Teiču dabas rezervāta likums

Nodaļa I

1

Teiču dabas rezervāts (turpmāk — rezervāts) ir valsts nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija, kas iekļauta 1971.gada 2.februāra Konvencijas par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi, starptautiskas nozīmes mitrāju sarakstā. 2

2

Rezervāts izveidots, lai saglabātu Teiču purvu un ar to ekoloģiski saistīto mitro mežu kompleksu un nodrošinātu ekosistēmu dabisku attīstību un tām raksturīgo bioloģisko daudzveidību. 3

3

(1) Rezervāta platība ir 19 779 hektāri, un tā robežas noteiktas saskaņā ar Teiču dabas rezervāta shēmu (1.pielikums) un Teiču dabas rezervāta robežu aprakstu (2.pielikums). (2) Šā likuma 2.pielikumā: 1) īpašumi, kuri robežojas ar rezervātu, norādīti saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistra 2005.gada informāciju; 2) valsts meža kvartālu numuri rezervāta teritorijā norādīti saskaņā ar 2005.gada meža inventarizācijas datiem. 4

4

Rezervāta pārvaldi īsteno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde — Dabas aizsardzības pārvalde (turpmāk — pārvalde). 5 (30.04.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

Nodaļa II

5

Rezervāta teritorijā tiek noteiktas šādas funkcionālās zonas: 1) stingrā režīma zona; 2) regulējamā režīma zona; 3) dabas parka zona. 6

6

(1) Stingrā režīma zona izveidota, lai nodrošinātu rezervātam tipisko ekosistēmu dabisku attīstību. (2) Stingrā režīma zonā nav pieļaujama nekāda saimnieciskā darbība, kā arī ēku un būvju būvniecība. (3) Uzturēšanās stingrā režīma zonā ir aizliegta, to drīkst apmeklēt tikai ar pārvaldes atļauju izpētes un aizsardzības nolūkā. 7 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 03.06.2009.)

7

(1) Regulējamā režīma zona izveidota, lai nodrošinātu sugu un biotopu daudzveidību rezervātā, pētītu ekosistēmu attīstību un to elementus, kā arī minimālas antropogēnās slodzes apstākļos veicinātu sabiedrībā izpratni par vidi. (2) Regulējamā režīma zonā aizliegts: 1) uzturēties bez pārvaldes rakstveida atļaujas vai pārvaldes darbinieka klātbūtnes (izņēmums — personas, kuru dzīvesvieta ir rezervāta teritorijā); 2) lietot jebkādus ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus; 3) veikt mežsaimniecisko darbību, izņemot koku ciršanu meža infrastruktūras izveidošanai un uzturēšanai, ainavu veidošanai, bīstamo koku novākšanai, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un šā panta trešās daļas 2.punktā minētajai nepieciešamajai zemes transformācijai; 4) veikt citu saimniecisko darbību, kas ir pretrunā ar rezervāta izveidošanas mērķiem, sugu un biotopu aizsardzības prasībām; 5) vākt meža nekoksnes materiālās vērtības, tai skaitā savvaļas ogas un sēnes, izņemot dzērvenes. (3) Regulējamā režīma zonā atļauts: 1) īstenot nepieciešamos dabas aizsardzības pasākumus un darbības īpaši aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu un biotopu saglabāšanai un atjaunošanai; 2) veikt valsts galveno un reģionālo autoceļu rekonstrukciju un tai nepieciešamo zemes transformāciju; 3) uzturēt un pilnveidot pārvaldes valdījumā esošo vides izziņas un izglītības infrastruktūru, meža kvartālu stigas un ūdens ņemšanas vietas ugunsgrēku dzēšanai; 4) īstenot meža ugunsdzēsības un ugunsdrošības pasākumus saskaņā ar meža ugunsdrošības profilaktisko pasākumu plānu. (4) Ar pārvaldes rakstveida atļauju regulējamā režīma zonā drīkst: 1) uzturēt ceļus, rezervāta robežstigas, elektrolīnijas un elektrosakaru infrastruktūru; 2) rezervāta teritorijā esošo vietējo pašvaldību iedzīvotāji lasīt dzērvenes. 8 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 03.06.2009.)

8

(1) Dabas parka zona izveidota, lai saglabātu vēsturiski veidojušos ekstensīvos vides apsaimniekošanas veidus un sabalansētu dabas aizsardzības, vides izglītības un vietējo iedzīvotāju intereses. (2) Dabas parka zonā aizliegts: 1) mainīt zemes lietošanas kategoriju; 2) ierīkot kārklu, Sahalīnas sūrenes, lupīnas un lucernas sējumus un stādījumus; 3) ierīkot iežogotas savvaļas dzīvnieku sugu brīvdabas audzētavas; 4) cirst kokus galvenajā cirtē; 5) mainīt virszemes un pazemes ūdeņu hidroloģisko režīmu, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams sugu un biotopu aizsardzībai, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai vai palielināšanai; 6) ārpus pagalmiem un dārziem lietot minerālmēslus, ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus, kā arī citas bīstamas ķīmiskas vielas un produktus; 7) mainīt dabisko zemes reljefu, bojāt vai iznīcināt ekoloģiski un estētiski nozīmīgus ainavas elementus; 8) iegūt derīgos izrakteņus, izņemot dzeramā ūdens ieguvi personīgajām vajadzībām; 9) ārpus pagalmiem un dārziem dedzināt sauso zāli, lapas un niedres, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams biotopu aizsardzības pasākumu veikšanai; 10) ieviest vietējiem apstākļiem svešas augu un dzīvnieku sugas. 9 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 03.06.2009.)

9

Rezervāta teritorijā aizliegtas putnu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo zīdītāju medības. Citu zīdītāju sugu medības rezervāta teritorijā pieļaujamas saskaņā ar medību iecirkņa plānu. 10

10

(1) Lai mazinātu saimniecisko un antropogēno ietekmi uz rezervāta ekosistēmām, ap rezervātu tiek noteikta ārējā aizsargjosla. Tās ārējā robeža iet gar autoceļu E22–A12 Jēkabpils–Krievijas robeža (Terehova), P62 Krāslava–Madona, P82 Jaunkalsnava–Lubāna un P84 Madona–Varakļāni ceļa zemes nodalījuma joslas malu, neiekļaujot ciemus, bet iekšējā robeža sakrīt ar rezervāta ārējo robežu. (2) Ārējā aizsargjoslā aizliegts: 1) medīt medņus, rubeņus un zosis; 2) mainīt virszemes un pazemes ūdeņu hidroloģisko režīmu; 3) bojāt vai iznīcināt ekoloģiski un estētiski nozīmīgus ainavas elementus; 4) lietot toksiskas, mutagēnas ķīmiskās vielas un produktus; 5) veikt darbības, kas var būtiski negatīvi ietekmēt īpaši aizsargājamo sugu un biotopu stāvokli un ekosistēmu dabisko attīstību. (3) Ar pārvaldes rakstveida atļauju ārējā aizsargjoslā drīkst: 1) ierīkot infrastruktūras un inženierkomunikāciju objektus; 2) mainīt zemes lietošanas veidu un veikt zemes transformāciju; 3) ierīkot kārklu, Sahalīnas sūrenes, lupīnas un lucernas sējumus un stādījumus; 4) ierīkot iežogotas savvaļas dzīvnieku sugu brīvdabas audzētavas. (4) Ārējā aizsargjoslā būvniecību drīkst veikt atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam un būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ievērojot ietekmes uz vidi novērtējumu regulējošos normatīvos aktus. 11 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 03.06.2009.)

Nodaļa III

11

12 (Izslēgts ar 30.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 03.06.2009.)

12

13 (Izslēgts ar 30.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 03.06.2009.)

13

Ar pārvaldi saskaņo visu līmeņu teritorijas plānojumu projektus, kuri attiecas uz rezervāta un tā ārējās aizsargjoslas teritoriju. 14 (30.04.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.06.2009.)

14

Bez pārvaldes rakstveida atļaujas fiziskajām un juridiskajām personām aizliegts vākt dabas materiālus kolekcijām, veikt pētījumus, mērījumus, uzskaiti vai monitoringu, kā arī fotografēt un filmēt komerciālā nolūkā. 15 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 03.06.2009.)

15

16 (Izslēgts ar 30.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 03.06.2009.)

16

17 (Izslēgts ar 30.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 03.06.2009.)

17

(1) Lai saskaņotu dabas aizsardzības intereses un saimniecisko darbību, tiek izveidota Teiču dabas rezervāta konsultatīvā padome (turpmāk — padome), kas vienlaikus pilda arī Krustkalnu dabas rezervāta konsultatīvās padomes funkcijas. Padomes sastāvā ir pa vienam pārstāvim no rezervātu teritorijā esošajām vietējām pašvaldībām, Valsts meža dienesta, Valsts vides dienesta. Padomes sastāvā var iekļaut pa diviem pārstāvjiem no biedrībām vai nodibinājumiem, kuru darbība saistīta ar vides vai dabas aizsardzību un vides izglītību. (2) Padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets. (3) Padomes personālsastāvu apstiprina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. 18 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.04.2009. un 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)