Zaudējis spēku - Slīteres nacionālā parka likums

Nodaļa I

1

Slīteres nacionālais parks (turpmāk - nacionālais parks) ir valsts nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija. Nacionālais parks izveidots, lai saglabātu dabas un kultūrvēsturiskās vērtības, kā arī veicinātu ilgtspējīgu teritorijas saimniecisko attīstību. 2

2

Nacionālā parka kopējā platība ir 16 360 hektāri sauszemes un 10 130 hektāri jūras akvatorijas, un tā robežas noteiktas saskaņā ar Slīteres nacionālā parka shēmu (1.pielikums) un Slīteres nacionālā parka robežu aprakstu (2.pielikums). 3

3

Nacionālā parka pārvaldi īsteno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde — Dabas aizsardzības pārvalde (turpmāk — pārvalde). 4 (30.04.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

4

Detalizētus aizsardzības pasākumus un aizliegtās darbības nacionālajā parkā nosaka tā individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi. 5 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.06.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2007.)

Nodaļa II

5

Lai nodrošinātu dabas ekosistēmu aizsardzību, ainavu un sugu ģenētiskās un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un teritorijas saimniecisko attīstību, nacionālā parka teritorijā tiek noteiktas šādas funkcionālās zonas (1. un 2.pielikums): 1) dabas rezervāta zona; 2) dabas lieguma zona; 3) ainavu aizsardzības zona; 4) neitrālā zona. 6

6

(1) Dabas rezervāta zona izveidota, lai saglabātu cilvēka darbības neskartas un maz pārveidotas teritorijas, kurās tiek nodrošināta netraucēta dabisko procesu attīstība un aizsargātas retas vai tipiskas ekosistēmas un to sastāvdaļas. (2) Dabas rezervātos nav atļauta saimnieciskā darbība, izņemot meža ugunsdrošības pasākumu veikšanu. 7

7

(1) Dabas lieguma zona izveidota, lai aizsargātu cilvēku darbības maz pārveidotas ekosistēmas, retas un izzūdošas savvaļas sugu atradnes un retus biotopus. (2) Dabas lieguma zonā ir aizliegta tāda saimnieciskā darbība, kas var ietekmēt ekosistēmu dabisko attīstību. 8

8

(1) Ainavu aizsardzības zona izveidota, lai saglabātu piejūras mežu ainavu un bioloģisko daudzveidību, aizsargātu Ziemeļkurzemei raksturīgo kultūrvidi, kā arī nodrošinātu atpūtai un tūrismam piemērotas vides saglabāšanu un dabu saudzējošu saimniekošanas metožu pielietošanu. (2) Ainavu aizsardzības zonā nav atļauta: 1) galvenā cirte Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā; 2) pārvietošanās ar autotransportu kāpu zonā un liedagā, izņemot tam speciāli ierīkotās vietas, kurās drīkst pārvietoties, ja saņemta nacionālā parka pārvaldes atļauja. (3) Veicot mežu izmantošanu ainavu aizsardzības zonā, jāievēro bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un veicināšanas pamatprincipi atbilstoši nacionālā parka dabas aizsardzības plānam. 9 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.04.2009. un 27.05.2010. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2010.)

9

Neitrālā zona izveidota, lai veicinātu blīvi apdzīvoto teritoriju ilgtspējīgu attīstību. 10

Nodaļa III

10

11 (Izslēgts ar 30.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 03.06.2009.)

11

12 (Izslēgts ar 30.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 03.06.2009.)

12

13 (Izslēgts ar 30.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 03.06.2009.)

13

14 (Izslēgts ar 30.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 03.06.2009.)

14

15 (Izslēgts ar 30.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 03.06.2009.)

15

16 (Izslēgts ar 14.06.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2007. Sk. pārejas noteikumus.)

16

17 (Izslēgts ar 30.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 03.06.2009.)

17

Lai saskaņotu dabas aizsardzības intereses un saimniecisko darbību, tiek izveidota Slīteres nacionālā parka konsultatīvā padome, kas vienlaikus pilda arī Grīņu un Moricsalas dabas rezervātu konsultatīvās padomes funkcijas. Konsultatīvās padomes sastāvā tiek iekļauti arī to pašvaldību pārstāvji, kuru teritorijās atrodas nacionālais parks un minētie dabas rezervāti. Konsultatīvās padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets. 18 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 03.06.2009.)