Zaudējis spēku - Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums

Nodaļa I

1

Administratīvā teritorija ir Latvijas teritoriālā iedalījuma vienība, kurā pašvaldība savas kompetences ietvaros realizē pārvaldi. 2

2

Apdzīvotā vieta ir teritorija, kurā dzīvo cilvēki, ir izveidoti materiālie priekšnoteikumi tās apdzīvošanai un kurai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piešķirts attiecīgais apdzīvotās vietas statuss. 3

3

(1) Likums nosaka administratīvo teritoriju un novadu teritoriālā iedalījuma vienību izveidošanas, uzskaites, robežu grozīšanas, administratīvā centra noteikšanas nosacījumus un kārtību, kā arī apdzīvoto vietu statusa noteikšanas, to uzskaites kārtību un institūciju kompetenci šajos jautājumos. (2) Valsts pārvaldes institūciju darbību administratīvajās teritorijās regulē citi normatīvie akti. 4

Nodaļa II

4

Latvijas Republiku iedala šādās administratīvajās teritorijās: 1) apriņķos; 2) republikas pilsētās; 3) novados. 5

5

(1) Apriņķī iekļauj teritoriāli vienotas vietējo pašvaldību administratīvās teritorijas. (2) Apriņķī ietilpstošos novadus un republikas pilsētas, kā arī apriņķa administratīvo centru nosaka Saeima. (3) Izveidojot vai likvidējot apriņķi, nosakot apriņķa administratīvo centru, kā arī grozot apriņķa robežu, izvērtē valsts un pašvaldības iedzīvotāju intereses, Ministru kabineta atzinumu un ieinteresēto pašvaldību lēmumus. 6

6

(1) Republikas pilsētas, izvērtējot valsts un pašvaldības iedzīvotāju intereses, Ministru kabineta atzinumu un ieinteresēto pašvaldību lēmumus, nosaka šā likuma 1.pielikumā. (2) Izveidojot vai likvidējot republikas pilsētu, kā arī grozot tās robežu, tiek ievēroti šādi noteikumi: 1) pilsētai ir attīstīta komercdarbība, transporta un komunālā saimniecība, kā arī sociālā infrastruktūra; 2) pilsētai ir nozīmīgs kultūras iestāžu komplekss; 3) pilsētā ir ne mazāk par 25 tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju. (3) Par republikas pilsētu Saeima var noteikt pilsētu, kurā ir vairāk par 25 tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju, bet kura neatbilst šā panta otrās daļas 1. vai 2.punkta noteikumiem. (4) Republikas pilsētas robežas aprakstu apstiprina Ministru kabinets. 7 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.03.2015. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2015.)

7

(1) Novadus, izvērtējot valsts un pašvaldības iedzīvotāju intereses, Ministru kabineta atzinumu un ieinteresēto pašvaldību lēmumus, nosaka šā likuma 2.pielikumā. (2) Izveidojot vai likvidējot novadu, kā arī grozot tā robežu, tiek ievēroti šādi noteikumi: 1) novada teritorija ir ģeogrāfiski vienota, un tajā ir lauku teritorijas un apdzīvotās vietas; 2) novada pašvaldība nodrošina likumā noteikto funkciju izpildi; 3) novada teritorijā ir ne mazāk par 4000 pastāvīgo iedzīvotāju; 4) novada teritorijā ir ciems, kurā ir vairāk par 2000 pastāvīgo iedzīvotāju, vai pilsēta; 5) attālums no ikvienas apdzīvotās vietas novadā līdz novada administratīvajam centram nepārsniedz 50 kilometrus, un ceļa infrastruktūra ir piemērota nokļūšanai līdz novada administratīvajam centram; 6) ir nodrošināta optimāla novada teritorijas izveidošana, ņemot vērā blakusesošo pašvaldību intereses un vēsturiskos sakarus. (3) Saeima par novadu var noteikt arī teritoriju, kas neatbilst šā panta otrās daļas 3. vai 4.punkta noteikumiem, tomēr atbilst pārējiem šā panta otrajā daļā minētajiem kritērijiem. (4) Novada robežas aprakstu apstiprina Ministru kabinets. (5) Novada administratīvo centru nosaka novada dome. Lēmumu par administratīvā centra noteikšanu novada pašvaldība piecu darbdienu laikā pēc tā parakstīšanas nosūta Valsts zemes dienestam un Centrālajai statistikas pārvaldei. 8 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.03.2015. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2015.)

8

(1) Novada teritoriju iedala šādās vienībās: 1) novada pilsētās; 2) novada pagastos. (2) Novadam var nebūt novada teritoriālā iedalījuma. (3) Ja novada teritorijā pirms novada izveidošanas administratīvi teritoriālās reformas laikā ir bijusi vairāk nekā viena vietējā pašvaldība, novadā apvienotās pašvaldības uzskatāmas par novada teritoriālajām vienībām — novada pilsētām vai pagastiem. (4) Novada dome var grozīt attiecīgā novada teritoriālā iedalījuma vienību robežas, ja līdz ar to netiek grozīta novada robeža. Lēmumu par robežu grozīšanu novada pašvaldība piecu darbdienu laikā pēc tā parakstīšanas nosūta Valsts zemes dienestam un Centrālajai statistikas pārvaldei. 9 8.1 pants. Administratīvās teritorijas robežas grozīšana Administratīvās teritorijas robežu var grozīt Ministru kabinets, ja: 1) robežas grozīšanas rezultātā republikas pilsēta, novads un tā teritoriālā iedalījuma vienība saglabā savu statusu un novada teritoriālā iedalījuma vienība netiek pievienota citam novadam vai republikas pilsētai un 2) pašvaldības, kuru administratīvās teritorijas robeža tiek grozīta, ir pieņēmušas lēmumu atbalstīt attiecīgās administratīvās teritorijas robežas grozīšanu. 10 (26.03.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.04.2015.)

Nodaļa III

9

Latvijas Republikā ir šādas apdzīvotās vietas: 1) pilsētas; 2) ciemi; 3) viensētas. 11

10

(1) Rīga ir Latvijas Republikas galvaspilsēta. (2) Pilsētas statusu var piešķirt apdzīvotajām vietām, kuras ir kultūras un komercdarbības centri ar attīstītu inženier-infrastruktūru un ielu tīklu un kurās ir ne mazāk par 2000 pastāvīgo iedzīvotāju. (3) Pilsētas statusu var piešķirt apdzīvotajām vietām, kurās ir mazāk par 2000 pastāvīgo iedzīvotāju, ja tās atbilst pārējiem šā panta otrajā daļā minētajiem kritērijiem. (4) Novada pilsētas statusu piešķir un atceļ ar likumu, izvērtējot Ministru kabineta atzinumu un attiecīgā novada domes lēmumu. (5) Ja pilsētas teritorija ir republikas pilsētas administratīvā teritorija, pilsētas robežu nosaka un groza saskaņā ar šā likuma 6.pantu. 12

11

(1) Ciema statusu piešķir un atceļ novada dome, pamatojoties uz vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, kurā ir noteikta ciema robeža un pamatota ciema izveides nepieciešamība. Lēmumu par ciema statusa piešķiršanu vai atcelšanu novada pašvaldība piecu darbdienu laikā pēc tā parakstīšanas nosūta Valsts zemes dienestam. (2) Ciema statusu var piešķirt tādai novada teritorijas daļai, kurā ir vai tiek plānota koncentrēta apbūve, pastāvīgi dzīvo cilvēki un ir izveidota attiecīga infrastruktūra. (3) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā ciemu robežu noteikšanas kārtību papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajai kārtībai nosaka Aizsargjoslu likums. 13

12

Viensēta ir savrupa viena dzīvojamā ēka vai savrupas vairākas dzīvojamās ēkas, kā arī ar šo ēku vai ēkām funkcionāli saistītās saimniecības ēkas teritorijā, kur zemi primāri izmanto lauksaimniecības vai mežsaimniecības vajadzībām. Viensētas statusu piešķir pašvaldības dome, apstiprinot viensētai nosaukumu. 14

Nodaļa IV

13

Nosaukumu apriņķim, republikas pilsētai, novadam, novada pilsētai un novada pagastam piešķir, kā arī šīs administratīvās teritorijas un novadu teritoriālā iedalījuma vienības pārdēvē ar likumu, izvērtējot Ministru kabineta atzinumu un ieinteresēto pašvaldību lēmumus. 15

14

(1) Nosaukumus ciemiem piešķir un ciemus pārdēvē attiecīgā novada dome. (2) Nosaukumus viensētām un apbūvei paredzētajām zemes vienībām apstiprina, bet numurus ēkām un telpu grupām, nosaukumus ielām, laukumiem pilsētās un ciemos piešķir, kā arī ielas un laukumus pārdēvē attiecīgās pašvaldības dome. Numuru vai nosaukumu piešķiršanu ēkām, apbūvei paredzētajām zemes vienībām un telpu grupām pašvaldības dome var nodot kādai no šīs pašvaldības institūcijām. (3) Lēmumu par nosaukumu vai numuru piešķiršanu, maiņu vai apstiprināšanu attiecīgā pašvaldība piecu darbdienu laikā pēc tā parakstīšanas nosūta Valsts zemes dienestam. (4) Apstiprinātie nosaukumi viensētām un apbūvei paredzētajām zemes vienībām, kā arī ielām, laukumiem vienā republikas pilsētā vai novada teritoriālajā iedalījumā — novada pilsētā vai novada pagastā — nedrīkst atkārtoties. 16

15

(1) Nosaukumus administratīvajām teritorijām un to teritoriālā iedalījuma vienībām, kā arī ielām, laukumiem, viensētām un apbūvei paredzētajām zemes vienībām piešķir, maina vai apstiprina, ievērojot Valsts valodas likuma noteikumus par vietu nosaukumu veidošanu un lietošanu, ģeogrāfiskos, vēsturiskos, sadzīves un citus apstākļus. (2) Pārdēvējot apdzīvotās vietas, kurās ir pasta iestāde, dzelzceļa stacija, lidlauks vai osta, pašvaldība, kura pieņēmusi lēmumu par pārdēvēšanu, piecu darbdienu laikā pēc domes lēmuma parakstīšanas par to informē ministrijas, kuru pārziņā ir attiecīgās nozares. 17

Nodaļa V

16

Administratīvās teritorijas, to teritoriālā iedalījuma vienības un apdzīvotās vietas ir adresācijas sistēmas pamats. 18

17

(1) Apriņķus, republikas pilsētas, novadus, novadu pilsētas, novadu pagastus, ciemus un to robežas reģistrē Valsts zemes dienests Valsts adrešu reģistra (turpmāk — adrešu reģistrs) informācijas sistēmā, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem vai attiecīgās pašvaldības domes lēmumu. (2) Administratīvajā teritorijā, tās teritoriālā iedalījuma vienībā un apdzīvotajā vietā ietilpstošās ielas, laukumus, ēkas, viensētas, apbūvei paredzētās zemes vienības un telpu grupas adrešu reģistrā reģistrē Valsts zemes dienests, pamatojoties uz pašvaldības kompetentās institūcijas sniegto informāciju. (3) Administratīvo teritoriju un to teritoriālā iedalījuma vienību robežu noteikšanas, kā arī aprakstu sagatavošanas un aktualizēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. (4) Adresācijas sistēmas pamatprincipus, adrešu piešķiršanas, adrešu reģistra uzturēšanas kārtību, kā arī informācijas reģistrācijas un aprites kārtību nosaka Ministru kabinets. (41) Adresi piešķir, maina, precizē vai likvidē saskaņā ar likumu vai pašvaldības lēmumu. Pašvaldības lēmumu var izdot arī vispārīgā administratīvā akta veidā. Ja saskaņā ar likumu pirms vispārīgā administratīvā akta izdošanas nepieciešams uzklausīt lēmuma iespējamos adresātus, uzklausīšanu var arī veikt, rīkojot publisku apspriešanu. (5) Ministru kabinets nosaka: 1) personas, kuras maksā Valsts zemes dienestam par adrešu reģistra datu sagatavošanu un izsniegšanu normatīvajos aktos noteiktajā apmērā; 2) datu pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību, kā arī bez maksas un par maksu izsniedzamo datu apjomu un veidu; 3) kārtību, kādā veicama samaksa par adrešu reģistra datu izsniegšanu. 19 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 03.08.2011.)

18

Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā sagatavojami un iesniedzami dokumenti administratīvi teritoriālā iedalījuma un apdzīvoto vietu statusa noteikšanas jautājumu izlemšanai. 20