Repatriācijas likums

Nodaļa I

1

Likuma mērķis ir: 1) radīt pamatnosacījumus un garantijas, lai latviešu un lībiešu (līvu) izcelsmes personas varētu pārcelties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā; 2) veicināt cittautiešu brīvprātīgu atgriešanos savā etniskajā dzimtenē; 3) noteikt ar repatriāciju un izceļošanu saistītās valsts un pašvaldību institūciju funkcijas. 2 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.1999. likumu, kas stājas spēkā 13.04.1999.)

2

Repatriants ir persona, kura ir Latvijas pilsonis vai kurai viens no radiniekiem taisnā augšupejošā līnijā ir latvietis vai lībietis (līvs) un kura brīvprātīgi pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijas Republikā. 3 (24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2016.)

3

Tiesības ieceļot Latvijas Republikā ir šādiem repatrianta ģimenes locekļiem: 1) repatrianta laulātajam, ja laulība noslēgta pirms repatrianta statusa pieprasīšanas; 2) repatrianta vai viņa laulātā bērnam vai laulāto kopīgajam bērnam; 3) personai, kura ir repatrianta vai viņa laulātā aizbildnībā vai aizgādnībā; 4) repatrianta vai viņa laulātā vecākam, kurš sasniedzis Latvijas normatīvajos aktos noteikto vecuma pensijas vecumu vai ir repatrianta apgādībā un kuram iepriekšējā mītnes valstī ir bijusi kopīga mājsaimniecība ar repatriantu vismaz gadu pirms repatrianta statusa pieprasīšanas. 4 (16.06.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2016.)

4

Ja Saeimas apstiprinātajā starpvalstu līgumā par repatriāciju iekļauti citādi noteikumi nekā šajā likumā un citos normatīvajos aktos, piemērojami starpvalstu līguma noteikumi. 5 (03.02.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2005.)

Nodaļa II

5

Ministru kabinets: 1) ierosina noslēgt starpvalstu līgumus repatriācijas jautājumos un izstrādā šo līgumu projektus; 2) izstrādā ar repatriāciju saistīto likumu un citu normatīvo aktu projektus; 3) koordinē valsts un pašvaldību institūciju darbību; 4) (izslēgts ar 03.02.2005. likumu); 5) nosaka repatriantam izsniedzamo pabalstu piešķiršanas un aprēķināšanas kārtību; 6) izstrādā repatriācijas programmu; 7) (izslēgts ar 19.01.2006. likumu); 8) apstiprina noteikumus par materiālās palīdzības sniegšanu repatriantiem. 6 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.11.1997., 11.03.1999., 24.10.2002., 03.02.2005. un 19.01.2006. likumu, kas stājas spēkā 16.02.2006.)

6

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (turpmāk — Pārvalde): 1) veic repatriantu uzskaiti; 2) informē repatriantus par dokumentiem, kas nepieciešami repatrianta statusa iegūšanai, un to iesniegšanas kārtību; 3) informē repatriantus par viņu sociālajām tiesībām un garantijām; 4) izskata repatriācijas dokumentus un pieņem lēmumu par repatrianta statusa un repatrianta ģimenes locekļa statusa piešķiršanu vai lēmumu par atteikumu piešķirt personai repatrianta statusu un repatrianta ģimenes locekļa statusu, izsniedz repatrianta statusu un repatrianta ģimenes locekļa statusu apliecinošu dokumentu; 5) pieņem lēmumu par repatrianta statusa zaudēšanu šajā likumā noteiktajos gadījumos; 6) pieņem lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu repatriantam, kurš nav Latvijas pilsonis, un viņa ģimenes locekļiem, kā arī lēmumu par šīs atļaujas anulēšanu; 7) veic ar repatriantu integrāciju saistītos pasākumus; 8) veic to personu uzskaiti, kuras vēlas izceļot un kuras izceļo no Latvijas, kā arī uz kompetentu institūciju sniegto ziņu pamata pieņem lēmumu par to, ka nav šķēršļu personas izceļošanai no valsts. 7 (24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2016.)

7

8 (Izslēgts ar 03.02.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2005.)

8

9 (Izslēgts ar 08.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2023.)

Nodaļa III

9

10 (Izslēgts no 01.01.2024. ar 08.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2023. Sk. pārejas noteikumu 9. punktu) 9.1 pants. Lēmuma pieņemšana 11 (Izslēgts no 01.01.2024. ar 08.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2023. Sk. pārejas noteikumu 9. punktu) 9.2 pants. Uzturēšanās atļaujas izsniegšana 12 (Izslēgts no 01.01.2024. ar 08.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2023. Sk. pārejas noteikumu 9. punktu)

10

(1) Lēmumu par atteikumu piešķirt personai repatrianta statusu pieņem, ja persona: 1) ar antikonstitucionālām metodēm ir vērsusies pret Latvijas Republikas neatkarību, demokrātisko parlamentāro valsts iekārtu vai Latvijā pastāvošo valsts varu un tas konstatēts ar tiesas spriedumu; 2) paudusi fašisma, šovinisma, nacionālsociālisma, komunisma vai citas totalitārisma idejas vai musinājusi uz nacionālo vai rasu naidu vai nesaticību; 3) ir kādas ārvalsts valsts varas, pārvaldes vai tiesībaizsardzības iestāžu amatpersona; 4) dienē kādas ārvalsts bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, izlūkdienestā, drošības dienestā vai policijā (milicijā); 5) ir bijusi PSRS VDK, izlūkdienesta vai drošības dienesta darbinieks, informators, aģents vai arī konspiratīvo dzīvokļu turētājs, ja šis fakts konstatēts likumā noteiktajā kārtībā; 6) pēc 1991.gada 13.janvāra darbojusies pret Latvijas Republiku PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās; 7) (izslēgts ar 16.06.2016. likumu); 8) publiski izrādījusi necieņu pret Latvijas valsti vai tās simboliem, publiski slavinājusi Latvijas okupācijas varu vai okupācijas varas simbolus vai noliegusi Latvijas okupācijas faktu; 9) persona ar tiesas spriedumu atzīta par vainīgu tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā Latvijas Republikā vai ārpus tās, par ko Latvijas Republikas likumā paredzēts sods — brīvības atņemšana uz laiku, kas ir ilgāks par trim gadiem; 10) neatbilst šā likuma 2. vai 3.pantā minētajiem nosacījumiem vai tai jau iepriekš ir bijis piešķirts repatrianta statuss; 11) nav iesniegusi visus nepieciešamos dokumentus; 12) sniegusi nepatiesas ziņas repatrianta statusa pieprasīšanai; 13) vai ja pastāv kāds no Imigrācijas likuma 34. panta pirmās daļas nosacījumiem, saskaņā ar kuru ārzemniekam atsaka uzturēšanās atļaujas izsniegšanu, vai Imigrācijas likuma 2.1 panta otrās daļas noteikumiem, uz kuru pamata atsaka reģistrācijas apliecības izsniegšanu. (2) (Izslēgta ar 16.06.2016. likumu) 13 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.02.2005., 03.05.2007., 16.06.2016. un 08.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2023.)

11

(1) Personai ir tiesības 30 dienu laikā pēc tam, kad Pārvalde pieņēmusi lēmumu par atteikumu piešķirt tai repatrianta statusu, apstrīdēt to Pārvaldes priekšniekam. Pārvaldes priekšnieks iesniegumu izskata 30 dienu laikā pēc tās iesniegšanas. (2) Pārvaldes priekšnieka lēmumu persona vai tās pilnvarots pārstāvis var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā 30 dienu laikā pēc tā spēkā stāšanās. (3) Lēmuma pārsūdzēšana tiesā nerada tiesības personai, kura nav Latvijas pilsonis, uzturēties Latvijas Republikā. 14 (24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.02.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2005.)

12

(1) Repatrianta statusu atņem, ja: 1) persona sniegusi nepatiesas ziņas repatrianta statusa pieprasīšanai; 2) repatriants izceļojis uz dzīvi citā valstī; 3) repatriants ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā; 4) pastāv kāds no Imigrācijas likuma 35. panta pirmās daļas vai 36. panta pirmās daļas nosacījumiem, saskaņā ar kuru ārzemniekam anulē uzturēšanās atļauju, vai Imigrācijas likuma 2.1 panta otrās daļas noteikumiem, uz kuru pamata anulē reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību. (2) Ja repatrianta statusu ieguvušajai personai atņem piešķirto statusu, tās ģimenes locekļi zaudē repatrianta ģimenes locekļa statusu. Pieņemot lēmumu par repatrianta statusa atņemšanu vai ģimenes locekļa statusa zaudēšanu, vienlaikus anulē šīm personām izsniegtās uzturēšanās apliecības vai uzturēšanās atļaujas, ievērojot Imigrācijas likumā noteikto kārtību. 15 (16.06.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2023.)

13

16 (Izslēgts ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2002.)

Nodaļa IV

14

17 (Izslēgts ar 08.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2023.)

15

18 (Izslēgts ar 03.02.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2005.)

16

Repatriantam ir tiesības saņemt pensiju saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām". 19

17

20 (Izslēgts ar 16.06.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2016.)

18

Pamatojoties uz Pārvaldes pieņemto lēmumu par repatrianta statusa un reģistrācijas apliecības, pastāvīgās uzturēšanās apliecības vai uzturēšanās atļaujas piešķiršanu, Latvijas Republikas diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs repatriantam un viņa ģimenes locekļiem izsniedz vīzu. Minētās personas ir atbrīvotas no valsts nodevas par vīzas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem. 21 (08.06.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2023.)

Nodaļa V

19

22 (Izslēgts ar 08.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2023.)

20

23 (Izslēgts ar 08.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2023.)

Nodaļa VII

23

Izceļotājs ir persona, kas izceļo no Latvijas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs. 24

24

Kārtību, kādā notiek izceļošana uz attiecīgām valstīm, nosaka Saeimas apstiprināti starpvalstu līgumi. 25

25

Izceļotājiem un viņu ģimenes locekļiem ir tiesības: 1) izvest no Latvijas viņiem piederošo mantu, izņemot to, kuras izvešana no Latvijas ir aizliegta vai ierobežota saskaņā ar likumu; 2) pārdot viņiem piederošo nekustamo īpašumu vai citādi rīkoties ar to, kā arī izvest iegūtos naudas līdzekļus likumā noteiktajā kārtībā; 3) pārskaitīt Latvijas banku iestādēs izdarītos naudas noguldījumus un aktīvus uz izbraukšanas valsts banku iestādēm; 4) atstāt Latvijas teritorijā viņiem piederošo kustamo un nekustamo īpašumu, Latvijas banku iestādēs izdarītos naudas noguldījumus un aktīvus, kā arī īstenot attiecībā uz tiem pārvaldīšanas, izmantošanas un rīkojuma tiesības. 26

26

27 (Izslēgts ar 03.02.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2005.)

27

28 (Izslēgts ar 03.02.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2005.)