ccstudio/Likumi/Zaudējis spēku - Atkritumu apsaimniekošanas likums

Zaudējis spēku - Atkritumu apsaimniekošanas likums

SpēkāCitsSaeima

Pamatinformācija

NosaukumsZaudējis spēku - Atkritumu apsaimniekošanas likums
IzdevējsSaeima
Pieņemšanas datums14.12.2000
Spēkā no01.03.2001
StatussSpēkā
KategorijaCits
Pantu skaits23
Nodaļu skaits8
Avotslikumi.lv/ta/id/14012

Saturs

Likuma teksts

Nodaļa I

Vispārīgie noteikumi

1

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) atkritumi — jebkurš priekšmets vai viela, no kuras tās valdītājs atbrīvojas, ir nolēmis vai spiests atbrīvoties un kura atbilst atkritumu klasifikatorā noteiktajām kategorijām; 2) atkritumu radītājs — fiziskā vai juridiskā persona, kuras darbība rada atkritumus vai kura veic atkritumu sajaukšanu vai citas darbības, kā rezultātā mainās atkritumu sastāvs un īpašības; 3) atkritumu pārstrādes objekts — ražošanas komplekss vai iekārta, ar kuras palīdzību tiek veikta atkritumu pārstrāde; 4) atkritumu apsaimniekošana — atkritumu savākšana (tai skaitā atkritumu vākšana, šķirošana un sajaukšana, lai tos pārvadātu), uzglabāšana, pārkraušana, pārvadāšana, pārstrāde (tai skaitā atkritumu sadedzināšana, iegūstot enerģiju, iekārtās, kuru pamatdarbība nav atkritumu sadedzināšana), reģenerācija un apglabāšana (tai skaitā sadedzināšana sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtās), šo darbību pārraudzība, kā arī atkritumu apglabāšanas vietu ierīkošana un pārstrādes objektu vai iekārtu uzturēšana un aprūpe pēc to slēgšanas; 5) atkritumu poligons — speciāli ierīkota un aprīkota atkritumu apglabāšanas vieta, kurā tiek nodrošināti normatīvajos aktos noteiktie vides aizsardzības pasākumi; 6) izgāztuve — atkritumu apglabāšanas vieta, kas neatbilst poligona prasībām; 7) atkritumu uzglabāšana — atkritumu glabāšana tam speciāli piemērotās un aprīkotās vietās to turpmākai pārstrādei vai apglabāšanai (izņemot īslaicīgu uzglabāšanu mazāk par trim mēnešiem to rašanās, šķirošanas un savākšanas vietās daudzumos, kas nerada kaitējumu videi vai draudus cilvēku veselībai). 2 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.02.2004. likumu, kas stājas spēkā 23.03.2004.)
2

Šā likuma mērķi ir:

1) noteikt atkritumu apsaimniekošanas kārtību, lai aizsargātu cilvēku dzīvību un veselību, vidi, kā arī personu mantu; 2) veicināt atkritumu apsaimniekošanu, tajā skaitā dalītu vākšanu un atkārtotu izmantošanu, lai samazinātu apglabājamo atkritumu daudzumu. 3 (19.02.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 26.07.2005.)
3

Šis likums neattiecas uz:

1) gāzveida emisijām atmosfērā; 2) radioaktīvajiem atkritumiem; 3) dzīvnieku līķiem, kā arī kūtsmēsliem un citām dabiskas izcelsmes vielām, kuras rodas vai tiek izmantotas lauksaimniecībā; 4) notekūdeņiem, izņemot šķidros atkritumus; 5) sprāgstvielām; 6) atkritumiem, kas radušies derīgo izrakteņu izpētes, ieguves, apstrādes un uzglabāšanas procesos. 4
4

Atkritumus iedala šādi:

1) bīstamie atkritumi — atkritumi, kuriem piemīt viena vai vairākas īpašības, kas padara tos bīstamus cilvēku dzīvībai un veselībai, videi, kā arī personu mantai, un kuri atbilst atkritumu klasifikatorā noteiktajām bīstamo atkritumu kategorijām; 2) sadzīves atkritumi — visi pārējie atkritumi, kuri netiek klasificēti kā bīstamie atkritumi. 5
5

(1) Atkritumu apsaimniekošana veicama tā, lai netiktu apdraudēta cilvēku dzīvība un veselība, kā arī personu manta.

(2) Atkritumu apsaimniekošana nedrīkst negatīvi ietekmēt vidi, tai skaitā: 1) radīt apdraudējumu ūdeņiem, gaisam, augsnei, kā arī florai un faunai; 2) radīt traucējošus trokšņus vai smakas; 3) nelabvēlīgi ietekmēt ainavas un īpaši aizsargājamās teritorijas; 4) piesārņot un piegružot vidi. 6
6

Organizējot, plānojot un veicot atkritumu apsaimniekošanu, jāievēro šādas prasības (turpmāk minētajā prioritārajā secībā):

1) jānovērš atkritumu rašanās cēloņi, tai skaitā jāattīsta tīrās tehnoloģijas; 2) jāsamazina atkritumu daudzums (apjoms) un bīstamība; 3) atkritumi jāpārstrādā, jāiegūst atkārtoti izmantojami materiāli un enerģija; 4) atkritumi jāapglabā tā, lai netiktu apdraudēta cilvēku dzīvība un veselība, vide, kā arī personu manta; 5) jāslēdz izgāztuves saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas plāniem, kā arī jānodrošina slēgto izgāztuvju un poligonu rekultivācija. 7
Nodaļa II

Valsts un pašvaldību institūciju kompetence

7

Ministru kabinets:

1) apstiprina atkritumu, tai skaitā bīstamo atkritumu, apsaimniekošanas valsts plānu un atkritumu apsaimniekošanas reģionālos plānus; 2) (izslēgts ar 02.12.2004. likumu); 3) nosaka atkritumu klasifikatoru un īpašības, kuras padara atkritumus bīstamus; 4) nosaka bīstamo atkritumu uzskaites, identifikācijas, uzglabāšanas, iepakošanas, marķēšanas un pārvadājumu uzskaites kārtību; 5) nosaka atkritumu poligonu ierīkošanai, atkritumu poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanai un šo poligonu un izgāztuvju slēgšanai un rekultivācijai izvirzāmās prasības; 6) (izslēgts ar 19.02.2004. likumu); 7) nosaka kārtību, kādā apsaimniekojami atsevišķu veidu atkritumi, kuru apsaimniekošanai to bīstamības vai citu īpašību dēļ ir izvirzāmas īpašas prasības, arī naftas produktu atkritumi, polihlorētos bifenilus un polihlorētos terfenilus saturoši atkritumi, bateriju un akumulatoru atkritumi, titāna dioksīda rūpniecības atkritumi un azbesta atkritumi; 8) nosaka atkritumu, tai skaitā bīstamo atkritumu, sadedzināšanai un atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbībai izvirzāmās prasības; 9) nosaka atkritumu pārstrādes, reģenerācijas un apglabāšanas veidus; 10) nosaka kārtību, kādā iepērkami un realizējami melno un krāsaino metālu atgriezumi un lūžņi, kā arī izsniedzamas licences metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai Latvijas Republikā; 11) nosaka valsts nodevas likmi (latos) par licenci melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai Latvijas Republikā un par licenci melno metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai Latvijas Republikā, kā arī kārtību, kādā maksājama šī nodeva; 12) nosaka kārtību, kādā savācams un apsaimniekojams dzērienu primārais iepakojums, kuram nepiemēro depozīta sistēmu un kuru pieņem tirdzniecības vietā vai speciāli izveidotā dzērienu iepakojuma pieņemšanas punktā, un prasības komersantiem, kuri veic šāda iepakojuma pieņemšanu; 13) nosaka atkritumu savākšanas un šķirošanas vietu veidus, prasības atkritumu savākšanas un šķirošanas vietu, kā arī bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanas vietu ierīkošanai un apsaimniekošanai. 8 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.02.2004., 02.12.2004., 22.06.2005., 26.10.2006., 13.03.2008. un 17.09.2009. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2009.)
8

Vides ministrija vai tās pilnvarota institūcija:

1) izstrādā atkritumu, tai skaitā bīstamo atkritumu, apsaimniekošanas valsts plānu un atkritumu apsaimniekošanas reģionālos plānus; 2) koordinē atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna īstenošanu; 3) sagatavo normatīvo aktu projektus atkritumu apsaimniekošanas jomā; 4) apkopo informāciju par atkritumu apsaimniekošanu; 5) koordinē un organizē bīstamo atkritumu apsaimniekošanu saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī veic bezsaimnieka bīstamo atkritumu apsaimniekošanu; 6) organizē nacionālās nozīmes bīstamo atkritumu pārstrādes objektu, kā arī sadedzināšanas iekārtu un poligonu ierīkošanu un apsaimniekošanu; 7) koordinē sadzīves atkritumu poligonu ierīkošanu; 8) nodrošina ar atkritumu apsaimniekošanu saistītās informācijas sniegšanu sabiedrībai, kā arī Eiropas Savienības un starptautiskajām institūcijām. 9 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.02.2004., 02.12.2004., 26.10.2006. un 13.03.2008. likumu, kas stājas spēkā 16.04.2008.) 8.1pants. 10 (Izslēgts ar 22.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 26.07.2005.)
9

(1) Vietējās pašvaldības:

1) organizē sadzīves atkritumu, to skaitā sadzīvē radušos bīstamo atkritumu, apsaimniekošanu atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas valsts un reģionālajiem plāniem savā administratīvajā teritorijā; 2) pieņem lēmumus par jaunu sadzīves atkritumu pārstrādes objektu un poligonu izvietošanu savā administratīvajā teritorijā; 3) izdod saistošus noteikumus, kas reglamentē sadzīves atkritumu apsaimniekošanu savā administratīvajā teritorijā, savas administratīvās teritorijas dalījumu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonās, prasības atkritumu savākšanai, pārvadāšanai, pārkraušanai un uzglabāšanai, kā arī kārtību, kādā veicami maksājumi par šo atkritumu apsaimniekošanu; 4) pieņem lēmumus par jaunu bīstamo atkritumu pārstrādes objektu, kā arī sadedzināšanas iekārtu un poligonu izvietošanu savā administratīvajā teritorijā; 5) var ieguldīt līdzekļus atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidē un uzturēšanā atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas plāniem; 6) organizē atkritumu dalītu vākšanu savā administratīvajā teritorijā. (2) Ministru kabinets izdod ieteikumus pašvaldību saistošajiem noteikumiem, kas reglamentē sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. (3) Pašvaldība pirms šā panta pirmajā daļā minēto saistošo noteikumu izdošanas saņem Vides ministrijas atzinumu par to atbilstību atkritumu apsaimniekošanu reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, kā arī valsts un reģionālajiem atkritumu apsaimniekošanas plāniem. 11 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.02.2004., 22.06.2005. un 13.03.2008. likumu, kas stājas spēkā 16.04.2008.)
Nodaļa III

Atkritumu apsaimniekošanas plāni(Nodaļa 19.02.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.03.2004.)

10

(1) Atkritumu apsaimniekošana tiek veikta atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas valsts, reģionālajiem un pašvaldību plāniem.

(2) Atkritumu apsaimniekošanas plānos iekļauj informāciju par: 1) atkritumu apsaimniekošanas stāvokli, raksturojot radīto, savākto (šķiroti un nešķiroti), pārstrādāto un apglabāto atkritumu veidus, to sastāvu, daudzumu un izcelsmi; 2) noteikto prasību (prioritārajā secībā) ievērošanu plānotajā atkritumu apsaimniekošanas turpmākajā attīstībā, norādot katras darbības apjomu (attiecīgo atkritumu veidu, daudzumu un izcelsmi) un tās realizēšanai paredzēto laiku; 3) plānoto darbību realizēšanai nepieciešamajām aktivitātēm; 4) plānoto darbību realizēšanai nepieciešamajiem objektiem (jaunceļamajiem, rekonstruējamiem, esošajiem) un to tehnisko aprīkojumu; 5) institūcijām, kas ir atbildīgas par attiecīgo plānoto darbību realizēšanu; 6) aprēķinātajām izmaksām un finansēšanas avotiem plānoto darbību realizēšanai; 7) iespējām uzlabot atkritumu apsaimniekošanu; 8) pasākumiem tādu atkritumu, kuri aerobos vai anaerobos apstākļos var sadalīties, apglabājamā daudzuma samazināšanai, izmantojot to pārstrādi, kompostēšanu, kā arī biogāzes ieguvi; 9) pasākumiem, termiņiem un finansējumu sadzīves atkritumu izgāztuvju slēgšanai. (3) Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā papildus šā panta otrās daļas nosacījumiem nosaka sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģionus, kā arī sadzīves atkritumu poligonu ierīkošanas un apsaimniekošanas pamatprincipus. (4) Pēc atkritumu apsaimniekošanas plāna projekta izstrādes plāna izstrādātājs nodrošina sabiedrības viedokļu uzklausīšanu, dodot iespēju vismaz 30 dienas iesniegt priekšlikumus par attiecīgo projektu. Sabiedrības viedokļus izvērtē pirms lēmuma pieņemšanas par plāna apstiprināšanu. 12 10.1pants. (1) Vides ministrija, sadarbojoties ar atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā noteikto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģionu pašvaldībām, izstrādā atkritumu apsaimniekošanas reģionālos plānus, izņemot Rīgas pilsētu. Rīgas pilsētas pašvaldība organizē atkritumu apsaimniekošanas plāna izstrādāšanu savai administratīvajai teritorijai un pēc saskaņošanas ar Vides ministriju apstiprina to. Atkritumu apsaimniekošanas reģionālajos plānos nosaka atkritumu apsaimniekošanas reģionu robežas. (2) Papildus šā likuma 10.panta otrajā daļā minētajai informācijai atkritumu apsaimniekošanas reģionālajā plānā iekļauj informāciju par sadzīves atkritumu, bīstamo atkritumu, izlietotā iepakojuma, nolietoto transportlīdzekļu un elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu, kā arī būvniecības atkritumu apsaimniekošanu. (3) Atkritumu apsaimniekošanas reģionālos plānus apstiprina Ministru kabinets. (4) Pašvaldības, ja nepieciešams, organizē sadzīves atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādāšanu savām administratīvajām teritorijām un apstiprina tos. Pašvaldību lēmumus par atkritumu apsaimniekošanas pašvaldību plānu apstiprināšanu iesniedz attiecīgajai reģionālajai vides pārvaldei. 13 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.12.2004. un 22.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 26.07.2005.)
Nodaļa IV

Atkritumu apsaimniekošanas atļaujas

11

(1) Komersants pirms attiecīgo darbību veikšanas saņem Valsts vides dienesta atļauju atkritumu savākšanai, pārvadāšanai, pārkraušanai, šķirošanai un uzglabāšanai. Atļauja, kas izsniegta atkritumu savākšanai un pārvadāšanai, ir derīga visā valsts teritorijā.

(2) (Izslēgta ar 13.03.2008. likumu.) (3) Ministru kabinets nosaka atkritumu apsaimniekošanas atļauju izsniegšanas, pagarināšanas, pārskatīšanas un anulēšanas kārtību, atkritumu apsaimniekošanas atļaujās izvirzāmās prasības un apstiprina atkritumu savākšanas, pārvadāšanas, pārkraušanas, šķirošanas un uzglabāšanas atļauju veidlapas. (4) Termiņš lēmuma pieņemšanai par atļaujas izsniegšanu, pagarināšanu, pārskatīšanu vai anulēšanu nedrīkst būt garāks par 90 dienām. 14 (19.02.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.2008. likumu, kas stājas spēkā 16.04.2008.) 11.1pants. (1) Valsts vides dienesta pieņemto lēmumu attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanas atļauju mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var apstrīdēt Vides pārraudzības valsts birojā. (2) Ja saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas atļaujas nosacījumiem ir iespējams uzsākt vai turpināt tādu piesārņojošu darbību, kura var apdraudēt cilvēku dzīvību vai būtiski negatīvi ietekmēt cilvēku veselību vai vidi, atļaujas nosacījumus var apstrīdēt jebkurā laikā, kamēr tā ir spēkā. (3) Ja lēmums tiek apstrīdēts Vides pārraudzības valsts birojā šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā termiņā, attiecīgās atļaujas darbība netiek apturēta. Ja atļaujas darbības turpināšana var radīt būtisku negatīvu ietekmi uz vidi, Vides pārraudzības valsts birojs pieņem lēmumu apturēt attiecīgās atļaujas darbību. (4) Ja tiek apstrīdēts lēmums par tādas jau esošas iekārtas darbību, kurai nepieciešams pagarināt atkritumu apsaimniekošanas atļaujas termiņu vai vajadzīga cita veida atļauja, iekārtas darbība netiek apturēta, izņemot gadījumu, kad uzņēmuma darbība tiek apturēta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. (5) Vides pārraudzības valsts biroja pieņemto lēmumu var pārsūdzēt likumā noteiktajā kārtībā. Pieteikums tiesai neaptur administratīvā akta darbību. 15 (22.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.2008. likumu, kas stājas spēkā 16.04.2008.)
Nodaļa V

Atkritumu radītāju, valdītāju un to personu pienākumi,

12

(1) Atkritumu savākšana, šķirošana, uzkrāšana, uzglabāšana, pārkraušana, apglabāšana vai pārstrāde ir atļauta tikai tam paredzētajās vietās.

(2) Zemes īpašniekam, kura īpašuma teritorijā radīti sadzīves atkritumi, ir pienākums nodrošināt vietu atkritumu konteineram un tā komersanta transportlīdzekļa piekļuvi sadzīves atkritumu savākšanas punktam vai vietai, kurš nodarbojas ar atkritumu apsaimniekošanu un noslēdzis līgumu ar pašvaldību par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. 16 (19.02.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.2008. likumu, kas stājas spēkā 16.04.2008.)
13

(1) Sadzīves atkritumu radītājs vai valdītājs:

1) piedalās pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanā, ievērojot pašvaldības izdotos saistošos noteikumus un noslēdzot līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu ar komersantu, kuram atbilstoši šā likuma 15.pantam ir noslēgts līgums ar pašvaldību; 2) sedz sadzīves atkritumu, to skaitā sadzīvē radušos bīstamo atkritumu, apsaimniekošanas izmaksas, ietverot dalītās vākšanas un šķirošanas izmaksas. (2) Par atkritumu valdītāju uzskatāma persona, kura atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem: 1) ir atkritumu radītāja; 2) ir fiziskā vai juridiskā persona, kuras faktiskajā varā atkritumi atrodas. (3) Sadzīves atkritumi pēc to nodošanas atkritumu pārstrādes vai apglabāšanas komercsabiedrībām pāriet šo komercsabiedrību īpašumā. (4) Vasarnīcas vai vasaras mītnes (tajā skaitā dārzkopības biedrības teritorijā esošas vasarnīcas vai vasaras mītnes) īpašnieks, valdītājs, lietotājs vai viņa pilnvarota persona par laika periodu, kurā uzturas vasarnīcā, ievērojot pašvaldības izdotos sais­tošos noteikumus un atbilstoši šā panta pirmajai daļai noslēdz līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu ar komersantu, kuram ir noslēgts līgums ar pašvaldību, kā arī sedz sadzīves atkritumu apsaimniekošanas izmaksas. 17 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.02.2004., 22.06.2005. un 13.03.2008. likumu, kas stājas spēkā 16.04.2008.)
14

(1) Bīstamo atkritumu radītājs vai valdītājs:

1) atdala bīstamos atkritumus no citu veidu atkritumiem; 2) uzglabā bīstamos atkritumus tā, lai tie neapdraudētu cilvēku dzīvību un veselību, vidi, kā arī personu mantu; 3) nogādā bīstamos atkritumus speciāli aprīkotās bīstamo atkritumu savākšanas vietās vai slēdz līgumu par bīstamo atkritumu apsaimniekošanu ar personu, kura veic bīstamo atkritumu apsaimniekošanu un ir saņēmusi atļauju veikt bīstamo atkritumu apsaimniekošanu; 4) sedz bīstamo atkritumu apsaimniekošanas izmaksas. (2) Juridiskās personas, kuras bīstamos atkritumus uzglabā ilgāk par 12 mēnešiem, saņem normatīvajos aktos noteiktās atļaujas bīstamo atkritumu apsaimniekošanai un veic šā panta trešās daļas 3.punktā minētās darbības. (3) Persona, kura veic bīstamo atkritumu apsaimniekošanu: 1) saņem atļauju bīstamo atkritumu savākšanai, uzglabāšanai, pārkraušanai, pārstrādei vai apglabāšanai, izņemot gadījumus, kad šīm darbībām ir izsniegta atļauja A vai B kategorijas piesārņojošu darbību veikšanai; 2) saņem atļauju bīstamo atkritumu pārvadāšanai; 3) nodrošina bīstamo atkritumu uzskaiti, iepakošanu, marķēšanu un identifikāciju; 4) organizē speciāli aprīkotas bīstamo atkritumu savākšanas vietas. 18 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.02.2004. likumu, kas stājas spēkā 23.03.2004.)
15

(1) Vietējā pašvaldība, ņemot vērā šā likuma 9.panta pirmās daļas 3.punktā minētos saistošos noteikumus, izvēlas komersantu, kurš veiks sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu attiecīgajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonā, tādā kārtībā, kāda noteikta iepirkumu regulējošos normatīvajos aktos, organizējot iepirkuma procedūru par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu noteiktā zonā. Pašvaldības var noteikt kopīgu pakalpojumu sniegšanas zonu, kurā ietilpst vairāku pašvaldību teritorija. Līgumu ar izraudzīto komersantu katra pašvaldība slēdz atsevišķi. Pašvaldība iekļauj darba uzdevumā arī prasības attiecībā uz pretendenta darbinieku kvalifikāciju, spēju veikt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un tehnisko vai finanšu nodrošinājumu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas darbību veikšanai konkrētajā zonā. Pašvaldība iepirkuma komisijā var iekļaut pārstāvi no attiecīgās Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes.

(11) Pašvaldībai publiskā iepirkuma procedūras ietvaros ir tiesības prasīt no sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pretendenta (kandidāta) izvērstu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas aprēķinu. (2) Pašvaldība slēdz līgumu ar iepirkuma procedūras rezultātā izraudzīto sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, kurš saņēmis sadzīves atkritumu apsaimniekošanas atļauju. (3) Līgumu starp pašvaldību un sadzīves atkritumu apsaimniekotāju slēdz uz laiku, kas nav ilgāks par publisko iepirkumu regulējošos normatīvajos aktos paredzēto laiku. (4) Pašvaldība informē savas administratīvās teritorijas atkritumu radītājus par šīs teritorijas dalījumu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonās un par sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, ar kuru tā noslēgusi līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu attiecīgajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonā. (5) Personas, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem par publisko iepirkumu ir publisko iepirkumu pasūtītāji, var neveikt sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas publisko iepirkumu, bet slēgt līgumu ar komersantu, kuru šajā pantā noteiktajā kārtībā izvēlējusies vietējā pašvaldība, par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu. (6) Atkritumu radītājiem, kuri atbilstoši normatīvajiem aktiem atbrīvoti no dabas resursu nodokļa maksāšanas par atsevišķu veidu atkritumu apsaimniekošanu vai kuri piedalās atsevišķu veidu atkritumu apsaimniekošanas sistēmās, ir tiesības slēgt līgumu ar komersantu, kuru izvēlējies pats atkritumu radītājs, par šķirotu sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu, par to informējot vietējo pašvaldību. (7) Gadījumus, kad publisko iepirkumu procedūra netiek piemērota, nosaka Publisko iepirkumu likums. 19 (22.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006. un 13.03.2008. likumu, kas stājas spēkā 16.04.2008.)
19

(1) Atkritumu poligona, izgāztuves, sadedzināšanas iekārtas vai atkritumu pārstrādes objekta īpašnieks vai apsaimniekotājs:

1) pirms atkritumu poligona, izgāztuves, sadedzināšanas iekārtas vai atkritumu pārstrādes objekta darbības uzsākšanas saņem vides aizsardzības jomu regulējošos normatīvajos aktos par piesārņojošām darbībām noteiktās atļaujas; 2) apsaimnieko atkritumu poligonu, izgāztuvi, sadedzināšanas iekārtu vai atkritumu pārstrādes objektu saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas atļaujā minētajām prasībām, šo likumu un citiem vides aizsardzības jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem; 3) veic pasākumus un sedz izdevumus, kas saistīti ar atkritumu poligona vai izgāztuves slēgšanu, kā arī sadedzināšanas iekārtas vai atkritumu pārstrādes objekta darbības izbeigšanu. (2) Atkritumu poligona īpašnieks vai apsaimniekotājs, saņemot atļaujas pirms atkritumu poligona darbības uzsākšanas, sniedz finanšu garantiju drošības naudas, saistību izpildes apdrošināšanas polises vai kredītiestādes galvojuma veidā, lai nodrošinātu, ka tiek izpildītas attiecīgajās atļaujās noteiktās prasības, tajā skaitā prasības attiecībā uz poligona slēgšanu un pēc poligona slēgšanas veicamo vides monitoringu. 23 (13.03.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.04.2008.) 19.1 pants. Atkritumu pārstrādes objekta īpašnieks vai apsaimniekotājs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, termiņā un formā iesniedz Valsts vides dienestam ziņojumu par iepriekšējā kalendāra gadā pārstrādāto atkritumu apjomu un veidiem. 24 (13.03.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.04.2008.)
20

(1) Personas, kuras nodarbojas ar atkritumu apsaimniekošanu:

1) veic apsaimniekoto atkritumu daudzuma (apjoma), veidu, izcelsmes, savākšanas biežuma, pārvadāšanas, pārstrādes un apglabāšanas veidu, pārstrādes un apglabāšanas vietu uzskaiti, reizi gadā iesniedz apkopoto informāciju Vides ministrijai vai tās pilnvarotai institūcijai, kā arī attiecīgajai pašvaldībai un uzglabā šos materiālus trīs gadus; 2) pēc pieprasījuma sniedz valsts institūcijām, pašvaldībām un sabiedrībai informāciju par atkritumu apsaimniekošanu, tai skaitā šā panta 1.punktā minēto informāciju un citu vides informāciju; 3) pēc bīstamo atkritumu iepriekšējā valdītāja pieprasījuma sniedz izziņu par attiecīgo atkritumu savākšanu, uzglabāšanu, pārkraušanu un pārvadāšanu, pārstrādi un apglabāšanu. (2) Bīstamo atkritumu pārvadājumu uzskaiti Ministru kabineta noteiktajā kārtībā veic Vides ministrijas pilnvarota iestāde vai komersants, kuram šo uzdevumu deleģējusi Vides ministrija. 25 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.02.2004. un 17.09.2009. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2009.)
Nodaļa VI

Maksa par atkritumu apsaimniekošanu un atbalsts komercdarbībai(Nodaļas nosaukums 26.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.11.2006.)

21

(1) Maksu par bīstamo atkritumu savākšanu, uzglabāšanu, pārkraušanu, pārvadāšanu un pārstrādi, kā arī par sadzīves atkritumu pārstrādi nosaka, atkritumu radītājam vai valdītājam vienojoties ar atkritumu apsaimniekotāju.

(2) Maksa par bīstamo atkritumu apglabāšanu tiek reglamentēta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. 40 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.02.2004. likumu, kas stājas spēkā 23.03.2004.) 21.1 pants. (1) Maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu (izņemot sadzīves atkritumu pārstrādi) atkritumu radītājiem vai valdītājiem (izņemot šā likuma 15.panta sestajā daļā minētos atkritumu radītājus) nosaka pašvaldība. Maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu (izņemot sadzīves atkritumu pārstrādi) veido: 1) maksa par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu; 2) sabiedrisko pakalpojumu regulatora apstiprinātais tarifs par sadzīves atkritumu apglabāšanu atkritumu poligonos un izgāztuvēs; 3) dabas resursu nodoklis par atkritumu apglabāšanu normatīvajos aktos noteiktajā apmērā. (2) Maksu par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu pašvaldība nosaka, pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts starp pašvaldību un komersantu, kuru atbilstoši šā likuma 15.pantam izvēlējusies pašvaldība un kurš veiks sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. (3) Komersants, kuru atbilstoši šā likuma 15.pantam izvēlējusies pašvaldība, nodrošina sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu par vienādu maksu visiem sadzīves atkritumu radītājiem attiecīgajā šo atkritumu apsaimniekošanas zonā atbilstoši šajā likumā noteiktajā kārtībā noslēgtajam līgumam ar pašvaldību. 41 (13.03.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.09.2009. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2009.)
22

Tarifu par sadzīves atkritumu apglabāšanu atkritumu poligonos un izgāztuvēs regulē likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteiktajā kārtībā.

42 (26.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.11.2006. Sk. pārejas noteikumus.) 22.1 pants. (Izslēgts ar 13.03.2008. likumu, kas stājas spēkā 16.04.2008.) 43 22.2 pants. Maksā par atkritumu apglabāšanu poligonos iekļauj visas ar poligona ierīkošanu un ekspluatāciju saistītās izmaksas, kā arī izmaksas, kas saistītas ar poligona apsaimniekotāja finanšu garantiju drošības naudas, saistību izpildes apdrošināšanas polises vai kredītiestādes galvojuma veidā, poligona slēgšanas izmaksas un izmaksas, kas saistītas ar slēgta poligona monitoringu vismaz 30 gadus ilgā laika posmā pēc poligona slēgšanas. 44 (13.03.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.04.2008.)
Nodaļa VII

Atkritumu pārrobežu pārvadājumi

23

(1) Bīstamo atkritumu eksportēšana pārstrādei vai apglabāšanai uz valstīm, kuras pievienojušās 1989.gada 22.marta Bāzeles konvencijai par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu, ir atļauta, ievērojot minētajā konvencijā noteikto procedūru.

(2) Latvijas teritorijā aizliegts ievest atkritumus apglabāšanai, ilgstošai uzglabāšanai vai sadedzināšanai, izņemot gadījumu, kad atkritumu sadedzināšana ir klasificējama kā atkritumu pārstrāde vai reģenerācija, attiecīgo atkritumu sadedzināšanas iekārtas īpašnieks ir saņēmis normatīvajos aktos par piesārņojošām darbībām noteikto atļauju attiecīgo atkritumu sadedzināšanai un iekārtai ir atbilstoša jauda. (3) Bīstamos atkritumus pārstrādei ir atļauts ievest tikai tad, ja valsts teritorijā darbojas bīstamo atkritumu pārstrādes iekārtas, kuru īpašnieks saņēmis atļauju attiecīgo bīstamo atkritumu pārstrādei un kurām ir atbilstoša jauda. (4) Atļauju ievest atkritumus pārstrādei valsts teritorijā atbilstoši Padomes 1993.gada 1.februāra regulai 259/93/EEK par uzraudzību un kontroli attiecībā uz atkritumu pārvadājumiem Eiropas Kopienā, ievešanu tajā un izvešanu no tās izsniedz Valsts vides dienests. 45 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.02.2004., 22.04.2004., 02.12.2004. un 17.09.2009. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2009.)
Avots: Šis likuma teksts ir importēts no likumi.lv. Juridiskajā praksē vienmēr pārbaudiet tekstu oficiālajā avotā.

Skatīt likumu ccstudio platformā

Vienkāršoti skaidrojumi, meklēšana, un AI asistents juridiskiem jautājumiem

Atvērt ccstudio