Zaudējis spēku - Latvijas Republikas Medību likums

Nodaļa 1

1

saimniecības darbības pamatnoteikumus Latvijas Republikā.

2

kuras nolūks ir nomedīt savvaļā dzīvojošos medījamos dzīvniekus (zīdītājus) un putnus (turpmāk - medījamie dzīvnieki).

3

teritorijā veido Latvijas Republikas medību fondu. Medījamie dzīvnieki kļūst par fizisko vai juridisko personu īpašumu tikai pēc to nomedīšanas šajā likumā un medību noteikumos noteiktajā kārtībā. Medību fonds jāizmanto tā, lai ar minimāliem zaudējumiem citām saimniecības nozarēm nodrošinātu kvalitatīvu genofonda un sugu sastāvu, bet dzīvniekiem - normālu dzīves vidi.

4

ir visas Latvijas Republikas zemes un ūdens platības, kurās dzīvo medījamie dzīvnieki, izņemot Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktās īpaši aizsargājamās un izmantojamās teritorijas, uz kurām neattiecas noteikumi par medību pirmējām tiesībām vai kuru statusu reglamentē īpaši noteikumi. Dzīvnieku skaita regulēšanu un izmantošanu valsts rezervātos reglamentē Latvijas Republikas Vides aizsardzības komitejas apstiprinātie noteikumi.

5

saimniecība ir mežsaimniecības sastāvdaļa. Medību saimniecība nodrošina medījamo dzīvnieku ataudzēšanu, aizsardzību un racionālu izmantošanu.

6

Latvijas Republikas Meža ministrija un tās institūcijas, bet medību uzraudzību un kontroli pār medību fonda izmantošanu veic Latvijas Republikas Vides aizsardzības komiteja. Pagasta un pilsētas pašvaldības savas administratīvās teritorijas robežās piedalās medību saimniecības organizēšanā. To apsaimnieko medību tiesību ieguvējs (valsts medību saimniecībās - Latvijas Republikas Ministru Padomes iecelta vai norīkota amatpersona). OTRA NODAĻA MEDNIEKA APLIECĪBA UN MEDĪBU TIESĪBAS

7

tiesības medīt. Medīt bez mednieka apliecības ir aizliegts.

8

iedzīvotājiem izdod Latvijas Republikas Meža ministrijas virsmežniecības pēc tam, kad nokārtots eksāmens, kurā pārbaudāmo zināšanu apjomu apstiprinājusi Latvijas Republikas Meža ministrija. Eksaminācijas komisiju izveido pašvaldības iestādes, iesaistot komisijas darbā attiecīgā rajona vides aizsardzības inspektoru un Latvijas Republikas Meža ministrijas pārstāvi. Mednieka apliecību var iegūt personas, kas sasniegušas 18 gadu vecumu un izgājušas veselības stāvokļa pārbaudi. Par mednieka apliecības izsniegšanu valsts virsmežniecība iekasē valsts nodevu. Mednieka apliecība ir derīga visā Latvijas Republikas teritorijā. Mednieka apliecība ir pamatdokuments mednieka ieroču iegādei.

9

kuriem ir mednieka apliecība, var medīt individuāli vai brīvprātīgi apvienoties mednieku biedrībās, dibināt medību saimniecības, kolektīvus un klubus, kā arī citas apvienības.

10

pašvaldības izveidotā eksaminācijas komisija Latvijas Republikas Meža ministrijas noteiktajā kārtībā.

11

teritorijā ir atļauts medīt sa skaņā ar Latvijas Republikas medību noteikumiem, ja viņiem ir Latvijas Republikas Meža ministrijas un savas valsts izdoti dokumenti, kas apliecina tiesības medīt.

12

teritorijā ir zemes īpašniekiem un lietotājiem, kuru zemes daļā atrodas medību platības.

13

personu tiesības medīt noteiktā teritorijā.

14

noslēgušas ar medību pirmējo tiesību ieguvējiem medību platību izmantošanas līgumu, kļūst par medību tiesību ieguvējiem. Šajā līgumā nedrīkst paredzēt maksu par medību tiesību izmantošanu. Zemes lietotājiem šā panta pirmajā daļā minētā līguma noslēgšanai vai medību platību izmantošanai ir nepieciešama pašvaldības atļauja. Zemes īpašnieks medību platības var izmantot pēc saviem ieskatiem vai iznomāt, informējot par to pašvaldību. Medību tiesību ieguvējam ir aizliegts medību tiesības nodot tālāk.

15

nepilda līgumsaistības, medību pirmējo tiesību ieguvējs pēc saskaņošanas ar pašvaldību var izbeigt noslēgto līgumu pirms termiņa, atlīdzinot medību tiesību ieguvējam medību saimniecības attīstībā ieguldītos līdzekļus. Strīdus par līguma izpildi izskata tiesa.

16

Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija. Medīt ar šaujamieročiem atļauts tikai tad, ja tie reģistrēti iekšlietu iestādē. TREŠĀ NODAĻA MEDĪJAMO DZĪVNIEKU UZSKAITE, NOMEDĪŠANAS APJOMI UN MEDĪBU ATĻAUJU IZSNIEGŠANAS KARTĪBA

17

skaitu uz noteiktu platības vienību nosaka zinātniski pamatots dzīvnieku skaita Šo normatīvu apstiprina Latvijas Republikas Vides aizsardzības komiteja. Saimnieciski pieļaujamo medījamo dzīvnieku skaitu attiecīgajā medību platībā regulē medību ierīcības projekts vai atzinums.

18

Republikas Meža ministrijas institūcijas, pieaicinot medību tiesību ieguvēju. Nomedīšanas gada limitus Latvijas Republikai kopumā aprēķina Latvijas Republikas Meža ministrija, un tie tiek saskaņoti ar Latvijas Republikas Vides aizsardzības komiteju, bet medību tiesību ieguvējiem tos sadala Latvijas Republikas Meža ministrija, pamatojoties uz medījamo dzīvnieku uzskaites datiem un dzīvnieku skaita normatīvu. Medību atļaujas medību tiesību ieguvējiem izsniedz vietējā valsts mežniecība, saskaņojot ar pašvaldību. Lauksaimniecībai un mežsaimniecībai nodarīto postījumu gadījumos pašvaldībai ir tiesības dot rīkojumu par medību atļaujas izsniegšanu gada limita ietvaros pirmām kārtām medību tiesību ieguvējam, bet, ja viņš neierodas,- medību pirmējo tiesību ieguvējam vai viņa pilnvarotai personai, Par medību atļaujām un trofejām ir jāmaksā. To cenu periodiski apstiprina Latvijas Republikas Ministru Padome. Ienākumus, kas gūti par medību atļaujām un trofejām, sadala pa budžetiem saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem.

19

drīkst izvest no Latvijas Republikas, nosaka Latvijas Republikas Ministru Padome. CETURTĀ

Nodaļa 2

20

medīšanas termiņus un medību veidus regulē Latvijas Republikas medību noteikumi, kurus apstiprina Latvijas Republikas Ministru Padome, saskaņojot ar Latvijas Republikas Vides aizsardzības komiteju.

21

vai ķert zinātniskās pētniecības nolūkiem, muzejiem, audzēšanai citā vietā, kā arī turēšanai nebrīvē tikai ar Latvijas Republikas Meža ministrijas ikreizēju atļauju. Medījamos dzīvniekus drīkst introducēt un reintroducēt, bet citus savvaļas dzīvniekus - iegūt, medīt vai turēt nebrīvē ar Latvijas Republikas Vides aizsardzības komitejas ikreizēju atļauju.

22

atļautas individuālas medības un medības ar dzinējiem. Medīt bez medību šaujamieroču lietošanas drīkst vienīgi ar speciālu Latvijas Republikas Meža ministrijas atļauju. Jebkuras medības iepriekš jāpiesaka vietējā valsts mežniecībā. Medību norisi kontrolē attiecīgais valsts mežzinis vai mežsargs. PIEKTĀ NODAĻA MEDĪBU FONDA UZRAUDZĪBA UN ATBILDĪBA PAR MEDĪBU LIKUMA NEIEVĒROŠANU

23

citu ar medībām saistīto normatīvo aktu ievērošanu Latvijas Republikā realizē: 1) Latvijas Republikas Meža ministrijas, virsmežniecību un mežniecību valsts meža dienesta darbinieki; 2) Latvijas Republikas Vides aizsardzības komitejas darbinieki; 3) Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas un tās struktūrvienību darbinieki; 4) pašvaldību darbinieki; 5) medību tiesību ieguvēji savās medību platībās.

24

zaudējumus, ko medījamie dzīvnieki nodarījuši mežsaimniecībai un lauksaimniecībai, valsts mežzinis izveido komisiju, kurā tiek iekļauti pašvaldības un medību tiesību ieguvēja pārstāvji. Komisija nosaka zaudējumu lielumu, pamatojoties uz Latvijas Republikas Meža ministrijas un Lauksaimniecības ministrijas apstiprinātajām instrukcijām, kuras saskaņotas ar Latvijas Republikas Finansu ministriju. Izdevumus, kas virsmežniecībai radušies, likvidējot mežsaimniecībai nodarīto postījumu sekas, sedz Latvijas Republikas Meža ministrija speciālo līdzekļu fonda apmērā. Lauksaimniecībai nodarītos zaudējumus vienādās daļās sedz medību tiesību ieguvējs no saviem līdzekļiem un pašvaldība no sava budžeta medību ienākumu dalās saskaņā ar noslēgto līgumu.

25

fiziskās personas nodarījušas medību fondam, pārkāpjot Medību likuma vai citu ar medībām saistīto normatīvo aktu prasības, tās atlīdzina Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

26

likuma pārkāpumiem saucamas pie atbildības Latvijas Republikas likumdošanas aktos paredzētajā kārtībā. SESTĀ NODAĻA STARPVALSTU LĪGUMI UN NOLĪGUMI

27

starpvalstu līgumos vai nolīgumos paredzēti citādi medību noteikumi nekā šajā Medību likumā, Latvijas Republikas teritorijā piemērojamas starpvalstu līgumu vai nolīgumu normas. Ārvalstu pilsoņi par medību noteikumu pārkāpšanu ir atbildīgi saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem vai Latvijas Republikas noslēgtajiem starpvalstu līgumiem un nolīgumiem. Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS Rīgā 1992. gada 5. februārī