Zaudējis spēku - Medību likums

1

1) medību platības — medījamo dzīvnieku brīvai dzīvošanai derīgā un medībām izmantojamā platība; 2) medījamie dzīvnieki — savvaļā dzīvojošie zīdītāji un putni, kuru pārstrādes produktus izmanto tautsaimniecībā; 3) (izslēgts ar 05.06.1997. likumu); 4) medību resursi — visi Latvijas teritorijā medījamie dzīvnieki; 5) medību saimniecība — dabas resursu izmantošanas sistēma, kas vienlaikus ar medību produkcijas ieguvi nodrošina saimnieciski pieļaujāmo dzīvnieku skaitu un saglabā medījamiem dzīvniekiem nepieciešamo vidi; 6) īpaši aizsargājamās un izmantojamās dabas teritorijas — platības, kas noteiktas ar Saeimas vai Ministru kabineta normatīvajiem aktiem; 7) medību atļauja — dokuments, kas ļauj medīt limitētos vai nelimitētos medījamos dzīvniekus atļaujā norādītajā vietā; 8) limitētie medījamie dzīvnieki — dzīvnieki, kuru medīšanai izsniedz medību atļauju, kas paredz tikai viena īpatņa nomedīšanu; 9) nelimitētie medījamie dzīvnieki — dzīvnieki, kuru medīšanai izsniedz sezonas medību atļauju; 10) medību ierīcības projekts — Valsts meža dienesta apstiprināts dokuments, kas paredz vienlaidu medību platības novērtēšanu; uz šā dokumenta pamata nosaka, cik limitēto medījamo dzīvnieku maksimāli drīkst nomedīt; 11) medību iecirknis — vienlaidu medību platība, kuru apsaimnieko viens medību tiesību lietotājs; 12) medību iecirkņa apsaimniekošanas projekts — medību tiesību lietotājs izstrādāts un ar medību ierīcības projektu saskaņots dokuments par medījamo dzīvnieku aprūpes organizēšanu un medību resursu izmantošanu medību iecirknī; 13) medību šaujamieroči — gludstobru medību bises ar vienu stobru vai vairākiem stobriem, kombinētās bises un vītņstobru karabīns, kas lādējamas ar medību munīciju; 14) medību munīcija — šaušanai ar medību ieroci sagatavota patrona, kas sastāv no Čaulas ar kapseli, šaujampulvera un lādiņa (medību lodes, skrotīm, renkuļiem); 15) atļautie medību rīki — Valsts meža dienesta izdotajā medību atļaujā norādītā veida lamatas, slazdi un citi rīki; 16) medību trofejas — medījamo dzīvnieku ragi kopā ar galvaskausu (augšžokli vai pieres kaulu), ilkņi, galvaskausi un kažokādas; 17) medību tiesību īpašnieks — zemes īpašnieks vai līdz zemes īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatās — arī zemes lietotājs, kura īpašumā vai lietojumā esošajā zemes gabalā ietilpst likuma prasībām atbilstošas medību platības; 18) medību tiesību lietotājs — medību tiesību īpašnieks vai cita persona, kurai likumā noteiktajā kārtībā uz līguma pamata medību tiesību īpašnieks nodevis savas medību tiesības un kurš nodarbojas ar medību saimniecības organizāciju; 19) medību noteikumi — Ministru kabineta apstiprināts normatīvs akts, kas nosaka medību kārtību. 2 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.06.1997. un 16.03.2000. likumu, kas stājas spēkā 19.04.2000.)

2

3

3

4

4

(2) Medījamie dzīvnieki kļūst par fizisko vai juridisko personu īpašumu tikai pēc tam, kad tie ir nomedīti šajā likumā un medību noteikumos paredzētajā kārtībā. (3) Medību resursi izmantojami tā, lai nenodarītu zaudējumus citām saimniecības nozarēm, nodrošinātu medījamo dzīvnieku sugu, genofonda un to apdzīvotās vides aizsardzību un saglabāšanu. 5

5

6

6

7 (16.03.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.04.2000.) OTRĀ NODAĻA MEDNIEKA APLIECĪBA UN MEDĪBU TIESĪBAS

7

(2) Medīt ar šaujamieročiem atļauts tikai tad, ja tie reģistrēti valsts policijas iestādēs kā medību šaujamieroči. (3) Medībās atļauts izmantot tikai medību munīciju. 8

8

(2) Mednieku eksaminācijas komisiju pēc Valsts meža dienesta ieteikuma apstiprina rajona padome vai republikas pilsētas dome, iekļaujot tajā Valsts meža dienesta, vides aizsardzības, valsts policijas speciālistus, kā arī mednieku biedrību pārstāvjus. Eksaminācijas komisijas darbību finansē Valsts meža dienests, nosakot maksu par eksāmena kārtošanu un mednieka apliecības sagatavošanu. Eksāmena rezultāti tiek ierakstīti protokolā. (3) (Izslēgta ar 16.03.2000. likumu) 9 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.03.2000. likumu, kas stājas spēkā 19.04.2000.)

9

(2) Par mednieka apliecības anulēšanu vai tās atņemšanu uz laiku tiek informēta attiecīgā valsts policijas iestāde. 10

10

11

11

12

12

13

13

14

14

(2) Medību tiesību lietotājam ir aizliegts medību tiesības nodot tālāk trešajai personai, izņemot šajā līkumā paredzētos gadījumus. 15

15

16 TREŠĀ NODAĻA MEDĪJAMO DZĪVNIEKU NOMEDĪŠANAS APJOMI UN MEDĪBU ATĻAUJU IZSNIEGŠANAS KARTĪBA

16

1) stirnu medībām — ne mazāk kā 200 hektāri, ieskaitot visu meža zemi un neiežogoto lauksaimniecībā izmantojamo zemi; 2) mežacūku, briežu govju un teļu medībām — ne mazāk 1000 hektāri; 3) briežu buļļu medībām — ne mazāk kā 2000 hektāri; 4) aļņu medībām — ne mazāk kā 2500 hektāri apvidos, kuri medību ierīcības projektā fiksēti kā aļņu saimniecība, un 5000hektāri apvidos, kuri minētajā projektā fiksēti kā staltbriežu saimniecība. (2) Attiecībā uz aļņiem, briežiem un mežacūkām medību platībās ieskaita meža masīvus vai to daļas un atsevišķus par 30 hektāriem lielākus meža gabalus. (3) Ja šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi nepieļauj medīšanu, tad medību tiesību lietotāji var slēgt savstarpējus līgumus par limitēto medījamo dzīvnieku sugas aprūpes organizēšanu medību ierīcības projektā noteiktajā kārtībā. 17

17

18

18

19

19

(2) Fonda līdzekļi izmantojami: 1) medījamo dzīvnieku populāciju monitoringam un no tā izrietošajiem nepieciešamajiem papildu aizsardzības pasākumiem; 2) medījamo dzīvnieku un to populāciju zinātniskai izpētei; 3) līdzdalībai starptautiskajās medību organizācijās un izstādēs. (3) Fonda darbības nolikumu apstiprina Ministru kabinets. 20 (16.03.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.04.2000.)

20

(2) Valsts meža dienests var izsniegt medību atļaujas ārpus noteiktā termiņa un virs nomedīšanas apjoma ārkārtējos gadījumos, kad lauksaimniecībai un mežsaimniecībai nodarīti lieli postījumi. (3) Medību tiesību lietotājs drīkst medīt nelimitētos medījamos dzīvniekus tikai pēc tam, kad saņemta medību atļauja, ko izsniegusi Valsts meža dienesta teritoriālā struktūrvienība vai dabas rezervāta vai nacionālā parka administrācija, kuras kontrolējamā teritorijā atrodas attiecīgās medību platības. Dabas rezervātu un nacionālo parku administrācijas mēnesi pēc medību sezonas beigām informē Valsts meža dienestu par izsniegtajām atļaujām un nomedīto dzīvnieku skaitu. 21 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.03.2000. likumu, kas stājas spēkā 19.04.2000.) CETURTĀ NODAĻA MEDĪJAMIE DZĪVNIEKI, MEDĪŠANAS TERMIŅI UN MEDĪBU VEIDI

21

(2) Medības, kuru mērķis ir epizootijas apkarošana, nedrīkst aizliegt ne zemes īpašnieks vai lietotājs, ne medību tiesību lietotājs. 22

22

(2) Medīt ar medību rīkiem drīkst vienīgi ar Valsts meža dienesta rakstveida atļauju. 23

23

1) medīšanu tādā terminā un diennakts laikā, kas neatbilst medību noteikumiem; 2} medīšanu bez mednieka apliecības (tas neattiecas uz dzinējiem), medību atļaujas un medību šaujamieroču lietošanas atļaujas; 3) medīšanu, ja medību atļauja nav aizpildīta vietā, kur limitētais medījamais dzīvnieks nomedīts vai ievainots; 4) medīšanu aizliegtās vietās; 5) medīšanu bez zemes īpašnieka vai lietotāja un medību tiesību lietotāja piekrišanas; 6) medīšanu tādos apstākļos, kad dzīvnieki glābjas no dabas katastrofām; 7) medīšanu, izmantojot nakts tēmēkļus, kuru darbības pamatā ir cilvēka acij neuztverams starojums, kā arī lāzera tipa vai līdzīgus optiskos tēmēkļus (izņemot kvēldiega tipa apgaismojuma ierīces); 8) atrašanos medību platībās, ja persona nav pieteikusies vietējā valsts mežniecībā, bet tai klāt ir lietošanai sagatavots (salikts vai atbilstošā pārvalkā neievietots) šaujamierocis vai līdzi ir lamatas. cilpas vai citi medību rīki, vai arī klāt ir iegūtā medību produkcija, kā arī atrašanos uz vispārējās lietošanas ceļiem ar lietošanai sagatavotu šaujamieroci; 9) jebkuru citu darbību, kad tiek izmantoti šim likumam un medību noteikumiem neatbilstoši medību rīki un veidi. 24 24. (1) Medījamos dzīvniekus drīkst medīt vai ķert zinātniskās pētniecības nolūkiem, eksponēšanai muzejos, audzēšanai citā vietā vai turēšanai nebrīvē tikai ar Valsts meža dienesta ikreizēju atļauju. (2) Nemedījamos savvaļas dzīvniekus drīkst iegūt, medīt vai turēt nebrīvē ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijās ikreizēju atļauju, bet medījamos dzīvniekus ievest Latvijas Republikā no citas valsts — tikai ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Valsts meža dienesta ikreizēju atļauju. 25 PIEKTĀ NODAĻA MEDĪBU RESURSU UZRAUDZĪBA UN ATBILDĪBA PAR ŠĀ LIKUMA NEIEVĒROŠANU

25

(2) Visās medību platībās Šo uzraudzību veic Valsts meža dienests bet tikai savās medību platībās — zemes īpašnieks vai lietotājs un medību tiesību lietotājs. Ja nepieciešams, uzraudzības veikšanai medību platībās un ārpus tām atļauta visu šajā pantā minēto struktūrvienību un Zemessardzes saskaņota darbība. 26

26

27

27

28 (16.03.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.04.2000.)

28

29 SESTĀ NODAĻA STARPTAUTISKIE LĪGUMI

29

30