Zaudējis spēku - Ēku energoefektivitātes likums

Nodaļa I

1

1) apkures katls - iekārta, kura, sadedzinot kurināmo, saražo enerģiju un nodod to siltumnesējam, kas nodrošina ēku ar siltumenerģiju; 2) energoaudits - ēkas apsekošanas un datu analīzes procedūra, kas tiek veikta, lai noteiktu enerģijas plūsmu ēkā un izvērtētu enerģijas taupīšanas iespējas; 3) ēka - būve vai būves daļa (būves daļa projektēta tā, lai to varētu lietot neatkarīgi no pārējās ēkas) ar ārējām norobežojošām konstrukcijām, kurā enerģiju izmanto iekštelpu mikroklimata regulēšanai; 4) ēkas energoefektivitāte - relatīvs enerģijas daudzums, kas raksturo konkrētās ēkas apkurei, ventilācijai, dzesēšanai, apgaismojumam un karstā ūdens apgādei nepieciešamās enerģijas patēriņu; 5) ēkas energosertifikāts - dokuments, kurā norādīta ēkas energoefektivitāte; 6) ēkas energosertifikācija - process, kurā nosaka ēkas energoefektivitāti un izsniedz ēkas energosertifikātu; 7) jaunbūve - no jauna atbilstoši būvprojektam būvējama ēka. 2

2

(2) Likums nosaka valsts un pašvaldību institūciju kompetenci ēku energoefektivitātes jomā, kā arī ēku energosertifikācijas tiesisko un organizatorisko pamatu. 3

3

1) kuras ir kultūras pieminekļi vai kurās atrodas kultūras pieminekļi, ja likuma prasību izpilde apdraud šo kultūras pieminekļu saglabāšanu vai pazemina to kultūrvēsturisko vērtību; 2) ko izmanto dievkalpojumiem un citām reliģiskām darbībām; 3) kurās nav paredzēta vai nav ierīkota apkures sistēma; 4) kuru kopējā apkurināmā platība ir mazāka par 50 kvadrātmetriem. 4

Nodaļa II

4

(2) Ekonomikas ministrija izstrādā un īsteno ēku energoefektivitātes politiku, kā arī veic pasākumus, lai lietotājiem tiktu sniegti ieteikumi attiecībā uz apkures katlu un gaisa kondicionēšanas iekārtu pārbaudi un efektivitātes uzlabošanu. (3) (Izslēgta ar 04.03.2010. likumu) 5 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 18.03.2010.)

5

(2) Valsts vai pašvaldība palīdzību dzīvojamo māju energoefektivitātes pasākumu veikšanā sniedz likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" noteiktajos gadījumos un kārtībā. 6

Nodaļa III

6

1) norobežojošo konstrukciju siltumvadītspēju; 2) apkures sistēmu; 3) karstā ūdens apgādi; 4) gaisa kondicionēšanas sistēmas; 5) ventilāciju; 6) iebūvētās apgaismes sistēmas; 7) novietojumu, 8) kā arī ārējos klimatiskos apstākļus un iekšējo mikroklimatu. 7

7

8

8

9

Nodaļa IV

9

1) dažāda tipa viendzīvokļa ēkas; 2) daudzdzīvokļu ēkas; 3) biroju ēkas; 4) izglītības iestāžu ēkas; 5) ambulatoro vai stacionāro ārstniecības iestāžu ēkas; 6) viesnīcu un restorānu ēkas; 7) sporta iestāžu ēkas; 8) ēkas, kurās tiek sniegti vairumtirdzniecības vai mazumtirdzniecības pakalpojumi; 9) citu tipu ēkas, kurās tiek patērēta enerģija. (2) Ēku energoefektivitātes aprēķina metodi nosaka Ministru kabinets. 10

10

(2) Kārtību, kādā veicama ēku energosertifikācija, kā arī attiecīgās ēkas energosertifikāta veidu, paraugu, saturu, izsniegšanas un reģistrācijas kārtību nosaka Ministru kabinets. (3) Ēkas energosertifikātā tiek ietverti rādītāji, pēc kuriem patērētāji var salīdzināt un novērtēt ēkas energoefektivitāti. Sertifikātam pievieno ieteikumus, kuros novērtēta energoefektivitāti uzlabojošu pasākumu rentabilitāte. 11

11

(2) Jaunbūvēm un rekonstruējamām ēkām saskaņā ar projektā ietvertajiem energoefektivitātes aprēķiniem projektētājs izdod ēkas pagaidu energosertifikātu. 12

12

(2) Ēkām, kas nodotas ekspluatācijā līdz 2008.gada 31.decembrim, šā panta pirmās daļas prasības nepiemēro, ja puses par to vienojušās. 13

13

14

14

15

15

16 (04.03.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.03.2010.)

Nodaļa V

16

17

17

18

18

19

19

20

Nodaļa VI

20

(2) Energoauditoriem izvirzāmās prasības un viņu atbildību, kā arī sertifikācijas un uzraudzības kārtību nosaka Ministru kabinets. 21

21

1) apsekot ēku un novērtēt šīs ēkas, kā arī tās apkures katlu un gaisa kondicio­nēšanas sistēmas energoefektivitāti; 2) apkopot un analizēt datus par ēkas norobežojošo konstrukciju siltumvadītspēju, apkures sistēmu, karstā ūdens apgādi, gaisa kondicionēšanas sistēmu, ventilāciju, iebūvēto apgaismes sistēmu, ēkas novietojumu, ārējiem klimatiskajiem apstākļiem un iekšējo mikroklimatu; 3) izvērtēt piegādātās enerģijas daudzumu un ēkas energoefektivitāti, lai noteiktu tās atbilstību prasībām, kas minētas normatīvajos aktos energoefektivitātes jomā; 4) sagatavot atzinumu par apkures katla nomaiņu vai citām iespējamām attiecīgās ēkas apkures sistēmas izmaiņām un alternatīviem risinājumiem, ja apkures katla nominālā jauda ir lielāka par 20 kilovatiem vai apkures sistēma ir vecāka par 15 gadiem; 5) sagatavot atzinumu par ēkā konstatētajām tehniskajām nepilnībām un sniegt priekšlikumus par enerģijas taupīšanu. 22

22

23