Vispārējās izglītības likums

Nodaļa I

1

(1) Likumā lietotie termini atbilst Izglītības likumā lietotajiem terminiem, ja šajā likumā nav noteikts citādi. (2) Likumā ir lietoti šādi termini: 1) apliecība par pamatizglītību — izglītības dokuments, kas apliecina pamatizglītības programmas apguvi; 2) atestāts par vispārējo vidējo izglītību — izglītības dokuments, kas apliecina vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi; 3) liecība — dokuments, kas apliecina pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmas daļas apguvi; 4) (izslēgts ar 09.07.2013. likumu); 41) mācību joma — saturiski saistītu mācību priekšmetu kopums, kas ietver būtiskākās zināšanas, prasmes un attieksmes nozīmīgos cilvēka darbības virzienos; 42) mācību organizācijas forma — noteiktā kārtībā notiekoša pedagoga un izglītojamā sadarbība, kas reglamentē pedagoga un izglītojamā kopīgo darbību un ir īstenojama kā mācību stunda, rotaļnodarbība, praktikums, spēle, rotaļa, nodarbība dabā vai mācību ekskursija; 5) mācību priekšmets — noteiktas izglītības programmas ietvaros apgūstama zināšanu, prasmju un attieksmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas vai mākslas nozarei, ņemot vērā zinātniski pamatotas izglītojamā vecumposma īpatnības. Mācību priekšmetus apvieno mācību jomās; 6) mācību stundu (nodarbību) slodze — izglītības programmā ietvertais regulāri apmeklējamo mācību stundu skaits mācību nedēļā; 7) (izslēgts no 01.09.2019. ar 21.06.2018. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 35. punktu); 8) sociālā korekcija — izglītības programma, kas metodiski un organizatoriski pielāgota personām obligātās izglītības vecumā ar sociālās uzvedības novirzēm; 9) pagarinātās dienas grupa — izglītības iestādes nodrošināta iespēja izglītojamajiem saņemt pedagoģisku palīdzību un organizēti pavadīt brīvo laiku ārpus obligātajām mācību stundām; 10) sekmju izraksts — dokuments, kas parāda izglītojamā mācību sasniegumu vērtējumu mācību priekšmetos; 11) pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības sertifikāts — dokuments, kas apliecina izglītojamā mācību sasniegumus mācību priekšmetā, kurā ir organizēts centralizēts eksāmens; 12) centralizēts eksāmens — pēc īpašas metodikas izveidots un pēc vienotas kārtības valsts mērogā organizēts valsts pārbaudes darbs izglītojamo mācību sasniegumu novērtēšanai noteiktā mācību priekšmetā pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmā; 13) vērtējums — izglītības programmā noteikto zināšanu, prasmju un iemaņu apguves līmeņa apliecinājums; 14) speciālās vajadzības — nepieciešamība saņemt tāda veida atbalstu un rehabilitāciju, kas rada iespēju izglītojamajam apgūt izglītības programmu, ņemot vērā viņa veselības stāvokli, spējas un attīstības līmeni; 141) speciālās izglītības attīstības centrs — pašvaldības dibināta speciālās izglītības iestāde, kurai piešķirts speciālās izglītības attīstības centra statuss un kurā tiek sniegts konsultatīvs un metodisks atbalsts izglītojamiem ar speciālām vajadzībām, tai skaitā pirmsskolas vecuma bērniem, viņu likumiskajiem pārstāvjiem un pedagogiem; 15) starptautiska testēšanas institūcija — institūcija, kas nodrošina pārbaudījumu svešvalodā un izsniedz dokumentu par pārbaudījuma rezultātiem, kuri pielīdzināti Eiropas kopīgajās pamatnostādnēs valodu apguvei noteiktajiem valodas prasmes līmeņiem. 2 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.10.2007., 01.07.2011., 09.07.2013., 18.06.2015. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018. Sk. pārejas noteikumu 38. punktu)

2

Šā likuma mērķis ir reglamentēt valsts, pašvaldību izglītības iestāžu un citu vispārējās izglītības īstenošanas procesā iesaistīto personu darbību, noteikt to tiesības un pienākumus, kā arī radīt apstākļus radošas, vispusīgi izglītotas personības veidošanai, izglītojamo nepārtrauktai izglītības turpināšanai, profesijas apguvei, patstāvīgai orientācijai sabiedriskajā un valsts dzīvē. 3

3

(1) Vispārējā izglītība tiek īstenota šādās vispārējās izglītības pakāpēs: 1) pirmsskolas izglītība; 2) pamatizglītība; 3) vidējā izglītība. (2) Vispārējās izglītības īpašie veidi ir šādi: 1) speciālā izglītība; 2) sociālā korekcija; 3) (izslēgts no 01.09.2019. ar 21.06.2018. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 35. punktu). 4 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

Nodaļa II

4

Ministru kabinets: 1) nosaka vispārējās izglītības programmu licencēšanas un akreditācijas kārtību; 2) pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma dibina, reorganizē un likvidē valsts vispārējās izglītības iestādes, arī valsts speciālās izglītības iestādes; 3) (izslēgts ar 16.06.2009. likumu); 31) nosaka kārtību, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu, kā arī valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai; 32) nosaka kārtību, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību izglītības iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksai; 33) nosaka kārtību, kādā valsts finansē darba samaksu pedagogiem, kuri privātajās izglītības iestādēs īsteno bērniem no piecu gadu vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai paredzētās pirmsskolas izglītības programmas. 4) (izslēgts ar 16.06.2009. likumu); 5) nosaka kritērijus un kārtību, kādā tiek piešķirts un anulēts valsts ģimnāzijas statuss; 6) nosaka kritērijus, pēc kuriem pedagoģiski medicīniskā komisija sniedz atzinumu par izglītojamam ar speciālām vajadzībām atbilstošāko izglītības programmu; 7) nosaka kritērijus un kārtību, kādā speciālajām izglītības iestādēm tiek piešķirts speciālās izglītības attīstības centra statuss; 8) nosaka valsts un pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju kompetenci un profesionālās prasības komisijas locekļiem; 81) nosaka valsts un pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju informācijas sistēmas saturu, tās izveidošanas, uzturēšanas un aktualizācijas kārtību; 9) nosaka kārtību, kādā izglītojamie atbrīvojami no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem; 10) (izslēgts ar 16.06.2005. likumu); 11) nosaka valsts vispārējās izglītības standartus; 111) nosaka vispārējās izglītības mācību jomu nosaukumus; 12) katru mācību gadu atbilstoši valsts vispārējās izglītības standartiem nosaka valsts pārbaudes darbu norises laiku un kārtību; 121) nosaka kārtību, kādā svešvalodas centralizēto eksāmenu vispārējās vidējās izglītības programmā aizstāj ar starptautiskas testēšanas institūcijas pārbaudījumu svešvalodā, un apstiprina starptautisko testēšanas institūciju sarakstu, nosaka šo testēšanas institūciju izdotajos dokumentos norādīto pārbaudījumu vērtējumu atbilstību svešvalodas centralizētā eksāmena vērtējumam; 13) nosaka mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību speciālās izglītības programmās; 14) (izslēgts ar 16.06.2009. likumu); 15) nosaka kārtību, kādā notiek ilgstoši slimojošu izglītojamo izglītošanās ārpus izglītības iestādes; 16) nosaka mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku, kā arī brīvdienu laiku; 17) nosaka obligāto dokumentāciju, kas nepieciešama vispārējās izglītības iestāžu pedagoģiskā procesa organizācijai; 18) nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības šajās programmās izglītojamo pārcelšanai uz nākamo klasi; 181) nosaka kārtību, kādā organizējamas mācību priekšmetu olimpiādes; 19) veic citas šajā likumā un Izglītības likumā noteiktās ar vispārējo izglītību saistītās funkcijas. 5 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2000., 31.10.2002., 16.06.2005., 16.06.2009., 01.12.2009., 01.07.2011., 15.12.2011., 18.06.2015., 21.06.2018. un 14.05.2020. likumu, kas stājas spēkā 11.06.2020. Sk. pārejas noteikumu 28. punktu)

5

Izglītības un zinātnes ministrija: 1) izstrādā vispārējās izglītības programmu un mācību priekšmetu programmu paraugus; 2) (izslēgts ar 16.06.2005. likumu); 3) (izslēgts ar 16.06.2005. likumu); 4) organizē vispārējās izglītības satura un metodikas izstrādi; 5) izvērtē un apstiprina mācību procesā izmantojamo mācību literatūru; 6) (izslēgts ar 16.06.2005. likumu); 7) (izslēgts ar 16.06.2005. likumu); 8) (izslēgts ar 16.06.2005. likumu); 9) (izslēgts ar 11.10.2007. likumu); 10) (izslēgts ar 16.06.2005. likumu); 11) (izslēgts ar 16.06.2005. likumu); 12) (izslēgts ar 16.06.2005. likumu); 13) (izslēgts ar 16.06.2005. likumu); 14) (izslēgts ar 16.06.2005. likumu); 15) (izslēgts ar 16.06.2005. likumu); 16) (izslēgts ar 16.06.2005. likumu); 17) (izslēgts ar 16.06.2005. likumu); 18) veic citas šajā likumā un Izglītības likumā noteiktās funkcijas. 6 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.1999., 20.06.2000., 14.09.2000., 31.10.2002., 16.06.2005., 11.10.2007. un 01.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 03.08.2011.)

6

Pašvaldību kompetenci vispārējās izglītības īstenošanā nosaka Izglītības likums un citi normatīvie akti. 7

Nodaļa III

7

(1) Vispārējās izglītības iestādi dibina valsts, pašvaldības, valsts augstskolas, kā arī privātpersonas. Valsts augstskolas dibina vispārējās vidējās izglītības iestādi. (2) Vispārējās izglītības iestādi reorganizē un likvidē tās dibinātājs. Valsts vai pašvaldības vispārējās izglītības iestādi, kā arī valsts augstskolas vispārējās vidējās izglītības iestādi reorganizē un likvidē, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju. 8 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2015. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2015.)

8

Vispārējās izglītības iestādes darbības tiesiskais pamats ir šis likums, Izglītības likums, citi normatīvie akti, kā arī tās nolikums. 9

9

(1) Vispārējās izglītības iestādes nolikumā norāda: 1) izglītības iestādes nosaukumu, tās juridisko adresi; 2) izglītības iestādes dibinātāju, tās juridisko statusu; 3) izglītības iestādes darbības mērķus, pamatvirzienus un uzdevumus; 4) izglītības iestādē īstenojamās izglītības programmas; 5) izglītības procesa organizāciju; 6) izglītojamo tiesības un pienākumus; 7) pedagogu un citu darbinieku tiesības un pienākumus; 8) (izslēgts ar 09.07.2013. likumu); 9) izglītības iestādes pašpārvaldes izveidošanas kārtību un kompetenci; 10) izglītības iestādes pedagoģiskās padomes izveidošanas kārtību un kompetenci; 11) izglītības iestādes iekšējo normatīvo aktu pieņemšanas kārtību un iestādi vai pārvaldes amatpersonu, kurai privātpersona, iesniedzot attiecīgu iesniegumu, var apstrīdēt izglītības iestādes izdotu administratīvo aktu vai faktisko rīcību; 12) izglītības iestādes saimniecisko darbību; 13) izglītības iestādes finansēšanas avotus un kārtību; 14) izglītības iestādes reorganizācijas un likvidācijas kārtību; 15) izglītības iestādes nolikuma un tā grozījumu pieņemšanas kārtību; 16) citus būtiskus noteikumus, kas nav pretrunā ar šo likumu, Izglītības likumu un citiem normatīvajiem aktiem. (2) Vispārējās izglītības iestādes nolikumu apstiprina tās dibinātājs. 10 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2005. un 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.)

10

(1) Vispārējās izglītības iestādes pamatuzdevums ir vispārējās izglītības programmu īstenošana. Vispārējās izglītības iestāde var īstenot vienu vai vairākas izglītības programmas. (2) Vispārējās izglītības iestāde saskaņā ar šo likumu, Izglītības likumu un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī tās dibinātāja apstiprinātu nolikumu patstāvīgi: 1) organizē un īsteno izglītošanas procesu; 2) izvēlas izglītošanas darba metodes un formas. (3) Vispārējās izglītības iestāde ir tiesīga patstāvīgi: 1) īstenot interešu, tālākizglītības un citas izglītības programmas; 2) izstrādāt iestādes iekšējos normatīvos aktus; 3) sniegt ēdināšanas pakalpojumus; 4) sniegt dienesta viesnīcu, internātu pakalpojumus; 5) veikt saimniecisko un citāda veida darbību, ja tas netraucē vispārējās izglītības programmu īstenošanu. 11 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

11

(1) Vispārējās izglītības iestādi vada tās vadītājs. (2) Vispārējās izglītības iestādes vadītājs ir atbildīgs par: 1) izglītības programmu īstenošanu; 2) izglītības iestādes nodrošināšanu ar pedagogiem; 3) izglītojamo speciālo vajadzību apzināšanu un viņu izglītošanu atbilstoši speciālās izglītības programmām; 4) izglītības iestādes darbības nodrošināšanu un tai noteikto uzdevumu izpildi; 5) izglītības iestādes finansu un materiālo līdzekļu racionālu izmantošanu; 6) normatīvo aktu ievērošanu izglītības iestādes darbībā. (3) Vispārējās izglītības iestādes vadītāju pieņem darbā un atbrīvo no darba attiecīgās izglītības iestādes dibinātājs. 12 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 21.07.2000.)

12

(1) Lai risinātu dažādus ar mācību un pedagoģisko procesu saistītus jautājumus, pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestādēs izveido pedagoģisko padomi. Pedagoģisko padomi vada izglītības iestādes vadītājs, un tās sastāvā ir visi iestādē strādājošie pedagogi un izglītības iestādes ārstniecības persona. Pedagoģiskās padomes sēdes sasauc ne retāk kā reizi pusgadā un to norisi protokolē. (2) Pedagoģiskā padome: 1) veic pedagoģiskā procesa analīzi un izstrādā priekšlikumus tā rezultātu uzlabošanai; 2) apspriež pedagoģiskā procesa organizācijas jautājumus un pedagoģisko pieredzi; 3) veido vienotu pedagoģisko pozīciju pedagoģiskā procesa organizācijas pamatjautājumos; 4) (izslēgts ar 21.06.2018. likumu); 5) izstrādā izglītības iestādes darbības plāna projektu. 13 (16.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

13

14 (Izslēgts ar 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.)

Nodaļa IV

14

Vispārējās izglītības ieguvi, tās saturu un organizāciju atbilstoši izglītības veidam, pakāpei un mērķgrupai nosaka šādi dokumenti: 1) valsts vispārējās izglītības standarts; 11) valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas; 2) (izslēgts ar 21.06.2018. likumu); 3) vispārējās izglītības programmas; 4) vispārējās izglītības mācību priekšmetu programmas. 15 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2009. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018. Sk. pārejas noteikumu 28. punktu)

15

(1) Valsts vispārējās izglītības standarts atbilstoši izglītības pakāpei nosaka: 1) vispārējās izglītības satura īstenošanas mērķus un uzdevumus; 2) vispārējās izglītības saturā iekļaujamās vērtības; 3) vispārējās izglītības obligāto saturu, tā apguves plānotos rezultātus mācību jomās un īstenošanas principus; 4) izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas pamatprincipus un iegūtās izglītības vērtēšanas kārtību. (2) Valsts vispārējās izglītības standarts ir obligāts ikvienam, kas izstrādā un īsteno vispārējās izglītības programmas, izņemot pirmsskolas izglītības programmas. 16 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018. Sk. pārejas noteikumu 28. punktu) 15.1 pants. Valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas (1) Valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas nosaka: 1) pirmsskolas izglītības satura īstenošanas mērķus un uzdevumus; 2) pirmsskolas izglītības saturā un procesā iekļaujamās vērtības; 3) pirmsskolas izglītības obligāto saturu, tā apguves plānotos rezultātus mācību jomās un īstenošanas principus; 4) pirmsskolas izglītības vērtēšanas pamatprincipus. (2) Valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas ir obligātas ikvienam, kas izstrādā un īsteno pirmsskolas izglītības programmas. 17 (01.12.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018. Grozījumi pirmās daļas 1. punktā, kā arī 2. un 3. punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.09.2019. Sk. pārejas noteikumu 31. punktu)

16

18 (Izslēgts ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018. Sk. pārejas noteikumu 28. punktu)

17

(1) Vispārējās izglītības programma ir dokuments, kurā atbilstoši Izglītības likumam, Ministru kabineta noteikumiem un valsts vispārējās izglītības standartam vai valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām noteikti: 1) izglītības programmas īstenošanas mērķi un uzdevumi; 2) izglītības saturs un tā apguves plānotie rezultāti mācību jomā vai daļā no jomas; 3) prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību (izņemot pirmsskolas izglītības programmas); 4) pedagoģiskā procesa organizācijas principi un īstenošanas plāns, tai skaitā atbilstoši mācību priekšmetiem; 5) mācību vides raksturojums; 6) izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība; 7) izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums. (2) Vispārējās izglītības programmas var izstrādāt to īstenotāji, ievērojot izglītības programmu klasifikāciju. (3) Vispārējās izglītības programmas apguvē tās īstenotāji izglītojamiem nodrošina sistēmisku atbalstu sociāli emocionālās kompetences attīstīšanai. 19 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002., 01.12.2009., 21.06.2018., 09.01.2020. un 29.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2022.)

18

(1) Izglītības iestāde drīkst īstenot tikai licencētas vispārējās izglītības programmas. (2) Vispārējās izglītības programmas licencējamas, akreditējamas un reģistrējamas Izglītības programmu reģistrā Izglītības likumā noteiktajā kārtībā. (3) (Izslēgta ar 21.06.2018. likumu) (4) Lēmumu par vispārējās izglītības iestāžu un vispārējās izglītības programmu akreditāciju pieņem sešu mēnešu laikā no attiecīgā iesnieguma iesniegšanas dienas. 20 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002., 01.07.2011. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

19

(1) Mācību priekšmeta programma ir vispārējās izglītības programmas sastāvdaļa, kuru veido mācību priekšmeta: 1) mērķi un uzdevumi; 2) mācību saturs; 3) mācību satura apguves secība un apguvei paredzētais laiks; 4) mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskie paņēmieni; 5) mācību satura apguvei izmantojamo mācību līdzekļu un metožu uzskaitījums. (2) Pedagogam ir tiesības izstrādāt mācību priekšmeta programmu atbilstoši valsts vispārējās izglītības standartam un vispārējās izglītības programmai, kurā ietverts šis mācību priekšmets, vai izraudzīties mācību priekšmeta programmu no mācību priekšmetu programmu paraugiem. 21 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002., 01.07.2011. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018. Sk. pārejas noteikumu 28. punktu)

Nodaļa V

20

(1) Pirmsskolas izglītības programma nodrošina izglītojamā sagatavošanu pamatizglītības ieguvei, saturiski aptverot: 1) individualitātes veidošanos; 2) garīgo, fizisko un sociālo attīstību; 3) iniciatīvas, zinātkāres, patstāvības un radošās darbības attīstību; 4) veselības nostiprināšanu; 5) psiholoģisko sagatavošanu pamatizglītības ieguves uzsākšanai; 6) valsts valodas lietošanas pamatiemaņu apguvi. (2) Pirmsskolas izglītības programmu apgūst bērni līdz septiņu gadu vecumam. (3) Izglītības iestādes, kuras īsteno pirmsskolas izglītības programmas, sniedz individualizētu un personalizētu atbalstu valsts valodas prasmes apguvei izglītojamiem, kuriem tas nepieciešams. 22 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2000., 31.10.2002., 01.12.2009., 21.06.2018., 14.05.2020. un 29.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2022.) 20.1 pants. Pirmsskolas vecuma bērnu sagatavošanas obligātums (1) Bērniem no piecu gadu vecuma pirmsskolas izglītības programmas apguve ir obligāta. (11) Izglītības iestāde veic speciālo vajadzību izvērtēšanu katram izglītojamam, kas uzsāk obligāto izglītību izglītības iestādes īstenotajā pirmsskolas izglītības programmā, ņemot vērā Ministru kabineta noteikto izglītojamo speciālo vajadzību izvērtēšanas metodiku, un nodrošina nepieciešamos atbalsta pasākumus un palīdzību mācību satura apguvē izglītojamam ar speciālām vajadzībām. (2) Pašvaldības savā administratīvajā teritorijā nodrošina bērnu no piecu gadu vecuma sagatavošanu pamatizglītības ieguvei. 23 (01.12.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. un 14.05.2020. likumu, kas stājas spēkā 11.06.2020. 1.1 daļa stājas spēkā 01.09.2021. Sk. pārejas noteikumu 43. punktu)

21

(1) Vietējās pašvaldības savā administratīvajā teritorijā nodrošina vienlīdzīgu pieeju pirmsskolas izglītības iestādēm bērniem no pusotra gada vecuma. (2) Pašvaldības pienākums ir nodrošināt iespēju visās tās padotībā esošajās pirmsskolas izglītības iestādēs apgūt pirmsskolas izglītības programmu valsts valodā. 24 (01.07.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.2020. likumu, kas stājas spēkā 11.06.2020.) 21.1 pants. Pirmsskolas vecuma bērnu sagatavošanas obligātums 25 (Izslēgts ar 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

22

Pirmsskolas izglītības programmu īsteno pirmsskolas izglītības iestādē vai citā izglītības iestādē, kā arī ģimenē, saņemot metodisku palīdzību izglītības iestādē, kura īsteno licencētu pirmsskolas izglītības programmu, vai pirmsskolas izglītības konsultatīvajā centrā. 26 (01.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

23

27 (Izslēgts ar 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

24

(1) Pirmsskolas izglītības konsultatīvie centri sniedz vecākiem un izglītības iestādēm konsultatīvu un metodisku palīdzību pirmsskolas vecuma bērnu izglītošanā un bērnu no piecu gadu vecuma sagatavošanā skolai. (2) Pirmsskolas izglītības konsultatīvo centru var izveidot kā pirmsskolas izglītības iestādes struktūrvienību vai kā patstāvīgu izglītības atbalsta iestādi. (3) Kārtību, kādā vecāki saņem konsultatīvu un metodisku palīdzību pirmsskolas izglītības konsultatīvajā centrā, nosaka dibinātājs. 28 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2005., 16.06.2009. un 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

25

(1) Pašvaldība vispārējo pirmsskolas izglītības iestādi var dibināt ne mazāk kā 10 attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojošiem pirmsskolas vecuma bērniem, ja to pieprasa vecāki. (2) (Izslēgta ar 21.06.2018. likumu) 29 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

26

(1) Pašvaldību vispārējās pirmsskolas izglītības iestādēs izglītojamos uzņem izglītības iestādes dibinātāja noteiktajā kārtībā, ievērojot Izglītības likuma un citu likumu noteikumus. (2) Speciālajās pirmsskolas izglītības grupās izglītojamos uzņem un no tām atskaita Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. (3) Privātajās pirmsskolas izglītības iestādēs izglītojamo uzņemšanas kārtību nosaka dibinātājs. (4) Pirmsskolas izglītības iestādes nedrīkst rīkot iestājpārbaudījumus. 30 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2000., 11.10.2007. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

27

31 (Izslēgts ar 16.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

28

32 (Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

Nodaļa VI

29

(1) Pamatizglītības iestādes ir izglītības iestādes, kas īsteno pamatizglītības programmas. Atkarībā no izglītības iestādes struktūras un mācību procesa organizācijas tās ir šādas: 1) sākumskolas; 2) pamatskolas. (2) Pamatizglītības programmu var apgūt arī speciālās izglītības iestādē, sociālās korekcijas izglītības iestādē, vidusskolā, tai skaitā tajā, kurai piešķirts valsts ģimnāzijas statuss, un Kultūras ministrijas padotībā esošā mākslas izglītības kompetences centrā. Pamatizglītības programmu var apgūt tehnikumā un profesionālajā vidusskolā Profesionālās izglītības likumā noteiktajos gadījumos. 33 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. un 29.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2022.)

30

(1) Pilnu pamatizglītības programmu īsteno deviņu gadu laikā. (2) (Izslēgta ar 16.06.2005. likumu) (21) Pamatizglītības programmu var īstenot divos posmos. Pamatizglītības pirmā posma izglītības programmu īsteno no 1. klases līdz 6. klasei, un pamatizglītības otrā posma izglītības programmu īsteno no 7. klases līdz 9. klasei. (3) Sākumskolās īsteno pamatizglītības pirmā posma izglītības programmas. (4) Pamatskolās īsteno pilnas pamatizglītības programmas. (5) (Izslēgta no 01.09.2025. ar 29.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2022. Sk. pārejas noteikumu 50. punktu) (6) Izglītības iestāde var īstenot tās izstrādātu pamatizglītības programmu, kas kādā no mācību jomām vai daļā no jomas nosaka augstākus izglītības satura apguves plānotos rezultātus par valsts vispārējās izglītības standartā noteiktajiem vispārējās izglītības obligātā satura apguves plānotajiem rezultātiem. Izglītības iestāde ir tiesīga pretendēt uz papildu valsts budžeta finansējumu šādas izglītības programmas īstenošanā iesaistīto pedagogu darba samaksai, ja pamatizglītības programma, kā arī sasniegtie rezultāti izglītības satura apguvē triju gadu periodā attiecīgajā mācību jomā atbilst Ministru kabineta prasībām. (7) Ministru kabinets nosaka prasības to pamatizglītības programmu izstrādei, kuras kādā no mācību jomām vai daļā no jomas nosaka augstākus izglītības satura apguves plānotos rezultātus par valsts vispārējās izglītības standartā noteiktajiem vispārējās izglītības obligātā satura apguves plānotajiem rezultātiem, prasības izglītības satura apguvē sasniedzamajiem rezultātiem mācību jomā vai daļā no jomas, kā arī nosacījumus un kārtību, kādā piešķir papildu valsts budžeta finansējumu šo pamatizglītības programmu īstenošanā iesaistīto pedagogu darba samaksai. (8) Izglītības iestādes, kuras īsteno pamatizglītības programmas, sniedz individualizētu un personalizētu atbalstu valsts valodas prasmes apguvei izglītojamiem, kuriem tas nepieciešams. 34 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2005., 01.07.2011., 21.06.2018., 09.01.2020. un 29.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2022. Grozījums par piektās daļas izslēgšanu attiecībā uz vispārējās izglītības pamatizglītības programmas īstenošanu 3., 6. un 9. klasē stājas spēkā 01.09.2025. Sk. pārejas noteikumu 50. punktu)

31

(1) Izglītības iestāde, kura īsteno pamatizglītības programmas, nedrīkst rīkot iestājpārbaudījumus izglītojamo uzņemšanai no 1.klases līdz 9.klasei, izņemot šā panta otrajā un trešajā daļā minētos gadījumus. (2) Valsts ģimnāzijas uzņem izglītojamos pamatizglītības otrā posma izglītības programmas 7. klasē un brīvajās vietās 8. un 9. klasē, ievērojot Ministru kabineta noteiktos nosacījumus un kārtību izglītojamo uzņemšanas organizēšanai un norisei. Izglītojamo uzņemšanu valsts ģimnāzijā nosaka ar dibinātāju saskaņoti izglītojamo uzņemšanas noteikumi. (3) Valsts izglītības iestāde, kurā vienlaikus ar vispārējās pamatizglītības programmu īsteno arī profesionālās ievirzes izglītības programmu, ar dibinātāja atļauju ir tiesīga noteikt uzņemšanas prasības, atbilstība kurām ir nepieciešama, lai izglītojamais spētu uzsākt profesionālās ievirzes izglītības programmas apgūšanu. 35 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2000., 16.06.2005., 21.06.2018. un 27.02.2025. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2025. Sk. pārejas noteikumuu 62. punktu)

32

(1) Pamatizglītības ieguve ir obligāta. (2) Pamatizglītības ieguvi sāk tajā kalendārajā gadā, kurā izglītojamajam aprit 7 gadi. (3) Atkarībā no veselības stāvokļa un psiholoģiskās sagatavotības izglītojamais var sākt pamatizglītības ieguvi vienu gadu agrāk saskaņā ar vecāku vēlmēm vai vienu gadu vēlāk, pamatojoties uz ģimenes ārsta atzinumu. (4) Iestādes, kurās uzturas izglītojamie līdz 18 gadu vecumam (bērnu aprūpes iestādes, patversmes, ārstniecības iestādes, ieslodzījuma vietas, patvēruma meklētāju izmitināšanas centri u.tml.), nodrošina pamatizglītības programmas apguves iespējas. (5) (Izslēgta ar 16.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2005) 36 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002., 16.06.2005., 01.12.2009. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

33

Mācību stundu slodze nedēļā vienā pamatizglītības programmā nedrīkst pārsniegt: 1) 1.klasē - 22 mācību stundas; 2) 2.klasē - 23 mācību stundas; 3) 3.klasē - 24 mācību stundas; 4) 4.klasē - 26 mācību stundas; 5) 5.klasē - 28 mācību stundas; 6) 6.klasē - 30 mācību stundas; 7) 7.klasē - 32 mācību stundas; 8) 8. un 9.klasē - 34 mācību stundas. 37 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2005. Grozījumi 1.punktā stājas spēkā 01.09.2005., bet 2.punktā — 01.09.2006. Sk. pārejas noteikumus.)

34

Dienā mācību stundu skaits pamatizglītības programmā nedrīkst pārsniegt: 1) no 1.klases līdz 3.klasei - 5 mācību stundas; 2) 4. un 5.klasē - 6 mācību stundas; 3) 6. un 7.klasē - 7 mācību stundas; 4) 8. un 9.klasē - 8 mācību stundas. 38

35

(1) Mācību stundas ilgums no 1. klases līdz 9. klasei ir 40 minūtes. Mācību stundas ilgums pirms svētku dienām ir 30 minūtes. (2) Mācību organizācijas formas un to ilgumu, izņemot mācību stundas ilgumu, no 1. klases līdz 6. klasei nosaka izglītības iestādes vadītājs, nepārsniedzot šā likuma 33. pantā noteikto mācību stundu slodzi nedēļā un šā likuma 34. pantā noteikto mācību stundu skaitu dienā. Minētais ierobežojums attiecībā uz mācību stundu skaitu dienā neattiecas uz mācību ekskursijām un nodarbībām dabā. (3) Mācību organizācijas pamatforma no 7. klases līdz 9. klasei ir mācību stunda. Izglītības iestādes vadītājs ir tiesīgs noteikt citas mācību organizācijas formas un to ilgumu no 7. klases līdz 9. klasei, nepārsniedzot šā likuma 33. pantā noteikto mācību stundu slodzi nedēļā un šā likuma 34. pantā noteikto mācību stundu skaitu dienā. Minētais ierobežojums attiecībā uz mācību stundu skaitu dienā neattiecas uz mācību ekskursijām un nodarbībām dabā. 39 (21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.09.2020. Sk. pārejas noteikumu 27. punktu)

36

Mācību gads ilgst: 1) 1.klasei - 34 nedēļas; 2) no 2.klases līdz 8.klasei - 35 nedēļas; 3) 9.klasei - 37 nedēļas. 40

37

Pamatizglītības obligāto saturu nosaka valsts pamatizglītības standarts. 41

38

(1) Valsts un pašvaldību pamatizglītības iestādes nedrīkst noteikt mācību maksu par pamatizglītības programmu apguvi. (2) Privātās pamatizglītības iestādes ir tiesīgas noteikt mācību maksu. 42

39

(1) Par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi izglītojamie Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņem apliecību par vispārējo pamatizglītību, sekmju izrakstu un attiecīgu pamatizglītības sertifikātu. Pamatizglītības sertifikātu izdod elektroniska dokumenta formā Ministru kabineta noteikta iestāde, kura to apliecina ar kvalificētu elektronisko zīmogu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija regulas (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ direktīvu 1999/93/EK 3. panta 27. punkta izpratnē. (2) Pamatizglītības sertifikāts apliecina vērtējumu mācību priekšmetā, kurā ir organizēts centralizētais eksāmens. Pamatizglītības sertifikātā norādītais mācību sasniegumu vērtējums attiecīgajā mācību priekšmetā kalpo kā konkursa atlases kritērijs izglītojamo uzņemšanai vidējās pakāpes izglītības programmās. (3) Par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi izglītojamam izsniedz liecību, ja: 1) nav iegūts vērtējums gadā kādā no mācību priekšmetiem; 2) vērtējums divos vai vairākos mācību priekšmetos gadā ir zemāks par četrām ballēm; 3) nav iegūts vērtējums kādā no valsts pārbaudījumiem, izņemot gadījumu, kad izglītojamais Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atbrīvots no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem. 43 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002., 01.07.2011., 20.04.2023. un 27.02.2025. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2025.)

Nodaļa VII

40

(1) Atkarībā no izglītības iestādes struktūras un mācību procesa organizācijas ir šādas vispārējās vidējās izglītības iestādes: 1) vidusskolas; 2) (izslēgts no 01.09.2020. ar 21.06.2018. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 33. punktu); 3) valsts ģimnāzijas. (2) Vidusskolas pamatuzdevums ir īstenot pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas. (3) (Izslēgta no 01.09.2021. ar 21.06.2018. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 29. punktu) (4) Valsts ģimnāzijas statusu izglītības iestādei piešķir Ministru kabinets. Valsts ģimnāzijas pamatuzdevums ir īstenot vispārējās vidējās izglītības programmas. Valsts ģimnāzija ir tiesīga īstenot arī vispārējās pamatizglītības otrā posma izglītības programmu vai pilnu pamatizglītības programmu, kā arī starptautiskā bakalaurāta programmu. Valsts ģimnāzija papildus minēto izglītības programmu īstenošanai veic reģionālā metodiskā centra un pedagogu tālākizglītības centra funkcijas. (5) (Izslēgta no 01.09.2020. ar 21.06.2018. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 33. punktu) (6) Valsts augstskolas vispārējās vidējās izglītības iestādes pamatuzdevums ir īstenot vispārējās vidējās izglītības programmas. 44 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.07.2011., 18.06.2015. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018. Pirmās daļas 3. punkta jaunā redakcija un grozījums par trešās daļas izslēgšanu stājas spēkā 01.09.2021. Sk. pārejas noteikumu 29. punktu)

41

(1) Uzsākt vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi ir tiesīga ikviena persona bez vecuma ierobežojuma, ja tā ieguvusi apliecību par pamatizglītību. (2) Valsts, pašvaldību un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādes uzņem izglītojamos vispārējās vidējās izglītības programmas 10. klasē un brīvajās vietās 11. un 12. klasē, ievērojot Ministru kabineta noteiktos nosacījumus un kārtību izglītojamo uzņemšanas organizēšanai un norisei. Izglītojamo uzņemšanu minētajās izglītības iestādēs nosaka ar dibinātāju saskaņoti izglītojamo uzņemšanas noteikumi. 45 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2015., 21.06.2018. un 27.02.2025. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2025.)

42

(1) (Izslēgta ar 21.06.2018. likumu) (2) (Izslēgta ar 22.03.2018. likumu) 46 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2018. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018. Sk. pārejas noteikumu 25. un 38. punktu) 42.1 pants. Vispārējās vidējās izglītības programma Vispārējās vidējās izglītības programmu izglītības iestāde īsteno atbilstoši valsts vispārējās vidējās izglītības standartā noteiktajam izglītības programmas paraugam. Izglītības iestāde ir tiesīga izstrādāt izglītības programmu un noteikt mācību priekšmetus, kuros mācību stundu skaits pārsniedz valsts vispārējās vidējās izglītības programmas paraugā attiecīgajam mācību priekšmetam noteikto minimālo stundu skaitu, kā arī papildus izglītības programmas paraugā noteiktajam iekļaut citus tajā neminētus mācību priekšmetus. 47 (21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018. Sk. pārejas noteikumu 38. punktu)

43

(1) Vispārējās vidējās izglītības programmu obligāto saturu nosaka valsts vispārējās vidējās izglītības standarts. (2) Nepārsniedzot šā likuma 44. pantā noteikto mācību stundu slodzi nedēļā un mācību stundu skaitu dienā, izglītības iestāde vispārējās vidējās izglītības programmā papildus var ietvert valsts vispārējās vidējās izglītības standartā neminētus mācību priekšmetus, tai skaitā mazākumtautības dzimto valodu un ar mazākumtautību identitāti un integrāciju Latvijas sabiedrībā saistītu mācību saturu. 48 (22.03.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.04.2018. Sk. pārejas noteikumu 25. punktu)

44

(1) Mācību stundu slodze nedēļā vienā vispārējās vidējās izglītības programmā 10. - 12.klasē nedrīkst pārsniegt 36 mācību stundas. (2) Dienā mācību stundu skaits vienā vispārējās vidējās izglītības programmā nedrīkst pārsniegt 8 mācību stundas. 49

45

(1) Mācību stundas ilgums vispārējās vidējās izglītības programmās ir 40 minūtes. Mācību stundas ilgums pirms svētku dienām ir 30 minūtes. (2) Mācību organizācijas pamatforma vispārējās vidējās izglītības programmās ir mācību stunda. Izglītības iestādes vadītājs ir tiesīgs noteikt citas mācību organizācijas formas un to ilgumu vidējās izglītības programmās, nepārsniedzot šā likuma 44. pantā noteikto mācību stundu slodzi nedēļā un mācību stundu skaitu dienā. Minētais ierobežojums attiecībā uz mācību stundu skaitu dienā neattiecas uz mācību ekskursijām un nodarbībām dabā. 50 (21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.09.2020. Sk. pārejas noteikumu 27. punktu)

46

Mācību gads vispārējās vidējās izglītības iestādēs ilgst: 1) 10. un 11.klasei - 35 nedēļas; 2) 12.klasei - 38 nedēļas. 51

47

(1) Valsts, pašvaldības, kā arī valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādes nedrīkst noteikt mācību maksu par vidējās izglītības programmu apguvi. (2) Privātās vispārējās vidējās izglītības iestādes ir tiesīgas noteikt mācību maksu. 52 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2015. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2015.)

48

(1) Par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi izglītojamie Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņem atestātu par vispārējo vidējo izglītību, sekmju izrakstu, attiecīgu vispārējās vidējās izglītības sertifikātu un starptautiskas testēšanas institūcijas izsniegtu dokumentu par vērtējumu svešvalodas pārbaudījumā, ja centralizētais eksāmens svešvalodā aizstāts ar šīs institūcijas pārbaudījumu. Vispārējās vidējās izglītības sertifikātu izdod elektroniska dokumenta formā Ministru kabineta noteikta iestāde, kura to apliecina ar kvalificētu elektronisko zīmogu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija regulas (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ direktīvu 1999/93/EK 3. panta 27. punkta izpratnē. (2) Vispārējās vidējās izglītības sertifikāts apliecina vērtējumu mācību priekšmetā, kurā ir organizēts centralizētais eksāmens. Ja centralizētais eksāmens svešvalodā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā aizstāts ar starptautiskas testēšanas institūcijas pārbaudījumu, šīs institūcijas izsniegtajā dokumentā norādītais pārbaudījuma vērtējums aizstāj vērtējumu centralizētajā eksāmenā svešvalodā un šim dokumentam nav derīguma termiņa ierobežojuma. (3) Vispārējās vidējās izglītības sertifikātos uzrādītie vērtējumi mācību priekšmetos un starptautiskas testēšanas institūcijas pārbaudījuma vērtējums, ja centralizētais eksāmens svešvalodā aizstāts ar starptautiskas testēšanas institūcijas pārbaudījumu, kalpo par konkursa atlases kritēriju izglītojamā uzņemšanai augstākas pakāpes izglītības programmās. (4) Par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi izglītojamam izsniedz liecību, ja: 1) nav iegūts vērtējums kādā no mācību priekšmetiem; 2) vērtējums mācību priekšmetā ir zemāks par četrām ballēm; 3) nav iegūts vērtējums kādā no valsts pārbaudījumiem, izņemot gadījumu, kad izglītojamais Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atbrīvots no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem. 53 (18.06.2015. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.04.2023. un 27.02.2025. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2025.)

Nodaļa VIII

49

(1) Speciālās izglītības programmas nodrošina izglītojamajiem ar iegūtiem vai iedzimtiem funkcionāliem traucējumiem iespēju iegūt vispārējo izglītību atbilstoši viņu speciālajām vajadzībām. (2) (Izslēgta ar 01.07.2011. likumu) (3) Speciālās izglītības programmas mērķus un uzdevumus, obligāto saturu, īstenošanas plānu un prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību nosaka atbilstoši valsts vispārējās izglītības standartam saskaņā ar izglītojamo speciālajām vajadzībām. 54 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.10.2007. un 01.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 03.08.2011.)

50

(1) Speciālās izglītības programmas īsteno, ņemot vērā valsts izglītības standartā noteiktos vispārējās izglītības satura īstenošanas mērķus, uzdevumus un obligāto saturu, atbilstoši izglītojamo attīstības traucējumu veidam, spējām un veselības stāvoklim, izglītības iestādei izstrādājot katram izglītojamajam individuālu izglītības programmas apguves plānu. Individuālā izglītības programmas apguves plāna paraugs ir ietverts valsts izglītības standartā. (2) Speciālās izglītības programmas izglītojamajiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem ir paredzētas deviņiem gadiem. Atkarībā no izglītojamā veselības stāvokļa un izglītības iestādes iespējām izglītības programmu var īstenot ilgākā laikposmā, bet ne ilgāk par 12 gadiem. (3) Speciālās izglītības programmas izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem ir paredzētas deviņiem gadiem. Ja programmas īstenotājs nodrošina iespēju iegūt profesionālo izglītību, programmu var īstenot ilgākā laikposmā, bet ne ilgāk par 12 gadiem. (4) Izglītojamie ar speciālām vajadzībām pēc pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības iegūšanas speciālās izglītības iestādē viena līdz triju gadu laikā var apgūt arī profesionālās pamatizglītības programmas. (5) Speciālās izglītības programmas izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem un redzes vai dzirdes traucējumiem var ilgt 10 gadus, bet speciālās izglītības programmas nedzirdīgiem izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem — 11 gadus. (6) Nedzirdīgiem izglītojamajiem, kuri apgūst speciālās izglītības programmu izglītojamajiem ar dzirdes traucējumiem, pamatizglītības iegūšana var ilgt 11 gadus, bet vidējās izglītības iegūšana — trīs gadus. (7) Speciālās pamatizglītības programmu apguve izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem vai smagiem valodas traucējumiem var ilgt 10 gadus. (8) Speciālās izglītības programmas izglītojamajiem ar fiziskās attīstības traucējumiem un garīgās veselības traucējumiem pamatizglītības iegūšanai ir paredzētas deviņiem gadiem. (9) Vājdzirdīgiem izglītojamajiem, kuri apgūst speciālās izglītības programmu izglītojamajiem ar dzirdes traucējumiem, pamatizglītības iegūšana var ilgt 10 gadus, bet vidējās izglītības iegūšana — trīs gadus. (10) Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar redzes traucējumiem var ilgt 10 gadus, bet vidējās izglītības iegūšana — trīs gadus. 55 (01.07.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. un 27.02.2025. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2025. Grozījumi pantā stājas spēkā 01.09.2025. Sk. pārejas noteikumu 54. punktu)

51

(1) Izglītojamie ar speciālām vajadzībām speciālās izglītības programmas var apgūt vispārizglītojošās klasēs, vispārizglītojošo iestāžu speciālajās klasēs vai grupās vai speciālās izglītības iestādēs. Izglītojamie ar speciālajām vajadzībām speciālās izglītības programmas var apgūt arī tehnikumā un profesionālajā vidusskolā, kas īsteno vispārējās izglītības programmas sadarbībā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi. (2) Ir šādas speciālās izglītības iestādes: 1) (izslēgts ar 21.06.2018. likumu); 2) pašvaldību speciālās izglītības iestādes; 3) privātās speciālās izglītības iestādes. (3) Speciālās izglītības klase ir vispārējās izglītības iestādes klase, kurā mācās izglītojamie ar speciālām vajadzībām. Speciālās izglītības klasi var atvērt arī izglītības iestādē, kas īsteno profesionālās izglītības programmas. (4) Speciālās izglītības iestādei speciālās izglītības attīstības centra statusu var piešķirt Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. (5) Speciālās izglītības iestāde īsteno speciālās pamatizglītības programmas izglītojamiem ar garīgās veselības traucējumiem, garīgās attīstības traucējumiem, smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai ar vairākiem smagiem attīstības traucējumiem. Speciālās izglītības iestāde papildus ir tiesīga īstenot speciālās pirmsskolas izglītības, speciālās pamatizglītības un vidējās speciālās izglītības programmas izglītojamiem ar redzes vai dzirdes traucējumiem, bet speciālās pirmsskolas izglītības programmas — izglītojamiem ar jauktiem attīstības traucējumiem, garīgās veselības traucējumiem, garīgās attīstības traucējumiem, smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai ar vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, kā arī šā likuma 50. panta ceturtajā daļā noteiktās profesionālās pamatizglītības programmas. 56 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2000., 16.06.2005., 21.06.2018. un 29.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2022.)

52

Izglītojamo uzņemšana speciālajās izglītības iestādēs un atskaitīšana no tām notiek Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. 57 (20.06.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.2000. Sk. pārejas noteikumus.)

53

(1) Izglītojamos ar speciālām vajadzībām var uzņemt vispārējās izglītības programmās. Prasības, kādas izvirzāmas vispārējās izglītības iestādēm, lai to īstenotajās vispārējās izglītības programmās uzņemtu izglītojamos ar speciālām vajadzībām, nosaka Ministru kabinets. (11) Izglītojamo ar garīgās attīstības traucējumiem un izglītojamo ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem vispārējās izglītības iestāde var uzņemt tikai attiecīgajās speciālās izglītības programmās. (2) Atbilstošu atbalsta pasākumu pieejamību izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām, kuri uzņemti vispārējās izglītības programmā, nodrošina izglītības iestāde. Izglītības iestāde katram uzņemtam izglītojamajam ar speciālām vajadzībām izstrādā individuālu izglītības programmas apguves plānu. 58 (01.07.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. un 27.02.2025. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2025. 1.1 daļa stājas spēkā 01.09.2025. Sk. pārejas noteikumu 55. punktu)

54

(1) Ir Valsts pedagoģiski medicīniskā komisija un pašvaldību pedagoģiski medicīniskās komisijas. Valsts pedagoģiski medicīnisko komisiju izveido izglītības un zinātnes ministrs. Pašvaldību pedagoģiski medicīniskās komisijas izveido pašvaldības. (2) Valsts un pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju informācijas sistēmā apkopo ziņas par valsts un pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju atzinumiem. Papildus šajā informācijas sistēmā iekļauj ziņas par izglītojamā pedagoģiskās un psiholoģiskās izpētes rezultātiem, datus par izglītojamā veselības stāvokli un nepilngadīga izglītojamā likumisko pārstāvi, kurš piedalās komisijas sēdē. Informācijas sistēmu veido un izmanto atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē fizisko personu datu aizsardzību. 59 (20.06.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2005., 01.07.2011. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

55

(1) Sasniegumus, ko mācībās guvis izglītojamais ar speciālām vajadzībām, vērtē atbilstoši speciālās izglītības programmas prasībām un ņemot vērā izglītojamā veselības stāvokli, spējas un attīstību. (2) Speciālās izglītības programmas apguvi izglītojamiem ar vidēji smagiem un smagiem garīgās attīstības traucējumiem vērtē aprakstošā veidā. 60 (11.10.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.11.2007)

56

Mācību stundu slodze nedēļā un mācību stundu skaits dienā speciālās izglītības programmā atbilst šā likuma 33. un 34.panta noteikumiem. 61

57

(1) Mācību stundas ilgums speciālās izglītības programmās ir 40 minūtes. Mācību stundas ilgums pirms svētku dienām ir 30 minūtes. Mācību stundas ilgums speciālās izglītības programmās izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem no 1. klases līdz 9. klasei ir 30 minūtes. Mācību stundas ilgums pirms svētku dienām ir 20 minūtes. (2) Mācību organizācijas formas un to ilgumu, izņemot mācību stundas ilgumu, speciālās izglītības programmās no 1. klases līdz 6. klasei nosaka izglītības iestādes vadītājs, nepārsniedzot šā likuma 33. pantā noteikto mācību stundu slodzi nedēļā un šā likuma 34. pantā noteikto mācību stundu skaitu dienā. Minētais ierobežojums attiecībā uz mācību stundu skaitu dienā neattiecas uz mācību ekskursijām un nodarbībām dabā. (3) Mācību organizācijas pamatforma speciālās izglītības programmās no 7. klases līdz 12. klasei ir mācību stunda. Izglītības iestādes vadītājs ir tiesīgs noteikt citas mācību organizācijas formas un to ilgumu speciālās izglītības programmās no 7. klases līdz 12. klasei, nepārsniedzot šā likuma 33. pantā noteikto mācību stundu slodzi nedēļā un šā likuma 34. pantā noteikto mācību stundu skaitu dienā. Minētais ierobežojums attiecībā uz mācību stundu skaitu dienā neattiecas uz mācību ekskursijām un nodarbībām dabā. 62 (21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.09.2020. Sk. pārejas noteikumu 27. punktu)

58

Izglītojamajiem, kas apguvuši speciālās izglītības programmas, izsniedz apliecību par pamatizglītības vai atestātu par vidējās izglītības ieguvi un sekmju izrakstu. 63

Nodaļa IX

59

Sociālās korekcijas izglītības iestādes ir vispārējās izglītības iestādes, kuras īsteno sociālās korekcijas izglītības programmas izglītojamiem ar sociālās uzvedības novirzēm, nodrošinot tiem izglītības ieguvi vai pilnveidojot izglītības ieguves kvalitāti. 64 (21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.09.2019. Sk. pārejas noteikumu 35. punktu)

60

(1) Sociālās korekcijas izglītības iestādes ir Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā. (2) (Izslēgta no 01.09.2019. ar 21.06.2018. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 35. punktu) (3) (Izslēgta no 01.09.2019. ar 21.06.2018. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 35. punktu) (4) Izglītojamo sociālās korekcijas izglītības iestādē uzņem likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem" noteiktajā kārtībā. (5) (Izslēgta no 01.09.2019. ar 21.06.2018. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 35. punktu) (6) (Izslēgta no 01.09.2019. ar 21.06.2018. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 35. punktu) 65 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002., 16.06.2005. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018. Panta nosaukuma jaunā redakcija un grozījums par otrās, trešās, piektās un sestās daļas izslēgšanu stājas spēkā 01.09.2019. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.09.2019. Sk. pārejas noteikumu 35. punktu)

61

Izglītojamajiem, kas apguvuši sociālās korekcijas izglītības programmas, izglītības ieguvi apliecina izglītības dokumenti par noteiktas izglītības pakāpes izglītības programmu pilnīgu vai daļēju apguvi. 66 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018. Grozījums par vārdu "vai pedagoģiskās" izslēgšanu stājas spēkā 01.09.2019. Sk. pārejas noteikumu 35. punktu)

Nodaļa X

62

(1) Vispārējās izglītības iestāžu finansēšanas avotus nosaka šis likums, Izglītības likums, citi normatīvie akti un attiecīgās izglītības iestādes nolikums. (2) Akreditētās speciālās izglītības programmas finansē no valsts budžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. (3) No valsts budžeta mērķdotācijām sedz: 1) pedagogu un tiem attiecībā uz darba samaksu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pielīdzināto ar pedagoģisko procesu saistīto speciālistu darba samaksas izdevumus pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs, kuras īsteno vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmas, un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs, kuras īsteno vispārējās vidējās izglītības programmas; 2) (izslēgts ar 16.06.2009. likumu). 67 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.08.1999., 31.10.2002., 16.06.2009. un 18.06.2015. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2015. Grozījumi trešās daļas 1.punktā (par valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu un citu tiem pielīdzināto speciālistu darba samaksu) stājas spēkā 01.01.2016. Sk. pārejas noteikumu 24.punktu)

63

(1) Vispārējās izglītības programmu un vispārējās izglītības iestāžu finansēšanas kārtību nosaka šis likums, Izglītības likums, citi normatīvie akti un attiecīgās iestādes nolikums. (2) Valsts ģimnāzijas saņem papildu valsts budžeta finansējumu šā likuma 40.panta ceturtajā daļā noteikto funkciju veikšanai. 68