Zaudējis spēku - Ķemeru nacionālā parka likums
SpēkāCitsSaeima
Pamatinformācija
| Nosaukums | Zaudējis spēku - Ķemeru nacionālā parka likums |
| Izdevējs | Saeima |
| Pieņemšanas datums | 12.06.1997 |
| Spēkā no | 16.07.1997 |
| Statuss | Spēkā |
| Kategorija | Cits |
| Pantu skaits | 34 |
| Nodaļu skaits | 3 |
| Avots | likumi.lv/ta/id/44159 ↗ |
Saturs
Likuma teksts
Nodaļa I
Vispārīgie noteikumi
1
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) aizsargājamo ainavu zona - pārejas zona, kas
atrodas starp stingra aizsardzības režīma zonu un teritoriju ar
neierobežotu saimniecisko darbību ārpus nacionālā parka
robežām;
2) neitrālā zona - zona, kurā ietvertas apdzīvotas
vietas un lauksaimniecībā izmantojamas zemes.
2
Ķemeru nacionālais parks ir valsts nozīmes
īpaši aizsargājama dabas teritorija ar noteiktu platību. Ķemeru
nacionālais parks ir valsts aizsardzībā, un tas izveidots, lai
saglabātu šīs teritorijas dabas, kultūrvēsturiskās un
kurortoloģiskās vērtības, lai aizsargātu minerālūdeņu un
ārstniecisko dūņu veidošanās procesus, kā arī lai veicinātu
nenoplicinošu saimniecisko darbību.
3
Ķemeru nacionālā parka robežas noteiktas
saskaņā ar šā likuma 1. un 2.pielikumu. Platība - 40 692
hektāri sauszemes un 2100 hektāri jūras akvatorijas - tiks
precizēta pēc robežu iemērīšanas dabā.
Nodaļa II
Ķemeru nacionālā parka pārvalde
5
Ķemeru nacionālā parka pārvaldi realizē
Ķemeru nacionālā parka administrācija. Tā ir Vides aizsardzības
un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzībā esoša valsts
institūcija, kas darbojas saskaņā ar Ministru kabineta
apstiprinātu nolikumu.
6
Ķemeru nacionālā parka administrāciju vada
direktors, kuru pēc vides valsts ministra ieteikuma ieceļ amatā
un atbrīvo no amata Ministru kabinets.
7
Lai veicinātu dabas aizsardzības un
saimnieciskās darbības interešu saskaņošanu, tiek izveidota
Ķemeru nacionālā parka konsultatīvā padome (turpmāk - Padome),
kas darbojas saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu
nolikumu.
8
Padomes sastāvā ir Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrijas, Valsts meža dienesta, Valsts
medību saimniecības, Labklājības ministrijas, Valsts kultūras
pieminekļu aizsardzības inspekcijas, Latvijas dabas fonda,
Jūrmalas pilsētas un to pagastu pašvaldību pilnvaroti
pārstāvji, kuru teritorijā atrodas Ķemeru nacionālais parks.
Padomi apstiprina Ministru kabinets.
9
Ķemeru nacionālā parka administrācijas
finansu līdzekļus veido:
1) valsts pamatbudžeta līdzekļi;
2) fizisko un juridisko personu ziedojumi;
3) pašvaldību piešķirtie līdzekļi;
4) līdzekļi par maksas pakalpojumiem.
Nodaļa III
Funkcionālās zonas
10
Lai dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas
gaitā nodrošinātu dabas aizsardzību un vietējo pašvaldību
attīstību, Ķemeru nacionālā parka teritorija ir iedalīta
funkcionālajās zonās.
11
Ķemeru nacionālajā parkā noteikta dabas
rezervāta un dabas lieguma zona saskaņā ar likumu "Par īpaši
aizsargājamām dabas teritorijām", kā arī aizsargājamo ainavu
zona un neitrālā zona.
12
Dabas rezervāta zona noteikta, lai
saglabātu izcilus dabisko ekosistēmu paraugus un ļoti retu
Eiropas savienības noteikto aizsargājamo putnu un Latvijas
Sarkanās grāmatas 1.kategorijā iekļauto putnu (jūras ērgļa,
klinšu ērgļa, ūpja) ligzdošanas rajonus, kā arī lai nodrošinātu
netraucētas putnu koncentrēšanās vietas migrāciju laikā.
13
Dabas rezervāta zonā atļauts veikt
zinātniskās izpētes un ugunsdrošības pasākumus saskaņā ar dabas
aizsardzības plānu.
14
Dabas rezervāta zonā aizliegta jebkāda
saimnieciskā darbība, arī jebkura veida cirtes, medības un
makšķerēšana.
15
Uzturēšanās dabas rezervāta zonā
zinātniskās izpētes vai citos nolūkos atļauta tikai ar Ķemeru
nacionālā parka administrācijas atļauju. Valsts meža dienesta
amatpersonām, kuru uzraudzības teritorija ietilpst dabas
rezervāta zonā, šāda atļauja nav vajadzīga.
16
Dabas lieguma zona noteikta, lai:
1) nodrošinātu starptautiskas nozīmes mitrāja "Kaņiera
ezers" aizsardzību saskaņā ar likumu "Par 1971.gada 2.februāra
Konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā
ūdensputnu dzīves vidi";
2) saglabātu Eiropas savienības nozīmes dabiskās ekosistēmas
un visus to komponentus;
3) aizsargātu minerālūdeņu veidošanās hidroķīmisko un
hidrodinamisko procesu līdzsvaru.
17
Dabas lieguma zonā saskaņā ar dabas
aizsardzības plānu atļauta:
1) zinātniskā izpēte;
2) dabas izziņas taku ierīkošana;
3) ogošana un sēņošana (izņemot rūpnieciskām
vajadzībām);
4) makšķerēšana;
5) ugunsdrošības pasākumi;
6) biotehniskie pasākumi;
7) ārstniecisko minerālūdeņu un dūņu ieguve.
18
Dabas lieguma zonā aizliegta jebkāda
saimnieciskā darbība, ja dabas aizsardzības plānā nav noteikts
citādi.
19
Kaņiera ezera apsaimniekošanas kārtību
nosaka Ministru kabineta izdotie Ķemeru nacionālā parka
aizsardzības un izmantošanas noteikumi.
20
Dabas lieguma zonas teritorijā zeme, kas
līdz 1940.gada 21.jūlijam piederēja fiziskajām un juridiskajām
personām, kuras nav pieprasījušas atjaunot īpašuma tiesības uz
šo zemi vai pieprasījušas kompensāciju, kā arī zeme, uz kuru
likumā nav paredzēta īpašuma tiesību atjaunošana, piekrīt
valstij un tiek reģistrēta uz valsts vārda Valsts meža dienesta
personā.
21
Dabas lieguma, aizsargājamo ainavu un
neitrālajā zonā dzīvnieku skaita regulēšana notiek Medību
likumā, Ministru kabineta izdotajos Medību noteikumos un Ķemeru
nacionālā parka aizsardzības un izmantošanas noteikumos, kā arī
dabas aizsardzības plānā paredzētajā kārtībā.
22
Aizsargājamo ainavu zona noteikta, lai
aizsargātu tūrisma, atpūtas un izglītības resursus, raksturīgo
ainavu un minerālūdeņu veidošanās hidroķīmisko un
hidrodinamisko procesu līdzsvaru, kā arī lai samazinātu
antropogēno ietekmi uz dabas lieguma zonu.
23
Aizsargājamo ainavu zonā aizliegta:
1) derīgo izrakteņu ieguve, izņemot ārstniecisko
minerālūdeņu un dūņu ieguvi atbilstoši kūrortu saimniecības
attīstības plānam;
2) projektēšana un būvniecība, kas nav saskaņota ar likumā
noteiktajā kārtībā apstiprinātu teritoriālplānojumu;
3) gaisa, augsnes, virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu
piesārņošana;
4) atkritumu izgāšana, izņemot izgāšanu normatīvajos aktos
noteiktajā kārtībā saskaņotās atkritumu deponēšanas vietās;
5) hidromeliorācija un citas mitruma režīmu ietekmējošas
darbības (arī upju un ezeru līmeņa maiņa), izņemot darbus, kas
veicami, lai uzturētu esošo hidromeliorācijas tīklu un
būves;
6) reto biotopu, kā arī ekoloģiski un estētiski nozīmīgu
ainavas elementu bojāšana vai iznīcināšana.
24
Neitrālajā zonā ir ietvertas apdzīvotas
vietas un lauksaimniecībā izmantojamas zemes, lai veicinātu
kūrortu saimniecības attīstību, saglabātu novadam raksturīgo,
tradicionālo arhitektūru un ainavu, kā arī lai veicinātu šo
teritoriju attīstību, ilgtspējīgi izmantojot dabas
resursus.
25
Neitrālās zonas izmantošanu reglamentē
vietējo pašvaldību ģenerālplāni un Jūrmalas pilsētas attīstības
plāns, kā arī attiecīgo teritoriju apbūves noteikumi.
Ķemeru nacionālā parka aizsargājamo ainavu un neitrālās
zonas savstarpējās robežas tiek precizētas dabas aizsardzības
plānā saskaņā ar likumu "Par īpaši aizsargājamām dabas
teritorijām" un teritoriālplānojumā.
26
Ķemeru nacionālā parka teritorijā jūras
aizsargjosla, kas noteikta saskaņā ar Aizsargjoslu likumu, tiek
paplašināta līdz 10 metru izobatai.
27
Ķemeru nacionālā parka dabas aizsardzības
plāna, aizsardzības un izmantošanas noteikumu un zonējuma
noteiktie ierobežojumi ir saistoši pašvaldību
teritoriālplānojumam un jāievēro visām fiziskajām un
juridiskajām personām, kas atrodas nacionālā parka
teritorijā.
28
Ķemeru nacionālā parka meži ieskaitāmi
aizsargājamo mežu kategorijā. Meži apsaimniekojami saskaņā ar
dabas aizsardzības plānu un aizsardzības un izmantošanas
noteikumiem.
29
Valsts meža dienesta funkciju veikšanu
(meža apsardzība, meža aizsardzība, ugunsdrošība) platībās,
kurās saskaņā ar šo likumu tiek aizliegta saimnieciskā darbība,
finansē no valsts pamatbudžeta.
30
Gadījumos, kad ir apdraudētas dabiskās
ekosistēmas un hidroloģiskais režīms, Ķemeru nacionālā parka
administrācija ir tiesīga ieteikt Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrijas reģionālajām vides
institūcijām izvirzīt stingrākas prasības ūdeņu lietošanas
atļauju izsniegšanai un atļauju pagarināšanai neitrālajā
zonā.
31
Ķemeru nacionālajā parkā ir aizliegta
citzemju (introducēto) augu sugu stādīšana dabiskajos biotopos
un ievestu dzīvnieku sugu izlaišana dabā.
32
Ķemeru nacionālajā parkā saglabājas zemes
reformas gaitā iegūtās zemes lietošanas un īpašuma tiesības, kā
arī īpašuma tiesību aprobežojumi. Papildus nosakāmie zemes
īpašuma tiesību aprobežojumi noformējami likumā noteiktajā
kārtībā.
33
Zemes īpašniekiem un lietotājiem ir
tiesības uz likumā paredzētajiem nodokļu atvieglojumiem vai
likumā noteikto zaudējumu atlīdzību, ja aizsargājamās
teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumu ievērošana
viņiem rada zaudējumus.
34
Ministru kabinets pēc pozitīva ekoloģiskās
ekspertīzes atzinuma apstiprina valsts nozīmes projektus, kuri
būtiski ietekmē Ķemeru nacionālā parka ekosistēmas.
Pārejas
noteikumi
1. Ķemeru nacionālā parka teritorijā līdz jaunu līgumu
noslēgšanai ir spēkā līgumi "Par īpaši aizsargājamā dabas
objekta vai tā daļas režīma nodrošināšanu".
2. Ministru kabinets līdz 1998.gada 1.janvārim apstiprina
Ķemeru nacionālā parka aizsardzības un izmantošanas noteikumus,
Ķemeru nacionālā parka administrācijas nolikumu, Ķemeru
nacionālā parka padomes nolikumu un Ķemeru nacionālā parka
padomi.
3. Ministru kabinets viena gada laikā pēc šā likuma stāšanās
spēkā nodrošina:
1) mežu ierīcības plāna precizēšanu;
2) Ķemeru nacionālā parka robežu precizēšanu un to
iezīmēšanu valsts pamatkartē, attiecīgo pagastu un Jūrmalas
pilsētas plānā;
3) kūrortu saimniecības attīstības plāna izstrādāšanu;
4) Ķemeru nacionālā parka dabas aizsardzības plāna,
aizsardzības un izmantošanas noteikumu izstrādāšanu;
5) Ķemeru nacionālā parka teritoriālplānojuma
izstrādāšanu.
4. Iepriekš noslēgtie ilgtermiņa mežizstrādes līgumi ir
spēkā, ja tie nav pretrunā ar šo likumu.
5. Līdz mežu ierīcības plāna apstiprināšanai Ķemeru
nacionālā parka mežu apsaimniekošanas kārtību pēc saskaņošanas
ar Valsts meža dienestu nosaka vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministra apstiprināti Ķemeru nacionālā parka mežu
apsaimniekošanas noteikumi.
6. Līdz attiecīgo pašvaldību un Ķemeru nacionālā parka
teritoriālplānojuma apstiprināšanai jaunu objektu būvniecību
nacionālā parka teritorijā šīs pašvaldības saskaņo ar Ķemeru
nacionālā parka padomi.
7. Līdz attiecīgo pašvaldību un Ķemeru nacionālā parka
teritoriālplānojuma apstiprināšanai zemju transformāciju
nacionālā parka teritorijā šīs pašvaldības saskaņo ar Ķemeru
nacionālā parka padomi.
Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 12.jūnijā.
Valsts prezidents G.Ulmanis
Rīgā 1997.gada 2.jūlijā
Ķemeru
nacionālā parka likuma
1.pielikums
Ķemeru
nacionālā parka robežu apraksts
Ķemeru nacionālajam parkam ir šādas robežas:
1. No 1 līdz 2 - pa Kāpu mežniecības 23., 27., 32. un
34.kvartāla austrumu stigu līdz Slocenes upei.
2. No 2 līdz 3 - pa Slocenes upes kreiso krastu līdz Rīgas -
Ventspils dzelzceļa tiltam.
3. No 3 līdz 4 - pa Rīgas - Ventspils dzelzceļa ziemeļu malu
līdz Kāpu mežniecības 21.kvartālam.
4. No 4 līdz 5 - pa 21.mežu kvartāla austrumu stigas
turpinājumu, šķērsojot dzelzceļu, līdz Rīgas - Ventspils
šosejai.
5. No 5 līdz 6 - pa Rīgas - Ventspils šoseju līdz ceļam uz
Jūrmalas pilsētas atkritumu izgāztuvi.
6. No 6 līdz 7 - pa ceļu uz Jūrmalas pilsētas atkritumu
izgāztuvi līdz Jūrmalas pilsētas robežai.
7. No 7 līdz 8 - pa Jūrmalas pilsētas robežu līdz
Lielupei.
8. No 8 līdz 9 - pa Lielupes vidu līdz Rīgas - Liepājas
šosejas tiltam (Kalnciema tiltam).
9. No 9 līdz 10 - pa Rīgas - Liepājas šosejas ziemeļu malu
līdz Ķemeru mežniecības 243.kvartāla dienvidu malai.
10. No 10 līdz 11 - pa Ķemeru mežniecības 243., 242., 241.,
240., 239., 238., 237. un 236.kvartāla dienvidu malu līdz
valsts meža robežai.
11. No 11 līdz 12 - pa Ķemeru mežniecības 245., 236., 224.,
208., 200., 198., 195. un 192.kvartālu (izņemot 1., 2. un
3.nogabalu) līdz 189.kvartāla 1.nogabala ziemeļrietumu
stūrim.
12. No 12 līdz 13 - uz ziemeļiem pa ceļu līdz Slampes -
Smārdes ceļam.
13. No 13 līdz 14 - pa Slampes - Smārdes ceļu līdz
krustojumam ar Rīgas - Ventspils šoseju.
14. No 14 līdz 15 - pa Rīgas - Ventspils šoseju uz
austrumiem līdz Valguma mežniecības 216.kvartāla rietumu
malai.
15. No 15 līdz 16 - pa Valguma mežniecības 216., 208., 200.,
193., 185., 178., 170., 161., 162., 135. un 134.kvartāla
17.nogabala rietumu malu līdz Jāņukroga - Antiņciema ceļam.
16. No 16 līdz 17 - pa Jāņukroga - Antiņciema ceļu līdz
Smārdes - Tukuma ceļam.
17. No 17 līdz 18 - pa Smārdes - Tukuma ceļu līdz
Skujupītei.
18. No 18 līdz 19 - pa Skujupīti līdz Rīgas - Ventspils
dzelzceļam.
19. No 19 līdz 20 - pa Rīgas - Ventspils dzelzceļa ziemeļu
malu uz rietumiem līdz Valguma mežniecības 148.kvartāla stigas
rietumu malai.
20. No 20 līdz 21 - pa 148.kvartāla rietumu, 149.ziemeļu,
132., 111., 92. un 69.kvartāla rietumu malu līdz ceļam uz
Jaunslaviešu mājām.
21. No 21 līdz 22 - pa Jaunslaviešu māju ceļu līdz
krustojumam ar Slaviešu - Ezermalu ceļu.
22. No 22 līdz 23 - pa Slaviešu - Ezermalu ceļu uz
austrumiem līdz valsts meža robežai.
23. No 23 līdz 24 - pa valsts meža robežu līdz ceļam Rotkaļi
- šoseja Milzkalne - Apšuciems.
24. No 24 līdz 25 - pa ceļu Rotkaļi - šoseja Milzkalne -
Apšuciems līdz 32.kvartāla ziemeļu stigai.
25. No 25 līdz 26 - pa 32., 33., 34. un 35.kvartāla ziemeļu
malu līdz 35. un 26.kvartāla robežstigai.
26. No 26 līdz 27 - pa 26. un 36.kvartāla robežstigu ar
35.kvartālu uz austrumiem līdz valsts meža robežai.
27. No 27 līdz 28 - pa valsts meža robežu līdz 223. un
55.kvartāla robežai.
28. No 28 līdz 29 - pa 223. un 55.kvartāla robežu līdz
jūrai.
29. No 29 līdz 30 - no 223.kvartāla stigas gala uz ziemeļiem
līdz 10 m izobatai.
30. No 30 līdz 31 - pa 10 m izobatu.
31. No 31 līdz 1 - pa iedomātu līniju uz dienvidiem līdz
Kāpu mežniecības 23. un 24.kvartāla stigas galam.
Ķemeru nacionālā parka dabas rezervāta zonai ir šādas
robežas:
I. Krievu sala
1. No 1 līdz 2 - pa Valguma mežniecības 256., 254. un
252.kvartāla austrumu malu līdz Slocenes upei.
2. No 2 līdz 3 - pa Slocenes upi līdz 242.kvartāla
dienvidaustrumu stūrim.
3. No 3 līdz 1 - pa Krievu salas dienvidaustrumu krastu līdz
256.kvartāla austrumu stigas galam.
II. Lielais Ķemeru tīrelis
1. No 1 līdz 2 - pa Ķemeru mežniecības 171., 152., 123. un
95.kvartāla austrumu malu.
2. No 2 līdz 3 - pa 96. un 97.kvartāla ziemeļu malu.
3. No 3 līdz 4 - pa 98., 129., 141. un 160.kvartāla rietumu
malu.
4. No 4 līdz 5 - pa 159., 158., 157., 156. un 155.kvartāla
dienvidu malu.
5. No 5 līdz 6 - pa 174.kvartāla rietumu malu.
6. No 6 līdz 1 - pa 173. un 172.kvartāla dienvidu malu.
Ķemeru nacionālā parka dabas lieguma zonai ir šādas
robežas:
I. Lielais Ķemeru tīrelis
1. No 1 līdz 2 - pa Ķemeru mežniecības 167., 148., 120.,
118., 92. un 90.kvartāla rietumu robežu, pa 89.kvartāla
dienvidu robežu, pa 89., 67., 63., 44. un 22.kvartāla rietumu
malu.
2. No 2 līdz 3 - pa 22., 23., 24., 25., 26., 27., 28., 29.,
30., 31. un 32.kvartāla ziemeļu malu, pa 32.kvartāla austrumu
malu, pa 49., 50., 51. un 52.kvartāla ziemeļu malu, pa
37.kvartāla rietumu malu, pa 37., 38. un 39.kvartāla ziemeļu
malu.
3. No 3 līdz 4 - pa 39., 55., 74., 78., 100., 103. un
111.kvartāla austrumu malu, pa meža ceļu.
4. No 4 līdz 1 - pa 162.kvartāla dienvidu malu, pa
180.kvartāla austrumu malu, pa 180., 179. 178., 177., 176.,
175., 174., 173., 172., 171., 170., 169., 168. un 167.kvartāla
dienvidu malu.
II. Kalnciema dumbrājs
1. No 1 līdz 2 - pa Kalnciema - Jaunodiņu ceļu.
2. No 2 līdz 3 - pa Ķemeru mežniecības 116.kvartāla ziemeļu
malu, pa 110.kvartāla rietumu malu, pa 83.kvartāla dienvidu un
rietumu malu.
3. No 3 līdz 4 - pa 83. un 86.kvartāla ziemeļu malu.
4. No 4 līdz 1 - pa 86., 87., 110., 117., 135., 147. un
166.kvartāla austrumu malu.
III. Ķemeru liegums
1. No 1 līdz 2 - pa Valguma mežniecības 197., 190., 182.,
175. un 167.kvartāla rietumu malu, pa 140.kvartāla dienvidu
malu, pa 140.kvartāla rietumu malu, pa 123.kvartāla dienvidu
malu, pa 123.kvartāla rietumu malu.
2. No 2 līdz 3 - pa 122.kvartāla ziemeļu un rietumu malu, pa
meža ceļu, pa 121. un 102.kvartāla rietumu malu.
3. No 3 līdz 4 - pa 102. un 103.kvartāla ziemeļu malu, pa
87.kvartāla rietumu un ziemeļu malu, pa 80.kvartāla rietumu
malu.
4. No 4 līdz 5 - pa 80., 81., 63., 235., 236., 237., 238.,
239., 240., 241. un 242.kvartāla ziemeļu malu, pa 242.kvartāla
austrumu malu, pa Slocenes upi, pa Kaņiera ezera krastu, pa
Lapmežciema - Antiņciema ceļu, pa Siliņupi, pa 280.kvartāla
austrumu malu, pa 290.kvartāla ziemeļu un austrumu malu, pa
Slocenes upi līdz Ķemeru - Jaunķemeru ceļam.
5. No 5 līdz 6 - pa Jūrmalas pilsētas mežniecības
29.kvartāla dienvidu malu, pa 30. un 34.kvartāla ziemeļu malu,
pa Slocenes upi un 35.kvartāla dienvidu malu.
6. No 6 līdz 7 - pa meža ceļu uz rietumiem līdz Slokas ezera
krastam, pa Slokas ezera krastu uz ziemeļrietumiem līdz
16.kvartāla dienvidaustrumu stūrim.
7. No 7 līdz 8 - pa 16. un 19.kvartāla dienvidaustrumu malu,
pa 19. un 14.kvartāla dienvidrietumu malu, pa 14., 15., 10.,
5., 2. un 1.kvartāla dienvidu malu.
8. No 8 līdz 1 - pa Valguma mežniecības 293., 194., 198. un
197.kvartāla dienvidu malu, pa 300. un 308.kvartāla austrumu
malu, pa 308. un 304.kvartāla dienvidu malu, pa 304.kvartāla
rietumu malu, pa 207. un 206.kvartāla dienvidu malu, pa
206.kvartāla rietumu malu, pa 198. un 197.kvartāla dienvidu
malu.
IV. Gausā jūdze
1. No 1 līdz 2 - pa jūras krastu.
2. No 2 līdz 3 - pa valsts meža robežu.
3. No 3 līdz 4 - pa Rīgas-Kolkas ceļa labo pusi un valsts
meža robežu.
4. No 4 līdz 1 - pa Valguma virsmežniecības 223.kvartāla
robežu līdz jūras krastam.
Skatīt likumu ccstudio platformā
Vienkāršoti skaidrojumi, meklēšana, un AI asistents juridiskiem jautājumiem
Atvērt ccstudio