselības inspekcija kontrolē dzeramā ūdens nekaitīguma nodrošināšanas prasību izpildi publiskajos dzeramā ūdens apgādes objektos no ūdens ņemšanas vietas līdz patērētājam. Veselības inspekcijai ir tiesības patērētāju veselības apdraudējuma gadījumā ierobežot vai aizliegt dzeramā ūdens izmantošanu. (5) Dzeramā ūdens monitoringa un kontroles kārtību nosaka Ministru kabinets. (6) Ministru kabineta noteikta institūcija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā uz laiku var noteikt dzeramajam ūdenim, kas konkrētā ģeogrāfiskajā teritorijā tiek piegādāts iedzīvotājiem pa ūdensapgādes sistēmām, pazeminātas nekaitīguma vai kvalitātes prasības, ja tās nerada draudus patērētāju veselībai un citādā veidā nav iespējams nodrošināt dzeramā ūdens piegādi. 25 (13.12.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2002., 06.11.2003., 21.10.2004., 17.11.2005., 15.12.2005., 27.09.2007., 12.11.2009., 20.05.2010. un 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 24.11.2010.)

20

(2) Par uztura bagātinātāju, Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija regulā (ES) Nr. 609/2013 par zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētu pārtiku, īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētu pārtiku un par pilnīgiem uztura aizstājējiem svara kontrolei, un ar ko atceļ Padomes direktīvu 92/52/EEK, Komisijas direktīvas 96/8/EK, 1999/21/EK, 2006/125/EK un 2006/141/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2009/39/EK un Komisijas regulas (EK) Nr. 41/2009 un (EK) Nr. 953/2009 (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 609/2013) minēto noteiktās grupās ietilpstošu pārtikas produktu reģistrāciju un par atļaujas izsniegšanu dabīgā minerālūdens izplatīšanai tirgū maksājama valsts nodeva. Valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību nosaka Ministru kabinets. (3) (Izslēgta no 01.01.2018. ar 27.04.2017. likumu, kas stājas spēkā 24.05.2017. Sk. Pārejas noteikumu 25. punktu) 26 (13.12.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2002., 06.11.2003., 21.10.2004., 17.11.2005., 15.12.2005., 12.11.2009., 28.10.2010., 27.04.2017. un 25.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 28.11.2018. Grozījums otrajā daļā stājas spēkā 01.01.2019. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2019. Sk. pārejas noteikumu 26.1 un 26.2 punktu)

21

(2) Pārtikas un veterinārā dienesta funkcijas ir: 1) pārtikas apritē: a) uzraudzīt un kontrolēt visos pārtikas aprites posmos pārtikas produktu (izņemot nefasētu dzeramo ūdeni, ko iedzīvotājiem piegādā pa ūdensapgādes sistēmām) atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, b) atzīt un reģistrēt pārtikas uzņēmumu darbību, kā arī anulēt to atzīšanu un reģistrāciju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, c) visos pārtikas aprites posmos uzraudzīt un kontrolēt pārtikas uzņēmumu darbību un pārtikas aprites procesu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, d) visos pārtikas aprites posmos veikt riska faktoru izpēti un analīzi; 2) preču robežkontrolē — robežkontroles punktos, brīvajās zonās un muitas noliktavās normatīvajos aktos pārtikas aprites jomā noteiktajā kārtībā uzraudzīt un kontrolēt pārtiku, kā arī saskarei ar pārtiku paredzētos materiālus un izstrādājumus; 3) (izslēgts ar 01.12.2009. likumu); 4) bioloģiskajā lauksaimniecībā: a) atzīt, uzraudzīt un kontrolēt institūcijas, kas pārbauda to personu darbību, kuras nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību, un šo personu saražoto produkciju, b) veidot un uzturēt to personu sarakstu, kuras nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību; c) (izslēgts ar 27.04.2017. likumu), d) apliecināt inspekcijas sertifikāta izrakstu importēto produktu sūtījuma sadalīšanas gadījumā; 5) pēc kompetentas valsts institūcijas pieprasījuma vai tāda pārtikas uzņēmuma pieprasījuma, kas eksportē pārtiku vai dzīvnieku barību, apliecināt atbilstību savas kompetences jomās; 6) pārtikas produktu valsts intervencē: a) kontrolēt valsts intervencē iepērkamo pārtikas produktu atbilstību obligātajām kvalitātes un nekaitīguma prasībām, b) veikt intervences noliktavu uzraudzību atbilstoši normatīvo aktu prasībām; 7) nodrošināt savas kompetences ietvaros sadarbību ar starptautiskajām organizācijām, kā arī starptautisko pārtikas kontroles sistēmu darbību. Riska faktoru izpētes un riska samazināšanas nolūkā noskaidrot obligātajām nekaitīguma prasībām neatbilstošas pārtikas ražotājus un izplatītājus; 8) uzraudzīt un kontrolēt ģeogrāfiskas izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu, kā arī tradicionālo īpatnību aizsardzību; 9) veikt veterināro uzraudzību un kontroli saskaņā ar normatīvajiem aktiem; 10) noteikt riska pārvaldības pagaidu pasākumus apdraudējuma samazināšanai līdz riska zinātniskai novērtēšanai un riska pārvaldības pasākumu izstrādāšanai, ja ir konstatēts iespējamais apdraudējums cilvēku vai dzīvnieku veselībai un nav veikta riska analīze; 101) izvērtēt uztura bagātinātāju un Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr. 609/2013 minēto noteiktās grupās ietilpstošu pārtikas produktu atbilstību izvirzītajām prasībām; 11) veikt citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas; 12) iesaistoties Eiropas Savienības ātrās izziņošanas sistēmā, veikt riska faktoru izpēti un panākt riska samazināšanu, novēršot obligātajām nekaitīguma prasībām neatbilstošas un cilvēku veselībai vai dzīvībai draudus radošas pārtikas izplatīšanu Latvijā; 13) uzraudzīt un kontrolēt Eiropas Savienības tiesību aktos noteikto prasību ievērošanu pārtikas aprites jomā, kā arī sniegt nepieciešamo informāciju Eiropas Savienības institūcijām; 14) izveidot, aktualizēt un uzturēt uzraudzībā esošo objektu un produktu reģistrus un datu bāzes; 141) (izslēgts ar 20.05.2010. likumu); 15) (izslēgts ar 12.11.2009. likumu); 16) pārtikas kvalitātes shēmu uzraudzības jomā: a) uzraudzīt un kontrolēt to personu darbību, kas piedalās nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā, b) veidot, uzturēt un aktualizēt nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā iesaistīto operatoru, izejvielu piegādātāju un nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produktu sarakstu; 17) atzīt un uzraudzīt laboratorijas, kas veic svaigpiena kvalitātes laboratoriskos izmeklējumus; 18) uzraudzīt un kontrolēt saskarei ar pārtiku paredzēto materiālu un izstrādājumu ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas procesu; 19) (izslēgts ar 23.10.2014. likumu); 20) uzraudzīt un kontrolēt tādu pārtikas produktu piegādes un ēdināšanas pakalpojumu līgumu izpildi, kuri noslēgti saistībā ar zaļo publisko iepirkumu; 21) uzraudzīt un kontrolēt tirgus pārvaldītāja darbību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; 22) noteikt un uzraudzīt pārtikas uzņēmumu laboratorijas, kurās, īstenojot pārtikas aprites uzraudzību un kontroli, pārbauda Trichinella klātbūtni gaļā un kuras atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm 40. panta 1. punkta "a" apakšpunktā noteiktajām prasībām; 23) pildīt Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm 109. panta 2. punktā noteiktās struktūras funkcijas saistībā ar valsts daudzgadu kontroles plāna sagatavošanu un iesniegšanu Eiropas Komisijai; 24) pildīt Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm 103. pantā noteiktās koordinācijas institūcijas funkcijas; 25) organizēt un nodrošināt dzīvnieku liemeņu klasifikācijas un cenu paziņošanas valsts uzraudzību un kontroli. (21) Pārtikas un veterinārais dienests dzīvnieku liemeņu atbilstības novērtēšanu apstrādes kvalitātes un klasifikācijas prasībām un cenu paziņošanas atbilstības novērtēšanu var Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā ar līgumu deleģēt privātpersonai. (3) Pārtikas aprites valsts uzraudzību un kontroli Pārtikas un veterinārais dienests veic saskaņā ar ikgadējām valsts uzraudzības un kontroles programmām, ievērojot likumā par valsts budžetu kārtējam gadam piešķirto apropriāciju. (4) Ministru kabinets nosaka prasības un robežkontroles kārtību tādai no trešajām valstīm ievedamai pārtikai un saskarei ar pārtiku paredzētajiem materiāliem un izstrādājumiem, kam nepiemēro oficiālo robežkontroli saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm 44. pantā noteikto. (5) (Izslēgta ar 21.11.2019. likumu) (6) Prasības references laboratorijām un references laboratoriju pilnvarošanas kārtību, kā arī references jomas pārtikas apritē nosaka Ministru kabinets. 27 (13.12.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2002., 06.11.2003., 21.10.2004., 17.11.2005., 19.12.2006., 24.01.2008., 12.11.2009., 01.12.2009., 20.05.2010., 28.10.2010., 13.09.2012., 23.10.2014., 27.04.2017., 25.10.2018., 21.11.2019. un 03.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2026.) 21.1 pants. (1) Pārtikas un veterinārajā dienestā ietilpst centrālā pārvalde un teritoriālās struktūrvienības. (2) Pārtikas un veterinārā dienesta nolikumu apstiprina Ministru kabinets. (3) Pārtikas un veterinārā dienesta darbu vada dienesta ģenerāldirektors, kas vienlaikus ir arī valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors. (4) Valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors pilnvaro Pārtikas un veterinārā dienesta valsts vecākos inspektorus un valsts inspektorus veikt valsts uzraudzību un kontroli attiecīgā jomā. (5) Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālā struktūrvienība veic valsts uzraudzības un kontroles funkcijas noteiktā valsts teritorijas daļā. (6) (Izslēgta ar 12.06.2009. likumu.) (7) (Izslēgta ar 12.06.2009. likumu.) (8) Pārtikas un veterinārā dienesta finansu līdzekļus veido valsts pamatbudžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, ārvalstu finansu palīdzība likumā par valsts budžetu kārtējam gadam noteiktajā apjomā, saņemtie ziedojumi un dāvinājumi. (9) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā aprēķina maksu un maksā par šajā likumā un Eiropas Parlamenta un Padomes regulā (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm noteiktajām Pārtikas un veterinārā dienesta īstenotajām valsts uzraudzības un kontroles darbībām. (10) (Izslēgta ar 17.11.2005. likumu.) 28 (13.12.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.2003., 21.10.2004., 17.11.2005., 15.12.2005., 12.06.2009., 01.12.2009., 28.10.2010. un 21.11.2019. likumu, kas stājas spēkā 14.12.2019.) 21.2 pants. (1) Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm 38. pantā noteiktos oficiālās laboratorijas pienākumus pilda Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR". (2) Normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos personas sedz izdevumus par Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" veiktajiem laboratoriskajiem izmeklējumiem. (3) Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros veikto darbību cenrādi apstiprina Ministru kabinets. (4) Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR": 1) pilda Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes nacionālā kontaktpunkta funkcijas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 178/2002; 2) izvērtē Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 178/2002 36.pantā minētās sadarbības institūcijas Latvijā un koordinē to sadarbību ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi; 3) vāc un analizē datus un informāciju, lai novērtētu riska faktorus, kam ir tieša vai netieša ietekme uz pārtikas un barības nekaitīgumu, kā arī saistībā ar cilvēku uzturu, dzīvnieku veselību un labturību un augu veselību; 4) veic riska zinātnisko novērtējumu savas kompetences jomās; 5) Eiropas Savienības tieši piemērojamos normatīvajos aktos pārtikas aprites jomā noteiktajos gadījumos izvērtē un nosūta Eiropas Komisijai un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei no uzņēmumiem saņemtos iesniegumus par jaunām izejvielām un ražošanas procesiem; 6) veic kompetentajai iestādei paredzētos uzdevumus attiecībā uz sadarbību ar Eiropas Komisiju un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi atbilstoši prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 20.decembra regulā Nr. 1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem; 7) pēc pārtikas uzņēmuma pieprasījuma nodrošina pārtikas uzņēmuma paškontroles laboratorijas metodisko vadību; 8) pilda references laboratorijas funkcijas pārtikas aprites jomā. 29 (01.12.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.05.2010., 23.10.2014., 27.04.2017. un 21.11.2019. likumu, kas stājas spēkā 14.12.2019.)

22

(2) Veicot plānveida vai ārpuskārtas kontroli, Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonām savas kompetences ietvaros, uzrādot dienesta apliecību, ir tiesības: 1) bez iepriekšēja brīdinājuma apmeklēt jebkuru pārtikas uzņēmumu un saskarei ar pārtiku paredzēto materiālu un izstrādājumu ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas uzņēmumu, pieprasīt dokumentus un informāciju, iepazīties ar materiāliem, ņemt dokumentu kopijas un izrakstus no dokumentiem, kā arī veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu pārtikas aprites valsts uzraudzību un kontroli; 2) saskaņā ar normatīvajiem aktiem ņemt šā likuma 23.panta 2. un 4.punktā minēto objektu paraugus un nosūtīt tos pārbaudei uz attiecīgi akreditētu vai pilnvarotu laboratoriju. Ja ir konstatēta neatbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, pārtikas uzņēmums sedz visus pārbaudes izdevumus; 3) uzraudzīt un kontrolēt personāla obligāto veselības pārbaužu periodiskumu un apjomu un to, kā personāls ievēro higiēnas prasības, mērinstrumentu uzrādīto lielumu nolasīšanu pārtikas uzņēmumā, kā arī šā likuma 23.pantā minētos objektus; 31) veikt pārrunas ar pārtikas uzņēmuma vadītāju vai pārtikas uzņēmumā nodarbinātajām fiziskajām personām par jautājumiem, kas skar pārtikas aprites posmu, kurā attiecīgā persona ir iesaistīta; 32) nolasīt pārtikas uzņēmuma mērinstrumentu rādījumus, kā arī, izmantojot kontroles aprīkojumu, veikt mērījumus; 4) saskaņā ar pārtikas apriti reglamentējošiem normatīvajiem aktiem apturēt vai ierobežot pārtikas apriti, atzīt pārtiku par izplatīšanai nederīgu un aizliegt tās apriti, ja radušās pamatotas aizdomas par pārtikas kaitīgumu cilvēka veselībai, dzīvībai vai videi vai par patērētāju maldināšanu. Lēmums izpildāms nekavējoties; 5) ja nepieciešams, sagatavot tiesībaizsardzības iestādēm materiālus vainīgo personu saukšanai pie kriminālatbildības; 6) ja nepieciešams, savu uzdevumu veikšanas nodrošināšanai pieaicināt tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekus; 7) ja kāds no pārtikas partijas produktiem neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, atzīt visu viena veida vai šķiras pārtikas partiju, sūtījumu vai pievedumu par neatbilstošu prasībām, izņemot gadījumu, kad pilnīga pārtikas analīze apliecina pārējās pārtikas atbilstību prasībām; 8) apturēt saskarei ar pārtiku paredzēto materiālu un izstrādājumu izplatīšanu, to ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas uzņēmumu darbību, atzīt saskarei ar pārtiku paredzētos materiālus un izstrādājumus par izplatīšanai nederīgiem un izņemt tos no apgrozības, ja radušās pamatotas aizdomas vai ir konstatēts šo materiālu un izstrādājumu kaitīgums cilvēka veselībai, dzīvībai vai videi. Lēmums izpildāms nekavējoties; 9) uzlikt par pienākumu noteiktā termiņā novērst neatbilstības, ja ir pārkāptas pārtikas (tostarp saskarei ar pārtiku paredzēto materiālu un izstrādājumu) apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasības. (21) Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonai saistībā ar valsts uzraudzību un kontroli ir tiesības izdarīt kontrolpirkumu. Ja pārtikas produkts neatbilst pārtikas apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, izdevumus, kas saistīti ar kontrolpirkuma veikšanu, sedz pārtikas uzņēmums. (3) (Izslēgta no 01.07.2020. ar 07.05.2020. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 31. punktu) (4) Ja notikusi vai ir iespējama pārtikas izraisīto slimību vai saindēšanās masveida izplatība, valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors nosaka pārtikas aprites ierobežojumus. Inspektora noteiktie pārtikas aprites ierobežojumi izpildāmi nekavējoties. (5) Ja rodas draudi cilvēka dzīvībai vai veselībai, valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors ir tiesīgs noteikt ierobežojumus vai aizliegumus pārtikas ievešanai un izplatīšanai Latvijā. Inspektora noteiktie ierobežojumi un aizliegumi izpildāmi nekavējoties. (6) Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonas ir tiesīgas nosūtīt preču un produktu kravas padziļinātai kontrolei uz attiecīgi aprīkotām kontroles vietām, ja krava transportlīdzeklī novietota tā, ka nav iespējams piekļūt visiem tajā esošajiem preču veidiem un robežkontroles punktā nav iespējams veikt padziļinātu kravas kontroli vai kontroles laikā nav iespējams nodrošināt konkrētajai kravai atbilstošus apstākļus. Kravas īpašnieks vai viņa pilnvarota persona sedz visus ar šo kontroli (tai skaitā ar kravas izkraušanu un iekraušanu) saistītos izdevumus, ja kontroles laikā tiek konstatēta kravas neatbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Atzinumu par padziļinātās kontroles rezultātiem Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersona sniedz 24 stundu laikā no kravas aizturēšanas brīža. (7) Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonu lēmuma un rīkojuma par neatbilstību pārtikas un saskarei ar pārtiku paredzēto materiālu un izstrādājumu aprites jomu regulējošu normatīvo aktu prasībām novēršanu un korektīvo darbību veikšanu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā izpildi. Lēmums un rīkojums izpildāms nekavējoties. (8) Ja operatoram nepieciešams novērst pārbaudē konstatētās neatbilstības, Pārtikas un veterinārais dienests lēmumu par operatora pievienošanos pārtikas kvalitātes shēmas kontroles sistēmai pieņem ne vēlāk kā 90 dienu laikā. 30 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2001., 12.09.2002., 06.11.2003., 21.10.2004., 17.11.2005., 12.06.2009., 12.11.2009., 28.10.2010., 13.09.2012., 23.10.2014., 27.04.2017., 21.11.2019. un 07.05.2020. likumu, kas stājas spēkā 03.06.2020. Sk. pārejas noteikumu 31. punktu)

23

1) pārtikas uzņēmumu telpas, teritorija, pārtikas apritē iesaistīto transportlīdzekļu, mašīnu un iekārtu stāvoklis un to izmantošana; 2) izejmateriāli, sastāvdaļas, tehnoloģiskie palīglīdzekļi, dzeramais ūdens un citi produkti, kurus izmanto pārtikas produktu sagatavošanā un ražošanā; pusfabrikāti un gatavie produkti, kā arī materiāli un izstrādājumi, kas paredzēti saskarei ar pārtiku; 3) pārtikas produktu apstrādes metodes; 4) tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļi; 5) tīrīšanas un dezinfekcijas procesi; 6) pārtikas uzņēmumu pārtikas nekaitīguma un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas; 7) pārtikas produktu marķēšana un ar marķējumu saistītā reklamēšana; 8) saskarei ar pārtiku paredzēto materiālu un izstrādājumu ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas procesi. 31 (21.10.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 24.11.2010. Grozījumi 2.punktā un 8.punkts stājas spēkā 01.01.2012. Sk. pārejas noteikumu 18.punktu)

24

(2) Valsts uzraudzībā un kontrolē iesaistītās institūcijas un amatpersonas par savu rīcību un lēmumiem atbild likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. (3) Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonas nedrīkst personiski vai ar trešo personu starpniecību piedalīties kontrolei pakļauto pārtikas uzņēmumu saimnieciskajā darbībā. (4) Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonu rīkojumus un lēmumus var atcelt augstāka amatpersona. Valsts galvenā pārtikas un veterinārā inspektora rīkojumus un lēmumus var pārsūdzēt tiesā. (5) (Izslēgta ar 21.11.2019. likumu) 32 (13.12.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.11.2005., 23.10.2014. un 21.11.2019. likumu, kas stājas spēkā 14.12.2019.)

25

33 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2001. un 17.11.2005. likumu, kas stājas spēkā 21.12.2005.)

26

34

Nodaļa VI

27

(2) (Izslēgta ar 27.04.2017. likumu) (3) (Izslēgta ar 27.04.2017. likumu) (4) Pārtikas uzņēmuma darbības apturēšanu nodrošina pats pārtikas uzņēmums. (5) Pārtikas uzņēmuma darbību aptur nekavējoties, ja: 1) sakarā ar neatbilstību normatīvajos aktos pārtikas (tostarp saskarei ar pārtiku paredzēto materiālu un izstrādājumu) aprites jomā noteiktajām prasībām produktos var nonākt bīstamas vielas vai slimību izraisītāji vai var rasties draudi cilvēku un dzīvnieku veselībai vai dzīvībai; 2) tas nav atzīts vai nav reģistrēts pārtikas aprites jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. (6) Pārtikas uzņēmuma atzīšanu un atzīšanas numuru vai reģistrāciju un reģistrācijas numuru var anulēt, ja: 1) pārtikas uzņēmumā ir konstatētas atkārtotas neatbilstības pārtikas apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām; 2) pārtikas uzņēmums nespēj nodrošināt turpmāko pārtikas apriti saskaņā ar pārtikas aprites atbilstību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām. (7) Lēmumu par pārtikas uzņēmuma darbības apturēšanu, uzņēmuma atzīšanas un atzīšanas numura vai reģistrācijas un reģistrācijas numura anulēšanu var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Šajā pantā minēto Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonu lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur to darbību. 35 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2009., 12.11.2009., 20.05.2010. un 27.04.2017. likumu, kas stājas spēkā 24.05.2017.)

28

(2) Pēc tam, kad visas lēmumā par pārtikas uzņēmuma darbības apturēšanu minētās neatbilstības pārtikas apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām ir novērstas, Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersona ne vēlāk kā triju darba dienu laikā pēc pārbaudes veikšanas rakstveidā atļauj atjaunot pārtikas uzņēmuma darbību, ja apturēšana nav saistīta ar atzīšanas un atzīšanas numura vai reģistrācijas un reģistrācijas numura anulēšanu. 36 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.05.2010. un 27.04.2017. likumu, kas stājas spēkā 24.05.2017.)

Nodaļa VII

29

37 (07.05.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.06.2020. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 31. punktu)

30

38 (07.05.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.06.2020. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 31. punktu)

31

39 (07.05.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.06.2020. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 31. punktu)

32

40 (07.05.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.06.2020. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 31. punktu)

33

(2) Par valsts, kurā pārtikas produkts ražots, nenorādīšanu pārtikas tirdzniecības vietā piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz piecdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz divsimt naudas soda vienībām. 41 (07.05.2020. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2024. Otrā daļa piemērojama ar 01.09.2024. Sk. pārejas noteikumu 32. punktu)

34

42 (07.05.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.06.2020. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 31. punktu)

35

43 (07.05.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.06.2020. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 31. punktu)